Tuvākajā laikā jātop būvfirmas SIA Latvijas Energoceltnieks (LEC) tālākās attīstības vīzijai, taču tā nebūs revolucionāra, bet evolucionāra, norāda bijušais pašvaldību lietu ministrs un Rīgas pilsētas SIA Rīgas pilsētbūvnieks vadītājs Ivars Gaters, kurš šā gada augustā kļuva par LEC valdes priekšsēdētāju.

«Jebkuras izmaiņas vadībā izraisa arī tālākas izmaiņas darbībā. No jaunajiem LEC akcionāriem esmu sapratis, ka mans uzdevums ir nevis revolūcija, bet evolūcija. Pamatā uzņēmums strādā trīs nozarēs – enerģētika, sakari un būvniecība un divas no tām - enerģētika un sakari - ir pietiekami specifiskas, kurās strādā ne pārāk liels uzņēmumu loks,» norādīja Gaters.

Viņš piebilda, ka tas ir gan lielākais LEC trumpis, gan arī lielākais izaicinājums – attīstīt šīs nozares, startēt arvien lielākos projektos. Enerģētikā uzņēmumam lielākais izaicinājums ir Kurzemes loka pirmā kārta, tas šajā nozarē uzņēmumam tuvākajā laikā būs lielākais projekts, turklāt nākamajos gados tiks sāktas arī Kurzemes loka nākamās kārtas, kuru kopējās izmaksas var sasniegt 200 miljonus latu.

Par būvkompānijas SIA LEC valdes priekšsēdētāju kļuvis līdzšinējais valdes loceklis Andris Asars-Asarovskis, amatā nomainot Pēteri Dzirkalu, kurš tagad būs uzņēmuma padomes loceklis, liecina Lursoft informācija.

Uzņēmuma padomē arī iecelti trīs Igaunijas pilsoņi - Indreks Rahuma, Jaks Raids, Antons Sigals.

Strukturālās izmaiņas būvkompānijas LEC īpašnieki pamato ar mainīgajiem tirgus apstākļiem. Šis ir piemērots brīdis, lai kompānija izvirzītu jaunus mērķus un uzdevumus, kā arī tirgū nostiprinātu savas pozīcijas kā spēcīga komanda, kas gatava jauniem un vienotiem izaicinājumiem.

«Mana turpmākā darbība būs saistīta ar kompānijas stratēģisko attīstību, tostarp jaunu pakalpojumu ieviešanu un jaunu tirgu apguvi. Vēsturiski ir izveidojies, ka LEC īstenojis dažādu objektu celtniecību vairāk kā 12 pasaules valstīs. Tā kā šī pieredze uzņēmumam nav sveša, arī šobrīd uz to mērķtiecīgi ejam,» informē LEC padomes loceklis Pēteris Dzirkals.

SIA Latvijas energoceltnieks (LEC) veiktas izmaiņas valdē, tostarp tās vadītāja krēslu pametot līdzšinējam valdes priekšsēdētājam Pēterim Dzirkalam, liecina ieraksts laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Būvfirmas LEC valdi pametuši arī tās līdzšinējie valdes locekļi Andris Asars-Asarovskis un Dzidzis Vītols.

Par jauno valdes priekšsēdētāju iecelts Aļģirds Pipars, tāpat valdes locekļa amatā iecelta Madara Upena. Iepriekšējās valdes locekļiem un vadītājam bija tiesības pārstāvēt LEC atsevišķi, taču jaunās valdes locekļi varēs pārstāvēt uzņēmumu tikai kopā ar citiem valdes locekļiem. Tādējādi arī līdzšinējās valdes locekles Sanitas Vības uzņēmuma pārstāvības tiesībās notikušas izmaiņas – turpmāk viņa varēs pārstāvēt LEC tikai kopā ar citiem valdes locekļiem.

Db.lv jau rakstīja, ka pērnā gada 21. februārī par LEC 100% īpašnieku kļuva būvuzņēmējam Guntim Rāvim 60% pastarpināti piederošā SIA Energoholdings. Energoholdings dalībnieku sarakstā ir SIA GRIF 23 (60%), SIA Rīno (6%), SIA B. Holdings (19%), kā arī trīs privātpersonas – Andris Asars-Asarovskis (5%), Ivo Čerbakovs (5%) un Pēteris Dzirkals (5%).

2010. gads viens no biežāk locītajiem vārdiem būvniecībā bija dempings.

Latvijā dominēja valsts un pašvaldību pasūtījumi, projekti, ko līdzfinansē no ES fondiem - ūdenssaimniecības un kanalizācijas saimniecības objekti, tranzītielu projekti, visdažādāko sabiedrisko ēku energoefektivitātes paaugstināšanas projekti. Turpretī privātie pasūtījumi pēdējos gadus ir gājuši tikai mazumā. Neraugoties uz augsto bezdarba līmeni, būvniekiem sāk trūkt kvalificēta darbaspēka.

Daļa atbirs

Sūri konkurējot par pasūtītājiem, zēla un plauka dempings, un tas veicināja arī pelēkās zonas paplašināšanos. Atsevišķi projekti palikuši nesākti vai darbi aizkavējušies, jo būvnieki nav spējuši pildīt solīto. SIA Skonto būve vadītājs Guntis Rāvis DB iepriekš pieļāva, ka pelēkā zona būvniecībā šobrīd varētu būt ap 50%. Kompānijas, kas savu darbību balstot uz dempingu, ir lemtas iznīcībai. Tā kā būvmateriālu, degvielas cenām u. c. ir tendence pieaugt, līgumi, kas slēgti iepriekš un kuru darbus paredzēts pildīt 2011. gadā, būs ar mīnusiem, viņš izteicās. Pavasari kopumā varētu nesagaidīt trešdaļa uzņēmumu, turklāt arī tādi, kas pilda saistības pret valsti. Tāpat nevietā esot prieks par lētajiem darbiem. Piemēram, nereti kāds ceļu posms tiek nosolīts par puscenu, jārēķinās, ka tur tad būs arī puskvalitāte.

Pieaugot metālu un kokmateriālu cenām pasaulē, iespējams ir būvniecības izmaksu kāpumu Latvijā, uzskata SIA Latvijas Energoceltnieks (Būvkompānija LEC) valdes priekšsēdētājs Andris Asars-Asarovskis.

Turklāt pēdējā laikā ir vērojama tendence pieaugt arī darbaspēka izmaksām, ko stimulē kvalificētu speciālistu trūkums. Šobrīd gaidīt būvniecības cenu samazinājumu nav pamata.

Manāmi varētu palielināties darbaspēka izmaksas, ko nosaka kvalificētu inženiertehnisko speciālistu katastrofāls trūkums. Atalgojums būvniecības sektorā sasniedzis zemāko slieksni un turpmāks samazinājums, ja tāds būs, varētu notikt tikai uz nodokļu nomaksas rēķina, domā Andris Asars-Asarovskis. Viņaprāt, sagaidāms arī būvmateriālu cenu sadārdzinājums, jo veidojas to deficīts, turklāt tendences pasaules tirgū liecinot, ka pieaugs metālu un kokmateriālu cenas, kas ietekmēs arī Latvijas tirgu.

Latvijā ir iesīkstējusi un pārāk ilgi aizkavējusies «melno brigāžu» tradīcija, norāda SIA Latvijas Energoceltnieks (LEC) valdes priekšsēdētājs Andris Asars-Asarovskis.

Situācija ir kritiska, jo, pieļaujot «melno brigāžu» piedalīšanos valsts un pašvaldību iepirkumos, tiek gremdēti godīgie un likuma paklausīgie uzņēmēji.

Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas datiem, 40% no nereģistrētiem nodarbinātajiem pērn atklāti būvniecībā un šajā sektorā saglabājas augstākā nelegālā nodarbinātība. Nelegālā nodarbinātība un nodokļu nemaksātāji ir diskusiju objekti jau ilgus gadus, taču ekonomikas augšupejas laikā šiem jautājumiem netika pievērsta pienācīga uzmanība un jau tad valsts zaudēja nodokļu ienākumus, kas tai pienācās. Pārāk ilgi «melnajām brigādēm» ir brīvas rokas pat startējot valsts un pašvaldību iepirkumos.

«Pēdējais brīdis cīņā ar «melnajām brigādēm» jau sen ir nokavēts, tomēr šobrīd ir kritisks moments nopietnai un aktīvai rīcībai, lai nenogremdētu uzņēmumus, kas strādājot pilda valsts kasi ar nodokļu ieņēmumiem. Pašlaik lielāko īpatsvaru būvniecības tirgū veido tieši valsts un pašvaldību pasūtījumi, līdz ar to kontroles mehānismu ieviešana nodokļu nomaksai šajos iepirkumos šobrīd būtu loģisks solis. Ir vitāli svarīgi, lai nauda atgrieztos valsts makā nodokļu veidā,» norāda SIA Latvijas Energoceltnieks valdes priekšsēdētājs Andris Asars-Asarovskis.

Šogad turpināsies būvniecības izmaksu pieaugums, ko veicina ne tikai izmaiņas nodokļos un būvniecības materiālu izejvielu sadārdzināšanās, bet arī darbaspēka izmaksu pieaugums, prognozē SIA Latvijas Energoceltnieks (Būvkompānija LEC) valdes priekšsēdētājs Andris Asars-Asarovskis.

«Maksimāli iespējamā izmaksu optimizācija būvniecības sektorā jau ir notikusi un runāt par turpmāku būtisku izmaksu kritumu nav pamata. Gluži pretēji, līdz ar nodokļu celšanos, būvmateriālu un darbaspēka izmaksu pieaugumu varam sagaidīt būvniecības izmaksu kāpumu. Jau šobrīd nozarē esam novērojuši būvniecības izmaksu kāpumu atsevišķās pozīcijās,» skaidro Asars – Asarovskis.

Pēc viņa domām, «nepastāvība un nekonsekvence valsts nodokļu politikā, kā arī joprojām tikai vārdos paustais valdības atbalsts tautsaimniecībai, neveicina ekonomikas atlabšanu, bet gan veido papildus slogu uzņēmumiem un rada haosu visās tautsaimniecības nozarēs kopumā».

Ekonomikas lejupslīde ir daļēji sakārtojusi būvniecības tirgu, bet vēl nav izskaudusi nodokļu nemaksātājus, uzskata SIA Latvijas Energoceltnieks (būvkompānija LEC) valdes priekšsēdētājs Andris Asars – Asarovskis.

Tā saukto trekno gadu laikā strauji savairojās dažādas būvfirmas, kas, izmantojot tā laika būvniecības bumu, īsā laikā tika pie pasūtījumiem un guva vieglu peļņu. Sākoties ekonomikas lejupslīdei un krītoties privāto pasūtījumu apjomiem, tās lielākoties bija spiestas bankrotēt, viņš skaidro. Tādējādi, viņaprāt, šobrīd tirgū palikuši spēcīgākie un stabilākie uzņēmumi. Krīze ir daļēji sakārtojusi būvniecības nozari un samazinājusi starpniekfirmu īpatsvaru.

Tomēr lejupslīdes laikā ar maksātspējas problēmām saskārās ne tikai mazās būvfirmas, bet arī lielie uzņēmumi. Krītoties būvniecības apjomiem un apgrozījumam, atsevišķi uzņēmumi bija spiesti pat pārtraukt savu darbību.

SIA Latvijas energoceltnieks (LEC) ir atkārtoti reģistrējis 650 tūkstošus latu komercķīlu. Ķīlas ņēmējs ir Nordea Bank Finland Plc., liecina piejamā informācija Lursoft.

«Pagarinot bankas līgumu par overdraftu, LEC ir pārreģistrējis jau esošo komercķīlu, kuras priekšmets ir prasījuma tiesības,» Db.lv stāstīja LEC valdes priekšsēdētājs Pēteris Dzirkals.

Db.lv jau vēstīja, ka šī gada februārī par LEC īpašnieku ir kļuvis SIA Energo holdings, kura dalībnieki ir uzņēmumi SIA GRIF 23, kam pieder 60% no uzņēmuma LEC, SIA Rīno (6%), SIA B. Holdings (19%), kā arī trīs privātpersonas – Andris Asars-Asarovskis (5%), Ivo Čerbakovs (5%) un Pēteris Dzirkals (5%). SIA Energo holdings lielākais kapitāldaļu turētājs un SIA GRIF 23 vienīgais īpašnieks ir būvuzņēmējs Guntis Rāvis. Savukārt SIA Rīno un SIA B. Holdings 100% pieder Iļjam Basinam.

Pēc īslaicīgas pabūšanas SIA IM Invest «rokās», SIA Latvijas energoceltnieks (LEC) atkal maina īpašniekus

Par LEC 100 % īpašnieku kļuvis SIA Energo holdings, kura dalībnieki ir uzņēmumi SIA GRIF 23, SIA Rīno, SIA B. Holdings, kā arī trīs privātpersonas – Andris Asars-Asarovskis, Ivo Čerbakovs un Pēteris Dzirkals. SIA GRIF 23 īpašnieks un SIA Energo holdings lielākais kapitāldaļu turētājs ir būvuzņēmējs Guntis Rāvis. SIA Rīno un SIA B. Holdings 100% pieder Iļjam Basinam, liecina Lursoft informācija.

DB jau ziņoja, ka izmaiņas LEC īpašnieku sastāvā Uzņēmumu reģistrā fiksētas šā gada 16. februārī, kad par 100% LEC īpašnieku kļuva SIA IM Invest, kuras lielākais daļu turētājs – Skonto būves līdzīpašnieks Ivars Millers. Tādējādi sanāk, ka formāli par LEC līdzīpašnieku viņš pabijis ļoti īsu laiku.

SIA Latvijas Energoceltnieks (LEC) reģistrējis komercķīlu Nordea Bank Finland Plc, liecina Lursoft dati.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 6,89 miljoni latu.

LEC savu saimniecisko darbību uzsāka 1992. gadā, un pašlaik uzņēmuma pamatkapitāls ir 1,105 milj. Ls. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Lubānas iela 43, Rīga.

LEC 2011. gadā apgrozīja 16,49 milj. Ls – par 22% mazāk nekā 2010. gadā, savukārt kompānijas peļņa veidoja 980 tūkst. Ls, kas ir par teju 60% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Vērtējot pēc gada apgrozījuma, Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 LEC ierindojas 269. vietā.

2007. gadā LEC toreizējais īpašnieks Jānis Kols 100% uzņēmuma daļu pārdeva investīciju kompānijai Alta Capital Partners, savukārt 2011. gada februārī par LEC vienīgo īpašnieku kļuvis uzņēmējam Guntim Rāvim par 60% pastarpināti piederošais uzņēmums SIA Energoholdings.Energoholdinga īpašnieki ir G. Rāvim pilnībā piederošā SIA Grif 23 (60%), SIA B. Holdings (19%), SIA Rīno (6%), kā arī trīs privātpersonas - Andris Asars-Asarovskis (5%), Ivo Čerbakovs (5%) un Pēteris Dzirkals (5%).

Elektroapgādes un telekomunikāciju sistēmu būvnieka SIA Latvijas energoceltnieks (LEC) valdē notikušas izmaiņas, tai pievienojoties diviem jauniem valdes locekļiem – Valērijam Drozdam un Jānim Sproģim, liecina Lursoft dati.

Tāpat uzņēmuma vadībā darbu turpina valdes priekšsēdētājs Ivars Gaters.

LEC savu saimniecisko darbību uzsāka 1992. gadā, un pašlaik uzņēmuma pamatkapitāls ir 1,105 milj. Ls. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Lubānas iela 43, Rīga.

LEC 2011. gadā apgrozīja 16,49 milj. Ls – par 22% mazāk nekā 2010. gadā, savukārt kompānijas peļņa veidoja 980 tūkst. Ls, kas ir par teju 60% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Vērtējot pēc gada apgrozījuma, Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 LEC ierindojas 169. vietā.

2007. gadā LEC toreizējais īpašnieks Jānis Kols 100% uzņēmuma daļu pārdeva investīciju kompānijai Alta Capital Partners, savukārt 2011. gada februārī par LEC vienīgo īpašnieku kļuvis uzņēmējam Guntim Rāvim par 60% pastarpināti piederošais uzņēmums SIA Energoholdings. Energoholdinga īpašnieki ir G. Rāvim pilnībā piederošā SIA Grif 23 (60%), SIA B. Holdings (19%), SIA Rīno (6%), kā arī trīs privātpersonas - Andris Asars-Asarovskis (5%), Ivo Čerbakovs (5%) un Pēteris Dzirkals (5%).

Cenu dempings būvniecībā sasniedzis vienu no kritiskākajiem sliekšņiem pēdējos divdesmit gados, uzskata SIA Latvijas Energoceltnieks (Būvkompānija LEC) valdes priekšsēdētājs Andris Asars-Asarovskis, norādot, ka zemākā cena iepirkumu konkursos mēdz būt līdz pat 40% zem vidējās.

Dempingošana nes zaudējumus tautsaimniecībai nenomaksāto nodokļu dēļ, turklāt degradē būvniecības nozari un paver ceļu ārvalstu būvuzņēmumu invāzijai Latvijā, pauž LEC vadītājs.

Viņaprāt, dempinga cenas, visticamāk, ir iespējamas uz nodokļu nenomaksāšanas rēķina un t.s. treknajos gados uzkrātajām rezervēm.

«Dempingošana zināmā mērā var raksturot kā izdzīvošanas spēli latviešu gaumē ar cerību, ka «es izdzīvošu, bet pārējie nomirs». Taču reālā situācija rāda, ka reti kurš vērā ņemams konkurents dempinga dēļ izstājas no tirgus. Nolaižot cenas zem objektīvā tirgus līmeņa, uzņēmums faktiski kaitē savai darbībai, jo uzņemas attiecīgā projekta «subsidēšanu». Nereti grūti izprast, kā par šādu piedāvāto cenu iespējams iegādāties kaut vai tikai nepieciešamos būvmateriālus. Tikpat absurdi pieņemt, ka dempinga zaudējumus varēs atgūt no jaunajiem projektiem,» spriež Andris Asars-Asarovskis.

Dempings būvniecības nozarē šobrīd ir uz kritiskā sliekšņa, un zemākā cena iepirkumu konkursos no vidējās piedāvājumu cenas atšķiras līdz pat 40%, kam nav racionāla pamata, uzskata Andris Asars–Asarovskis, SIA Latvijas Energoceltnieks (būvkompānijas LEC) valdes priekšsēdētājs.

Db.lv ziņoja, ka, neraugoties uz to, ka būvfirma Merks uzvarējusi Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) trīs ēku renovācijas darbu konkursā, darbi nav veikti, jo uzņēmums nav spējis tos izpildīt par pašas nosolīto cenu. Šis nebūt nav vienīgais gadījums.

«Uzskatu, ka tik būtiskas cenu atšķirības ir viens no pirmajiem signāliem, kam jādara uzmanīgu pasūtītāju. Līdzās dempingam uz nodokļu nomaksas rēķina, viena no izplatītākajām tendencēm, startējot ar ievērojami zemāku cenu, ir, ka jau sākotnēji, visticamāk, tiek apzināti paredzēts vēlāk ar pasūtītāju pārskaņot darbu izpildi, izvēloties vienkāršākus risinājumus, tostarp lētākus materiālus, kas būtiski atšķiras no konkursa materiālos prasītā. Šādas atkāpes nebūtu pieļaujamas, jo nostāda nevienlīdzīgā konkurencē tos būvniekus, kuri, iesniedzot piedāvājumu, paredz un objektīvi norāda izmaksas atbilstoši konkursā iedotajai specifikācijai,» pauž A. Asars–Asarovskis.

Šī brīža sniega smagums nopietni apdraud un pakļauj iebrukšanas riskam visu nenotīrīto ēku jumtus neatkarīgi no ēkas konstrukcijas vai vecuma, saka SIA Latvijas Energoceltnieks (Būvkompānijas LEC) valdes priekšsēdētājs Andris Asars – Asarovskis

Db.lv jau ziņoja, ka sniega masu nav izturējis Depo veikala jumts Liepāja, un tas nebūt nav vienīgas objekts.

Šobrīd sniega daudzums ir sasniedzis kritisko robežu un visas ēkas, kuru jumti nav tīrīti, ir uz riska robežas. Vidējā sniega sega uz 1000 kvadrātmetru liela jumta šobrīd ir aptuveni 40 tonnas. Turpinot snigt un paaugstinoties gaisa temperatūrai, svars var pieaugt pat dubultoties. Līdz ar to pastāv risks, ka jumts var iebrukt jebkurā brīdī, informē A. Asars – Asarovskis.

Par sniega tīrīšanu no ēku jumtiem ir atbildīgi ēku īpašnieki un apsaimniekotāji, tomēr ne visi to veicot.

Nekavējoties būtu jāvēršas pie speciālistiem, ja namu īpašnieks pamana pirmās pazīmes, piemēram, plaisas, griestu ieliekums u.c., kas varētu liecināt par jumta iebrukšanas draudiem, norāda būvnieki. Kājāmgājējiem ieteicams izvēlēties citu maršrutu uz skolu vai darbu, ja, novērtējot ēku apsaimniekošanas stāvokli, ir redzams, ka sniegs nav ilgstoši tīrīts.

No šī gada septembra SIA “Latvijas Energoceltnieks” (LEC) valdes locekļa amatā stāsies Dmitrijs Soldatenko, nomainot līdzšinējo vadītāju Andri Vilcmeieru.

A. Vilcmeiers atstās arī “Skonto Group” valdes priekšsēdētāja amatu, un turpmāk “Skonto Group” darbosies trīs līdzšinējo valdes locekļu sastāvā.

D. Soldatenko turpinās darbu arī kā būvniecības un būvmateriālu ražošanas uzņēmumu grupas "Skonto Group" valdes loceklis un "LEC Construction International GmbH” direktors.

“Uzņēmums ir veiksmīgi pielāgojies pandēmijas situācijai un turpina darbu pie esošajiem projektiem tepat Latvijā, kā arī LEC galvenajā eksporta tirgū Vācijā. LEC darbībā ir rasti risinājumi, lai tas spētu efektīvi adaptēties jaunajiem tirgus apstākļiem un ekonomiskajai situācijai Eiropā. Esmu pateicīgs līdzšinējam LEC valdes priekšsēdētājam Andrim Vilcmeieram par viņa paveikto un sniegto ieguldījumu uzņēmuma attīstībā,” stāsta D. Soldatenko.

SIA Latvijas Energoceltnieks (Būvkompānija LEC) pabeigusi Akmens tilta astoņu dekoratīvo apgaismes balstu rekonstrukciju Rīgā.

Apgaismes balsti pirms darbu sākšanas bija avārijas stāvoklī, radot bīstamību cilvēku dzīvībai un satiksmes drošībai. Tagad vēsturiskie apgaismojuma balsti ir pilsētai droši, turklāt ar ekonomiskajām diodes lampām no jauna izgaismos Rīgas Akmens tiltu.

Pēc Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā atrodamās informācijas, LEC projektēšanas un rekonstrukcijas darbus apņēmās veikt par turpat 148 tūkstošiem latu.

Akmens tilts ir pilsētas kultūrvēsturiskais mantojums. Tagad funkcionālo nozīmi atguvuši 50 gadus seni apgaismojuma balsti, kas no jauna tumšajās diennakts stundās izgaismos tiltu un kļūs par jaunu akcentu pilsētvidē, sacīja būvkompānijas LEC valdes priekšsēdētājs Andris Asars-Asarovskis.

SIA Latvijas Energoceltnieks (LEC) vadībā notikušas izmaiņas, darbu valdē pametot līdzšinējiem tās locekļiem Aļģirdam Piparam un Sanitai Vībai, liecina infomācija Lursoft.

Uzņēmuma valdē turpina darboties tās līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Ivars Gaters, kas, ka jau iepriekš vēstīts, LEC vadībā tika iecelts šā gada augustā, aizvietojot A. Piparu.

LEC 2011. gadā apgrozīja 15,5 milj. Ls, kas ir par 21,8% vairāk nekā 2010. gadā. 2009. gadā uzņēmuma apgrozījums veidoja 25,2 milj. Ls, bet 2008. gadā - 46,74 milj. Ls. LEC peļņa pērn bija 984 tūkst. Ls – par 59,6% vairāk nekā 2010. gadā, raksta aģentūra Leta.

Lec dibināts 1992. gadā un LEC vienīgais īpašnieks ir uzņēmums Energoholdings, kas savukārt pieder SIA Grif (60%), kuras īpašnieks ir uzņēmējs Guntis Rāvis, SIA B. Holdings (19%), SIA Rīno (6%), kā arī Andrim Asaram-Asarovskim (5%), Ivo Čerbakovam (5%) un Pēterim Dzirkalam (5%), liecina Lursoft dati.

SIA Latvijas Energoceltnieks (Būvkompānija LEC) noslēdzis 3,3 km garu kabeļu līnijas izbūvi Rīgas centrā starp trīs apakšstacijām ar beztranšejas metodi, nebojājot apkārt esošo infrastruktūru un netraucējot satiksmi.

Kabeļu līnijas izbūve tika veikta cauri visam Rīgas centram no Satekles ielas, virzoties pa Kurbada un Ģertrūdes ielu uz Sporta ielu.

«Projekta realizācija ir īpaša ar beztranšejas metodi, kas ļāva izbūvēt elektroapgādes un optisko sakaru kabeļu līniju, nebojājot ceļa segumu un nodrošinot nepārtrauktu transporta kustību pilsētas ielās. Beztranšejas metode, lai gan ir komplicētāka, tomēr daudz kompaktāka un ekonomiski izdevīgāka darbiem sarežģītos apvidos, tostarp pilsētvidē, jo pēc tam nav jāatjauno asfalta segums,» skaidroja SIA Latvijas Energoceltnieks (Būvkompānijas LEC) valdes priekšsēdētājs Andris Asars-Asarovskis.

SIA Latvijas Energoceltnieks (Būvkompānija LEC) pēc Rīgas pašvaldības aģentūras Rīgas gaisma pasūtījuma veiks avārijas stāvoklī esošo Akmens tilta astoņu dekoratīvo apgaismes balstu rekonstrukciju.

Kopējās projekta izmaksas ir 178 tūkst. latu. Rekonstrukcijas projekts tiks izstrādāts līdz jūnija beigām, savukārt apgaismes balstu nomaiņas darbi tiks pabeigti līdz rudenim.

Akmens tilta dekoratīvā apgaismojuma balsti ir piecdesmit gadus veci un vairs neatbilst drošas lietošanas prasībām, tādēļ rekonstrukcija paredz to pilnīgu nomaiņu. Lai saglabātu Akmens tilta vēsturisko arhitektonisko veidolu, jaunie apgaismojuma balsti un gaismekļi tiks izgatavoti vizuāli identiski esošajiem, taču atbilstoši mūsdienu tehnoloģiskajām prasībām. Līdz ar rekonstrukciju tiks atjaunota arī to funkcionālā nozīme un tie no jauna diennakts tumšajā laikā izgaismos Akmens tiltu, komentēja LEC valdes priekšsēdētājs Andris Asars-Asarovskis.

Būvuzņēmums SIA Latvijas Energoceltnieks (LEC) ticis pie vairāk nekā 3,33 milj. Ls par 11/10 kV apakšstacijas Mežaparks izbūvi, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Konkursu par apakšstacijas Mežaparks izbūvi izsludināja Latvenergo meitassabiedrība a/s Latvijas elektriskie tīkli, un paredzēts, ka līgums par tās būvi tiks slēgts divās daļās – ar a/s Latvijas elektriskie tīkli vairāk nekā 2,7 milj. Ls (bez pievienotās vērtības nodokļa, PVN) apmērā un ar a/s Sadales tīkls par 585 tūkst. Ls bez PVN.

Kopumā konkursā savus piedāvājumus iesniedza četri pretendenti, bet SIA LEC piedāvājums tika atzīts par saimnieciski izdevīgāko.

Šogad Latvijas elektriskie tīkli noslēguši vairākus apjomīgus iepirkumu konkursus, piemēram, šā gada augusta sākumā tika noslēgts 1,16 milj. eiro vērts iepirkumu konkurss par 110 kV elektroiekārtu piegādi apakšstacijām Gulbene un Olaine, kurā par piegādātāju tika atzīta Alstorm Grid SAS filiāle Latvijā. Tāpat jūlija vidū tika noslēgts 4,48 milj. Ls vērts iepirkumu konkurss par apakšstacijas Grobiņa 330 kV sadalnes paplašināšanas darbiem un 330 kV sadalnes izbūvi apakšstacijā Ventspils – arī par šo darbu uzvarētāju tika atzīts uzņēmums LEC.

SIA Latvijas energoceltnieks (būvkompānijas LEC) valdes priekšsēdētājs Andris Asars-Asarovskis laikrakstam Dienas bizness neslēpj, ka ir piesardzīgs. Bažas radot valdības neprognozējamie lēmumi un ne vienmēr aktīvā rīcība izaugsmes veicināšanā.

Nav skaidrības - tā jau drīz būs kļuvusi par hronisku nozares problēmu, saka arī ceļu būves kompānijas SIA Binders rīkotājdirektors Aigars Sēja. «Daudz kas būs atkarīgs no valdības kopīgajām tautsaimniecības pamatnostādnēm un cilvēkiem, kuri vadīs nozari,» viņš teic.

Vaicāti, vai ir jārēķinās ar būvizmaksu pieaugumu, speciālisti akcentē, ka tas turpināšoties. Būvniecībā cenas kāps, jo būvmateriālu cenu veidojošām komponentēm ir tendence palielināties. Vietējo būvmateriālu sadārdzināšanos sekmēs degvielas izmaksu un darbaspēka izmaksu pieaugums. Jau šogad vērojams būvniecības izmaksu pieaugums, kas ne lēcienveidīgi un strauji, tomēr turpināsies arī nākošgad, norāda SIA Merks vadītājs Ivars Geidāns.

SIA Fortum Jelgava Lielupes krasta promenādē prezentējusi saistvada izbūvi zem Lielupes, savienojot abu krastu siltumapgādes sistēmas, kas ir Latvijā pirmais šāda mēroga projekts, un to īsteno SIA Latvijas Energoceltnieks (LEC).

SIA Fortum Jelgava valdes priekšsēdētāja Ginta Cimdiņa žurnālistus informēja, ka šādos apmēros tas ir Latvijā pirmais siltumtrases saistvads, kas tiek izbūvēts zem upes gultnes. Viņai bija zināmi piemēri, ka ko līdzīgu savulaik bija iecerējušas arī citas pilsētas, taču līdz galam tāda izbūve nebija īstenota.

Abu Lielupes krastu siltumapgādes sistēmu savienošanas projekta kopējās izmaksas ir 1 603 634 lati, no kurām Kohēzijas fonds (KF) sedz 512 782 latus. Saistvada kopējais garums ir 1,4 kilometri, bet zem Lielupes gultnes iebūvējamā posma garums ir 380 metri.

LEC Informācijas un sakaru tehnoloģiju departamenta direktors Valērijs Drozds apstiprināja, ka, arī pēc būvkompānijas pieredzes un tās rīcībā esošās informācijas, šis ir Latvijā pirmais šāda veida saistvads.