Uzņēmēju un sabiedrības vidū lietu ažiotāžu sacēla pasūtījuma kriminālprocesa ziņas Finanšu policijā, kā dēļ tika atstādināta no amata Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ieva Jaunzeme un Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Podiņš.

Lai gan I. Jaunzeme apgalvo, ka citi šādi pasūtījumu gadījumi VID vadībai neesot zināmi, tomēr Dienas rīcībā ir ziņas, ka jau iepriekš bijušas citas pasūtījumu lietas VID, par ko uzņēmēji VID vadībai arī ziņojuši. Tomēr, atšķirībā no līdz šim publiskotās lietas pret uzņēmēju Ramoliņu, VID nav veicis aktīvas darbības citu pasūtījumu lietu izmeklēšanas sakarā jau vairākus gadus.

Diena pēta divus gadījumus, kurus cietušie uzņēmēji sauc par pasūtījuma lietām, – abos vērojams pārāk daudz līdzību, lai tās uzskatītu par vienkāršām sakritībām.

Lūgts komentēt šo gadījumu, finanšu ministrs Jānis Reirs Dienai pauda: "Dobeles dzirnavnieka gadījums izskatās pēc kārtējā pasūtījuma audita. Jādara viss iespējamais, lai šādas situācijas – pasūtījumu lietas – VID nebūtu iespējamas. Tā kā augstākminētais raisa aizdomas par iespējamu negodprātīgu un krimināli sodāmu rīcību, par šo lietu kopumā esmu rosinājis pārbaudi".

Latvijā atklāta jauna vietne steidzamo darbu pasūtītājiem un izpildītājiem – eiriks.lv. Tā paredzēta darbu pasūtītājiem, kam darbinieks vai palīgs nepieciešams steidzami, savukārt darbu izpildītājiem – brīžos, kad nauda vajadzīga jau šodien. Uzņēmējiem tā tiek pozicionēta kā ātrā palīdzība, ja steidzami trūkst darbinieku.

«Uzņēmējiem, privātpersonām un mājsaimniecībām, kam nepieciešams nekavējoties atrast vai aizvietot darbiniekus un rast risinājumu krīzes situācijā, eiriks.lv ir kā glābiņš un «ātrā palīdzība». Portāla moto ir divējāds – darbu izpildītājiem tas ir «Neslinko – eiriko!», bet darbu pasūtītājiem - «Tiks izdarīts!», skaidro eiriks.lv izveidotāji.

Portāls gan pildīs tikai sludinājumu «dēļa» funkciju un neko negarantēs, portāla noteikumi ir tikai ieteikumi, lai veiksmīgāk atrastu labāko darbu veicēju konkrētajam darbam un dienā, kad tas nepieciešams, biznesa portālam db.lv paskaidroja Ilona Grīnberga, viena no eiriks.lv izveidotājām. «Portāls nemaisīsies darbu pasūtītāju un darbu izpildītāju attiecībās,» viņa akcentēja.

#ASV darba tirgū viņa novēroja kādu tendenci, kas pamazām kļūst izplatītāka.

Iveta Grīnberga desmit gadus strādājusi ASV akadēmiskajā vidē un atgriezusies Latvijā, lai turpinātu mācīt latviešu valodu ārzemniekiem

«Darbs ir mana aizraušanās, un man ir prieks par iespēju mācīt latviešu valodu, kā arī iepazīstināt ar mūsu kultūru un tradīcijām amerikāņus, kas nekad nav dzirdējuši par mūsu zemi,» laikrakstam Dienas Bizness atzīst mācību centra Valodu kursi Tev vadītāja, Rīgas Tehniskās universitātes lektore Iveta Grīnberga.

I. Grīnberga uz ASV pirmo reizi devās 2005. gadā, kad Izglītības un zinātnes ministrija meklēja latviešu vieslektori Vašingtonas universitātē Sietlā. Tolaik viņa strādāja Latvijas Universitātes (LU) Baltu valodas katedrā un mācīja apmaiņas studentiem latviešu valodu.

Garšvielu uzņēmums «Manas garšas» nāk klajā ar jaunu produktu līniju – barības piedevu lolojumdzīvniekiem

«Manas garšas» īpašniece Baiba Grīnberga stāsta, ka ideju par šādu produktu veicināja veterināro produktu veikala «Barf'us» saimniece Diāna Kontakeviča, kura janvārī ar viņu sazinājās un ieteica izstrādāt produktus, kas domāti lolojumdzīvniekiem. «Pirmajā brīdī biju pārsteigta par šādu ideju, bet, jo tālāk to pētīju, jo vairāk aizrāvos ar to. Lai gan es pēc izglītības esmu uztura speciāliste un dzīvnieku un cilvēku fizioloģe, pati neriskēju veidot receptes. Diāna ieteica dzīvnieku dietoloģi Ilzi Pētersoni, kura ilgus laikus pētījusi dzīvnieku uzturu un ir viens no Latvijā zinošākajiem cilvēkiem šajā jomā. Trīs mēnešu laikā viņa izstrādāja trīs receptes – strādāja kā aptiekā, pa gramiem kombinējot visādus labumus,» saka B. Grīnberga.

Ventspils mērs Aivars Lembergs šodien tiesas sēdē Augstākajā tiesā (AT) pauda gatavību atsaukt prasību pret valsti par miljona latu morālā kaitējuma kompensāciju, ja prokuratūra viņam atvainosies par apsūdzībām tā dēvētajā Grinberga lietā, kurā Lembergstika attaisnots visās trīs tiesu instancēs.

Lembergs uz prokuratūras pārstāvja Agņa Pormaļa tiesas sēdē uzdoto jautājumu, ko viņš vēlas, lai prokuratūra izdara, sacīja, ka vēlas rakstisku atvainošanos un to, lai tiktu sodīts prokurors Māris Leja, kurš uzturēja apsūdzību Grinberga krimināllietā. Tad viņš izdarīšot secinājumu, ka pret viņu pieļautā kļūda ir labota, un viņš pats to pateikšot sabiedrībai, norādot, ka ir guvis morālu gandarījumu.

Prokuratūra viņu ir pazemojusi un tagad tai pašai ir jāpazemojas, tiesas sēdē emocionāli izteicās Lembergs, sakot, ka, saņemot atvainošanos, prasību atsauks.

Savukārt Pormalis sacīja, ka prokuratūra nav pilnvarota pārstāvēt valsts intereses šajā lietā un atvainošanos Lembergs vēlas panākt tieši no prokuratūras, kura šajā lietā nav veikusi nekādas «pašas par sevi neatļautas darbības», līdz ar to atvainoties Lembergam neesot pamata.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apmierinājusi Ventspils domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga prasību, kurā viņš prasīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) atsaukt nepatiesas, godu un cieņu aizskarošas ziņas.

A.Lembergs arī lūdza piedzīt no biroja morālo kompensāciju 75 tūkst. apmērā, tomēr tiesa šo prasības daļu apmierināja daļēji, nosakot, ka KNAB jāizmaksā morālā kompensācija tikai 4 tūkst. Ls apmērā.

Pilns spriedums tiesā būs pieejams 22.jūnijā, kad to 20 dienu laikā varēs pārsūdzēt, DB informēja tiesā.

Šī prasība bija saistīta ar tā saucamo «Grinberga lietu», kad izmeklēšanas laikā KNAB preses relīzēs apgalvojuma formā izplatīja ziņas, ka A.Lembergs ļaunprātīgi izmantojis dienesta stāvokli un apzināti, nepamatoti un prettiesiski novilcinājis Ministru kabineta 2005.gada rīkojuma «Par O.Grinberga iecelšanu Ventspils ostas valdes locekļa amatā» izpildi.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā tiks izskatīta lieta, kurā Ventspils mērs Aivara Lemberga prasa Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju atsaukt (KNAB) nepatiesu, godu un cieņu aizskarošas ziņas, kā arī piedzīt no biroja kompensāciju 75 tūkst. Ls apmērā.

Šī lieta ir saistīta ar tā saucamo «Grinberga lietu», kad izmeklēšanas laikā KNAB preses relīzēs apgalvojuma formā izplatītas ziņas, ka A.Lembergs ļaunprātīgi izmantojis dienesta stāvokli un apzināti, nepamatoti un prettiesiski novilcinājis Ministru kabineta 2005.gada rīkojuma «Par O.Grinberga iecelšanu Ventspils ostas valdes locekļa amatā» izpildi, DB informēja A.Lemberga advokāts Armands Šūmanis.

Jāatgādina, ka «Grinberga lietā» visas trīs Latvijas tiesu instances Ventspils mēru atzina par nevainīgu viņam celtajās apsūdzībās un pilnībā attaisnoja.

Šīs lietas sakarā A.Lembergs tiesas ceļā no valsts piedzina 10,83 tūkst. Ls lielu morālā kaitējuma kompensāciju saistībā ar attaisnojošo spriedumu tā dēvētajā Grinberga lietā.

Viesošanās Adzelviešos parasti sākas ar ceļojumu gadsimtiem senu kaņepju apstrādes darbarīku pasaulē, kas sarindoti pie vecās klēts sāniem – tur ir gan autentiska koka paisīkla, gan mīstīkla un kultsīkla.

Adzelvieši ir viena no pirmajām saimniecībām Latvijā, kas pievērsās kaņepju audzēšanai un pārstrādei. Šogad ar nosaukumu Adzelvieši Eiropas augu šķirņu katalogā ir iekļauta Latvijai tradicionālā sējas kaņepe, kas nozīmē, ka tās audzētāji varēs saņemt platībmaksājumus, ir gandarīta z/s Adzelvieši īpašniece Dzidra Grīnberga. Jau vairāk nekā desmit gadus ģimenes uzņēmums, kurā saimnieko Dzidra un Jānis Grīnbergi, kā arī viņu dēls Matīss ar savu sievu, nodarbojas arī ar lauku tūrismu.

Latviskais mantojums

Saimniecība, kas atrodas netālu no Burtnieku ezera, Bēršu drumlina pakājē, darbojas kopš 1991. gada, taču Adzelviešu mājām ir sena vēsture – rakstos Adzelvieši pieminēti jau 1542. gadā, bet 1878. gadā Jāņa vecvectēvs Dāve Grīnbergs izpirka dzimtas ēku un zemi no Vidzemes Domēnu pārvaldes, stāsta Dz. Grīnberga. Kā jau daudzviet, padomju gados tur mituši dažādi ienācēji. Lauku sētu no izpostīšanas paglābis J. Grīnberga tēvs, kurš kolhozu laikā strādājis par dārznieku padomju saimniecībā Burtnieki un tās vadība viņam ļāvusi dzīvot Adzelviešu mājas vienā spārnā. J. Grīnbergs senču mājas atguvis 1991. gadā. «Viņam, kā jau īstam vidzemniekam, kaņepes ir sirdslieta, tās ļoti garšo, tāpēc dzima ideja audzēt šo kultūru. Tā kā esmu kurzemniece, par kaņepēm daudz neko nezināju. Protams, noderīgas bija zināšanas agronomijā,» saka Dz. Grīnberga. Abi ir vīru ir diplomēti agronomi ar nu jau vairāk nekā 40 gadu darba stāžu. 90. gadu sākumā Grīnbergi kaņepes sāka audzēt pushektāra platībā, tagad tās aizņem aptuveni 12 hektārus no kopējās 200 hektāru lielās apsaimniekojamās lauksaimniecības zemes.

Šā gada 21.janvārī Rīgas apgabaltiesa plāno skatīt prasību, ko cēlusi LR Ģenerālprokuratūra kādreizējās VAS Latvijas Krājbanka interesēs pret likvidējamo a/s Banka Baltija un trešo personu SIA Grīnberga sabiedrība par 1994.gada 18.februāra ķīlas līguma atzīšanu par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža, informēja Rīgas apgabaltiesa.

1996.gada 15.janvārī Rīgas apgabaltiesā saņemtajā prasībā norādīts, ka 1994.gada 1.februārī starp a/s Banka Baltija un Valsts akciju sabiedrību Latvijas Krājbanka tika noslēgts termiņdepozīta līgums, saskaņā ar kuru VAS Latvijas Krājbanka ieguldīja depozītā a/s Banka Baltija 500 000 ASV dolārus.

Saskaņā ar noslēgto aizdevuma līgumu a/s Banka Baltija izsniedza aizdevumu 500 000 ASV dolāru apmērā SIA Grīnberga sabiedrība.

Lai nodrošinātu izsniegto aizdevumu, starp a/s Banka Baltija un VAS Latvijas Krājbanka 1994.gada 18.februārī tika noslēgts ķīlas līgums par labu SIA Grīnberga sabiedrība.

Vēl pirms bija aprāvusies advokāta Andra Grūtupa dzīve, viņa biroju jau kādu laiku de facto vadīja Viktors Tihonovs. Pēc Grūtupa aiziešanas aizsaulē tika nomainīta arī plāksnīte pie biroja durvīm, un viņa birojs pilnīgi oficiāli kļuva par Tihonova biroju.

Jūsu vadītā advokātu biroja darbu šobrīd var iedalīt divās daļās – pirms un pēc Andra Grūtupa. Vai pašreiz biroja darbā ir jūtamas kādas izmaiņas?

Var piekrist, ka no formālās puses viens posms ir noslēdzies, bet otrs iesācies, jo Grūtupa kunga biroja vairs nav, bet vai ir notikušas kādas kardinālas izmaiņas? Ceru, ka nē! Vismaz saistībā ar darba apjomu un lietu sarežģītību ceru, ka izmaiņas uz slikto pusi nebūs. Reāli es vadīju biroju jau kādu laiku pirms šī nelāgā notikuma. Mūsu prioritāte bija un būs civiltiesības. Tagad gan cenšamies paņemt arī kādu interesantu krimināllietu, un pēdējo gadu laikā apgriezienus uzņēmis arī darbs ar administratīvajām lietām, bet pamatdarbs vienmēr ir bijis civillietas.

Pērnā gada otrajā pusgadā ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem tika nodoti 203,9 tūkstoši jaunas patērētāju parādu lietu par kopējo summu 113,47 miljoni eiro.

Tā kā parādu atgūšanu ārpustiesas ceļā pakalpojumu sniedzēji parasti veic uz pilnvarojuma vai cesijas līguma pamata, tad lielākā daļa lietu – 141,6 tūkstoši par kopējo summu 75,5 miljoni eiro ir nodotas uz pilnvarojuma pamata, savukārt 62 tūkstoši lietu par kopējo summu 37,9 miljoni eiro ir nodotas, slēdzot cesijas darījumus starp pakalpojuma sniedzējiem un kreditoriem.

Lai efektīvi veiktu ārpustiesas parādu atgūšanas sektora tirgus uzraudzību un iegūtu vispusīgu informāciju par nozares attīstību, saskaņā ar nozari regulējošo normatīvo aktu bāzi, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pirmo reizi ir apkopojis informāciju par ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju darbības rādītājiem par 2013. gada 2. pusgadu.

Norādot uz pozitīvu tendenci lietu uzkrājumam Augstākajā tiesā samazināties, departamentu pārstāvji, piedaloties Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politika apakškomisijas sēdē, tomēr atzina – kasācijas instances noslodze joprojām ir pārlieku liela un ir nepieciešama likumdevēja griba kopā ar tiesu meklēt iespējas problēmas risinājumam, informē AT.

Civillietu departamentā, kurā lietu uzkrājums ir vislielākais, 2015.gadā izdevies nepabeigto lietu skaita pieaugumu samazināt būtiski – par 21%. Kā galvenos iemeslus salīdzinoši garajiem lietu izskatīšanas termiņiem un nepabeigto lietu uzkrājumam departamenta priekšsēdētāja Edīte Vernuša minēja ekonomiskās krīzes radīto civilstrīdu pieaugumu, kasācijas instances noslogojumu ar maza apmēra prasību lietām līdz grozījumiem Civilprocesa likumā, savukārt pērn, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vairāk nekā divkāršojies blakus sūdzību skaits un gandrīz trīsarpus reizes palielinājies pieteikumu skaits par lietas ierosināšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. E.Vernuša uzsvēra, ka ir būtiski veikt pasākumus, kuru rezultātā ne vien tiktu likvidēts atlikušais lietu uzkrājums un samazināti lietu izskatīšanas termiņi, bet arī nodrošināta Civillietu departamenta kā kasācijas instances tiesas pilnvērtīga darbība.

Ventspils mērs Aivars Lembergs ir iesniedzis prasību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā un vēlas piedzīt no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kompensāciju 75 tūkstošus apmērā.

A.Lembergs vēlas panākt arī viņa godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu saistībā ar tā dēvēto Grinberga lietu.

Viņš paziņojumā presei norāda, ka 2006.gada 18. aprīlī un 17. maijā KNAB interneta vietnē www.knab.lv sadaļā «Preses relīzes» tikušas publicētas ziņas, kurās rakstīts, ka Ventspils domes priekšsēdētājs atzīts par aizdomās turēto dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, kā arī tas, ka KNAB lūdz uzsākt kriminālvajāšanu pret Ventspils domes priekšsēdētāju.

Neskatoties uz to, ka visās trijās Latvijas Republikas tiesu instancēs A. Lembergs pilnībā attaisnots, kā arī to, ka attaisnojošais tiesas spriedums ir spēkā jau divus gadus, šīs preses relīzes joprojām ir pieejamas KNAB interneta vietnē.

Divu gadu laikā būtiski uz priekšu nav pavirzījusies izmeklēšana tā sauktajā Neo lietā, tikmēr «caurās» Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) izveidotājs un uzturētājs – Exigen Services Latvia – turpina saņemt valsts pasūtījumus, vēstīja raidījums De facto.

«Ir pagājuši divi gadi, un nekas nav mainījies. Vēl joprojām norit izmeklēšana. Kad tā beigsies, to man nevar pateikt,» atzinis VID sistēmas «cauruma» atklājējs, pirms diviem gadiem par Neo dēvētais datorspeciālists Ilmārs Poikāns.

Policija norāda, ka izmeklēšana šajā lietā ir tuvu finiša taisnei un to drīz varētu nodot prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai. Līdzīgi situāciju policija gan komentējusi arī pirms gada.

Tikmēr Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvis, Nacionālās Informācijas tehnoloģiju drošības padomes vadītājs Māris Andžāns norādījis – atskatoties uz notikumiem pirms diviem gadiem, jāatzīst, ka kaitējumu ar savu darbību Neo nav izdarījis. Tieši otrādi – tas veicinājis atklātību, vairs netiek slēptas amatpersonu algas, valstij tas licis nopietnāk domāt par datu drošību.

2015. gadā ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem tika nodotas 359 277 parādu piedziņas lietas par kopējo summu 236,935 miljoni eiro.

Kā liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) apkopotā informācija par parādu atgūšanas pakalpojumiem, 42% no kopējā 2015. gadā nodoto lietu skaita parādu atgūšanai nodevuši nebanku kreditētāji.

Pieaudzis pilnībā un daļēji atgūto parādu lietu skaits, kas vērtējams kā pozitīvs signāls tirgus sakārtošanā, gan arī patērētāju maksāšanas disciplīnas uzlabošanās rādītājs. Kopējais parādu portfelis 2015. gadā palielinājies par 5,99% salīdzinājumā ar 2014.gadu un sastādīja 582,952 milj.eiro.

2015.gadā Latvijā darbojās 28 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, no kuriem 3 saņēma izsniegto speciālo atļauju (licenci) ārpustiesas parādu atgūšanai 2015.gadā.

Lai gan mūsdienās internetā var pārdot visu, smaržu un garšu globālais tīmeklis vēl nespēj nodrošināt, tāpēc garšvielu maisījumu ražotājs «Manas Garšas» izlēmis atvērt veikaliņu.

«Pašos pirmsākumos bijām Jūrmalā, bet vēlāk, mainoties uzņēmuma īpašniekiem, pārcēlāmies uz Ogri. Nomājām mazas telpas industriālajā rajonā Akmeņu ielā. Ēkai 1. stāvā bija ēdnīca un konditoreja un mums tās patika jau sen. Tagad, kad iepriekšējie nomnieki pameta telpas, ēkas saimniece tās piedāvāja mums. Uzreiz ieguvām trīs reizes plašākas telpas un sapratām, ka varam atvērt arī veikalu. Par to bijām domājuši jau sen, bet pagaidām Rīgā atsevišķu veikalu nevaram atļauties,» saka Baiba Grīnberga, SIA «Manas Garšas» līdzīpašniece.

Viņa uzsver, ka digitālais laikmets dod lieliskas iespējas tirgoties internetā, bet ir produkti, kas vieglāk pārdodami pēc tam, kad cilvēki tos ir izmēģinājuši klātienē. Pie tiem pieder arī garšvielas.

Latvieši Nepālā sašutuši par valsts attieksmi. Kaut gan Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) izrāda interesi par notiekošo, joprojām nav atrasts veids, kā sešu tūristu grupu ar helikopteru nogādāt no Nāmče Bāzāras līdz lidostai. Aviokompānija Turkish Airlines ceļotājiem panākusi soli pretī, par nedēļu agrāk pārceļot lidojumu uz Latviju, tomēr pagaidām nav ne mazākā priekšstata, kā līdz lidostai nokļūt. Vietā, kur atrodas mūsu tūristi, valda liels haoss, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Viena no ceļotāju grupas dalībniecēm Jūlija Grinberga sociālajā tīklā Facebook raksta, ka vietā, kur viņi apmetušies, nelieli grūdieni jūtami joprojām. «Mums ir ļoti paveicies – mēs esam dzīvi un veseli. Bet apkārt mums ir izpostīta zeme un izmisums,» raksta J. Grinberga un piebilst, ka valsts ir atteikusi palīdzību – viņus nogādāt līdz lidostai. «Mēs Latvijai neesam vajadzīgi! Mēs strādājam mūsu valsts labā, maksājam nodokļus, bet mēs neesam vajadzīgi! Galvenais arguments ir, ka mēs neesam cietuši. Vai tad tajā brīdī, kad skrēju pa lauku un man zem kājām vērās zeme vaļā, man vajadzēja tajā spraugā iekrist, lai Latvijai rūpētu tās seši pilsoņi?» retoriski jautā J. Grinberga.

Izpildot Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 12.februāra spriedumu, ar kuru tika atzīts, ka ziņas, kuras (Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja) KNAB izplatīja savā interneta vietnē par Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu, ir nepatiesas, godu un cieņu aizskarošas, KNAB ir atmaksājis A. Lembergam 788,3 latus morālo kompensāciju un tiesāšanās izdevumus.

Laikā, kad vēl nebija iztiesāta tā dēvētā Grinberga lieta, un pēc attaisnojošajiem spriedumiem trijās tiesu instancēs, KNAB interneta vietnē 2006.gada 18.aprīļa un 17.maija preses relīzēs publicēja ziņas, ka A. Lembergs ir ļaunprātīgi izmantojis dienesta stāvokli un apzināti novilcinājis MK rīkojuma par O.Grinberga iecelšanu Ventspils ostas valdes locekļa amatā izpildi, kā arī apgalvojumus par citiem pārkāpumiem.

Tādējādi Tiesa arī uzlikusi par pienākumu KNAB 10 darba dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas atsaukt ziņas tādā pašā veidā, kādā tās izplatītas KNAB mājas lapā, kā arī samaksāt morālo kompensāciju un tiesāšanās izdevumus.

SIA VSL Pārtikas grupa paplašina produktu portfeli ar majonēzi un pierāda, ka rūpnieciskiem nolūkiem to var pagatavot no paipalu olām

Ģimenes uzņēmuma SIA VSL Pārtikas grupa pamatbizness ir kulinārijas produktu ražošana. Pirms diviem gadiem tas sāka attīstīt ideju par majonēzes ražošanu, kuras sastāvā būtu nevis dažādi pārtikas pulveri, bet īstas paipalu olas. Pie tās ražošanas uzņēmums ķērās pirms gada. «Man gribējās pierādīt, ka arī industriālā vidē var iedzīvināt dabīgu produktu, nepievienojot tam konservantus, krāsvielas un garšas uzlabotājus,» stāsta viena no paipalu olu majonēzes BilleMoon radītājām, SIA VSL Pārtikas grupa valdes locekle Vita Levkāne–Grīnberga.

VSL Pārtikas grupa darbojas jau 25 gadus, uzņēmuma sirds un dvēsele ir mamma Valentīna Levkāne, kura gadu gaitā tajā iesaistījusi arī pārējos ģimenes locekļus – vīru, dēlu, meitu un viņu ģimenes. Levkānu ģimene 90. gados privatizēja Ogres izmēģinājuma dārzkopības stacijas ODIS ēdināšanas kompleksu; sākumā nodarbojās ar tirdzniecību un ēdināšanas biznesu un attīstīja banketu servisu, bet ap 2000. gadu sāka ražot kulinārijas produktus, kurus piegādā dažādiem maziem Rīgas veikaliem, kas pārsvarā atrodas biroju un rūpnīcu tuvumā.

Šobrīd Latvijā pieejamo finanšu līdzekļu ir vairāk nekā tie reāli tiek pieprasīti un izmantoti uzņēmējdarbības attīstībai, izriet no Rīgas Plānošanas reģiona projekta SIB Net veiktā pētījuma.

Analizējot galvenās atšķirības starp Latvijas un Igaunijas topošajiem uzņēmējiem, kā arī sabiedrību kopumā, secināts, ka galvenā atšķirība ir izpratnē par to, kas ir biznesa uzsācējs (inovatīvs uzņēmējs). «Tas nav tikai uzņēmējs, kurš jau oficiāli reģistrējis savu uzņēmumu. Mēs runājam par cilvēkiem, kuriem ir sava ideja, taču tie neprot sagatavot savu piedāvājumu investoram saprotamā veidā un valodā, neprot pierādīt, ka šī ideja ir dzīvotspējīga. Neprot to pārdot,» stāsta Rīgas plānošanas reģiona projektu koordinatore Liesma Grīnberga.

Vērtējot uzņēmējdarbības veiksmes faktoru, pētījumā skatīta jauno uzņēmēju un sabiedrības attieksme kopumā pret ārējo līdzekļu izmantošanu sava biznesa attīstībai (fondu, banku, ES struktūrfondu, valsts mērķfinansējumi, utt.). Secināts, ka latvieši galvenokārt paļaujas uz saviem spēkiem, bet igauņi – pretēji. Pēc L. Grīnbergas sacītā, latvieši ir daudz nedrošāki. Jaunie uzņēmēji baidās aizņemties sava biznesa attīstībai finansu resursus «no malas», savukārt igauņiem šī sistēma ir daudz stabilāka, viņi daudz drošāk izmanto ārējos resursus. Šī drosme atmaksājas, jo rezultātā igauņi daudz ātrāk attīsta savus biznesus.

Inženiertehnisko sistēmu būvniecības uzņēmuma Citrus Solutions izpilddirektora amatu atstājis Miks Stūrītis un par jauno izpilddirektori iecelta Jūlija Grinberga, uzņēmuma līdzšinējā valdes locekle un ēku inženiersistēmu būvniecības dienesta direktore, informē Lattelecom sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zanda Šadre.

Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis komentējot izmaiņas Citrus Solutions vadībā norādā, ka M. Stūrītis, strādājot Lattelecom grupā, sasniedzis izcilus rezultātus. Savukārt J. Grinberga pierādījusi sevi kā spēcīga sarežģītu projektu vadītāja, kura nodrošinās pēctecību Citrus Solutions attīstībā.

J. Grinberga Citrus Solutions strādā septiņus gadus, no tiem sešus gadus kā valdes locekle, iegūstot pieredzi ēku inženiersistēmu biznesa līnijas vadībā, klientu portfeļu vadībā, kā arī sadarbībā ar klientiem un piegādātājiem. Iepriekš viņa strādājusi Latvijas Pastā kā mārketinga direktore un piegādes pakalpojumu departamenta direktore. Jūlija ieguvusi biznesa vadības maģistra grādu Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU).

Titulētais futbola klubs Skonto ar stratēģiskā investora piesaisti cer ātri atjaunot maksātspēju un pieteikties nākamās sezonas Latvijas pirmās līgas turnīram, aģentūrai LETA pastāstīja kluba pārstāve Dace Grīnberga.

LETA jau vēstīja, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien futbola klubu "Skonto" pasludināja par maksātnespējīgu.

Mums ir stratēģiskais investors, kurš vēl nav paspējis investēt klubā. Arī maksātnespējas procesā pastāv iespēja panākt izlīgumu. Valdes loceklis [Vladimirs Koļesņičenko] jau ir devies uz Maskavu, lai tiktos ar šo investoru. Pēc līdzekļu ieguldīšanas grasāmies atgūt maksātspēju, stāstīja Grīnberga.

Līdz ar maksātspējas atjaunošanu Skonto pieteiksies dalībai komanda.lv pirmās līgas turnīrā.

Maksātnespējas process kluba jaunatnes akadēmiju neskar. Klubam nav nekādu īpašumu, nekas nepieder. Ir parādnieki. Patlaban notiek sarunas ar kreditoriem. No ieguldītajiem līdzekļiem varēsim segt saistības ar kreditoriem, atzīmēja Grīnberga.

Šajā piektdienā par godu Latvijas svētkiem portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties, kā tiek izgatavotas Lielvārdes jostas.

«Par aušanu sāku interesēties jau 10 gadu vecumā, kad sāku iet aušanas pulciņā,» stāsta Lielvārdes jostu izgatavotāja Dace Grīnberga.

«Mana mamma tajā laikā gāja uz aušanas studiju. Tad likām kopā savas zināšanas un par savām izvēlējāmies jostu stelles. Arī mana mamma auž Lielvārdes jostas, bet vīrs ir apmācīts aust ziedainās jostas. Jostas aust iemācījām arī mūsu vecmāmiņai. Parasti šķiet, ka aušanas māka ir pārmantota no vecmāmiņas, bet mums bija otrādi, sākumā iemācījāmies mēs ar mammu un tad iemācījām omītei,» stāsta D. Grīnberga.

«Tas ir absolūts sirds darbs un katru dienu to daru ar prieku, viņa uzsver. Ar katru dienu šis darbs arvien vairāk iepatīkas, un jo sarežģītāks aužamais un ilgāk sanāk aust, jo interesantāk,» viņa piebilst.

70 metrus garajā Laipu ielā iegriežas vien retais, lai gan šīs ieliņas burvība un varētu pat teikt, franču šarms neesot pienācīgi novērtēts.

Par spīti faktam, ka Laipu iela nebūt neatrodas Vecrīgas nostūrī, bet starp Līvu laukumu un Šķūņu ielu, kur par cilvēku plūsmu sūdzēties nevarētu, šo mazo, kluso ieliņu pamanot vien retais. Vasarās skatu aizsedzot kafejnīcu terases, bet tagad vērība vairāk tiekot pievērsta Ziemassvētku tirdziņam, kas jau iekārtots Līvu laukumā. Pirms vairākiem gadiem uz Laipu ielas esot bijusi lielāka rosība un vairums uz šīs ielas esošo uzņēmumu bijuši radošo profesiju pārstāvji – amatnieki un mākslinieki. Pirmskrīzes gados pat notikuši Laipu ielas svētki, kad cilvēki aicināti piedalīties dažādās radošajās darbnīcās.