Ikviens veiksmīgs uzņēmējs interesējas par to, kā paaugstināt uzņēmuma darbības efektivitāti un palielināt pārdošanu, vienlaicīgi izprotot un paredzot klientu vēlmes un uzvedību. Novitātes mārketingā un pārdošanā - kognitīvā skaitļošana, kas identificē veiksmīgākās iespējas, lai paaugstinātu biznesa efek-tivitāti, reizē nodrošinot pārdošanas rentabilitāti.

Par to, kā efektīvi izmantot jaunākos kognitīvās skaitļošanas rīkus, kas maina mārketingu un pārdošanu, dažādu nozaru eksperti ar vienkāršiem un uzskatāmiem piemēriem pastāstīs IBM Business Connect Riga 2016 konferencē 19.maijā, kurai reģistrēties iespē-jams šeit : https://www.registration.lv/ibmBusinessconnect2016

Izprast un pielietot datus

Mūsdienu konkurences apstākļos atbildīgs uzņēmējs nevar nodarboties ar minēšanu. Veiksmīgus un pārdomātus biznesa lēmumus var palīdzēt pieņemt kognitīvā skaitļošana, kas spēj analizēt milzīgu informācijas apjomu un saskatīt attiecības starp datiem. Izpratne par klientu vēlmēm un ekspektācijām sniedz priekšrocību sagatavot individualizētus piedāvājumus lojālajiem klientiem, personalizēt uzņēmuma pakalpojumus. Un tā nav tāla nākotne, kognitīvās ēras informāciju tehnoloģiju novitātes savā uzņēmējdarbībā jau veiksmīgi izmanto dažādu nozaru vadītāji Latvijā.

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center (ITC) apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2023. gadā pēc ienākumiem no vermuta eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija pirmajā vietā pasaulē!

Savukārt pēc ienākumiem no dzirkstošo vīnu (šampanieša) eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija trešajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Singapūras un Francijas (īstais šampanietis jeb champagne), bet apsteidzot Itāliju (ar viņu proseko).

Dažādas vīnkopības zemes sacenšas pasaciņu izgudrošanā par to, ka tieši viņu zemē un ļoti, ļoti tālā senatnē tika izgudrota vīnogu kultivēšana un vīna raudzēšanas tehnoloģija. Ja ticam daža laba Latvijā iecienīta vīna reklamētāja stāstiem, tad vīns ir izgudrots, vēl pirms tika atklāta tehnoloģija, kā ražot apdedzinātus māla traukus. Tuvajos Austrumos senākie māla keramikas trauki tiek datēti nedaudz pirms 6000. gada pirms mūsu ēras. Savukārt podnieka ripas tehnoloģijas atklāšana ir notikusi nedaudz pirms 3000. gada pirms mūsu ēras. Līdz ar to nav jāņem nopietni dažādu vīnkopības reģionu reklamētāju kreatīvistu fantāzijas lidojumi.

Gads iezīmējis ASV un Eiropas centrālo banku atšķirīgos kursus; dolāra likmju kāpums iesāk lētas naudas ēras beigas; esam sagaidījuši lētu izejvielu cenu laikmetu

Šis gads pasaules lielākajos finanšu tirgos bijis bagāts ar dažādiem notikumiem. Viena no pašām populārākajām tēmām bija spriedumi par pasaules varenāko centrālo banku monetārās politikas diverģenci. Proti, kamēr Eiropas Centrālajai bankai (ECB) nācās iesaistīties papildu ekonomikas stimulēšanas pasākumos, kas šogad ietvēra gan negatīvas likmes, gan eiro drukāšanas programmas izziņošanu gada sākumā un palielināšanu gada beigās, ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) pakāpeniski tirgus gatavoja augstāku procentlikmju laikmetam. Šonedēļ FRS no dažādiem mājieniem arī beidzot ķērās pie darbiem – pirmo reizi gandrīz 10 gadu laikā ASV centrālie baņķieri izšķīrušies par dolāra bāzes likmes palielināšanu. Daudzi finanšu apskatnieki piebilst, ka tas iezīmē lētās naudas ēras beigas.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Uzlabos Rīgas brīvostas tēlu, pabeigs Krievu salas projektu un izstrādās ilgtermiņa stratēģiju

Šādu apņemšanos sarunā ar Dienas Biznesu pauž jaunais Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Kas Jūs īsti pamudināja piedalīties konkursā uz šo amatu un tādējādi izgaismoties? Jo viena lieta ir būt Rīgas brīvostas flotes (RBF) direktoram un VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) padomes priekšsēdētājam, kas ikdienā vismaz vēsturiski nav bijuši starmešu gaismā, bet pavisam cita publicitāte ‒ vienas vai otras problēmas dēļ ‒ Rīgas brīvostas pārvaldniekam.

Osta mani vienmēr ir interesējusi. Jūras transporta bizness ir tas, ar ko tieši vai pastarpināti visu savu darba mūžu esmu bijis saistīts. Skatoties uz Latviju no attīstības viedokļa, nav jau nemaz tik daudz nozarei nozīmīgu organizāciju vai uzņēmumu. Līdz ar to mans lēmums bija organisks. Neesmu gan liels publicitātes piekritējs. Manuprāt, sabiedrības uzmanība Rīgas brīvostai ir nedaudz pārspīlēta. Tam ir savi iemesli, vēsturiski zināmā mērā arī Loginova faktors. Taču osta ir saimnieciska struktūra, un tai savā būtībā nevajadzētu atšķirties no citām ostām. Protams, tā ir mūsu galvaspilsēta, kur koncentrējas liela daļa ekonomiskās aktivitātes. Vēsturiskais publicitātes fons gan nekur momentā nepazudīs, un ar to man būs jāsaskaras. Esmu apņēmības pilns uzspodrināt brīvostas tēlu sabiedrības acīs, ko kopā ar komandu arī izdarīsim.

Ko Jūs šodien darītu savādāk, ja būtu iespējams tūlītēji un precīzi novērtēt kārtējā biznesa vides pavērsiena ietekmi uz Jūsu uzņēmuma finanšu rādītājiem? Vai Jūs vēlētos uzzināt, kurā tirdzniecības zāles vietā novietot attiecīgo produktu, lai dubultotu pārdošanas rentabilitāti? Kā būtu ar jauna projekta plānošanu, saskaņojot dažādu departamentu finanšu prognozes vienotā modelī? Varbūt Jūsu pakalpojumi ir guvuši klientu atzinību un bizness iet no rokas, bet noderētu dublējošo funkciju un izdevumu mazināšana?

Saskatīt biznesa iespējas un rast atbildes uzņēmumu vadītājiem un finanšu speciālistiem visefektīvāk ir, balstoties precīzos un aktuālos datos, kas ideālā gadījumā tiktu atjaunināti reālā laikā, turklāt parāda ietekmi uz visām saistītajām uzņēmuma funkcijām. Tomēr realitātē uzņēmumiem šeit vēl ir lielas iespējas pilnveidoties un attiecīgi uzlabot savus rādītājus.

Vienotais modelis

“Jebkurai organizācijai šobrīd dati jau ir viņu rīcībā, bet maz uzņēmumu tos izmanto ikdienas lēmumu pieņemšanai. Gatavojot budžetu, ražošana ir iesniegusi savus plānus, pārdošana un serviss - savus, administrācija - savus. Visdrīzāk, finanšu departaments to visu ir sakonsolidējis un sapratis, kur ir īstā patiesība. Organizācija sāk dzīvot pēc jaunā budžeta, notiek plānotā un reālā salīdzināšana. Vēlams, lai rezultātus varētu redzēt uz ikdienas bāzes. Taču realitātē tos ierauga tad, kad pirmais ceturksnis ir beidzies. Un saprot – esam tālu prom no plāna. Pamatojoties uz kādu informāciju tiek pieņemti lēmumi? Vai uzņēmums saprot, kāpēc ir novirze no plāna? Kāpēc organizācija strādā labāk vai sliktāk?

2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, par 4,2 procentpunktiem pieaudzis darbinieku īpatsvars ar neto darba samaksu no 700 līdz 1400 eiro (2019. gadā – 29,9 %), bet darbinieku īpatsvars, kuru neto darba samaksa bija virs 1400 eiro, palielinājies par 1,2 procentpunktiem (2019. gadā – 5,3 %).

To liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Līdz 25,8 % (kritums par 4,7 procentpunktiem) samazinājies darbinieku īpatsvars, kuru darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija līdz 450 eiro mēnesī.

Minimālo algu (2018. un 2019. gadā minimālā darba alga bija 430 eiro) vai mazāk saņēma 116,0 tūkstoši jeb 14,4 % darbinieku, kas ir par 2,5 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš.

2019. gadā reģionos visaugstākais mazo algu saņēmēju īpatsvars joprojām vērojams Latgalē, kur 23,6 % darbinieku saņēma minimālo algu vai mazāk.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes sniegto informāciju respondentam tiek jautāta darba samaksa pamatdarbā. Tām personām, kuras Darbaspēka apsekojumā neuzrādīja darba algas lielumu, tiek veikta datu papildināšana ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datu bāzes informāciju par darba samaksu. Tiek izmantota VID informācija arī par MUN - neto ienākumiem.

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Baltijas investīciju tirgus darījumu skaita ziņā, salīdzinot ar Rietumeiropu, pērn bija daudz aktīvāks. Ja investīcijas komerciālajā nekustamajā īpašumā visā Eiropā pērn piedzīvoja būtisku apjomu samazinājumu – par 51%, Baltijā tās samazinājās tikai par 6%, salīdzinot ar 2022. gadu. Tomēr kopumā ģeopolitiskie riski joprojām būtiski kavē investīciju aktivitāti Baltijas reģionā, norāda eksperti.

Mazāks investīciju kritums komerciālajā nekustamajā īpašumā Baltijā 2023. gadā, galvenokārt, ir pateicoties vairākiem Baltijas valstīs notikušiem ļoti liela apjoma darījumiem, kas saistīti, piemēram, ar Technopolis biznesa centru Viļņā, tirdzniecības centru Viru Keskus Tallinā un Rimi centrālās loģistikas un biroja telpu pārdošanu Rīgā, skaidro starptautiskās uzņēmumu grupas Newsec Investīciju darījumu nodaļas vadītājs Baltijas valstīs Andrius Švolka.

Viņš atzīst, ka ģeopolitiskie riski joprojām būtiski negatīvi ietekmē lēmumu pieņemšanu par investīcijām reģionā. “Baltijas investīciju tirgus aktivitātes veicināšanā ir vērts izcelt vietējo investoru pieaugošo nozīmi. Tā kā starptautiskie investori ir daudz piesardzīgāki, vairāk koncentrējušies uz vietējo tirgu, mēs sagaidām, ka Baltijas kapitāls arī nākamajos gados būs galvenais darījumu apjomu virzītājspēks,” skaidro A.Švolka.

Zīmola maiņa nav ne vienkāršs, ne īss process, tas reizē ir arī emocionāls process, jo izjauc lietu ierasto kārtību, intervijā db.lv stāsta Luminor grupas mārketinga un komunikācijas vadītāja Signe Lonerte.

Kad sākās Luminor zīmola maiņa?

Domāju, ka pirmais vērienīgais atskaites punkts zīmola maiņai bija jau pagājušā gada martā, kad paziņojām par plānoto apvienotās bankas nosaukumu un vizuālo identitāti - krietni pirms tika saņemts apstiprinājums atļaujai apvienot bankas. Apzināti izvēlējāmies komunicēt Luminor stāstu, skaidrot jaunās bankas nosaukumu, vērtības un identitāti vairāku iemeslu dēļ. Uz rebrendingu jeb zīmola maiņu nevar skatīties kā uz vienu atsevišķu aktivitāti, kas īstenota ārpus pārējā procesa. Tas notiek cieši roku rokā ar pilnīgi jaunas iekšējās kultūras veidošanu, ar visu kopējo procesu pārmaiņām. Zīmola maiņa nebeidzas ar ēku izkārtnēm un jaunām vizītkartēm. Mums bija svarīgi, ka vēl pirms banku apvienošanas gan mūsu klienti, gan darbinieki saprot, kas būs Luminor un ar ko mēs atšķirsimies no citiem. Pavisam praktisku iemeslu dēļ arī vēlējāmies būt pirmie, kas paziņo šīs izmaiņas, jo tika uzsākts preču zīmju reģistrācijas process. Būtiski arī tas, ka visi lēmumi attiecībā uz zīmolu balstījās biznesa lēmumos – nekas netika darīts atsevišķi no kopējā plāna. Tādējādi arī fizisko zīmola elementu nomaiņa – jaunas izkārtnes, bankomātu un maksājumu karšu un digitālo platformu dizains – bija pakāpenisks process, kas sekoja biznesa lēmumiem. Pasaules prakse un pozitīvie zīmola maiņas piemēri runā par «zīmola maiņu nakts laikā». Luminor gadījumā velējāmies būt pragmatiski un darīt to soli pa solim. Brīdī, kad tiek veikta sešu banku apvienošana ar mērķi izveidot vienu, spēcīgu Baltijas finanšu uzņēmumu, arī zīmola maiņas procesa plānošanai ir «savi griesti». No 1. aprīļa mūsu klienti mūs redz kā vienu Luminor visās Baltijas valstīs un viens svarīgs posms savā ziņā ir noslēdzies.

Eiropas Komisija (EK) nolēmusi iekļaut produktu Latvijas lielie pelēkie zirņi ES Aizsargātu cilmes vietu nosaukumu reģistrā, informē Zemkopības ministrija.

Latvijas lielie pelēkie zirņi atšķiras ar īpaši lieliem un rupjiem zirņiem – 1000 zirņu masa sasniedz 360 līdz 380 gramus. Kaut gan zirņu skaits pākstī nav liels, to kompensē šās šķirnes labas kulinārās īpašības – relatīvi īss vārīšanās laiks un garša.

Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts ir vienīgā vieta pasaulē, kurā tiek veikta lielo pelēko zirņu selekcija pārtikas vajadzībām. Tajā arī ir radīta šķirne Retrija Zirņu kvalitatīvās īpašības nodrošina tieši Latvijas augsnes un klimatiskie apstākļi. Svarīgas ir gadiem izstrādātās prasmes šī kultūrauga audzēšanā un ievākšanā, lai nodrošinātu gan kopražas pieaugumu, gan produkta kvalitāti. Piemēram, augsnes sagatavošana, audzēšanas mistra attiecības pareiza izvēle, kā arī ievākšanas laika pareiza izvēle.

Latgales Cirīša ezera Upursala ir 16 ha liela, un līdz mūsu dienām saglabājušies dažādi nostāsti par tās vēsturi. Salas īpatnējo pusmēness veidolu nosaka dziļš ezera līcis. Upursalas rietumu pusē paceļas 17 metrus augstais Upurkalns.

2008. gada septembrī Upursalā atklāta dabas taka. Tūristiem gan jāpieliek pūles, lai tajā nokļūtu, jo noslēpumainā sala sasniedzama tikai ar ūdens transportu.

Arheoloģiskie pētījumi, kas sākti 1977. gadā, pierādījuši, ka Upurkalnā un tā nogāzēs cilvēku ilgstošas dzīves rezultātā izveidojies kultūrslānis. Jau pirmie vizuālie novērojumi liecinājuši, ka Upurkalns ir cilvēku roku mākslīgi pārveidots. Pēc atrastajām trauku lauskām, kā arī senlietām spriežot, apdzīvotība kalnā datējama ar I gadu tūkstoti pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras I gadu tūkstoša vidum. Kalna virsotnē atrastas arī senas, akmeņiem izliktas pavarda vietas.

Savukārt, nostāstos minēts, ka uz salas ir arī senkapi.

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans ir paziņojis, ka Lielbritānijas plānotā aiziešana no Eiropas Savienības (ES) ir signāls jaunas ēras sākumam, un brīdinājis, ka blokam draud jaunas atšķelšanās.

«Uzskatu, ka šis Lielbritānijas iedzīvotāju lēmums ir jaunas ēras sākums gan Lielbritānijai, gan ES,» Erdoans komentējis ceturtdien notikušā referenduma rezultātu.

«Līdzīgi kā visa pasaule, arī mēs gaidījām referenduma rezultātu par [Lielbritānijas palikšanu ES], bet dzīvē sanāca citādāk,» viņš piebilda.

Ceturtdien notikušajā referendumā vēlētāji Lielbritānijā nobalsoja par valsts aiziešanu no bloka, kas radījis šaubas par visas ES nākotni.

Lielbritānija tradicionāli ir atbalstījusi Turcijas centienus pievienoties blokam, tomēr pirms referenduma viens no galvenajiem jautājumiem bija migrācija, kas pēdējā laikā saasinājusies, jo no Turcijas Eiropā ierodas daudz nelegālo imigrantu no Tuvajiem Austrumiem.

Iecienīta zīmola vārda maiņa ne vienmēr tiek uztverta ar sajūsmu, tādēļ uzņēmuma vadības un darbinieku uzdevums ir likt patērētājiem iemīlēt jaunpienācēju

Šī gada «skaļākais» zīmola maiņas piemērs Latvijā ir Statoil pārtapšana par Circle K. Tuvākajos mēnešos sagaidāma divu banku DNB un Nordea apvienošanās, kļūstot par Luminor.

Nordea komunikācijas departamenta vadītāja Baltijas valstīs Signe Lonerte norāda: darbs pie banku apvienošanas turpinās, tostarp sagatavošanās zīmola maiņai, bet šobrīd līdz regulatoru atļauju saņemšanai plašāki komentāri netiek sniegti.

«Zīmola maiņu uzņēmumi apsver gadījumos, ja esošais zīmols vai tā elementi ir novecojuši, vairs neatbilst auditorijas prasībām vai arī uzņēmuma vērtības ir mainījušās, kā rezultātā ir loģiski mainīt arī pašu vizuālo identitāti,» skaidro stratēģijas aģentūras White Label partnere Tatjana Baranovska. Izmaiņas zīmolā var būt divējādas – gan tādas, kad tiek aizstāts vecais vārds ar jaunu, gan tādas, kad jau ierastais produkta vai uzņēmuma nosaukums iegūst jaunus vaibstus jeb uzlabojumus vizuālajā identitātē. Nereti līdz ar jauna zīmola nosaukuma izveidi tiek mainīts arī uzņēmuma juridiskais nosaukums. «Zīmola maiņa paredz lielas pārmaiņas organizācijā, un bieži tas ir saistīts ar kardinālu iekšējo procesu maiņu, jaunu vērtību vai pozicionējuma ieviešanu, orientāciju uz citām vai papildu biznesa nišām. Kopumā zīmola maiņas funkcija ir spēcīgi signalizēt ārējai un iekšējai publikai par pārmaiņām organizācijā. Logotipa maiņa vai pilnveidošana var būt viena no pēdējām, bet patērētājiem redzamākajām pārmaiņām,» skaidro Dr.sc.comm., komunikācijas aģentūras A.W.Olsen & Partners partnere, Latvijas Universitātes lektore Olga Kazaka.

Mūsdienās biroja darbinieka tehniskais aprīkojums mainās – svarīgākas kļūst mobilās ierīces, bet ar printeri dalās vairāki kolēģi

«Tipisks biroja komplekts ir daži portatīvie datori bez lokāliem serveriem, dati glabājas mākonī, ātrs interneta pieslēgums, viena drukas iekārta uz visiem. Vēlams, lai tai ir krāsainas drukas iespēja, bezvadu internets, iespēja drukāt divpusēji, skenēt, kopēt, bet faksu vairs nevajag,» saka Kaspars Vītols, SIA Biroja tehnika vadītājs. SIA Rolling izpilddirektores Gintas Bisenieces novērojumi liecina, ka visbiežāk uzņēmumi izvēlas vienu melnbaltu daudzfunkciju printeri, vienu krāsaino printeri un vienu papīra smalcinātāju. «Agrāk katram darbiniekiem bija printeris uz sava galda, bet tagad uzņēmumi izvēlas nopirkt vienu lielāku un jaudīgāku iekārtu, ko izmanto vairāki darbinieki,» viņa teic. Vairāk pērkot tādus printerus, kuriem ir lētāki kārtridži, un gandrīz nemaz nepērk drukas ierīces, ko var pieslēgt tikai pie viena datora. Tāpat palielinājusies interese par papīra smalcinātājiem – šī tendence varētu būt saistīta ar Vispārējo datu aizsardzības regulu.

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

Jurists vienmēr ir bijusi populāra profesijas izvēle topošo studentu vidū un pieprasīta darba tirgū. Pastāv stereotipisks viedoklis, ka juristi ikdienā vienatnē sēž pie dokumentu kaudzes, mēdz būt “burta kalpi” un pēc rakstura ir diezgan ciniski cilvēki. Vai tā tiešām ir, kādas īpašības un prasmes ir būtiski attīstīt juristam un ar ko ir īpaša juridiskā prakse tieši finanšu jomā, skaidrojām sarunā ar AS “4finance” juridiskās daļas vadītāju Sergeju Jevdokimovu.

Pastāstiet, kā sākās Jūsu karjera finanšu jomā? Kāpēc izvelējāties specializēties tieši finansēs?

Mana karjera tieši finanšu jomā sākās 2012. gadā. Pasaulē un valstī vēl bija jūtamas 2008. gada krīzes sekas, un finanšu nozares reputācija kopumā bija neviennozīmīga. Vienlaicīgi šī joma man šķita ļoti dinamiska, izaicinoša, vērsta uz izaugsmi un pārmaiņām. Tieši AS “4finance” bija šīs pārmaiņas un tajā laikā inovatīvā pieeja kreditēšanai. Ņemot vērā to, ka man jau bija iepriekšēja plaša pieredze darbā ar cilvēkiem, es sāku savu ceļu uzņēmumā tieši klientu apkalpošanā, turpinot studēt jurisprudenci. Iepazinu uzņēmumu un nozari, un tad tika izsludināta jurista vakance, kurai pieteicos, jo tā bija iespēja pielietot praksē iegūtas akadēmiskās zināšanas.

Daži pēdējie gadi pasaulē iezīmējuši tā saucamo influenceru uznācienu. Tas faktiski nozīmē, ka ietekmīgākie no šādiem influenceriem ar sociālo mediju palīdzību var ietekmēt veselu biznesu un preču zīmju veikumu.

Visbiežāk šāda komunikācijas un informācijas patēriņa forma pieņemama ir gados jauniem patērētājiem, kuru siržu iekarošu daudzi biznesi mēdz likt savu mārketinga stratēģiju centrā.

Jāteic, ka no influenceru uznāciena nekādā ziņā nav izbēgusi arī finanšu pasaule. Arī šajā jomā realitāte arvien lielākā mērā sāk kļūt tāda, ka jaunieši kādu finanšu padomu atrod tieši šajā vidē no kāda sev pieņemamākā šāda censoņa. Turklāt dažiem ietekmīgākajiem šādiem personāžiem sekotāju loks mēdz būt ļoti plašs un pat fanātisks. Rezultātā to izteikumiem ir pa spēkam koriģēt kādu atsevišķu aktīvu – sevišķi, piemēram, ne pārāk lielu uzņēmumu akciju, cenu.

Vēl viena nesošā kolonna

Mārupē ir izveidota Biznesa vēstniecība - satikšanās vieta uzņēmējiem un citiem interesentiem.

Silva Jeromanova-Maura, SIA SilJa valdes priekšsēdētāja un kādreizējā biedrības Mārupes uzņēmēji valdes priekšsēdētāja, Mārupē īsteno sociālās uzņēmējdarbības projektu Biznesa vēstniecība. Biznesa vēstniecība piedāvā telpas uzņēmējdarbības vajadzībām, kā arī organizē dažādus kursus, seminārus, meistarklases, personību stāstu vakarus un citus pasākumus. Sākotnēji tika domāts par 60 kvadrātmetrus lielām telpām, tomēr šobrīd Biznesa vēstniecība «apdzīvo» 540 kvadrātmetrus.

Biznesa vēstniecības telpas īslaicīgi bez maksas vai par simbolisku samaksu ļauts izmantot pašnodarbinātajiem, tā dodot iespēju nopelnīt iztikai, bet lauku reģionu uzņēmēji aicināti šo vietu izmantot, lai satiktos ar sadarbības partneriem. S. Jeromanova-Maura uzsver, ka projekta mērķauditorija noteikti nav tikai Mārupes uzņēmēji vai iedzīvotāji, bet gan visi Latvijas biznesa vidē strādājošie, kā arī darba meklētāji un tie, kuri vēlas izmēģināt jaunus profesionālos apvāršņus.

Lai arī tirgū valda liela nenoteiktība, šādos apstākļos dzīvojam jau teju trīs gadus un pie tā pat zināmā mērā esam pieraduši, tirgus jau tāpēc nebūt nav apstājies, un komercbankām bija un joprojām ir vēlme kreditēt perspektīvus un ienesīgus biznesa projektus.

To intervijā Dienas Biznesam stāta AS Reģionālā investīciju banka Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Armands Kokainis.

Kāda ir situācija kreditēšanā?

Nenoliedzami, ka tirgū valda nenoteiktība, šādos apstākļos dzīvojam jau teju trīs gadus un pie tā pat zināmā mērā esam pieraduši, tirgus jau tāpēc nebūt nav apstājies, un komercbankām bija un joprojām ir vēlme kreditēt perspektīvus un ienesīgus biznesa projektus. Vēl vairāk – virknei tirgus spēlētāju vēlme kreditēt pat ir palielinājusies, gribam sevi pieskaitīt pie šo banku loka. Vienlaicīgi jaunajā realitātē atsevišķiem tautsaimniecības sektoriem ir grūtāk piesaistīt finansējumu, jo ir liela neskaidrība par nākotni un valda piesardzība. Būtībā esam posmā, kurā daudzi uzņēmēji ir nogaidošā pozīcijā un vēlas pārziemot, lai virzītos uz priekšu ar saviem investīciju plāniem.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatoros noslēdzies 2020. gada rudens biznesa ideju un jauno uzņēmumu atlases process atbalsta saņemšanai pirmsinkubācijas un inkubācijas programmās. Pavisam uzņemti 77 uzņēmumi inkubācijas un 259 biznesa ideju autori pirmsinkubācijas atbalsta programmā.

"Vērtējot 2020. gada rudens uzsaukumā pieteiktos uzņēmumus, secināms, ka uzņēmēji Latvijā vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm - attālinātu pakalpojumu nodrošināšas platformas, produkti, kas uzlabo dzīves kvalitāti un veicina veselīgu dzīvesveidu, kā arī netiek aizmirsts par izklaidi ar nebijušām inovācijām. Ceru, ka visiem jaunuzņemtajiem uzņēmējiem pietiks drosmes un jaudas šos produktus virzīt tālāk pasaules tirgū," stāsta Laura Očagova, LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

2020. gada rudens uzņemšanā LIAA biznesa inkubatoros saņemti 220 pieteikumi inkubācijas programmai un 313 pieteikumi pirmsinkubācijas programmai. Salīdzinot ar 2020. gada pavasara uzņemšanu, pieteikumu skaits inkubācijai nav būtiski mainījies (+9 pieteikumi), bet pieteikumu skaits pirmsinkubācijai ir audzis (+23).

Mārketings un reklāma ir tikai neliela daļa no strukturizētas uzņēmējdarbības šodienas digitālajā vidē. Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos arvien vairāk uzņēmumu pievērš lielāku uzmanību biznesa vadības un pārvaldības risinājumiem uzņēmējdarbībā.

“Dienas Biznesa” organizētā meistarklase “Kā padarīt biznesu veiksmīgāku” ļaus iepazīt nozares ekspertu dotos piemērus, kuros veiktās metodes palīdzējušas sasniegt praktiskus un vērā ņemamus rezultātus, kā arī saņemt atbildes uz jautājumiem, kas skar biznesa vadību un tās risinājumus. 22. septembrī “Dienas Biznesa” trešajā un noslēdzošajā šā gada tiešsaistes meistarklasē runāsim par investīcijām uzņēmējiem, pārvaldību un atbalstu biznesa attīstībai, biznesa efektivitāti un uzņēmēju pieredzi.

Meistarklasē uzstāsies:

Elvis Kvalbergs, “Excellent Latvia” valdes loceklis, – IT jomas profesionālis ar 20 gadu pieredzi, no kuriem 15 gadus pievērsies ERP programmatūru un grāmatvedības risinājumiem, lai palīdzētu dažādu nozaru uzņēmumiem paaugstināt darba efektivitāti un produktivitāti.

Biznesa informācijas centrs Magnetic Latvia Rīgas lidostā ir jau gadu. Tas ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola EXPO redzējums un reizē jautājums par kopēju Latvijas zīmolu

2018. gada februārī LIAA direktors A. Ozols telpas atklāšanā sacīja: «Lidostā tagad ir savs EXPO, vieta, kur sevi parādīt!» A. Ozolam desmit gadus tā arī neizdevās iegūt kontroli par EXPO izstāžu rīkošanu un Rīgas lidostā bija iespēja radīt savu zīmolu Magnetic Latvia. Stāsts par Biznesa informācijas centru Magnetic Latvia vienlaikus ir arī stāsts par cīņu, kurā A. Ozols visādām metodēm pierāda, ka viņam ir taisnība.

Pēc starptautiskā kraha

A. Ozola paziņojums pērn uzrunā medijiem bija ievērības cienīgs un nebija gluži kļūmīga amatpersonas pārteikšanās. Tas izriet gan no LIAA un aģentūras direktora iepriekšējās darbības, gan no zīmola Magnetic Latvia veidošanas pirmsākumiem. Sauklis Magnetic Latvia savu augšupeju sāka 2015. gadā, kad Eksporta forumā LIAA amatpersonas ar īpašu skubu sāka lielīt iestādes lomu eksporta veicināšanā, pārstāvniecības Pekinā, Šanhajā, Singapūrā un citviet Āzijā, kā arī sāka virzīt ideju, ka tas viss būtu liekams zem viena zīmola – Magnetic Latvia. Vēlāk, 2017. gadā, sekoja ieteikums zīmolu lietot arī citām valsts iestādēm, pašvaldībām un uzņēmumiem kā kopēju Latvijas zīmolu. Vienlaikus 2015. gads Latvijas vēsturē iezīmējas arī ar to, ka valdība nolēma valsts paviljonu EXPO izstādē Milānā neuzstādīt. Tobrīd sabiedrībā virsroku uz brīdi guva viedoklis, ka piedalīšanās starptautiskajās EXPO izstādēs ir jāpārtrauc, ka tas ir novecojis un sevi izsmēlis projekts un Latvijai ir vajadzīgs kas cits, savs un tepat. Par to liecina daudz ierakstu sociālajos tīklos. 2017. gadā apstākļi mainījās un Astanā, Kazahstānā, notika mazais EXPO. Latvija par spīti tam, ka valsts finansējuma nebija, izstādē piedalījās. Tieši togad A. Ozols un LIAA ierosināja zīmolu Magnetic Latvia piedēvēt praktiski visam Latvijā radītajam, visam, kas mums ir labs. To apstiprina arī LIAA interneta portāls Labs of Latvia, kurā šā gada februārī tika palaists zīmols Magnetic Latvia.