Zviedru arodbiedrības veiktā Laval un partneri blokāde ierobežojusi pakalpojumu sniegšanas brīvību, nonākot pretrunā ar ES noteiktajām pamatbrīvībām.

Latvijas un Zviedrijas pusēm negūstot vienprātību šajā jautājumā, puses vērsās EKT, lai tā sniegtu prejudiciālo nolēmumu par Zviedrijas tiesību aktu atbilstību kopienu tiesībām.

Zviedri pārspīlējuši

"Šāda rīcība, kas realizēta būvobjektu blokādes formā, ierobežo brīvību sniegt pakalpojumus, kas šajā gadījumā nav attaisnoti ar sabiedrības interesēm aizsargāt strādniekus," atzinusi EKT. Tiesa norāda, ka dalībvalstu arodbiedrībām ir tiesības veikt darbības, kas vērstas uz to, lai citu dalībvalstu uzņēmēji uzsāktu ar tām sarunas par darbinieku atalgojumu un koplīguma parakstīšanu, kurā būtu iekļauts ar arodbiedrībām apstiprinātais atalgojums un garantijas. Tomēr konkrētajā lietā EKT norāda, ka Zviedrijas arodbiedrību rīcība ir uzskatāma par tādu, kas citiem ES dalībvalstu uzņēmējiem Zviedriju padarītu par mazāk saistošu vai tādu, kas liek pārāk sarežģītus šķēršļus būvdarbu veikšanai Zviedrijā. Līdz ar to Zviedrijas arodbiedrību darbības uzskatāmas par tādām, kas ierobežo pakalpojumu sniegšanas brīvību ES kopējā tirgū.

SIA Laval un partneri, kas savu taisnību pērn pierādīja Zviedrijas un Eiropas tiesās, bankrotējis.

Lai gan kreditoru sapulce lēmumu par SIA Laval un partneri bankrota procedūras uzsākšanu pieņēma jau pērn novembrī, ieraksts par procedūras uzsākšanu Maksātnespējas reģistrā izdarīts tikai šī gada 15. jūlijā. Uzņēmuma maksātnespējas administrators Andis Aizpurs nevarēja paskaidrot, kāpēc ieraksts parādījies ar pusgada nokavēšanos, taču norādīja, ka būtisku pavērsienu bankrota procedūrā neesot.

«Pa šo laiku ir tikai panākts neliels progress jautājumā par darbinieku prasījumu apmierināšanu - esam iesnieguši pieteikumu Garantiju fondā un šos prasījumus nāksies izmaksāt no valsts budžeta,» skaidroja A. Aizpurs. Viņš norādīja, ka, lai gan publiski skaļi izskanēja informācija par Laval un partneri panākumiem Zviedrijas tiesā, reāli nekāda nauda pagaidām no Zviedrijas nav saņemta un esot minimālas cerības to saņemt, turklāt ne tuvu tādas summas kā izskanējis presē.

Eiropas Kopienu Tiesas lēmums atstās ir būtisks ne tikai tiem Latvijas uzņēmumiem, kas darbojas ES bet arī visiem citiem ES valstu uzņēmējiem, kas sniedz pakalpojumus citās dalībvalstīs, uzskata Eiropas paramenta deputāts Valdis Dombrovskis.

Kā norāda EKT, arodbiedrības drīkst bloķēt citas valsts uzņēmuma darba vietu tikai tādā gadījumā, ja ar šādu akciju var uzlabot strādājošo darba apstākļus.

"EKT lēmums Laval lietā ir nozīmīgs ne tikai Latvijas uzņēmumiem, kuri jau darbojas, vai plāno darboties ārpus Latvijas, kādā citā ES dalībvalstī, bet visiem ES valstu uzņēmējiem, kas sniedz pakalpojumus citā dalībvalstī. Laval sprieduma principi būs jāievēro visās ES dalībvalstīs", komentē Valdis Dombrovskis.

Lēmums paredz, ka ES uzņēmēji un to darbinieki varēs strādāt citā dalībvalstī saskaņā ar ES un savas valsts likumos paredzētajiem obligātajiem darbinieku aizsardzības noteikumiem. Tiesa arī konstatē, ka tādas diskriminējošas darbības, kādas veica Zviedrijas arodbiedrības pret Latvijas būvuzņēmumu var tikt attaisnotas tikai tad, ja uzņēmuma darbība ir apdraudējusi Zviedrijas sabiedrisko kārtību, valsts drošību vai vispārējo iedzīvotāju veselību.

Latvijas uzņēmumi Zviedrijā būs konkurētspējīgāki, jo varēs vest uz turieni strādāt Latvijas iedzīvotājus un nebaidīties no arodbiedrībām, kas līdz šim ir diktējušas algu līmeni, 4.decembrī raksta laikraksts Diena.

«Cilvēkiem, kas Latvijā sēž bez darba, Zviedrijas tiesas lēmums ir mazs cerību stariņš,» uzskata advokātu biroja Sorainen partneris Ģirts Rūda.

Latvijas uzņēmumi Zviedrijā būs konkurētspējīgāki, jo varēs vest uz turieni strādāt Latvijas iedzīvotājus un nebaidīties no arodbiedrībām, kas līdz šim ir diktējušas algu līmeni.

Proti, tikko Zviedrijas Darba tiesa, līdzīgi kā iepriekš Eiropas Kopienu tiesa (EKT), atzinusi Laval un partneri tiesības nodarbināt cilvēkus par minimālo algu, nevis vidējo kā vēlējušās arodbiedrības.

«Līdz šim, lai gan robežu nebija un iebraukšana Zviedrijā bijusi brīva, tomēr reālas darba iespējas Zviedrijā ārzemniekiem nebija. Tiesas lēmums apliecina ES tirgus vienotību,» uzsvēra Ģ.Rūda.

Sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS ir veicis Latvijas lielāko arodbiedrību ietekmes pētījumu, lai noskaidrotu sabiedrības vērtējumu par arodbiedrību lomu un spējām aizstāvēt savu biedru intereses, kā arī lai noteiktu ietekmīgākās Latvijas arodbiedrības un tās vadītājus.

Pētījuma rezultāti atklāj, ka Latvijā visietekmīgākā arodbiedrība, kas visveiksmīgāk aizstāv savu biedru intereses, ir Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), bet atpazīstamākā arodbiedrību vadītāja ir LIZDA līdere Inga Vanaga.

Pētījuma dati liecina: vairāk kā puse (59%) aptaujāto uzskata, ka arodbiedrības biedri kopumā ir labāk aizsargāti nekā cilvēki, kuri nav arodbiedrībā (45% — drīzāk ir labāk aizsargāti, 14% — noteikti ir labāk aizsargāti), savukārt ceturtā daļa aptaujāto (24%) norāda, ka arodbiedrības biedri kopumā nav labāk aizsargāti. 17% nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

“Pētījuma rezultāti nepārsteidz, tie drīzāk apstiprina tēzi, ka arodbiedrību loma, nozīme un ietekme Latvijā joprojām ir būtiska un visdrīzāk arodbiedrības kā savu biedru interešu aizstāvības institūcijas tuvākajā laikā nepazudīs no “sabiedrisko organizāciju kartes”. Turklāt ir vairāki spilgti arodbiedrību piemēri, kuru centienus un darbību sabiedrība pamana un novērtē un kuras, paceļot balsi, spēj sapurināt politiķus, radīt stresu ierēdņos un beigu beigās panākt saviem biedriem un visai nozarei vēlamu rezultātu,” pauž SKDS vadītājs, sociologs Arnis Kaktiņš.

Zviedrijas arodbiedrībām noteikts samaksāt 2.7 miljonus kronu (185 tūkst. latu) Latvijas būvniecības kompānijai Laval par tās projekta Zviedrijas pilsētā Vaksholmā attīstības traucēšanu 2004. gadā, ziņo The Local.

Db jau vairākkārt vēstījis, ka Zviedrijas celtnieku un elektriķu arodbiedrības, uzskatot, ka Laval un partneri saviem no Latvijas atvestajiem darbiniekiem maksā pārāk mazas algas, ar blokādi liedza veikt skolas būvdarbus Zviedrijas pilsētā Vaksholmā.

Jau iepriekš Eiropas Kopienas Tiesa (EKT) atzinusi Zviedrijas arodbiedrību veikto akciju par diskriminējošu. EKT norāda, ka zviedru arodbiedrību veiktā Laval un partneri blokāde būtu attaisnojama tikai tad, ja tiktu apdraudēta sabiedriskā kārtība, drošība vai veselība. «Tā kā neviens no šiem apsvērumiem nav pamatots ar sabiedrisko kārtību, drošību vai veselību, tad šāda diskriminācija nevar tikt attaisnota,» rezumēja EKT.

Negodīgi darbinieki ir vienmēr bijuši. Vēlme uz sava darba devēja rēķina iegūt vieglus papildus līdzekļus ir īpaši izteikta ekonomiskās krīzes laikā. Ko darīt un kā rīkoties, ja esat konstatējuši, ka darbinieks rīkojas prettiesiski? . Esmu pārliecināts, ka vairums apgalvos, ka šādā gadījumā, darba devējam ir tiesības nekavējoties uzteikt darba līgumu un atlaist negodīgo darbinieku. Vairums gadījumu šāds risinājums ir piemērojams. Problēmas rodas tad, ja šis darbinieks ir arodbiedrības biedrs.

Saskaņā ar Darba likuma 110.panta pirmo daļu, darba devējam ir aizliegts arodbiedrības biedram bez arodbiedrības piekrišanas uzteikt darba līgumu. Turklāt, arodbiedrībai atbilde ir jāsniedz 7 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas brīža. Līdz ar to, problēma rodas, kā rīkoties šo 7 dienu laikā un arī gadījumā, ja arodbiedrība nepiekrīt darbinieka atlaišanai, bet nevar pieļaut, ka darbinieks turpina strādāt sev ierastajā veidā.

Saskaņā ar Darba likuma 58.pantu, darba devējs var atstādināt darbinieku no darba, ja šis darbinieks, veicot darbu vai arī atrodoties darba vietā, ir alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī, kā arī citos gadījumos, kad darbinieka neatstādināšana no darba var kaitēt viņa paša vai trešo personu drošībai un veselībai, kā arī darba devēja vai trešo personu pamatotām interesēm. Atstādināšanas institūta mērķis ir no vienas puses noteiktā termiņā pārliecināties par to, vai darba devēja aizdomas par darbinieka iespējamu pārkāpumu apstiprinās un, no otras puses, nepieļaut darbinieka, iespējams, prettiesisko darbību turpināšanu un novērst zaudējumus, kas var rasties šo darbību rezultātā. Ja darba devējs ir ieguvis pierādījumus, kas apstiprina darba devēja aizdomas par darbinieka pārkāpumu, darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas likumā noteiktā kārtībā.

Latvijas uzņēmums Laval no Zviedrijas celtnieku arodbiedrības Byggnads un Zviedrijas elektriķu arodbiedrības pieprasa 2.8 miljonus SEK (212 040 LVL) kompensāciju, kā arī tiesas izdevumu atmaksu saistībā ar arodbiedrību īstenoto blokādi pret Laval 2004. gada novembrī, ziņo Zviedrijas medijs The Local.

Db.lv jau ziņoja, ka SIA Laval un Partneri 2004. gada 7. decembrī iesniedza prasības pieteikumu Zviedrijas Darba tiesā, lūdzot atzīt par neatļautu un pārtraukt Celtnieku arodbiedrības un tās 1. nodaļas veikto kolektīvo rīcību pret uzņēmumu, kā arī noteikt par neatļautu Zviedrijas Elektriķu arodbiedrības veikto solidaritātes rīcību. 2004. gada 22. decembra lēmumā Zviedrijas Darba tiesa noraidīja uzņēmuma prasību pieņemt pagaidu lēmumu par kolektīvās rīcības pārtraukšanu.

Eiropas Kopienu tiesa 2007. gada 18. decembrī nosprieda, ka Zviedrijas arodbiedrību īstenotā blokāde pret Latvijas uzņēmumu Laval ir bijusi ES likumu par brīvu darbaspēka kustību pārkāpums.

Latvijas Darba devēju konfederācija uzskata, ka Eiropas Kopienu Tiesas pieņemtais nolēmums, kurā tā Zviedrijas arodbiedrību veikto rīcību, bloķējot būvobjektu, atzīst par pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojumu, veicinās konkurenci iekšējā ES tirgū.

EKT lēmums par "Laval un partneri" apliecina, ka vienots brīva un godīga konkurence Eiropas iekšējā tirgū ļauj izmantot Eiropas potenciālu globālajā tirgū, Db.lv inorādīja Latvijas Darba devēju konfederācijas korporatīvās pārvaldes eksperte Agnese Alksne.

Nolēmums balstīts uz samērīguma un lietderības principiem, izvērtējot, ka dalībvalstīm kompetence sociālajā jomā jāsaskaņo ar brīvas pakalpojumu kustības noteikumiem un ka koplīgumā iekļauto noteikumu uzspriešana ārvalstu pakalpojumu sniedzējiem nav pieļaujama, it īpaši gadījumos, kad šis pakalpojumu sniedzējs jau ir noslēdzis koplīgumu citā ES dalībvalstī, kā tas ir Laval un Partneri Ltd gadījumā.

Bloķējot vienoto ES pakalpojumu tirgu jauno dalībvalstu uzņēmumiem, zaudētāji būs visi, paudis mūsu deputāts uzstājoties Eiropas Parlamenta debatēs.

R. Zīle debatēs pozitīvi novērtēja tiesas spriedumu Laval lietā, piebilstot - tas dod cerību, ka Eiropas Kopienu tiesa nodrošina visas četras ES pamatbrīvības - brīvu personu, preču, pakalpojumu un kapitāla kustības - pastāvēšanu realitātē.

"Vairāku ES dalībvalstu, tajā skaitā arī Zviedrijas, kapitāls pēdējos gados ir ienācis Baltijas valstu tirgū un caur agresīvu finanšu pakalpojumu sniegšanu, it īpaši nekustamā īpašuma kreditēšanas jomā, ir devis šīm kompānijām milzīgu peļņu," norādīja R. Zīle. "Taču Latvija nekad nav ierobežojusi šo kapitāla plūsmu, pat tad, kad ārvalstu kompāniju peļņa bija ārkārtīgi augsta un tika īstenots savdabīgs t.s. eksporta sociālais dempings: latvieši, kas strādāja šajās bankās, saņēma atalgojumu, kas bija ievērojami zemāks par tādu pašu darbinieku algu Zviedrijā. Pašlaik, kad Latvija piedzīvo finanšu krīzi, daudzas latviešu ģimenes vēl ilgi atmaksās zviedru bankās dārgi aizņemto naudu. Taču, ja Latvijas un citu jauno dalībvalstu cilvēki un uzņēmumi nedrīkstēs strādāt kopējā ES tirgū un viņu darbam tiks likti šķēršļi, viņi nespēs atmaksāt šos līdzekļus, un rezultātā galu galā zaudētāji būs tie paši - Zviedrijas pensiju fondi un akcionāri bankās."

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Lielāku atlīdzību par savu padarīto darbu ir pelnījuši ne tikai 47 Latvijas Nacionālās operas (LNO) kora arodbiedrības biedri, kas nolēmuši streikot, bet arī visi pārējie operas darbinieki, šodien žurnālistiem sacīja LNO direktors Andrejs Žagars.

«Visi grib, lai algas atgrieztos 2009.gada algu līmenī. Es arī gribu. Tad, kad valsts mums nodrošinās finansējumu 2009.gada līmenī, tad operas administrācija ar lielāko prieku sadalīs to visiem darbiniekiem. Mēs esam atkarīgi no valsts dotācijas. Esmu visu laiku cīnījies par papildu finansējumu un arī turpmāk no prasībām par budžeta palielinājumu neatkāpšos,» pauda Žagars.

Viņš akcentēja, ka lielāku atlīdzību ir pelnījuši visi 567 operas darbinieki, ne tikai 47 operas kora mākslinieki.

LNO direktors skaidroja, ka operas administrācija izmantos visas tiesiskās iespējas, lai nodrošinātu 15.Rīgas operas festivāla norisi. Žagars cer, ka dialogam, kas notiks ar operas kora arodbiedrību, būs labs rezultāts.

Aptuveni 30 pašvaldības SIA Rīgas satiksme darbinieku šodien pulcējās Rātslaukumā pie Rīgas domes, lai iestātos par vienlīdzīgām darbinieku tiesībām un paustu neapmierinātību ar Rīgas satiksmes arodorganizāciju darbu.

Daļa piketa dalībnieku ir pagriezuši muguru pret Rīgas domi, lai simboliski norādītu, ka Rīgas dome pagriež muguru Rīgas satiksmē notiekošajam.

Piketa dalībniekiem kaklā uzkārti plakāti, kas vēsta Visām arodbiedrībām vienādas tiesības!, Par godīgu darbu prasām taisnīgu samaksu, Vilku likumiem Eiropā nav vietas, Rīgas satiksmes kabatas arodbiedrībām - nē! un Ar Rīgas satiksmi aizbrauc tikai jumts.

Daļa uzņēmumu darbinieku ir neapmierināti ar Rīgas satiksmes arodorganizāciju darbu. «Situācija ir komplicēta, jo vislielākā problēma ir darba devēja pamatarodbiedrība, kas faktiski nekādā veidā pat necenšas aizsargāt darbinieku intereses, tāpēc šie darbinieki ir izveidojuši savu arodorganizāciju, kas iestājušies mūsu arodbiedrībā kā vienā no struktūrvienībām. Jau ilgstoši vairāk nekā gadu mēģinām panākt, lai ar viņiem uzsāk sociālo dialogu, pieaicina sarunās, bet darba devējs spītīgi ignorē un cenšas visus jautājumus risināt no spēka pozīcijām,» aģentūrai LETA skaidroja Rīgas reģiona pašvaldību darbinieku arodbiedrības vadītāja Dace Kaminska.

Eiropas Kopienu tiesas spriedums Latvijas būvkompānijas Laval un partneri lietā veicinājis Zviedrijas valdību mainīt darba tirgu regulējošu tiesību aktu, turpmāk paredzot, ka arodbiedrībām tomēr būs iespēja regulēt Zviedrijā īslaicīgi strādājošo ārvalstu strādnieku algas.

Db.lv jau vēstīja, ka 2004. gadā kāda arodbiedrība aicinājusi citas zviedru arodbiedrības piedalīties būvlaukuma blokādē, jo Latvijas būvfirma Laval un partneri, kas uzvarējusi publiskā konkursā par kādas skolas pārbūvi Zviedrijā, atteikusies slēgt ar celtnieku arodbiedrības Stokholmas nodaļu Byggettan koplīgumu un maksāt Latvijas strādniekiem algas zviedru pieprasītajā apmērā.

Zviedrijas The Local raksta, ka jaunie nosacījumi paredz, ka koplīgumu noteikumi, kas attiecināmi uz ārvalstu darbiniekiem, kas īslaicīgi strādā Zviedrijā kādā ārvalstu uzņēmumā, būs jāņem no Zviedrijas izstrādāta nozares mērogā nolīguma, turklāt tas spēs regulēt tikai atsevišķas jomas, piemēram, algu, darba laiku un brīvdienas.

Nodokļu reformā paredzētie pasākumi veicinās mazo iemaksu veicēju līdzvērtīgu dalību pensiju izmaksā šodienas pensionāriem, kā arī uzlabos viņu aktivitāti sava sociālā nodrošinājuma veidošanā, uzskata Labklājības ministrija (LM).

Kā aģentūrai LETA pavēstīja LM sociālās apdrošināšanas departamenta direktora vietniece Airīna Dreimane, Nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam paredz, ka saimnieciskās darbības veicēji, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru, no ienākumiem veiks 5% maksājumu privātajā pensiju fondā, turklāt no autoratlīdzības izmaksātāja līdzekļiem par autoratlīdzības saņēmēju tiks veiktas 5% iemaksas pensiju apdrošināšanai.

Abi nodokļu politikas pamatnostādnes paredzētie pasākumi uzlabošot mazo iemaksu veicēju sociālo nodrošinājumu pensiju apdrošināšanai.Tāpat sociālā nodrošinājuma uzlabošanos veicinās nodokļu politikas pamatnostādnēs paredzētā minimālās algas palielināšana no 380 uz 430 eiro, skaidro Dreimane.

Arodbiedrības Enerģija valde šodienas sēdē vienojusies par priekšlikumiem jauno Latvenergo valdes locekļu starptautiskā konkursa kritērijiem, taču šie priekšlikumi neparedz reālu iespēju piesaistīt ārvalstu speciālistu.

Kā biznesa portālu Nozare.lv informēja arodbiedrības Enerģija priekšsēdētāja Jevgenija Stalidzāne, Enerģijas valde nolēmusi, ka potenciālajam Latvenergo valdes priekšsēdētājam jābūt inženiertehniskajai, ekonomiskajai vai biznesa vadības izglītībai maģistra līmenī, kā arī valsts valodas prasmei augstākajā līmenī un ļoti labām angļu un krievu valodas zināšanām.

Arodbiedrība arī izvirzījusi kritēriju, lai potenciālajam valdes priekšsēdētājam būtu piecu vai vairāk gadu pieredze vadošā amatā enerģētikas nozares uzņēmumā, kā arī lai būtu izpratne par Latvenergo darbību elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanā, pārvadē un sadalē.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) amatpersonu un darbinieku arodbiedrība lūgs biroja priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam atcelt lēmumu par savas vietnieces Jutas Strīķes atbrīvošanu no amata.

Arodbiedrības priekšsēdētāja Kristīne Griga apstiprina, ka arodbiedrības ieskatā Streļčenoka rīkojums ir pretrunā ar arodbiedrības biedra - Strīķes - darba tiesībām un likumīgajām interesēm. Tas izrietot no diviem aspektiem. Pirmkārt, saskaņā ar likuma normām darbiniekus un amatpersonas vērtē biroja priekšnieka izveidota komisija, kas šajā gadījumā neesot noticis, tādējādi liedzot biedram objektīvu vērtēšanas procesu.

Otrkārt Darba likums uzliek par pienākumu iestādes vadītajam noskaidrot, vai darbinieks, kuru gatavojas atlaist, ir arodbiedrības biedrs. Likums paredz, ka KNAB priekšniekam bija jālūdz arodbiedrības piekrišana Strīķes atbrīvošanai no amata, skaidroja Griga, piebilstot, ka «priekšnieks nav vērsies pie arodbiedrības un nav lūdzis atlaišanu».

"Latvija pamazām pārvēršas par militarizētu valsti ar mazizglītotu, neveselu, neprofesionālu, arodslimībām nomāktu ierindas iedzīvotāju, no kuras iedzīvotāji bēg uz ārzemēm pelnīt iztiku, skolot bērnus, ārstēties, gūt līdzekļus mājokļa iegādei, ikdienas vajadzību apmierināšanai," uzskata Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība.

"Latvijas arodbiedrības ir pamatoti satraukušās par situāciju, kas izveidojusies Latvijas valstī. Ministru prezidenta publiskie izteikumi par tautsaimniecības krīzi, nepieciešamību "iesaldēt" algas un "savilkt jostas", inflācijas pieaugums, kas izpaužas cenu un tarifu neprognozētā un nekontrolētā kāpšanā, liecina par Valdības nespēju kontrolēt situāciju un pieņemt saprātīgus lēmumus. Ir pilnīgi skaidrs, ka kārtējo valsts budžetu, Šoreiz 2008.gadam, atkal grib veidot uz tautas labklājības līmeņa pazemināšanas rēķina. Par to liecina arī pēdējie Ministru kabineta lēmumi, kas samazina ne tikai sociālās garantijas bezdarbniekiem, bet arī negatīvi ietekmē valsts sociālo budžetu kopumā,

Jelgavā izvietotā uzņēmuma SIA Nordic Metalplast ražotnes 42 darbinieki 4.jūnijā sāks streiku neizmaksāto darba algu dēļ, informēja Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un Transporta darbinieku arodbiedrības (LAKRS) organizatorisko darbu speciāliste Elīna Dābola.

LAKRS pārstāve skaidroja, ka konflikts starp darba ņēmējiem un darba devēju šai ražotnē sākās pagājušā gada nogalē, kad darbinieki nesaņēma samaksu par paveikto darbu.

Alga netika izmaksāta arī par pagājušajā gadā paveikto, un, neskatoties uz vairākām ierosmēm gan no darba ņēmēju, gan no arodbiedrības LAKRS puses, darbinieki tomēr vēl nav saņēmuši pretimnākšanu un atbildes reakciju no darba devēja - uzņēmuma ģenerāldirektora Eskilio Martinandželi, kurš pēc sarunas ar arodbiedrības LAKRS priekšsēdētāju Juri Kalniņu solījās šo jautājumu atrisināt pēc iespējas ātrāk, pauda Dābola.

Tikšanās notika 21.maijā, bet līdz pat šim brīdim situācija nav mainījusies, un sīkākas ziņas SIA Nordic Metalplast nav sniegusi. Arī iepriekš Valsts darba inspekcija (VDI) ir atzinusi, ka Nordic MetalPlast ir lielākais darba likumdošanas pārkāpējs Jelgavā - regulāri kavē algu izmaksu vai strādājošos atstāj vispār bez ienākumiem. Tomēr Valsts darba inspekcijas piemērotais 1500 latu naudas sods uzņēmumam mācību nav devis, skaidroja LAKRS pārstāve.

Par elektroniskajiem sakariem sūdzas par 70% vairāk «Zinot, ka pieaug konkurence elektronisko sakaru jomā, klienti paliek izvēlīgāki un vairāk vērtē saņemto pakalpojumu kvalitāti un rēķinus,» Db sacīja Latvijas Telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors Jānis Lelis.

Pirms pāris gadiem klienti šajā jomā nebija tik aktīvi, taču šobrīd situācija ir mainījusies. To apliecina Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) iesniegto pretenziju skaits. No janvāra līdz oktobrim PTAC ir saņēmis 98 sūdzības par elektronisko sakaru pakalpojumiem un 38 sūdzības par elektronisko sakaru pakalpojumu līgumiem.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Beidzot ir noslēgusies tiesvedība, kuras ietvaros Latvijas būvuzņēmums Laval un partneri Eiropas Kopienu (EK) Tiesā vērsās pret zviedru arodbiedrībām, un vismaz ts iznākums mūsu valstī jau ir pasludināts teju par grandiozu uzvaru. Taču šeit der pavērtēt, kas tad īsti ir noticis un kurš šeit ir vai nav ieguvējs. Un vēl - kāpēc zviedriem nebūt nešķiet, ka viņi kaut ko būtu zaudējuši?!

Vispirms jau jānorāda, ka saķeršanās ar arodbiedrībām, kas Zviedrijā allaž ir bijušas ļoti spēcīgas, turklāt tādas kļuvušas, aizstāvot tieši vietējo uzņēmēju intereses, notika nevis pirms četriem vai pieciem mēnešiem, bet gan trīs gadiem. Tātad visu šo laiku minētā kompānija bijusi spiesta ne tikai samierināties ar to, ka nevar Zviedrijā realizēt pietiekami lielu uzvaru konkursā par tiesībām būvēt skolu, bet arī rēķināties ar dažādiem izdevumiem, ko prasa tiesāšanās.

Taču vēl būtiskākas ir EK Tiesas atzinums, ka principā jau zviedru arodbiedrības ir rīkojušās pareizi, taču konkrētā uzņēmuma blokāde būtu attaisnojama tikai tad, ja tiktu apdraudēta sabiedriskā kārtība, drošība vai veselība. Respektīvi, notikušais tiesas process nebūt nav signāls citiem Austrumeiropas, tostarp Latvijas uzņēmējiem, ka viņu diskriminācija šajā Skandināvijas valstī nu ir novērsta. Nē! Tā vietā ir pateikts, ka konkrētajā gadījumā arodbiedrības vienkārši ir rīkojušās pārāk šerpi. Patiesībā tikpat labi kāda kriminālprocesa ietvaros Latvijā varētu tikt nolemts, ka, piemēram, pilsonis Bērziņš vēlās vakara stundās Rīgas centrā drīkst palaist rokas, ja viņam kaut kas ļoti nepatīk, bet konkrētajā gadījumā viņam nevajadzēja Kalniņa kungam spert ar kāju pa kuņģi.

Zviedrijai būtu grūtības sniegt palīdzību Baltijas valstīm un nodrošināt savu aizsardzību Krievijas militāras agresijas gadījumā, norāda Zviedrijas Karaliskās militāro zinātņu akadēmijas loceklis atvaļinātais Zviedrijas bruņoto spēku ģenerālmajors Kārlis Neretnieks.

Savā pētījumā Neretnieks norāda uz nepieciešamību uzlabot stratēģiski svarīgās Gotlandes salas aizsardzību, kā arī uzlabot valsts gaisa aizsardzību, lai varētu sniegt atbalstu NATO vadītai Baltijas valstu glābšanas misijai.

Ziņojumā analizēta Zviedrijas bruņoto spēku stratēģija pēc 2014.gada, vērtējot to pēc trim notikumu scenārijiem, kas saistīta ar Krievijas radītiem draudiem Baltijas valstīm.

Stratēģijas analīze iekļauta Neretnieka grāmatā Till Broders hjalp ("Palīdzība brāļiem"), ko izdevusi Zviedrijas Karaliskā militārā zinātņu akadēmija. Pētījumā apskatīti trīs iespējami notikumu scenāriji Baltijas valstīs.

Pirmais scenārijs apskata nemilitāru krīzi, līdzīgu kā Bronzas karavīra situāciju Tallinā 2007.gadā, kas noved pie salīdzinoši smagas politiskās krīzes starp Krieviju un Igauniju. Dokumentā norādīts, ka šāda situācija var skart vai nu Igauniju, vai Latviju, vai arī abas valstis.

Rīgas sabiedriskā transporta uzņēmums "Rīgas satiksme" (RS) arodbiedrībām šogad plāno atvēlēt 570 tūkstošus latu, svētdien vēsta LTV raidījums De facto.

Pēc raidījuma ziņotā, RS dāsni atbalsta uzņēmuma arodbiedrības, ik gadu sporta un izklaides pasākumu organizēšanai pārskaitot vairāk nekā pusmiljonu latu. Šāda nauda ieplānota arī 2011.gada budžetā.

RS budžets šogad ieplānots ar 6,8 miljonu latu lieliem zaudējumiem, bet dotācija no pilsētas plānota 47,5 miljoni latu. Neraugoties uz to, arodbiedrību vajadzībām šogad iecerēts atvēlēt 570 tūkstošus latu, kas ir vairāk nekā divos iepriekšējos gados - 2009.gadā RS arodbiedrību vajadzībām atvēlēja 528,2 tūkstošus latu, bet pagājušajā gadā – 545,3 tūkstošus latu.

RS finanšu direktore Tamāra Dāvidsone De facto norādīja, ka tā ir adekvāta cena par sociālo atmosfēru uzņēmumā. Pieškirto līdzekļu izlietojums ir Arodbiedrību koordinācijas centra (AKC) kontrolē, bet RS tikai nosaka summu, viņa piebilda.

Lielbritānijas lielākās arodbiedrības vadītājs draudējis ar «pilsoniskās nepakļaušanās» kampaņu Londonas Olimpisko spēļu laikā, lai tādējādi protestētu pret Apvienotās Karalistes taupības pasākumiem.

Strādniekiem vajadzētu apsvērt iespēju traucēt spēļu norisi, kā pret taupības pasākumiem vērstu protestu sastāvdaļu, sacīja arodbiedrības Union vadītājs Lens Makklaskejs (Len McCluskey).

Sarunā ar britu laikrakstu The Guardian arodbiedrības vadītājs norādīja, ka uzbrukumi valsts sektora darbiniekiem ir kļuvuši «tik nopietni un ideoloģiski», ka vēršanās pret Olimpiskajām spēlēm būtu pamatota.

«Uzbrukumi, kas šobrīd vērsti pret valsts sektora darbiniekiem ir nopietni un ideoloģiski, tāpēc doma par to, ka visa pasaule ieradīsies Londonā uz Olimpiskajām spēlēm un domās, ka viss ir jauks un rožains, ir vienkārši nepanesama,» klāstīja arodbiedrības vadītājs.

Zviedrijas valdība (20. oktobrī) apstiprinājusi finanšu sistēmas stabilizēšanas plānu ar pasākumiem, kas palīdzētu cīnīties ar starptautiskās finanšu krīzes sekām, Db.lv informēja Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktore Diāna Bērziņa.

Plānā ietverta garantiju sistēma, kas samazinātu aizņēmumu izmaksas mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Sagatavotais stabilitātes plāns dod Zviedrijas valdībai mandātu cīnīties ar likviditātes un iespējamajām maksātspējas problēmām nākotnē, rūpējoties par valsts nodokļu maksātāju interesēm.

Zviedrijas valdība piedāvā pasākumus, kas mazinātu finanšu nemiera radītās sekas zviedru mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Zviedrijas komunikāciju un finanšu tirgus ministrs Mats Odells skaidro, ka Zviedrijas banku sistēma ir droša un stabila, taču situācija starptautiskajos finanšu tirgos uz to atstāj arvien lielāku iespaidu, tādēļ Zviedrijas valdība paredzējusi veikt pasākumus, kas nepieciešami finanšu tirgus dalībnieku savstarpējās uzticības stiprināšanai.