Ja darbinieku valsts sektorā kļuvis par 24% mazāk, arī telpu vajadzētu mazāk, izteicās Ventspils mērs Aivars Lembergs par 2011. gada budžeta situāciju sasauktajā preses konferencē.
Viņš norāda, ka tādējādi varētu atrast valsts budžetam tik ļoti trūkstošos līdzekļus, piebilstot, ka arī īres cenas ir kritušās, bet valsts iestādēs telpu nomai paredzētie izdevumi nav samazinājušies. Ja darbinieku kļuvis mazāk, vajadzēja iestādi pārcelt uz citām telpām, bet līdzšinējās izīrēt vai pārdot, uzskata A. Lembergs. Pieļaujot, ka premjeram, iespējams, nav visaptverošu datu par valsts īpašumiem un nomātajām telpām, to izmaksām un peļņu, tādēļ neesot arī kontrolējoša mehānisma.
A. Lembergs iespējamas izmaiņas budžeta situācijā saskata arī apstāklī, ka prognozētās 1% inflācijas vietā, šogad tā būšot 4%, līdz ar to budžeta deficīts būs mazāks, jo ienākumi valstij būs lielāki. Viņš uzsvēra, ka nepieciešamas sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem, lai pieļaujamais budžeta deficīts būtu 6%, bet aizdevumu varētu atdot ilgākā laika posmā.
«Jāpanāk pārkreditēšana, jo, ja šogad jāatdod, piemēram, par 100 miljoniem mazāk un visu kredītu var atdot ilgākā laika posmā, nebūtu nepieciešama tik strauja konsolidācija un šo naudu varētu ieguldīt ekonomikas atlabšanā,» skaidro Ventspils mērs. Viņš uzskata, ka ietaupīt varētu arī uz amatpersonu komandējumiem un prokuroru algām, bet skolotāju piemaksas darba algai nedrīkstot samazināt.
Viņš ietaupījuma iespēju saredz arī apstāklī, ka, lai arī valsts izdevumi Eiropas struktūrfondu apguvei palielināti, projektu izmaksās iespējams iekļaut darbinieku atalgojumu, kas līdz ar to vairs nav jāizmaksā no valsts vai pašvaldības budžeta. Neesot pieļaujams, ka darbinieks par to pašu darbu saņemot dubultu algu gan no projekta, gan līdzšinējo darba devēja maksāto.