Valdības lēmums atcelt prasību par obligāto biopiejaukumu nav atbalstāms un nedos vēlamo efektu uz degvielas cenu samazinājumu, pauda degvielas mazumtirgotāju "Virši-A" un "Neste Latvija" pārstāvji.

"Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība skaidroja, ka pašlaik dīzeļdegvielai ir definēts obligātais biokomponentes piejaukums 7% apmērā. Ja biokomponente tiek atcelta, tad tirgotājiem būs jāmeklē tirgū pieejamā degviela, lai šos 7% aizvietotu. Pašlaik naftas produktu cenas tirgū ir būtiski augstākas nekā gada nogalē slēgtajos tirgotāju ilgtermiņa līgumos.

Tas nozīmē, ka biokomponentes aizvietošanas process ar parasto degvielu būs būtiski dārgāks nekā minēts Ekonomikas ministrijas veiktajos aprēķinos un nedos vēlamo efektu uz degvielas cenu samazinājumu.

Valdība uz 1,5 gadiem atceļ biodegvielas obligāto piejaukumu 

Apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumos Nr. 332 "Noteikumi...

Vība arī uzsvēra, ka degvielas tirgotāji jau ir laicīgi slēguši līgumus un iegādājušies biokomponentes apjomus šim gadam. Šo līgumu neizpilde vai laušana tirgotājiem draudēs ar soda sankcijām, kuras attiecīgi būs jāieceno pārdotās degvielas litra cenā.

"Virši-A" valdes priekšsēdētājs arī pauda bažas, ka atteikšanās no biokomponentes novedīs pie tā, ka valsts nespēs izpildīt Eiropas Savienības (ES) definētos kaitīgo izmešu mērķus, kā rezultātā valstij var draudēt papildus soda naudas, kuras pēc tam var tikt uzliktas uz tirgotāju pleciem. "Uzskatām, ka cenu mazināšanai degvielai nevajadzētu tikt īstenotai balstoties uz vides mērķu neizpildi," norādīja Vība.

Viņš uzsvēra, ka degvielas cenu politikas īstenošanai valstij būtu jāfokusējas uz attiecīgām izmaiņām nodokļos, piemēram, akcīzes nodokļa vai pievienotās vērtības nodokļa (PVN) mazināšanā. Vairums valstu šo scenāriju jau ir izvēlējušās, un pašlaik Latvijā ir augstākā akcīzes nodokļa likme dīzeļdegvielai starp Baltijas valstīm.

Savukārt "Neste Latvia" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis norādīja, ka biodegviela veido tikai 5-6% no katra degvielas litra, kas tiek pārdots degvielas uzpildes stacijā. Salīdzinājumam, apmēram 55% no cenas ir atkarīgi no naftas produktu cenas un apmēram 40% - no valsts noteiktajiem nodokļiem un nodevām. Valsts nodokļi un nodevas ir vairāk vai mazāk nemainīgi, un nepieciešamības gadījumā valdība tos var salīdzinoši viegli mainīt, savukārt naftas cenas tiek noteiktas globālajā tirgū, un Latvijas valdības pieņemtie lēmumi tās nevar ietekmēt.

"Tādējādi, ja valdība pieņemtu lēmumu izslēgt biodegvielu no degvielas cenas aprēķina vienādojuma, tas joprojām būtu atkarīgs no naftas cenu svārstībām pasaules tirgū. Tas ir, ja naftas cena pasaulē pieaugtu, tas faktiski padarītu par neesošu iecerēto pozitīvo ietekmi no piejaukuma prasības apturēšanas," skaidroja Beiziķis.

Viņš arī norādīja, ka piejaukuma prasības atcelšana palielinātu Latvijas mazumtirgotāju pieprasījumu pēc degvielas bez biodegvielas piejaukuma. Palielināts pieprasījums, jo īpaši jau tā nestabilā tirgū, iespējams, varētu izraisīt vēl augstākas degvielas cenas.

Beiziķis uzsver, ka šobrīd tirgū jau ir vērojams fosilā kurināmā (īpaši dīzeļdegvielas) deficīts, un piegādes ķēdes ir būtiski mainījušās Rietumu tirgotāju un ražotāju atteikšanās dēļ izmantot Krievijas naftu un degvielu.

Šie faktori ne vien nesamazinātu degvielas (īpaši dīzeļdegvielas) cenas, bet gan tieši pretēji - tās palielinātu, kā arī varētu negatīvi ietekmēt piegādes drošību. "Tā kā naftas un fosilā kurināmā cenas veido apmēram 55% no katra degvielas uzpildes stacijā pārdotā litra cenas, iecerēta biodegvielas komponentes izslēgšana no degvielas cenas vienādojuma var izraisīt pretēju iznākumu, tas ir, faktisku degvielas cenas pieaugumu gala patērētājiem, un var rasties arī degvielas piegādes pārtraukumi," pauda Beiziķis.

Turklāt viņš arī skaidroja, ka atbilstoši Eiropas Zaļā kursa direktīvai Latvijai obligātais mērķis līdz 2030.gadam ir sasniegt no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas degvielas īpatsvaru transporta sektorā 14% no galapatēriņa. Piejaukuma prasības apturēšana uz laiku uzreiz neietekmētu iespējas sasniegt direktīvas mērķus, taču šo mērķu sasniegšana arī netiktu nekādi veicināta. Beiziķis atzīmēja, ka Latvija jau būtiski atpaliek no 2020.gada mērķa, kas bija 10%, un līdz šim nav pat pietuvojusies tam. Tādējādi jebkurš regulatīvs pasākums, kura mērķis ir samazināt biodegvielas izmantošanu, Latviju tikai attālinātu no saistošā 2030.gada Zaļā kursa mērķa sasniegšanas.

Savukārt Ekonomikas ministrija noteikumu grozījumu par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu anotācijā minējusi, ka, izstrādājot kārtību ļaut nepievienot biopiejaukumu degvielai, ir ņemts vērā Eiropas Komisijas (EK) paziņojums “Pārtikas nodrošinājuma garantēšana un pārtikas sistēmu noturības stiprināšana”.

Šajā paziņojumā EK ir atbalstoša biodegvielas piejaukuma īpatsvara mazināšanai degvielā, kā rezultātā varētu samazināties Eiropas Savienības lauksaimniecības zemes platības, ko izmanto biodegvielas izejvielu ražošanai, tādējādi mazinot spiedienu uz pārtikas un barības izejvielu tirgiem.

Kā ziņots, ar mērķi mazināt pieaugošās degvielas cenas no 1.jūlija līdz 2023.gada beigām biopiejaukuma pievienošana degvielā nebūs obligāta, paredz otrdien valdībā apstiprinātie grozījumi noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu.

Šajā periodā biodegvielas piejaukuma prasības piemērošana būs brīvprātīga, proti, degvielas mazumtirgotāji vai komersanti, kas degvielu realizē vairumtirdzniecībā, paši varēs izvēlēties piemērot vai nepiemērot biodegvielas piejaukumu.

EM prognozē, ka grozījumu apstiprināšanas rezultātā, ja tādējādi mazināsies degvielas cena vai tās palielinājums notiks lēnāk, degvielas patēriņš netiktu būtiski ietekmēts, tas ir, netiktu novērots būtisks degvielas patēriņa pieaugums.

Spēkā esošie noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu paredz, ka dīzeļdegvielu atļauts realizēt Latvijā tikai tad, ja tai ir pievienota biodegviela ne mazāk kā 6,5% apjomā no kopējā maisījuma tilpuma. Savukārt benzīnu (E95) atļauts realizēt tikai tad, ja tam ir pievienots bioetanols ne mazāk kā 9,5% apjomā no kopējā maisījuma tilpuma. Kopš 2019.gada biodegvielas piejaukuma prasības ir harmonizētas visās Baltijas valstīs.

Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas pārstāvji iepriekš atzina, ka šis solis gala cenas samazinājumu, visticamāk, nedos. Biodegvielas piejaukuma atcelšana radīs lielāku pieprasījumu pēc fosilās degvielas, kam var būt cenu paaugstinoša ietekme. Turklāt degvielas tirgotājiem jau ir noslēgti ilgtermiņa līgumi par degvielas piegādēm ar biopiedevu.

Arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) darba grupas vadītāja Dace Cīrule norādīja, ka lēmums atteikties no biopiejaukuma nesamazinās degvielas cenas. Viņa pauda, ka līgumus par degvielas piegādi tirgotāji ir noslēguši jau pagājušajā gadā, tas nozīmē, ka pat gadījumā, ja biopiejaukums degvielā nebūs obligāts vai no tā atteiksies vispār, patērētājiem degvielas cenās būs jāsamaksā soda nauda par noslēgtajiem līgumiem.

Ir saprotami gan mūsu valdības, gan citu dalībvalstu valdību mēģinājumi samazināt cenas, cīnīties ar augošo inflāciju, taču risinājumiem ir jābūt jēgpilniem. Īpaši, lai mazturīgo cilvēku grupas iegūtu kaut cik vērā ņemamu cenas samazinājumu.

Nesen bijām liecinieki dīvainam valdības lēmumam – no 1.jūlija attiekties no biodegvielas piejaukuma. Dīvainam – tāpēc, ka tas tika pieņemts, neņemot vērā ekspertu un mazturīgo iedzīvotāju pārstāvošo NVO viedokli un, kā turpmāk apskatīsim, bez neviena ieguvēja Latvijā. Dīvaini – jo pat (!) Ārvalstu investoru padomes un degvielas tirgotāju viedokļi tika atstāti bez ievērības.

Vienīgie ieguvēji redzami ārpus Latvijas robežām, proti, fosilās degvielas kompānijas, jo tām pieaugs tirgus daļa. Kāpēc Ekonomikas ministrija tā rīkojas, ja patiešām grib palīdzēt iedzīvotājiem, nav saprotams. Parasti valdības lēmumus varu atbalstīt (un arī vajag), jo tajos ir kaut kāda saprotama loģika. Šoreiz es drīzāk nostājos “nelaimīgās” biodegvielas pusē, jo valdības lēmumā neredzu loģiku. Tāpēc šajā rakstā nevaru nelietot zināmu ironijas un retorisku jautājumu devu – jo valdības lēmums ir tāds jocīgs.

Biodegvielu un bioenerģijas asociācija (LBBA) aicina valdību un politiķus mainīt pirms gada pieņemto lēmumu par biodegvielas obligātā piejaukuma atcelšanu un veicināt Latvijā ražotas biodegvielas izmantošanu, kā arī izlēmīgi ieviest citus instrumentus transporta dekarbonizācijai, informē LBBA pārstāvji.

Asociācija norāda, ka 1.jūlijā apritēja gads kopš degvielai vairs nav obligāti jāpievieno biodegviela, un aizvadītais gads pierādījis, ka šis lēmums bijis "ačgārns un kontraproduktīvs".

Pamatojums šim lēmumam bija vēlme samazināt degvielas cenu. Tomēr LBBA ieskatā rezultāts ir visai apšaubāms. Latvijā dīzeļdegvielas cena aizvien ir augstāka nekā Lietuvā, taču tam tā nevajadzētu būt, jo Lietuvā aizvien spēkā ir prasība pievienot biodegvielu katram realizētajam litram. Pat neraugoties uz nelielu akcīzes nodokļa atšķirību, Latvijā dīzeļdegvielai būtu jābūt par septiņiem līdz astoņiem centiem lētākai nekā Lietuvā, bet realitāte ir pilnīgi pretēja.

Meklējot risinājumus, kā samazināt degvielas cenu kāpumu, nav pieļaujama ideja par biodegvielas obligātā piejaukuma atcelšanu, jo tas ir klajā pretrunā ar kopējo Latvijas un Eiropas mērķi mazināt energoatkarību no Krievijas resursiem un produkcijas, turklāt neatstās būtisku ietekmi uz cenas samazinājumu, uzskata Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācija (LBBA).

LBBA norāda, ka Francija kā risinājumu tam jau ir atradusi subsīdiju jeb atlaidi par degvielu 0,15 eiro apmērā par katru degvielas litru, kas stāsies spēkā no 1.aprīļa, un šobrīd līdzīgu risinājumu apsver arī Vācijā. Šādu risinājumu pievilcīgu padara tas, ka valsts sniegtā palīdzība nodokļu maksātājiem ir skaidri redzama degvielas apmaksas čekā un degvielas cenas uz tablo paliek nemainīgas.

"Mūsuprāt, arī Latvijai jāskatās līdzīgā virzienā, tostarp, kā samazināt izejvielu cenas un ražošanas izmaksas bioenerģijai, nevis jāatsakās no tās, radot papildu spiedienu uz fosilo degvielu, vairojot pieprasījumu pēc tās," ir pārliecināts asociācijas valdes loceklis Indulis Stikāns.

Latvijas valdība 2022.gada vasarā pieņēma lēmumu padarīt obligāto biodegvielas piejaukumu brīvprātīgu, lai it kā samazinātu degvielas cenas. Tā rezultātā lielākā daļa degvielas 2022. un 2023.gadā tika tirgota bez biodegvielas piejaukuma, palielinot siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju daudzumu transporta nozarē, informē Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācija (LBBA).

Saskaņā ar jaunākajiem Latvijas SEG inventarizācijas datiem 2021.gadā, kad bija spēkā biodegvielas obligātā piejaukuma prasība, tika novērstas aptuveni 141 000 tonnas CO2. Tātad pusotra gada laikā, kamēr obligātais piejaukums bija atcelts, netika samazinātas vismaz 210 000 tonnas CO2.

Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācija (LBBA) valdes loceklis Indulis Stikāns uzsver: "Jautājums ir - vai 210 000 tonnas CO2 maksā dārgi, vai lēti? Taisnība, ka šodien CO2 kvotas Latvijai vēl nav jāpērk. Varam runāt tikai hipotētiski, ka šis kvotu apjoms valstij izmaksātu ap 20 milj. eiro, ja tāds apjoms būtu jāpērk. Kvotu cena svārstās - pirms gada tā sasniedza 100 EUR tonnā, šobrīd tā ir 60-65 EUR tonnā, bet prognozes rāda, ka pēc 2026.gada tā būs virs 100 EUR par tonnu CO2. Ja gribam saprast, kā novērtēt biodegvielas piejaukuma atcelšanu, tad es varētu simboliski teikt, ka šī kļūdainā lēmuma cena būtu ap 20 milj. EUR."

Apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumos Nr. 332 "Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu", Ministru kabineta š.g. 14. jūnija sēdē valdība lēma uz pusotru gadu – no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 31. decembrim – noteikt, ka biodegvielas piejaukums degvielai ir brīvprātīgs.

Tas nozīmē, ka degvielas mazumtirgotāji vai komersanti, kas degvielu realizē vairumtirdzniecībā, paši varēs izvēlēties piemērot vai nepiemērot biodegvielas piejaukumu.

“Pēdējo mēnešu laikā novērotais degvielas cenu kāpums negatīvi ietekmē gan mājsaimniecības, gan uzņēmējus, jo īpaši transporta nozares komersantus. Ņemot vērā transporta nozares lomu citu nozaru starppatēriņā, degvielu cenu palielinājuma pakārtoto ietekmi izjūt praktiski visas tautsaimniecības nozares. Tādēļ gan Enerģētiskās drošības darba grupā, gan citos formātos vērtētas dažādas iespējas degvielas cenas samazināšanai. Šobrīd esam vienojušies, ka biodegvielas piejaukuma prasības atcelšana uz laiku līdz 2023. gada beigām būtu ātrākais un efektīvākais risinājums,” norāda ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Biodegvielas piejaukuma prasības atcelšanas varētu nedot vēlamo dīzeļdegvielas cenu samazināšanas efektu un pastāv būtisks risks, ka degvielas cena tieši pretēji - varētu papildus pieaugt, ņemot vērā jau kopš pagājušā rudens noslēgtos biodegvielas piegādes līgumus uz visu 2022.gadu.

Tas norādīts Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātajā atbildes vēstules projektā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, ko otrdien, 5.aprīlī, skatīs Ministru kabinetā.

Vēstulē minēts, ka ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (NA) veidotā Enerģētiskās drošības darba grupa jau proaktīvi martā ir vērtējusi iespējamos risinājumus degvielas cenu pieauguma ietekmes samazināšanai uz tautsaimniecību.

Darba grupā EM piedāvāja izvērtēt divus risinājumus - atteikties no biodegvielas obligātā piejaukuma 2022.gadā un samazināt akcīzes nodokli benzīnam un dīzeļdegvielai līdz Eiropas Savienības (ES) minimālajam līmenim.

Aplūkotie risinājumi tika padziļināti izanalizēti, un darba grupa nonāca pie secinājuma, ka biodegvielas piejaukuma prasības atcelšanas varētu nedot vēlamo cenu, jo, to samazinot, līgumu laušanas gadījumā degvielas komersantiem būtu jāmaksā līgumsods. Tāpat vērtēts fakts, ka šobrīd degvielas vairumtirgū nav brīvi pieejami papildu dīzeļdegvielas krājumi biodegvielas piejaukuma aizstāšanai.

Diskusija par degvielas cenu pieaugumu un reālajām iespējām to samazināt šobrīd ir vitāli svarīga visām iesaistītajām pusēm, tādēļ ir būtiski sabiedrībai skaidrot tās reālos pieauguma iemeslus, lai kopīgiem spēkiem panāktu labāko risinājumu.

Pirmkārt, ir acīmredzams, ka degvielas cenu pieaugumu pēdējā mēneša laikā ir ietekmējuši ģeopolitiskie notikumi - cena martā dažu dienu laikā pieauga par 40 eirocentiem litrā, un tam nav tieša sakara ar biodegvielas obligātā piejaukuma periodu, kas Latvijā noteikts no 1.aprīļa līdz 31.oktobrim 6,5-7% apjomā. Ar šo piejaukumu mēs ne tikai būtiski mazinām emisijas, bet arī atkarību no naftas, kas pamatā nāk no Krievijas.

Dīzeļdegviela no 1.aprīļa kļūst dārgāka 

Stājas spēkā prasība par obligāto biokomponentes piejaukumu degvielai, tāpēc dīzeļdegvielas...

Tā kā turpmākos ģeopolitiskos notikumus un to ietekmi uz tālāku degvielas cenu kāpumu prognozēt ir ļoti grūti, lēmumu pieņēmējiem nekavējoties jāpiedāvā risinājumi, kā pasargāt Latvijas sabiedrību, īpaši sociāli mazaizsargātos iedzīvotājus. Jādomā, kā atbalstīt tos, kuriem degviela nepieciešama tikšanai uz darbu, zemniekus un pārtikas ražotājus, kuriem degviela ir būtiska pozīcija pašizmaksā, kā arī - kā nepalielināt biļešu cenas sabiedriskajā transportā. Ja mēs gribam jūtami samazināt cenu benzīntankā, tad jāvēršas pie tām pozīcijām, kuras veido lielu daļu kopējā cenā, proti, ap 50% cenas veido nodokļi.

Citas ES valstis jau lēmumus pieņēmušas, samazinot nodokļus, veicot piemaksu par katru nopirkto degvielas litru, iesaldējot cenas u.c., un tādi jāatrod arī Latvijai.

Otrkārt, ja nebūs biodegvielas, cenas fosilai degvielai augs vēl straujāk. Paziņojumi par biodegvielu mērķu samazināšanu liks biržās cenām kāpt vēl vairāk, un var sagaidīt krietni lielāku cenu kāpumu par tiem 10 centiem, ko varētu radīt biodegviela. Krievijā noteikti berzē rokas par strīdiem Eiropā un par savas naftas vērtības pieaugumu.

Treškārt, būtiski arī norādīt, ka līdztekus Latvijā ražotajai biodīzeļdegvielai, kas iegūta no rapšu sēklu eļļas (RME rapšu eļļas metilesteris), pastāv arī importētā atjaunojamo resursu dīzeļdegviela jeb HVO (hidroģenēta augu eļļa). Mūsu pašmāju ražotā un vieglāk realizējamā tehnoloģiskā procesa dēļ ir lētāka. Piemēram, 25.martā RME cena biržā bija 2020 USD/tonnā, bet HVO cena - 2654 USD/tonnā. Šobrīd publiskajā telpā komunicētais degvielas cenas pieaugums no 1.aprīļa, kad atsāksies obligātā piejaukuma periods, ap 10-12 eirocentu apjomā tiek rēķināts attiecībā uz šo importēto piejaukumu, nevis Latvijā ražoto.

Ceturtkārt, būtu tuvredzīgi atgriezties pie diskusijas par biodegvielas piejaukuma atcelšanu nākamajam periodam/nākotnē kaut vai tā iemesla pēc, ka enerģijas cenas kļuvušas nenormāli svārstīgas un neparedzamas. Gāzes jomā noticis neiedomājamais - biogāze biržā šobrīd ir kļuvusi lētāka par dabasgāzi! Šādas pašas pārmaiņas var skart biodegvielas un fosilās degvielas cenas, proti, biodegviela var kļūt lētāka par fosilo.

Piektkārt, patiesībai neatbilst arī izskanējušais minējums, ka Latvijas biodegvielas ražotāji visu eksportē – iepriekšējo gadu darbība apliecina, ka Latvijas degvielas tirgū nonāk vismaz 30% Latvijā ražotās biodegvielas un pretēji izplatītajam apgalvojumam līgumi ar degvielas tirgotājiem ir noslēgti.

Nolūkā mazināt degvielas cenu un vienlaikus palielināt pieejamās zemes platības lauksaimniecības produktu audzēšanai, tādējādi jau tuvākajā nākotnē nodrošinot papildu pārtikas ražošanas apjomus Latvijā, valdību veidojošās politiskās partijas 2. maija sadarbības sanāksmē atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu par biodegvielas piejaukuma prasības terminētu atcelšanu, informē EM.

Tas, pastāvot reālai konkurencei degvielas tirdzniecības tirgū, ļautu samazināt degvielas gala cenu par 10 – 12 eiro centiem. Plānots, ka biodegvielas piejaukuma prasības atcelšana būtu spēkā no š.g. jūlija līdz 2023. gada beigām.

“Pēdējo mēnešu laikā novērotais degvielas cenu kāpums negatīvi ietekmē gan mājsaimniecības, gan uzņēmējus, jo īpaši transporta nozares komersantus, kas patērē gandrīz 80% no kopējā naftas produktu gala patēriņa (rūpniecība veido 10%, savukārt lauksaimniecība un mežsaimniecība – 5,5% no kopējā naftas produktu gala patēriņa). Ņemot vērā transporta nozares lomu citu nozaru starppatēriņā, degvielu cenu palielinājuma pakārtoto ietekmi izjūt praktiski visas tautsaimniecības nozares. Tādēļ gan Enerģētiskās drošības darba grupā, gan citos formātos vērtētas dažādas iespējas degvielas cenas samazināšanai. Šobrīd esam vienojušies, ka biodegvielas piejaukuma prasības atcelšana uz laiku līdz 2023. gada beigām būtu ātrākais un efektīvākais risinājums, kas pirmšķietami arī nav pretrunā ar Eiropas Komisijas kopējo nostāju maksimāli palielināt pārtikas ražošanas apjomus Eiropā,” norāda Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone.

Ekonomikas ministrija (EM) sagatavojusi un saskaņošanai nodevusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu, skaidri definējot laika periodu no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim, kurā dīzeļdegviela būs jātirgo ar biodegvielas piejaukumu, informē EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Plānots, ka šī norma stāsies spēkā 2018. gadā.

Šobrīd Latvijā noteiktais biodegvielas obligātais piejaukums pieļauj izņēmumu attiecībā uz dīzeļdegvielu, ko izmanto arktiskos un bargos ziemas apstākļos, t.i. ziemā arktiskajai dīzeļdegvielai nav jāpiejauc biodegviela. Taču netiek ierobežots arktiskās dīzeļdegvielas tirdzniecības periods un netiek veikta attiecīga degvielas kvalitātes kontrole. Līdz ar to degvielas tirgotāji arī vasaras periodā turpina tirgot arktisko dīzeļdegvielu.

«Diemžēl pašreizējā situācija ir pretrunā ar mūsu valsts mērķi paaugstināt no atjaunojamiem energoresursiem saražotās enerģijas īpatsvaru transportā un rada situāciju, kurā Latvijā faktiskais patērētās biodegvielas apjoms samazinās,» skaidro ministrijā.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti atbalstījuši likumprojektu ar mērķi ierobežot biodegvielas ražošanu no šim nolūkam īpaši audzētiem kultūraugiem, kas paātrinās pāreju uz alternatīvām biodegvielas ražošanas metodēm, informē EP Informācijas biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele.

Likuma mērķis ir mazināt siltumnīcefekta gāzu izmešus, ko netieši rada tas, ka arvien vairāk lauksaimniecības platību atvēl biodegvielas graudaugu audzēšanai.

«Mums izdevās dabūt cauri ārkārtīgi tehnisku, tehnoloģisku un ideoloģiski piesātinātu tiesību aktu,» norādīja par noteikumu izstrādi no EP puses atbildīgais deputāts Nils Torvalds (ALDE, FI), pēc tam, kad Parlaments bija atbalstījis viņa ierosinājumu.

Tomēr Torvalds arī izteica šaubas, vai noteikumu redakcija, kurai atbalstu izdevies panākt no dalībvalstīm, patiešām ir pietiekami stingra. «Mūsu mērķi bija daudz vērienīgāki - gan attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu ierobežošanu, gan uz tehnoloģisko progresu. Ja Eiropa nesper vērienīgus soļus uz priekšu, tā tiks atstāta aizmugurē. Turklāt ES pastāv sistēmiska problēma ar bloķējošo mazākumu ES Padomē, kas dažreiz pieļauj mazākuma diktatūru, uzvarot dalībvalstīm, kas baidās no nākotnes,» viņš piebilda.

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.

Pēc Briselē panāktās vienošanās par atbalsta finansējuma pieaugumu Latvijas lauksaimniekiem par gandrīz 700 miljoniem eiro premjers Krišjānis Kariņš paziņoja, ka 2022. gadā Latvijas lauksaimnieki saņems vidēji 200 eiro par katru hektāru, bet 2027. gadā – jau 215 eiro.

Pret premjera izteikumiem iebilda biedrība "Zemnieku saeima", norādot, ka premjera aprēķini ir nepareizi un tiešmaksājumi, ko saņems lauksaimnieki, būs ievērojami zemāki – tikai 95 eiro par hektāru. Tomēr neprecīzas ir abu pušu nosauktās tiešmaksājumu atbalsta summas.

Zemnieku saeima: Tie ir klaji meli, ka lauksaimnieki saņems 200 eiro par hektāru 

Jaunie tiešmaksājumu nosacījumi liedz Latvijai tiekties uz Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni,...

Tiešmaksājumu summu, ko saņems lauksaimnieki, pašlaik precīzi nevar izkalkulēt, jo atbalsta sistēma ir ļoti komplicēta un lauksaimnieki ir ļoti dažādi.

Zemkopības ministrijas atbildība

Lauksaimniekiem un sabiedrībai būtiski izprast, ka tas, cik lielus tiešmaksājumus patiešām saņems lauksaimnieki un cik naudas sadale būs godīga, ir nevis Briseles, bet gan ZM rokās. Tieši ZM ir galvenais lēmējs naudas pārdalē, bet EK vien izvirza vispārīgos principus. Pašreizējais ZM piedāvājums liecina par to, ka tiešmaksājumu sadalījums nebūs godīgs un visvairāk tiks sekmēta graudkopības konkurētspēja.

Lai gan EK noteikusi, ka 40% no lauksaimniecības subsīdijām jānovirza vides un klimata krīzes novēršanai, izstrādātais tiešmaksājumu saņemšanas nosacījumu piedāvājums vairāk līdzinās "naudas apgūšanai" – bez reāliem piesārņojošās darbības ierobežojumiem. Spilgts piemērs ir atbalsts precīzo tehnoloģiju izmantošanai, kas patiesībā nepieprasa ķīmisko pesticīdu vai sintētisko minerālmēslu lietojuma samazināšanu.

Dažādi atbalsta veidi un nepilnības tajos

Lai izprastu tiešmaksājumu atbalsta sistēmu, jāzina, ka tiešmaksājumus veido dažādi atbalsta veidi: ienākumu pamata atbalsts, eksohēmas, mazo lauksaimnieku shēma, atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem un saistītais atbalsts. Turklāt tiešmaksājumi ir tikai viena daļa no pieejamā publiskā finansējuma lauksaimniekiem, otra daļa jeb pīlārs ir finansējums lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, kas paredz vēl citas atbalsta iespējas lauksaimniekiem.

Ja aplūko tikai vienu pozīciju – ienākumu pamatatbalstu, tad ZM sākotnēji (bez papildus naudas piešķīruma) plānoja, ka tas varētu svārstīties no 96 eiro par hektāru 2022. gadā līdz 113 eiro 2027. gadā plus paredzēta piemaksa atkarībā no darbības reģiona.

Vērtējot ekoshēmu maksājumu (no 10 līdz pat vairāk nekā 1000 eiro par ha), tad šeit atbalsta pretendentiem vajadzētu būt tiem lauksaimniekiem, kas izmanto videi un klimatam labvēlīgas lauksaimniecības prakses. ZM paredzējusi, ka ekoshēmu atbalsts pienāksies par tādiem pasākumiem kā tiešā sēja, precīzās tehnoloģijas un līdzīgiem, taču tehnika maksā dārgi un līdz ar to pie šī atbalsta tiks pamatā tikai lielās saimniecības. Piemērs ir atbalsts par zaļajām joslām, kas paver dāsnas atbalsta saņemšanas iespējas tieši lielajām saimniecībām ar plašajiem monokultūru laukiem.

Sākotnējā piedāvājumā tiešmaksājumos bija paredzēti 60 miljoni eiro bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam, tādējādi tieši veicinot videi un klimatam draudzīgas lauksaimniecības stūrakmeni – bioloģisko metodi, taču šis atbalsts ir sarucis līdz sešiem miljoniem eiro un pieejams tikai tiem, kas saimnieko nitrātu jutīgās teritorijās.

Vēl viens atbalsta veids, ko ietver tiešmaksājumi, ir mazo lauksaimnieku shēma, kur ZM maksājumu plāno palielināt no 500 līdz 1000 eiro, novirzot šim mērķim pat 200 miljonu eiro. Tādējādi ZM gatavojas ar vieglu roku izpildīt EK prasību atbalstīt mazās un vidējās saimniecības, lai mainītu esošo situāciju, kad 11% Latvijas lauksaimnieku saņem 73% subsīdiju (ES vidēji proporcija ir nedaudz labāka – 20/80). LBLA ieskatā šis nav efektīvākais veids, kā risināt vienlīdzīgāku atbalsta sadalījumu. Turklāt ar šo pasākumu tiks atbalstītas arī tās mazās saimniecības un zemes īpašnieki, kuri nav saistīti ar ražošanu, bet netiks izmantotas visas iespējas, ko EK piedāvā, lai veicinātu konkurētspēju vidējo saimniecību sektorā. Piemēram, ZM neparedz iespēju ieviest tiešmaksājumu griestus un pārdalošo maksājumu. Līdz ar to nevienlīdzības problēma netiks risināta pēc būtības.

Politikas veidošanai jākļūst caurspīdīgākai

Aplūkojot tiešmaksājumus veidojošās komponentes, redzams, ka nav iespējams pateikt, cik lielu atbalstu lauksaimnieki saņems, jo tas atkarīgs no katra lauksaimnieka profila. Līdz ar to neviens no iepriekš publiskajā telpā izskanējušajiem skaitļiem nav korekts. Otrs secinājums – diemžēl tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs tieši mazās un vidējās saimniecības.

Pašlaik sabiedrībai grūti izsekot līdzi lauksaimniecības politikas stratēģijas tapšanai, tostarp maksājumu sadalei, tāpēc aicinu ZM padarīt šo procesu ievērojami caurspīdīgāku, diskusijās iesaistot ne tikai lauksaimnieku organizācijas, bet visu sabiedrību, kas ir ieinteresēta kvalitatīvas pārtikas pieejamībā un tīras lauku vides uzturēšanā.

Jau 1. janvārī stāsies spēkā paaugstināta akcīzes nodokļa likme degvielai un palielināta obligātā biokomponentes piejaukuma prasība benzīnam, savukārt aprīlī pieaugs obligātā piejaukuma prasība arī dīzeļdegvielai, līdz ar to jārēķinās ar manāmu degvielas cenu pieaugumu.

Pašmāju degvielas tirgotāja "Virši" Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs atgādina, ka, saskaņā ar likumu par akcīzes nodokli, 2020. gadā būs izmaiņas akcīzes nodokļa likmēs, kas paredz būtisku degvielas cenu pieaugumu -- no 1. janvāra akcīzes nodoklis benzīnam palielināsies par 3,3 centiem litrā, dīzeļdegvielai par 4,2 centiem litrā, lauksaimniecības degvielai par 0,6 centiem litrā, bet sašķidrinātai propāna gāzei (LPG) par 4,1 centiem kilogramā. Papildus akcīzes likmi apliek ar PVN 21 % apmērā.

"Akcīzes likmes palielināšana nav vienīgais faktors, kas atstās negatīvu iespaidu uz degvielas cenām tuvākajā nākotnē. Benzīna cenu, kuru redzēsim degvielas uzpildes stacijās jau pirmajā gada dienā, ietekmēs arī grozījumi "Noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu", kas paredz, ka, sākot ar 2020. gada 1. janvāri, 95. markas benzīnu Latvijā būs iespējams realizēt ar ne mazāk kā 9,5 % bioetanola piejaukumu līdzšinējo 5 % vietā. Abu šo faktoru ietekmē 95. markas benzīna cena jaunajā gadā palielināsies aptuveni par 6 centiem," skaidro A. Andrianovs.

Pārtikas izejvielu tirgus atrodas mini supercikla sākumā, norādījuši vairāki pasaules lielākie šādu izejvielu tirgotāji.

Financial Times izceļ, ka tādu pārtikas nozares kompāniju kā Cargill, Cofco, Viterra un Scoular vadītāji pauž pārliecību, ka kukurūzas, kviešu un sojas pupiņu cena augsta var saglabāties nākamos divus līdz četrus gadus. Pamatā pieprasījums pēc pārtikas izejvielām liels saglabāšoties no Ķīnas puses. Tāpat sava loma būšot ekonomiku zaļināšanai. Proti, lielāka daļa no pārtikas izejvielām tikšot novirzīta biodegvielas ieguvei.

"Mēs noteikti redzam mini superciklu. Mēs esam vidē, kur noteikumus diktē liels pieprasījums - cilvēku populācija aug, to bagātība aug un tie arī patērē vairāk. Un tam vēl ir jāpievieno uz augu valsts bāzēts degvielas pieprasījums," FT teic, piemēram, Viterra vadība.

Igaunijas Vides departaments noteicis astoņu miljonu eiro naudas sodu degvielas tirgotājam "Olerex", kuram Latvijā pieder "Kool Latvija" degvielas uzpildes stacijas, saistībā ar vairākkārtēju prasību par biodegvielas īpatsvaru neizpildīšanu.

Kompānija tiesā apstrīdēs noteikto sodu, pirmdien paziņoja "Olerex" valdes priekšsēdētāja Pireta Millere, uzsverot, ka kompānijai ir svarīga ilgtspējīga pārvaldība.

Vides departaments pārkāpuma procedūrā noskaidroja, ka no atjaunojamajiem resursiem iegūtas degvielas vietā patērētājiem kompānija piegādāja fosilo degvielu.

"Visiem degvielas tirgotājiem ir jānodrošina, ka 7,5% no šķidrā kurināmā, kas nonāk pie patērētājiem, ir ražots no ilgtspējīgiem resursiem un tiek samazināts gaisā nonākušo siltumnīcas efektu izraisošo gāzu daudzums. Lai izpildītu šīs prasības, degvielas tirgotājam ir vairākas iespējas, piemēram, var ieviest biogāzi pārvadājumos, iesaistīties saules vai vēja enerģijas ražošanā vai piedāvāt patērētājiem otrās paaudzes biodīzļdegvielu vai sintētisko dīzeļdegvielu (HVO) kā alternatīvu fosilajai dīzeļdegvielu," paziņoja Vides departamenta ģenerāldirekrora vietnieks uzraudzības jautājumos Olavs Avarsalu.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Nenotiekot krasām pārmaiņām nozarē un politiskajā dienaskārtībā, Latvijas lauksaimniecība kā joma var tikt apdraudēta, aģentūrai LETA uzsvēra Kuldīgas novada lauksaimnieku atbalsta grupas pārstāvis, zemnieku saimniecības "Kalna Rinkas" īpašnieks Ēriks Pucens.

Pucens pavēstīja, ka Kuldīgas lauksaimnieki formulējuši vairākas savas prasības, kuras adresējuši Saeimai, Ministru kabinetam, Zemkopības ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijai un plāno pievienoties lauksaimnieku protesta akcijai 5.martā Rīgā.

Pucens norāda, ka jau pašlaik daudzi mazie un vidējie zemnieki ir uz izdzīvošanas robežas, izmaksas nespēj nosegt nopelnīto un "ik dienu kāds pieņem lēmumu beigt cīnīties ar vējdzirnavām" - samazināt saimniecības apjomus vai to likvidēt.

"Esam apvienojušies Kuldīgas novada lauksaimnieku grupā, pārstāvot dažādas lauksaimniecības nozares - sākot no mazām zemnieku saimniecībām līdz pat lielām, no bitēm līdz gaļas liellopiem. Turklāt mums pievienojušies arī zemnieki no dažādām Kurzemes apkaimēm," pauž atbalsta grupas pārstāvis.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Valdība otrdien apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādāto Transporta enerģijas likumu.

KEM norāda, ka transporta sektors ir otrs lielākais emisiju avots Latvijā, kas veido 37% no kopējā emisiju apjoma tautsaimniecības sektoros. Regulējuma mērķis ir veicināt transporta nozares "zaļināšanu". Likumprojekts tiek virzīts tālākai apstiprināšanai Saeimā.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka apstiprinātais regulējums dos signālu vietējās biodegvielas ražošanas attīstībai Latvijā, kas attiecīgi atstās pozitīvu iespaidu uz jaunu darba vietu veidošanu, īpaši Latvijas reģionos.

"Mūsu mērķis ir veicināt transporta nozares "zaļināšanu" - ne tikai domājot, kā veicināt auto nomaiņu, izmantojot zaļās tehnoloģiju priekšrocības, bet arī, kā nodrošināt, lai mūsu esošais autoparks izmanto videi un cilvēkam drošu enerģiju transportā, veicinot arī uzlādes iespēju paplašināšanu," pauž Melnis.

Pieņemot Transporta enerģijas likumprojektu esošajā redakcijā, varētu ievērojami pieaugt degvielas cena.

Pašreizējā redakcija paredz, ka par galvenajiem atbildīgajiem atjaunojamo energoresursu (AER) mērķu izpildē transporta sektorā kļūs degvielas tirgotāji, DB skaidro Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.

Pašlaik Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotais likumprojekts paredz, ka 2020. gadā no AER saražotās enerģijas īpatsvaram bruto galapatēriņā transporta sektorā Latvijā jābūt vismaz 10%. O. Karčevskis uzskata, – ja mērķis tiks sasniegts, slogu uzliekot uz uzņēmēju pleciem, par degvielu nāksies maksāt krietni vairāk. Atsevišķi nozares pārstāvji likumprojekta mērķi veicināt alternatīvās degvielas izmantošanu transportā gan vērtē atzinīgi, norādot, ka transporta nozarē ir nepieciešams palielināt AER īpatsvaru.

Francijas policija aizturējusi 66 cilvēkus lauksaimnieku protesta akcijā Elizejas laukos, kur rīta sastrēguma stundas laikā ar traktoriem tika bloķēta satiksme.

Lauksaimnieki Parīzē izvietoja traktorus ap Triumfa arku, ar protesta akciju vēloties "glābt Francijas lauksaimniecību", ziņo Lauksaimnieku savienība "Coordination Rurale".

Lauksaimnieki pie pieminekļa Elizejas laukos izgāza siena kaudzes.

""Coordination Rurale" simboliski un miermīlīgi pārņem Triumfa arku," organizācija paziņoja platformā "X", piebilstot, ka steidzami jārīkojas, lai glābtu "45% mūsu saimniecību, kuras ir finansiālās grūtībās".

Lauksaimnieks Aksels Masons sacīja, ka "miermīlīgi un likumpaklausīgi" no plkst.3 (plkst.4 pēc Latvijas laika) Parīzes centrālajā satiksmes apļveida krustojumā pulcējušies ap simt zemnieku.

Daļa protestējošo lauksaimnieku sastrēgumā pie Triumfa arkas esošajiem autovadītājiem pasniedza maisus ar kartupeļiem, citi pirms aizturēšanas tērzēja ar policistiem.

Valdības piešķirtā atbalsta summa par plūdu postījumiem zemniekiem palīdzēs izdzīvot līdz pavasarim, un tad daļai Latvijas lauksaimnieku var nebūt finanšu resursu, ko ieguldīt ražošanā, aģentūrai LETA sacīja biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

«Zaudējumus vai neiegūto peļņu kompensēt nevar, bet lauksaimniecība ir ilglaicīgs bizness. Svarīgi, lai šīs kompensācijas palīdzētu vismaz samaksāt tos parādus, kas šobrīd ir jāsamaksā, un izdzīvot līdz pavasarim. Uz pavasari mēs ceram, ka gan valdība, gan bankas, gan finanšu sektors kopumā izdomās labākus instrumentus nākamās sezonas finansēšanai. Lai nākamajā sezonā būtu raža, ir nepieciešami ieguldījumi, un daudziem lauksaimniekiem nebūs to resursu, ko pavasarī ieguldīt sēklās, mēslojumā, augu aizsardzībā un degvielas iegādē, lai varētu turpināt ražošanu. Ar kompensācijām varēs izdzīvot līdz pavasarim,» sacīja Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa arī atzina, ka Latvijas lauksaimnieki joprojām cer, ka Latvijai izdosies saņemt Eiropas Savienības (ES) atbalstu par plūdu nodarītajiem postījumiem.

Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi jaunu Transporta enerģijas likumprojektu, kurā rosināts visās jaunajās degvielas uzpildes stacijās obligāti paredzēt elektroauto uzlādes punktu.

Patlaban apspriešanas stadijā esošā likumprojekta mērķis ir veicināt cilvēku veselībai un apkārtējai videi drošu transporta enerģijas apriti. Ar likumprojektu arī iecerēts nodrošināt alternatīvās degvielas infrastruktūras attīstību un sabiedrības informētību par pieejamiem un izmantojamajiem transporta enerģijas veidiem, lai sekmētu ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību un veicinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju un gaisa piesārņojošo vielu emisiju samazināšanu.

Likumprojekts paredz, ka jaunu degvielas uzpildes staciju būvniecības ietvaros un degvielas uzpildes staciju pārbūves vai renovācijas procesā turpmāk būs jāparedz elektrotransportlīdzekļu uzlādes iekārtu ierīkošana vai vismaz viens alternatīvās degvielas uzlādes un/vai uzpildes punkts. Tāpat ar jauno regulējumu paredzēts noteikt, ka jaunu publisko būvju un daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku stāvlaukumu būvniecības vai renovācijas ietvaros būs jāparedz elektrotransportlīdzekļu uzlādes iespēja.

Uzņēmējdarbības atbalsta programmas spēlē būtisku lomu uzņēmumu attīstībā, piedāvājot dažāda veida atbalsta instrumentus. Programmu atbalsts sniedz uzņēmumiem iespēju attīstīties un konkurēt globāli.

Jau vairāk nekā 10 gadus strādājot ar Eiropas Savienību (ES) fondu projektiem un cieši sadarbojoties ar Latvijas uzņēmumiem, varu teikt, ka uzņēmumi varētu pilnvērtīgāk izmantot atbalsta programmu piedāvātās iespējas. Ir arī redzams, ka nereti uzņēmumiem nav skaidrs, kā šīs programmas var palīdzēt uzlabot viņu konkurētspēju, attīstīties starptautiski vai veicināt inovāciju ieviešanu.

Mana absolūtā pārliecība ir, ka uzņēmējdarbības atbalsta programmas ir fascinējošs instruments, kas uzņēmumiem piedāvā ļoti plašu atbalsta spektru, tāpēc vēlos dalīties ar savu redzējumu un sniegt dažus ieteikumus, kas, iespējams, varētu pamudināt uzņēmumus aktīvāk izmantot uzņēmējdarbības atbalsta programmu sniegtās priekšrocības. Tas ir tā vērts!