Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S klajā nācis, sabiedrībā viešot dalītas jūtas. Kamēr paši uzticīgākie Apple fani joprojām ir sajūsmā par visu, ar ko ASV tehnoloģiju gigants nāk klajā, citi ir vīlušies ar Apple jaunāko veikumu.

Arī pēc vairāku ekspertu domām, iPhone 4S nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

Pārvadātāji varētu taupīt līdzekļus, turpmāk nebraucot iekšā autoostās, kas savukārt radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos.

Hipiji atgriežas

Ar optimismu sejā autoražotāji tradicionāli devušies uz Ženēvu, lai rādītu savus sasniegumus.

Aviācija

Lidosta gatava būvēt

Šovasar lidostā Rīga pasažieru pieaugums varētu sasniegt 350 tūkstošus.

Bankas

Par Komercbanku asociācijas vadītāju virzīs Bičevski

Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

Pasaulē

Eiro bāzes procentu likmes varētu kāpt

ECB ziņo par gatavību cīņai ar inflāciju un iespējamu eiro likmes palielināšanu jau aprīlī.

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 19,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 1 736 milj. eiro. Būvniecības produkcijas pieaugumu ietekmēja apjoma kāpums inženierbūvju būvniecībā par 30,6 %. Būvdarbu apjoma pieaugums bija gandrīz visās inženierbūvniecības jomās: autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 28,2 %, ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā - par 51,4 %.

Ievērojams kāpums bija arī maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībā – par 49,5 %, vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecībā – par 41,0 % un citu inženierbūvju būvniecībā – par 81,7 %. Ēku būvniecībā produkcijas apjoms pieauga par 11,8 %, ko ietekmēja apjoma kāpums nedzīvojamo ēku būvniecības sektorā par 20,2 %. Savukārt dzīvojamo ēku būvniecībā bija kritums par 11,0 %.

Latvijā startē vairāki lieli piena pārstrādes ražotņu projekti, tostarp arī piena ražotāju Latvijas piens lolotais pārstrādes projekts piesaistījis valsts galvojumu 5 milj. Ls apjomā. Par to sašutuši citi piena pārstrādātāji, bet neizpratnē ir pārējās lauksaimniecības nozares.

Bufernafta varot tikt uzskatīta par kontrabandu

Trūkstot pierādījumu par samaksātajiem nodokļiem.

Plānoti tikai daži projekti

Autoceļu fondu tuvākajos gados vēl necer atjaunot.

IT

Latvijas IT pērles

Spītējot ekonomiskiem sarežģījumiem, Latvijā tapuši informācijas un komunikāciju projekti ar eksporta potenciālu.

Darbs

Izvēlas pašu zemāko risku

Nevēloties saskarties ar negaidītām izmaksām, investori ņem vērā ar darbaspēku saistītos riskus.

Investors

Krievija neliek vilties

Decembrī Krievijas akciju tirgus uzrādījis būtisku pieaugumu.

Privātpersonu veselības apdrošinātāji gada rezultātus vērtē kā apmierinošus; jaunpienācēji vēl neprognozē sīvu konkurenci, otrdien informē laikraksts Dienas bizness.

Kopš šā gada 1. marta arī Ergo Life Insurance sāka piedāvāt veselības apdrošināšanu privātpersonām, laikrakstam pavēstīja Ergo Life Insurance veselības apdrošināšanas departamenta vadītājs Baltijas valstīs Gints Konrads. Kompānija būs ceturtā, kas kopš 2010. gada marta sāk piedāvāt šo pakalpojumu pēc tam, kad likvidācijai tika lemta RSK Apdrošināšanas AS, kas ilgstoši bija vienīgā privātpersonu veselības apdrošinātāja Latvijā.

Tas, vai šogad vēl kāds apdrošinātājs sāks darbību šajā nišā, varētu būt atkarīgs no līdzšinējiem citu kompāniju rezultātiem, kurus tās gan neatklāj. G. Konrads domā, ka šogad un nākamgad sīvas konkurences privātpersonu veselības apdrošināšanā vēl nebūs, jo tirgus atrodas attīstības sākuma stadijā.

Nākotnē baltiešiem var nākties par elektrību maksāt Krievijas diktētu cenu.

Notiekot tik straujai atomelektrostaciju būvniecībai Lietuvas pierobežā, arvien vairāk pieaug bažas, ka Baltijas iecerētie jauno jaudu projekti - gan Visaginas AES, gan Latvijas un Igaunijas projekti var nerealizēties, vai arī dažu gadu laikā izrādīties cenas ziņā nekonkurētspējīgi.

Buksē minerālūdens atjaunošana

Ugunsgrēkā cietušās Stelpes minerālūdens ražotnes atjaunošana nav sākta, jo kavējas nodarīto zaudējumu segšana.

Lai arī SIA Mežotne LDA vadība cerēja skādi novērst un ražošanu atjaunot pāris mēnešos līdz ziemas sākumam, nekas no cerētā nav piepildījies.

Laikrakstā: Nostāja veicināt pārtikas izejvielu ražošanu dara uzmanīgus alternatīvās enerģijas projektu īstenotājus.

Lauksaimniecības zeme ir jāizmanto lauksaimniecības produktu ražošanai, nevis apmežošanai zaļās enerģijas iegūšanai, reģionālajā konferencē «Esi informēts un pelni laukos» pavēstīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Zaļās enerģijas biznesā iesaistītie lauksaimnieki gan uzskata, ka vienādas iespējas jādod visiem ražotājiem un nevajadzētu ierobežot atjaunojamās enerģijas ražotājus.

Ar neparedzētiem izdevumiem ministrijas aizlāpa caurumus

2009. un 2010. gadā, proti, laikā, kad strauji tika samazināti valsts budžeta izdevumi, radikāli pieaudzis no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem pieprasītā finansējuma apjoms.

Ikeafikācija, biopanki, enerģiju ražojošās baktērijas, ideju sekss un pat Hitleram līdzīgo kaķu klubiņš – tādas frāzes bārsta futurologs Magnuss Lindkvists, kurš aicina veidot zinātkāres, mācīšanās un eksperimentēšanas kultūru.

Viņš uzsver, ka labu biznesu iespējams veidot, arī turoties pie vecas idejas: «Galu galā, tā taču bija jauna ideja, kas nogalināja Lehman Brothers – ideja par to, ka var aizdot naudu cilvēkiem, kuriem to nevajadzētu aizdot.»

Ekskluzīvi: Švarcenegera krīzes recepte

Kā izrādās, Arnolda Švarcenegera sirdslieta ir jaunu darba vietu un tīrākas vides radīšana. Kalifornijas gubernators ekskluzīvā sarunā LD atklāj, kā ar atjaunojamiem energoresursiem stimulēt parādos esošu ekonomiku un veicināt nodarbinātību.

Tikai trīs jautājumi – tāds bija nosacījums, lai varētu saņemt atbildes no Kalifornijas gubernatora un Holivudas veterāna Arnolda Švarcenegera, kurš sarunās ar žurnālistiem parasti ir atturīgs. Starp laimīgajiem jautātājiem bija arī LD/DB pārstāve Līva Melbārzde. Uz sveicienu dzimtajā vācu valodā gubernators atbild angļu valodā. Jau iepriekš tika stingri noteikts, ka gubernators neatbildēs uz jautājumiem, kas saistīti ar viņa kinozvaigznes karjeru vai bodibildingu, neprognozēs nākotni un nekomentēs atsevišķus likumdošanas aspektus. Viņa nerunība nav pārsteidzoša – tieši A. Švarcenegera laikā Kalifornijas parādu nasta ir samilzusi līdz summai, kas pārsniedz simts miljardus ASV dolāru.

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Neprognozē sporta nodarbību masveida atgriešanos apdrošināšanas polisēs, piektdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Pēdējo gadu krīze veikusi vairākas korekcijas veselības apdrošināšanas tirgū, no kurām dažas apdrošinātāji vērtē kā pozitīvas un prognozē to saglabāšanos arī tad, kad ekonomika būs atkopusies. Straujais tirgus kritums 2009. gadā apdrošinātājiem radīja teju 16 milj. Ls zaudējumus, kas vienam apdrošināšanas veidam vērtējama kā ļoti liela skāde, bet kas veicināja dažu radikālu soļu speršanu, tostarp apdrošinātāji pārtrauca sadarbību ar daļu veselības iestāžu.

Salīdzinot ar 2008. gadā veselības apdrošināšanā parakstīto prēmiju apjomu 55,9 milj. Ls apjomā, pērn tirgus sarucis uz pusi - līdz 25,8 milj. Ls. 2010. gadā apdrošinātāji novērojuši stabilizācijas pazīmes, bet gada otrajā pusē - pozitīvas tendences, jo klientu rindās atgriezās gan vairāk uzņēmumu, gan pieauga apdrošināto personu skaits. Šogad tirgus varētu palikt pagājušā gada līmenī.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Pasaulē jau izskanējis, ka par vienu no labākajām darbavietām atzīts interneta milzis Google, kas darbiniekus vilina ar savu netradicionāli iekārtotajiem birojiem un pievilcīgajiem darba nosacījumiem. Taču Google uz papēžiem min arī sociālais portāls Facebook, kura galvenais birojs ir ne mazāk neordinārs.

GOOGLE

Google saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātus atvaļinājumus: pirmajā darba gadā 15 dienas, otrajā – 20 dienas un, sākot ar sesto darba gadu, 25 dienas gadā, kā arī 12 apmaksātas svētku brīvdienas.

Google visiem saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu trīs mēnešu garumā, kā arī vēl papildus 6 nedēļas, ja darbinieks kompānijā strādā vairāk nekā gadu.

Visi Google darbinieki pēc nepieciešamības var saņemt neierobežotus apmaksātu slimības atvaļinājumus.

Gan Satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan airBaltic vadītājs Bertolds Fliks uzskata, ka par airBaltic un lidostas Rīga finansiālajām domstarpībām abām pusēm vēl ir iespējams vienoties līdz tiesai šās vasaras vidū.

Augulis pauda atzinību par to, ka lidosta Rīga Arņa Luhses vadībā ir iemācījusies sēsties ar airBaltic pie sarunu galda, nevis tikai strīdēties. Neesot pieļaujams, ka konfliktē divas valsts kompānijas. DB jau rakstīja, ka pašreizējās airBaltic prasības apmērs pret lidostu ir pārsniedzis 23 milj. Ls sakarā ar aviokompānijai atceltajām apjoma atlaidēm, kuras turpinot saņemt Īrijas zemo cenu kompānija Ryanair. Savukārt airBaltic ir parādā par lidostas Rīga pakalpojumiem 7-8 milj. Ls. Pagaidām gan netika minēts tas, kādā formā šīs savstarpējās pretenzijas varētu tikt atrisinātas - samaksājot vismaz daļu no parāda, atsakoties no prasības vai kā citādi.

http://db.lv/uploads/ck/images/Clipboard03(52).jpg

Krievijas energouzņēmums Inter RAO strauji un vērienīgi būvē jaunas stacijas Lietuvas pierobežā. Tas nozīmē, ka Baltijā iecerētie jauno staciju projekti no ekonomiskā un tehniskā viedokļa var arī nerealizēties. Ja tā notiks, tas nozīmē, ka Baltijas elektroenerģijas patērētāji arvien vairāk būs spiesti iepirkt Krievijas elektrību pēc Krievijas diktētas cenas, kas noteikti nebūs zemāka par Nord Pool biržas tirgus cenu.

Kā liecina Inter RAO pārstāvja Nikolaja Stepanova prezentētie kompānijas attīstības plāni Kaļiņingradā, jaunu staciju būvniecība jau notiek. Inter RAO arī neslēpj, ka šajā reģionā pēc dažiem gadiem uzcelto staciju jaudas (pirmo AES bloku paredzēts pabeigt jau 2016. gadā) ievērojami pārsniegs pašas Kaļiņingradas vajadzības, tāpēc elektroenerģiju paredzēts eksportēt uz Lietuvu, Latviju, Igauniju un Poliju, uzbūvējot starpsavienojuma kabeli, arī uz Vāciju un Nīderlandi.

Z/s Rāvas krīzes laikā tiek pie jaunas kūts un kāpina apjomus, ziņo Dienas Bizness.

Piena lopkopības un graudkopības z/s Rāvas Blīdenes pusē jaunu kūti uzbūvēja vēl treknajos gados, taču drīz pēc tam aina piena lopkopībā būtiski mainījās – piena iepirkuma cena saruka līdz zemākajam līmenim, un tas atstāja iespaidu uz nozari kopumā. Z/s Rāvas īpašnieka dēls Uldis Ķirsis stāsta, ka nepieciešamība pēc jaunas kūts bija ļoti liela, jo divas vecās kūtis, kur tika turēts ganāmpulks, bija morāli un fiziski novecojušas, kuru atjaunošanā būtu jāiegulda milzīgi līdzekļi, tāpēc izvēlēta jaunas būvniecība. Iedrošinājusi arī struktūrfondu pieejamība, kas devusi uzrāvienu visā nozarē.

Īrija, līdzīgi kā Latvija, šobrīd ar savu parakstu akceptējusi ES / SV Finanšu un ekonomikas atveseļošanās plānu, kas paredz saspringtus īstenošanas kritērijus gan valstij, gan tās iedzīvotājiem.

Problēmas, kas saistītas ar banku sistēmu, ir abu valstu pamatproblēma. Līdz ar to ir nepieciešami ļoti stingri pasākumi, lai īstenotu banku restrukturizāciju un tās turpinātu darboties kā komercbankas, kas atbilst tautsaimniecības vajadzībām un nodrošina ekonomisko izaugsmi. Līdz šim, izvēloties labākos no pieejamajiem risinājumiem, Latvija visādā ziņā ir daudz paveikusi banku sistēmas reformēšanā. Ir jāatzīmē, ka nav divu vienādu banku sistēmu un izmantotie problēmu risinājumi vienmēr būs atšķirīgi. Tomēr ir svarīgi jau pašā procesa sākumā pieņemt dažus būtiskus un pareizus lēmumus.

Valsts IT sistēmu uzturēšana izmaksā miljonus, bet kopējas stratēģijas nav, ir bažas par neefektīvu līdzekļu izlietojumu.

Valsts informācijas sistēmu (IS) saimniecībā vēl joprojām ir daudz darāmā. Šobrīd ministrijas savas IS apsaimnieko pēc saviem ieskatiem. Turklāt liela daļa ministriju nemaz nav lietas kursā par padotības iestāžu IS uzturēšanas izmaksām. Tādējādi nav iespējams apzināt kopējo summu, cik daudz ministrijas vidēji gadā tērē IS uzturēšanai.

Gatavi upurēt Vilnīti

ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis uzskata, ka būs jāatbalsta KNAB vadītāja Normunda Vilnīša atbrīvošana no amata, ja komisija secinās, ka viņš tam nav piemērots.

Atpūtas un izklaides bizness

Elektrības tirgū dzen ar varu

Ekonomikas ministrijas sagatavotie Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi paredz būtiski paplašināt to elektroenerģijas patērētāju skaitu, kam elektrība obligāti būs jāpērk brīvajā tirgū.

Konditorejas Kūkotava līdzīpašnieks, SIA BL Partneri valdes loceklis Bruno Briedis ir neizpratnē: «Mēs šobrīd paplašināmies, un tas nozīmē, ka maksāsim vairāk par elektrību un nodokļos, taču atkārtots elektrības izmaksu kāpums var būt graujošs.»

Jāvar pateikt ministram «nē»

Valsts uzņēmumi var būt efektīvāki par privātajiem pat par 50%, ja tos pārvalda pēc principiem, ja tiek īstenoti pareizi pārvaldes principi, tā Norvēģijas valsts uzņēmumu pārvaldes guru Mortens M. Kallevigs.

Latvijas tiesās lietas tiek izskatītas ilgāk - 2007.gadā pirmajā instancē saprātīgā laika periodā - līdz 3 mēnešiem - tika izskatītas 32,9% prasību, bet 2010.gadā - 3 reizes mazāk, tikai 9,7%. Aizvien vairāk lietu paliek «guļam» ilgu laiku - 2007.gadā prasību izskatīšanas termiņš virs viena gada bija 9,5%, bet pērn šādu lietu skaits sasniedzis 33,3%.

Banku nekustamā īpašuma portfeļi vēl briedīs

Pārdot gatavu projektu ir grūti, tā Ektornet Latvia izpilddirektors Andris Kovaļčuks.

Investors

Nosauc favorītus Krievijā

Labais pārejas ekonomikas valstu akciju tirgu novērtējums, kompāniju finanšu rādītāju uzlabošanās un kvantitatīvie ekonomikas stimulēšanas pasākumi ASV pērn sekmējuši Krievijas akciju tirgus izaugsmi.

Intervija

Jāievieš nodokļu atlaides

Uz DB jautājumiem saistībā ar bezdarba situāciju Latvijā atbild Nodarbinātības valsts aģentūras vadītāja Baiba Paševica.

«Cilvēka atmiņa ir īsa, un vienas un tās pašas kļūdas tiek pieļautas atkal un atkal. Arī Amerikā finanšu institūcijas pieļāva īpašumu burbuli. Man šķiet, ka zviedru bankas sagaidīja tādu pašu izaugsmi kā vietējie – ka tā ilgs daudzus, daudzus gadus, un neizpildīja savu mājas darbu. Tās vadīja vēlme iekarot tirgu un pelnīt,» intervijā biznesa žurnālam LD saka investors Tomass Lindeborgs.

Viņš ir skandināvs, kurš jau vairākus gadus mīt Londonā. Oktobrī T. Lindeborgs veica savas pirmās investīcijas Latvijā – iegādājās medicīnas pakalpojumu kompāniju Premium Medical.

«Esmu drošs, ka pēc kādiem piecpadsmit gadiem tas viss atkal atkārtosies. Mums Zviedrijā bija ļoti nopietna banku krīze 90. gadu vidū. Bija daudz sliktu banku, situācija izskatījās apmēram tāda pati kā tagad. Vēl viena problēma ir tā, ka pēc krīzes bankas parasti no viena grāvja iekrīt otrā – tagad tās ir tik konservatīvas, ka vispār neko negrib darīt. Viss būtu jāplāno, domājot par pakāpenisku izaugsmi, bet cilvēki Rīgā grib visu tūlīt. Tāda ir viņu daba,» stāsta Lindeborgs.

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

No cauruļvada izsūknētās bufernaftas pārdošanā varot būt problēmas, jo trūkstot pierādījumu par tās izcelsmi.

Tā sarunā ar laikrakstu Dienas bizness atzina Muitas brokeru asociācijas dibinātājs, bijušais VID ģenerāldirektora pirmais vietnieks un Muitas departamenta direktors Kalvis Vītoliņš (attēlā).

«Ja patiesībai atbilst ziņas, ka vienā no SIA Ventspils nafta termināls rezervuāriem ir iepildīta no maģistrālā cauruļvada izsūknētā bufernafta, bet, pārbaudot situāciju, izrādīsies, ka Latvijā šāda nafta tādā pašā daudzumā nav ienākusi, tas nozīmēs, ka no naftas vada ES muitas teritorijā ievests produkts, kurš ir apliekams ar PVN un, iespējams, arī ar akcīzes nodokli. Turklāt vienīgais veids, kas līdzinās šādai izsūknēšanai, ja vietā ES teritorijā nekas nav «iesūknēts», ir līdz šim no vada «pa ceļam nosūktā dīzeļdegviela», tikai tagad «nosūkšana» ir notikusi nevis no mākslīga cauruma, bet «no trubas gala». Tādā gadījumā nāksies secināt, ka par izsūknēto bufernaftu no tranzītam izmantotā cauruļvada nav samaksāti nodokļi ne tad, kad Latvija iestājās ES, ne arī pašlaik, un tad būtu jāatzīst, ka šādam produktam ir kontrabandas preces pazīmes ar visām no tā izrietošajām sekām,» stāsta K. Vītoliņš.