Ieguldot 1,4 miljonus eiro, metālapstrādes uzņēmumā Leax Rēzekne izveidots metāla rūdīšanas iecirknis ar rūdīto detaļu pēcapstrādi, augs uzņēmuma eksporta ieņēmumi.

Pērn aizsāktais investīciju projekts par jaunas ražošanas ēkas būvniecību 1000 m2 platībā, kuras infrastruktūra pielāgota metāla detaļu rūdīšanai, ir pabeigts. Rūdīšana nozīmē konkrētās detaļas virskārtu padarīt ievērojami cietāku un izturīgāku, nekā tā būtu bez rūdīšanas.

Divas krāsnis

«Šobrīd ir uzstādītas divas metāla rūdīšanas krāsnis ar to darbībai nepieciešamo infrastaruktūru, kas rada astoņas jaunas darba vietas,» skaidro SIA Leax Rēzekne tehniskais direktors Gints Jačuks. Viņš atzīst – lai arī abas divas metāla rūdīšanas krāsnis nav jaunas, tomēr tās ir aprīkotas ar jaunāko elektroniku, kā arī ar vadības sistēmām, tādējādi neatpaliekot no pilnīgi jaunām. «Līdz šim Leax grupā Baltijas reģionā visa detaļu rūdīšana notika Zviedrijā, Kopingā, tagad daudzas detaļas tiks rūdītas Rēzeknē,» ar lepnumu stāsta G. Jačuks. Viņš atzīst, ka pašlaik Rēzeknē saražotās detaļas masīnbūves kompānijā bija jāsūta rūdīt uz Zviedriju. «Rēzeknē tiks rūdītas ne tikai Latgalē, bet arī Piņķos (Leax Baltix) ražotās detaļas,» stāsta G. Jačuks. Viņš atzīst, ka Rēzekne atrodas izdevīgā ģeogrāfiskā stāvoklī, tāpēc Leax rūpnīcā rūdīšana varētu tikt veikta Krievijā, Sanktpēterburgā, saražotajām detaļām, kuras šobrīd tiek vestas rūdīt uz Kopingu. «Tas būtu lētāk un arī tuvāk,» tā par Rēzeknes priekšrocībām atbild G. Jačuks.

Pagājušajā gadā mehānisko komponentu ražotājs SIA Leax Baltix apgrozījums sasniedzis 8,26 miljonus latu un gadu noslēdzis ar 385,7 tūkstošu latu lielu peļņu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot finanšu rādītājus ar 2011.gadu, pērn samazinājies gan uzņēmuma apgrozījums, gan peļņa. Lielāko daļu jeb 7,083 miljonus latu no kopējā apgrozījuma pērn veidojuši ieņēmumi no uzņēmuma darbības ārējā tirgū, savukārt 1,176 miljonus latu – no darbības Latvijā.

Pērn Leax grupas iekšienē notikusi biznesa portfeļa pārdale, lai atbrīvotu ražošanas platības plānotajām 2013.gada investīcijām.

SIA Leax Baltix dibināts 2001.gadā, un uzņēmuma dalībnieku vidū atrodamas trīs personas – Zviedrijas uzņēmums AB Leax Group (93,42%), Henriks Silenieks (4,97%) un Jānis Bole (1,61%).

Pēc Lursoft rīcībā esošās informācijas, galvenais SIA Leax Baltix kapitāldaļu turētājs – Zviedrijas AB Leax Group – ir arī Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas SIA Leax Rēzekne līdzīpašnieks.

Divas jaunas komercķīlas vakar reģistrētas mehānisko komponentu ražotājam SIA “Leax Baltix”, liecina Lursoft dati.

Abu komercķīlu ņēmējs ir AS “Danske Bank” un to kopējā nodrošinātā prasījuma maksimālā summa veido 3,4 miljonus eiro. Komercķīlas izziņas rāda, ka uzņēmums par labu bankai ieķīlājis visu mantu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas.

Iesniegtajā gada pārskatā par 2018.gadu teikts, ka pērn uzņēmums veicis investīcijas ražošanā un ražošanas iekārtās, kas sniedz tam lielākas priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem. 2018.gadā SIA “Leax Baltix” uzsākusi ražot produktus, kuri saistīti ar tālāku ražošanas robotizāciju un automatizāciju. Tāpat arī turpināts pilnveidot ražošanas vidi, kas vērsta uz energoefektivitāti un piesārņojuma samazināšanu.

LEAX Baltix neto apgrozījums pagājušajā gadā saglabājies iepriekšējā gada līmenī - 14,64 miljoni eiro, liecina Lursoft dati.

Neskatoties uz to, ka apgrozījumā nav vērojamas būtiskas izmaiņas, ražotāja peļņa saruka teju uz pusi, pēc nodokļu nomaksas veidojot vien 595,363 tūkstošus eiri. 2013. gadā uzņēmums nopelnīja teju vienu miljonu eiro.

Aizvadītajā pārskata gadā LEAX Baltix ražošanā sekmīgi ir ieviesis pirmos robotus un palielinājis rūdīšanas iekārtu skaitu. Ražošanas uzņēmuma vadība norāda, ka pērnā gada beigās ir noslēgti jauni sadarbības līgumi, kuru izpilde tiks uzsākta šā gada pirmajā pusgadā.

Pie savām nākotnes perspektīvām uzņēmuma vadība min plānoto apgrozījuma pieaugumu saistībā ar jaunu līgumu noslēgšanu.

LEAX Baltix pamatdarbības veids ir mehānisko komponentu, tādu kā transmisiju sastāvdaļu, asu un darbarīku lielu un vidēja apjoma sēriju ražošana.

Aizvadītajā nedēļā dibināts uzņēmums SIA LEAX Rēzekne, kura pamatkapitāls ir 100 tūkst. Ls, liecina Lursoft informācija.

Kā pastāstīja SIA LEAX Baltix pārstāvis Henriks Silenieks, jaunais uzņēmums dibināts, lai varētu iekļauties Rēzeknes speciālajā ekonomiskajā zonā (SEZ). DB šā gada pavasarī rakstīja, ka viens no LEAX Baltix lielākajiem klientiem izrādījis interesi iegādāties tēraudu Ķīnā.

«Pētām šobrīd iespējas, kā, klientam nepieciešamo tēraudu transportējot pa dzelzceļu, Rēzeknes SEZ teritorijā izveidot gan šī materiāla pirmapstrādi, gan izkraušanas un iekraušanas laukumus,» stāstīja ražošanas direktors Ģirts Jansons. Viņš atzina, ka uzņēmuma otra ražotne Ozolainē šobrīd atrodas paplašinātajā SEZ teritorijā, bet, lai darbotos SEZ režīmā, tā ir jāreģistrē kā atsevišķa juridiska persona. «Tas paver iespēju ievest tēraudu no Ķīnas un pēc apstrādes to transportēt tālāk uz Eiropu,» stāstīja Ģ. Jansons.

SIA Leax Rēzekne investē 12 miljonus eiro jaunā ražošanas līnijā un iekāpj vieglo automašīnu detaļu segmentā

Uzņēmums ir noslēdzis vērienīgu sadarbības līgumu ar autobūves kompāniju Volvo Cars Corporation par detaļu ražošanu elektromašīnām, kas tiks sākta šā gada beigās. Līdz šim SIA Leax Rēzekne izgatavoja detaļas galvenokārt kravas automašīnām. Ražošanas telpu paplašināšana un moderna aprīkojuma iegāde pacels uzņēmumu nākamajā attīstības līmenī un ļaus būtiski palielināt konkurētspēju un apgrozījumu, norāda Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas SIA Leax Rēzekne vadītājs Gints Jacuks.

Leax Rēzekne ir viens no diviem Zviedrijas koncerna Leax Group AB uzņēmumiem Latvijā. Otrs – Leax Baltix – darbojas Babītes novada Piņķos. Zviedrijas koncernam pieder arī metālapstrādes uzņēmumi Zviedrijā, Vācijā, Ungārijā, Brazīlijā un Ķīnā. Uzņēmums Rēzeknē nodarbojas ar sērijveida metālapstrādes pakalpojumu veikšanu. Tā galvenā tirgus niša ir vidēja izmēra rotējošu detaļu ražošana. «Mēs neražojam masveidā ļoti mazas detaļiņas, kā arī neesam ļoti lielu detaļu ražošanas segmentā, kur ir nepieciešami lieli darbagaldi. Esam kaut kur pa vidu un ražojam sērijveida produkciju, sākot no simts detaļām. Tas ir regulārs darbs, kas atkārtojas visu konkrēto līgumu darbības laiku, pat gadu desmitiem, gan mūsu, gan grupas uzņēmumu ietvaros,» klāsta G. Jacuks.

Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas (RSEZ) komercsabiedrību gada balvas konkursā par 2014. gada darbības rezultātiem Gada uzņēmuma apbalvojums piešķirts divām RSEZ komercsabiedrībām - metālapstrādes uzņēmumam SIA LEAX un uzņēmumam Rēzeknes Dzirnavnieks, informē RSEZ pārstāve Skaidrīte Baltace.

Pašvaldību kopīgās iestādes Rēzeknes speciālās ekonomiskas zonas pārvalde RSEZ komercsabiedrību gada balvas mērķis ir atzinīgi novērtēt un godināt sekmīgākos komersantus, izvērtējot uzņēmumu iepriekšējā gada darbības rezultātus, t.sk. veiktās investīcijas ražošanas uzlabošanā, saražotās, arī eksportētās produkcijas apjomu, nomaksāto nodokļu apjomu, utt. Uzņēmumi tiek vērtēti lielo/vidējo un mazo komercsabiedrību grupās.

Metālapstrādes uzņēmumam SIA LEAX Rēzekne RSEZ apbalvojumi piešķirti nominācijās Lielākais eksportētājs, Gada inovācijas, Lielākais nodokļu maksātājs, Gada investīcijas, Straujāk augošais uzņēmums, Gada ražotājs. LEAX Rēzekne pārstāv vienu no LEAX Group metālapstrādes uzņēmumiem Latvijā un Zviedrijā, otra ražotne Latvijā darbojas Rīgas reģiona Babītē. 2014. gadā LEAX Rēzekne apgrozījums bija 11,13 miljoni eiro.

SIA Leax Baltix izsludinājusi vairākus iepirkumus, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Uzņēmums plāno iegādāties mērīšanas aprīkojumu ar elektroniskiem devējiem un mērīšanas datoru detaļām Scania Diffhouses par aptuveni 25 tūkstošiem eiro un mērīšanas aprīkojumu ar elektroniskiem devējiem un mērīšanas datoru detaļām Meritor Diffhouses – arī par aptuveni 25 tūkstošiem eiro. Par tikpat lielu summu paredzēts iegādāties arī mērīšanas aprīkojumu ar elektroniskiem devējiem un mērīšanas datoru.

Par 450 tūkstošiem eiro paredzēts iegādāties augstas produktivitātes horizontālo apstrādes centru, bet par 250 tūkstošiem - augstas produktivitātes daudzplakņu vertikālo apstrādes centru ar virpošanas funkciju.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Apgrozījums aug, peļņa sarūk – izriet no pirmajām ziņām par lielāko Latvijas metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmumu pagājušā gada finanšu rādītājiem, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Pagājušā gada vidū nobruka Krievijas tirgus – tas radīja zaudējumus,» peļņas kritumu DB skaidro Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš. Ņemot vērā eksporta īpatsvaru nozarē, jebkur svārstība ārvalstu tirgos uzreiz ir jūtama, un pērnais gads arī apjomu ziņā nebija spīdošs, viņš saka, taču uzreiz piebilst, ka «nevajag taisīt traģēdiju, nozare ir tik daudz sista, ka iemācījusies elastīgi reaģēt un attīstīties.» Lai gan šā gada pirmie mēneši nav izrādījušies īpaši veiksmīgi, kopumā gads solās būt labāks par iepriekšējo, kaut vai ņemot vērā KVV Liepājas metalurgs simbolisko ražošanas atjaunošanu, iespējamu vairāku citu projektu iekustēšanos, investīcijas modernizācijā. Statistika liecina, ka janvārī, salīdzinot ar pērnā gada decembri, gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozares, izņemot mašīnas un iekārtas, apgrozījums (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās) auga par 6,2%, pieaugums bija gan vietējā tirgū, gan eksportā. Savukārt februārī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, piedzīvots apgrozījuma samazinājums par 3,9%, saruka arī automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanas apjoms par 3,5% – izriet no Centrālās statistikas pārvaldes datiem.

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Zviedrijas tehnoloģiju uzņēmums Anodox Energy Systems ir paziņojis par ienākšanu Latvijā un iecerējis Rīgas ostas teritorijā attīstīt elektroautomašīnu bateriju ražotni.

Kopējais investīciju apjoms pirmajā posmā sasniegs 50 miljonus eiro kā arī tiks izveidotas līdz 300 jaunas darba vietas.

Paredzams, ka pirmā rūpnīca Rīgas ostas teritorijā sāks darboties 2022. gada decembrī, bet pēc tam tiks izveidota arī otra rūpnīca, kurā tiks izmantota šobrīd pasaulē populārā LFP (Litija dzelzs fosfātu akumulators) tehnoloģija.

“Latvijas uzņēmēji ir daļa no autoražošanas vērtību ķēdes Eiropā. Tādi uzņēmumi kā Bucher Municipal, LEAX Rēzekne, LAS-1 kompānija, LEAX Baltix, Dinex Latvia, EMJ Metāls, SFM Latvia, Metaro, Defence Partnership Latvia un LANOS ražotie produkti ir daudzās pasaules labākajās automašīnās. Mūsu mērķis ir papildināt šo produktu klāstu un panākt lai Latvijā notiktu arī automašīnu komplektācija. Šāds projekts nostiprinās Latvijas pozīcijas mašīnbūves nozarē, piedāvājot ne vien modernākos tehnoloģiskos risinājumus un augsti apmaksātas darba vietas, bet arī paplašinot sadarbību ar globāliem spēlētājiem un eksporta tirgiem. Vienlaikus tas nozīmē arī daudz straujāku visas mašīnbūves nozares un ar to saistīto uzņēmumu attīstību, jo tiks veicināta gan produktivitāte, gan zināšanu ietilpīgu preču un pakalpojumu eksports tādā veidā padarot Latvijas sabiedrību bagātāku un drošāku. Tāpēc svarīgi ir turpināt “zaļā koridora” principu prioritārajiem investīciju projektiem, lai paātrinātu arī automašīnu komplektācijas sertifikācijas procesu,” komentē ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Mašīnbūves un metālapstrādes nozares uzņēmumu nākotni vairāk ietekmēs nevis Latvijā, bet Eiropas tirgū un pat visā pasaulē notiekošie procesi.

Tādu pozīciju pauž aptaujātie šīs jomas uzņēmēji. Proti, nozare pati par sevi ir cieši saistīta ar citām industrijām un arī globālo pasaules tirgu.

Uzņēmumu vadītāju noskaņojums arī ir ļoti atšķirīgs, īpaši ņemot vērā, kā tirgū klājas konkrētajam ražotājam. Pašmāju tirgū nav novērotas krasas svārstības, jo pieprasījums ir stabils, taču vienlaikus jāņem vērā, ka uzņēmuma produkcijas pircēji to lielākoties izmanto savos izstrādājumos, kuri galu galā tāpat tiek pārdoti aiz Latvijas robežām – citās Eiropas valstīs. «Neviens neko «klāt nenesīs», tāpēc viss atkarīgs no pašiem,» situāciju raksturo SIA KnK Mefab valdes loceklis Kārlis Jansons.

Šūpošanās efekts

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 93 komercķīlas, bet 64 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 225,98 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 157,20 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 68,79 miljardi eiro.

Aizvadītajā nedēļā lielāko komercķīlu devis Gunārs Ķirsons – 26,9 miljonu eiro vērtībā. Ķīlu ņēmusi AS DNB banka.

Otru lielāko komercķīlu devusi Rēzeknes SEZ SIA LEAX Rēzekne – 3,5 miljonu eiro vērtībā, bet ķīlu 3 miljonu eiro vērtībā – SIA LEAX Baltix. Ķīlas ņēmusi Svenska Handelsbanken AB.

Pēdējā gada laikā aizvien vairāk pieaug interese par īpašuma iegādi jaunajos projektos Rīgā, informē Swedbank.

Aptuveni 14% iegādājušies dzīvokli tikko uzceltā mājā, bet 11% - tā dēvētajā otrreizējajā tirgū Rīgas centra ēkās, kā arī senāk ekspluatācijā nodotajās jauno projektu daudzdzīvokļu mājās. Līdz ar pieprasījuma pieaugumu, kā arī kopējo ekonomikas attīstību, pieaug jaunu nekustamo īpašumu attīstība, un šobrīd būvniecības stadijā vien ir 1500 jaunu dzīvokļu tā saucamajā ekonomiskajā segmentā (cenas līdz 1600 eiro par kvadrātmetru), vidējai aizdevuma summai par dzīvokli jaunajā projektā sasniedzot 86 000 eiro.

Šobrīd visvairāk ekonomiskās klases dzīvokļi tiek attīstīti Teikā, kur būvniecības stadijā ir 454 jauni dzīvokļi, kam seko 264 jauni dzīvokļi Purvciemā, 180 Torņakalnā, 112 Pļavniekos.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Šodien Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati par Latvijas ārējo tirdzniecību apliecina, ka šogad Latvijas preču eksporta izaugsmes dinamika ir ļoti mainīga. Pēc maijā reģistrētā krituma jūnijā eksporta apjomi faktiskajās cenās bija atkal kāpuši, uzrādot 3,4% pieaugumu salīdzinājumā ar 2014. gada jūniju. Tādējādi kopumā preču eksports šā gada pirmajā pusgadā ir audzis par 2,7%. Tas ir vērtējams kā labs rezultāts, ņemot vērā salīdzinoši nelabvēlīgās ārējās vides ietekmi - Krievijas ekonomiskā situācija un tās noteiktais importa embargo, kā arī zemie tirdzniecības tempi pasaulē kopumā, norāda Finanšu ministrija (FM).

Jūnijā lielākā eksporta preču kategorija bija koks un tā izstrādājumi, kuru eksporta vērtība pēc spēcīgā samazinājuma maijā pieauga par 9,3%. Lielākie koka un to izstrādājumu noieta tirgi jūnijā bija Apvienotā Karaliste, Zviedrija, Vācija un Igaunija. Uz šīm četrām valstīm kopā tika eksportēta puse no koksnes eksporta vērtības. Jāatzīmē, ka koka un to izstrādājumu eksports uz Igauniju jūnijā, salīdzinot ar pērnā gada jūniju, pieauga par 46%.

Pieauga arī būvniecības izstrādājumu (cements, ģipsis, stikls, tā izstrādājumi u.tml.) eksports - par 16,5%, salīdzinot ar 2014. gada jūniju. Šis rādītājs nedaudz pārsteidz, ņemot vērā šogad valstī reģistrētos būvmateriālu ražošanas apjomu kritumus un vājo būvniecības izaugsmi ES. Taču no otras puses, būvniecība Lietuvā un Zviedrijā, kas bija vienas no lielākajām Latvijas būvniecības izstrādājumu importētājām jūnijā, šogad uzrāda straujus pieauguma tempus.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma preču un pakalpojumu imports no Krievijas un Baltkrievijas uz Igauniju ir samazinājies gandrīz desmitkārtīgi, savukārt eksports ir pieaudzis, teikts Igaunijas parlamenta paspārnē esošā Attīstības uzraudzības centra ziņojumā.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma un sankciju ieviešanas imports no Krievijas un Baltkrievijas Igaunijā strauji samazinājās. 2021.gada ceturtajā ceturksnī imports no agresorvalstīm veidoja 393 miljonus eiro jeb 4,7 % no Igaunijas iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2024.gada pirmajā ceturksnī tas samazinājās līdz 40,5 miljoniem eiro jeb 0,4% no IKP. Turpretī Igaunijas eksports uz Krieviju un Baltkrieviju pieauga no 1,2% no IKP 2021.gada pēdējos trīs mēnešos līdz 1,5% šā gada janvārī-martā.

Attīstības uzraudzības centra pētījumu vadītājs Uku Varblane norādīja uz vēsturisko svārstīgumu tirdzniecībā ar Krieviju politisku, regulatīvu un ekonomisku iemeslu dēļ. Pirms visaptverošā kara Krievija bija nozīmīgs Igaunijas importa partneris. Tomēr 2022.gadā Igaunija no Krievijas un Baltkrievijas importēja par 1,9 miljardiem eiro mazāk preču nekā vidēji 2019.-2021.gadā, viņš teica.

Latvijas kopējais lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktu eksports 2017. gadā, salīdzinājumā ar 2016. gadu, ir palielinājies par 465 miljoniem eiro jeb 21,3%. 2017. gadā Latvija lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktus eksportēja uz 153 pasaules valstīm.

Latvijas lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktu ražotāji ir spējuši kāpināt eksportu un 2014. gadā radušos Krievijas tirgus zudumu lielākoties veiksmīgi aizvietot ar citiem noieta tirgiem gan ES, gan ārpus tās. Vērtējot Krievijas ekonomisko sankciju ietekmētās produktu grupas (piens un piena produkti, liellopu gaļa, cūkgaļa, mājputnu gaļa, desas un tamlīdzīgi izstrādājumi, zivju produkcija (izņemot zivju konservus)), var secināt, ka 2017. gadā eksporta vērtība vairākiem šiem produktiem lielākoties pieauga.

Pozitīvi ir attīstījies siera un sūkalu eksports. Iepriekšējos trīs gados siera un sūkalu eksports nepārtraukti palielinājās un 2017. gadā siera eksports bija par 55% augstāks nekā 2014. gadā, bet sūkalām - pat par 113% augstāks. Piena un piena produktu eksportā no Latvijas 2017. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, ir apgūti 12 jauni galamērķi. Kopumā 2017. gadā Latvija pienu un piena produktus eksportēja uz 50 pasaules valstīm.

Konstatēts risks šogad neizmantot vairāk nekā 500 miljonus eiro Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijas, teikts Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā par ES fondu un Atveseļošanas fonda (AF) plāna ieviešanas statusu 2023.gada decembrī - 2024.gada janvārī, kuru otrdien, 20.februārī, uzklausīs valdība.

FM ziņojumā norāda, ka ministrijas strādā pie steidzamiem pasākumiem, lai valsts ekonomikas attīstībai izmantotu visas valsts budžeta izdevumu iespējas 2024.gadā.

Vienlaikus ziņojumā teikts, ka 2024.gadā prognozējami izdevumi mazākā apmērā - līdz 505 miljoniem eiro, jo ir bijusi par 150 miljoniem eiro labāka izpilde ES fondu 2014.-2020.gada perioda projektos, kas izmaksāti 2023.gadā, bet aptuveni 155 miljonus eiro veido ES fondu 2014.-2020.gada perioda projektu kavējumi, kurus projektu īstenotāji pabeidz par savu naudu vai finansē no ES fondu 2021.-2027.gada perioda līdzekļiem.

Tāpat aptuveni 150 miljonus eiro veido jauno investīciju - AF un ES fondu 2021.-2027.gada perioda tempu kavējumi, bet aptuveni 50 miljonus eiro projektu ietaupījumi, neattiecināmi izdevumi.

Gada pirmajā ceturksnī no jauna izsniegto kredītu apjoms liecina, ka Latvijas uzņēmumi ir atsākuši veikt investīcijas. Swedbank labprāt izsniegtu jaunajos kredītos vienu miljardu eiro, ja uzņēmumi būtu gatavi šo naudu paņemt, intervijā aģentūrai LETA sacīja Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis.

No jauna izsniegto kredītu apjoms gan uzņēmumiem, gan privātpersonām audzis gandrīz par 90% salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni. Tā ir gan pozitīva ziņa Swedbank, gan pozitīva ziņa Latvijas ekonomikai kopumā, uzsvēra bankas vadītājs.

«Lielākais no jauna izsniegto kredītu apjoms ir uzņēmumiem. Kopumā tas liecina par to, ka uzņēmumi atsāk investēt. Tas ir pozitīvi, jo investīciju trūkums vai investīciju zemais apjoms patlaban ir galvenais izaicinājums Latvijas ekonomikai,» skaidroja Mančinskis.

Preču eksports pērnā gada novembrī nedaudz nokrita un var redzēt, ka Krievijas ekonomikas vājums arvien izteiktāk atspoguļojas arī Latvijas eksporta ciparos, norāda Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

Novembrī eksports uz Krieviju bija par 18% un 11 mēnešos par 3.5% mazāks nekā pirms gada. Ņemot vērā strauju rubļa vērtības kritumu decembrī un prognozējamo dziļo recesiju Krievijā, tuvākajā laikā šis kritums vēl padziļināsies. No Skandināvijas valstīm preču eksports auga tikai uz Zviedriju, lai arī pēdējos pāris mēnešos arī eksports uz Dāniju sāka uzlaboties. Tajā pat laikā strauji auga eksports uz Lielbritāniju, Čehiju, Turciju (11 mēnešos virs 30% salīdzinājumā ar pērna gadu). Eksports uz Spāniju un Ungāriju gada laika vairāk nekā dubultojies. Tāpēc kopējais preču eksports novembrī bija vien par 0.8% mazāks nekā pirms gada un 11 mēnešos vēl arvien vērojama 2% izaugsme.

Pēc aprīlī sasniegtā spēcīgā pieauguma maijā Latvijas eksporta apjomi atkal piedzīvojuši nelielu kritumu. Salīdzinājumā ar pagājušā gada maiju tie samazinājušies par 2,8%. Atšķirībā no iepriekšējiem mēnešiem, kad galvenais eksportu samazinošais faktors bija krītošais pārtikas un lauksaimniecības preču eksports, maijā kopējo eksporta samazināšanos noteicis galvenokārt koka un koka izstrādājumu eksporta kritums, vērtējot šodien publiskotos Centrālās statistikas pārvaldes datus norāda Finanšu ministrija (FM).

Neskatoties uz joprojām augošajiem ražošanas apjomiem koksnes un koka izstrādājumu ražošanā Latvijā, maijā koka un koka izstrādājumu eksports naudas izteiksmē, salīdzinot ar pagājušā gada maiju krities par 10,4%. Tik straujš samazinājums šajā preču grupā pēckrīzes laikā vēl nebija fiksēts. Tas kontrastē ar divos iepriekšējos mēnešos sasniegto divciparu procentos mērāmo pieaugumu.

No citām preču grupām būtiskākais samazinājums maijā bijis satiksmes līdzekļu eksportā - par 32,6%. Tikmēr pārtikas un lauksamniecības preču eksports vairs neuzrāda būtisku kritumu, salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi samazinoties vairs tikai par 4,4%. Galvenokārt tas saistīts ar graudaugu eksporta spēcīgo pieaugumu - par 10 miljoniem eiro jeb vairāk nekā četras reizes, salīdzinot ar pērnā gada maiju.

Aizvadītajā nedēļā lielāko komercķīlu reģistrējis graudaugu, pākšaugu un eļļas augu sēklu audzētājs SIA Tand Ukri, liecina Uzņēmumu reģistra statistika.

Komercķīla 5,6 miljonu latu apmērā reģistrēta Citadele bankā. Jāpiebilst, ka kompānijai šajā bankā reģistrēta vēl viena komercķīla 1,38 miljonu latu vērtībā.

Otru lielāko komercķīlu 3,29 miljonu latu apmērā Swedbank devis juvelierizstrādājumu uzņēmums Grenardi, kā parādnieku reģistrējot SIA Leopard SDC.

Komercķīlu SMP Bank 3,2 miljonu latu apmērā reģistrējusi Lielbritānijas kompānija Breyk Taim Club LLP, savukārt 2,8 miljonu vērta komercķīla dota Nordea Bank, un tās devējs ir būvkompānija Arčers.

Tāpat pagājušajā nedēļā komercķīlu reģistrējusi mehānisko komponentu ražotāja SIA Leax Baltix. Ķīla dota Svenska Handelsbanken un tās vērtība ir 1,2 miljoni latu. Mazāka apmēra komercķīlu – 1,054 miljonu latu apmērā Citadele bankā reģistrējis lodētu siltummaiņu ražotājs SIA Eko Air.