Vēja enerģijas potenciāls Latvijā pašlaik netiek izmantots, taču perspektīvā vējš kļūs par būtisku spēlētāju enerģētikas sektorā un varēs aizstāt elektroenerģijas importu, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas vēja parki valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns. Viņš norāda, ka iecerēto vēja parku izveide Latvijā prasa ne tikai daudz pūļu un zināšanu, lai varētu iegūt attiecīgās atļaujas, bet arī izskaidrošanas darbu.

Kāda ir pašreizējā situācija ar vēja parku izveidi valsts mežos?

Saskaņā ar 2023. gada 28. novembra Latvijas valdības lēmumu SIA Latvijas vēja parki ir piešķirtas astoņas teritorijas ar kopējo platību 39 941 ha, lai tajās uzstādītu elektroenerģijas ģenerācijas jaudas 800 MW apmērā (aptuveni 120 vēja staciju torņi ar vienas turbīnas jaudu līdz 8MW). Ir noteiktas astoņas vēja parku lokācijas vietas — divas Kurzemē (Ventspils 1 un Ventspils 2) , divas — Vidzemē (Limbaži un Valmiera- Valka), divas Vidzemē - Zemgalē (Ogre- Aizkraukle- Bauska un Bauska - Ķekava - Ogre) un divas Latgalē (Balvi- Ludza un Augšdaugava).

Noslēdzoties atlases procedūrai, par SIA "Latvijas vēja parki" valdes priekšsēdētāju iecelts Jānis Urtāns, informē AS "Latvenergo".

Valdes priekšsēdētāja atlases procedūru īstenoja SIA "Latvijas vēja parki" dalībnieku sapulces izveidota nominācijas komisija. No 2023. gada 30. oktobra SIA "Latvijas vēja parki" valde strādās divu cilvēku sastāvā, valdes priekšsēdētāja pienākumus pildīs Jānis Urtāns, valdes locekles pienākumus turpinās pildīt Baiba Zauere.

Izsludinot atklātu pieteikšanos uz SIA "Latvijas vēja parki" (LVP) valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatiem, uz valdes priekšsēdētāja amatu tika saņemti 18 pieteikumi. Vērtējot kandidātus trīs kārtās, veicot padziļinātu personības kompetenču vērtēšanu un intervijas ar situāciju analīzi, pēc nominācijas komisijas darba LVP dalībnieku sapulce par valdes priekšsēdētāju iecēla Jāni Urtānu.

Lietuvas Valsts enerģētikas regulēšanas padome (VERT) pirmdien izsludināja konkursu par tiesībām būvēt Lietuvas otro vēja parku Baltijas jūrā, kura jauda būs 700 megavatu (MW) un vērtība sasniegs 2,4 miljardus eiro.

Atšķirībā no pērn notikušā konkursa par Lietuvas pirmo vēja parku Baltijas jūrā, otrā vēja parka attīstītājiem būs iespēja pieteikties valsts atbalstam uz 15 gadiem.

Neskatoties uz sarežģītajiem apstākļiem pasaules atkrastes vēja enerģijas tirgū, gan Lietuvas Enerģētikas ministrija, gan tirgus dalībnieki sagaida, ka konkursā būs lielāka interese nekā pērn, kad uz tiesībām būvēt vēja parku pieteicās tikai divi pretendenti, kas ir minimālais skaits, lai konkurss notiktu.

Līdz šim tikai Dānijas atjaunīgās enerģijas kompānija "European Energy" publiski ir apstiprinājusi interesi par dalību konkursā kopā ar Norvēģijas atkrastes vēja enerģijas uzņēmumu "Vargronn".

Mūsdienīga ekonomika balstās zināšanās un tehnoloģijās, kā arī ar to saistītā plaša mēroga elektrifikācijā.

Ne velti pamatjautājums, ko uzdod lielu datu centru vai industriālo kompleksu investori ir: “Cik pie Jums maksā elektroenerģija?”. Lai Latvija ekonomiski attīstītos, ir strauji jāpāriet uz lētas un ilgtspējīgas enerģijas ražošanu un izmantošanu, kur atjaunīgās enerģijas uzņēmumiem ir būtiska loma, tostarp, nodrošinot atbalstu gan vides mērķu, gan enerģētiskās neatkarības sasniegšanā. Patlaban likumdevēju dienaskārtībā ir enerģētikas pamatdokuments – Elektroenerģijas tirgus likums (ETL), kurā tiek iestrādāti vērtīgi un nozari sakārtojoši punkti. Tomēr diemžēl virzītie grozījumi nozares sasāpējušās problēmas risinās tikai daļēji, turklāt atsevišķi plānotie likuma panti radīs jaunus riskus, kas var negatīvi atspoguļoties gan Latvijas konkurētspējā, gan elektroenerģijas cenā un iedzīvotāju maciņos.

Ventspils osta jau tagad var piedāvāt atbilstošu pakalpojumu atkrastes vēja parku attīstītājiem, informē Ventspils Brīvostas pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Ieviņa.

Nīderlandes kompānijas "Witteveen+Bos" pētījumā par Ventspils ostas pielāgošanu atkrastes vēja parku apkalpošanai secināts, ka visa potenciāla jēgpilnai izmantošanai Ventspils ostā nepieciešams uzbūvēt no izmaksu un izmantošanas viedokļa efektīvu termināli Ziemeļu mola rajonā.

Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs norāda, ka enerģētiskās neatkarības un klimata neitralitātes mērķu sasniegšanai Baltijas jūras reģionā attīstās atjaunojamās enerģijas projekti, kas ir ne tikai pavērsiens enerģētikā, bet arī maina veidu, kā ostas var dot savu pienesumu kopējā ekonomikas noturēšanas un attīstīšanas procesā.

"Ja vairāk nekā gadsimtu Ventspils osta galvenokārt kalpoja par fosilās enerģijas nodrošināšanas tranzīta punktu, tad tagad tā paralēli esošajiem darbības virzieniem var transformēties par enerģijas ostu daudz plašākā tvērumā - te mēs runājam par atjaunojamo enerģiju, ūdeņraža ekonomiku, arī Latvijas produktu eksportu," skaidro Udodovs.

Publicēti Latvenergo koncerna nerevidētie starpperiodu saīsinātie konsolidētie finanšu pārskati par 2024. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem.

2024. gads ir Latvenergo koncerna jaunu atjaunīgo energoresursu elektroenerģijas ražošanas jaudu izrāviena gads, mērķtiecīgi attīstot trīs dažādu enerģijas avotu ražošanas portfeli – ar saules un vēja enerģiju papildinot esošo ūdens enerģijas izmantošanu. Pārskata perioda beigās Latvenergo koncerna jau izbūvētās vai projektēšanas un būvniecības stadijā esošās jaunās jaudas sasniedz 1 000 megavatus (MW). Tās stiprinās Latvijas enerģētisko neatkarību un veicinās pāreju videi draudzīgākiem enerģijas ražošanas risinājumiem, vienlaikus stiprinot Latvenergo lomu reģionālajā enerģētikas tirgū.

Šī gada deviņos mēnešos būtiski augušas Latvenergo koncerna investīcijas, lielākoties jaunos atjaunīgo energoresursu (AER) elektroenerģijas ražotņu projektos Baltijā, sasniedzot 323,5 miljonus EUR jeb divreiz vairāk nekā gadu iepriekš. Pārskata periodā darbu uzsākuši deviņi saules parki Latvijā ar kopējo jaudu 65 MW, divi saules parki Igaunijā ar kopējo jaudu 24 MW, bet Lietuvā darbību uzsācis Akmenes vēja parks (15 MW). Tāpat sekmīgi tiek attīstīts Telšu vēja parks Lietuvā (124 MW), savukārt Latvijā tiek iegādātas apjomīgas jaunas AER elektroenerģijas ražošanas jaudas.

AS "Latvenergo" varētu kļūt par vienīgo vēja parku būvniecībai izveidotās SIA "Latvijas vēja parki" īpašnieci, pārņemot AS "Latvijas valsts meži" piederošos 20% kompānijas kapitāldaļu, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

Viņš pieļāva, ka tas varētu notikt jau tuvāko mēnešu laikā.

Līdz ar to "Latvenergo" potenciāli varētu veidot meitasuzņēmumu, kurā iekļautu visus atjaunojamās enerģijas projektus, un kuru vēlāk varētu kotēt biržā, lai piesaistītu finansējumu šo projektu attīstībai.

"Šobrīd mums naudas pietiek, un mēs tuvāko trīs četru gadu laikā neredzam nepieciešamību pēc publiskā akciju sākotnējā piedāvājuma (IPO), bet mums plānā ir izbūvēt diezgan lielus projektus un, iespējams, nākotnē ieguldīsim arī atkrastes vēja parku attīstībā, tad attiecīgi IPO nav slikts veids, kā piesaistīt kapitālu un šos projektus īstenot," piebilda Čakste.

Viņš atzīmēja, ka Igaunijā ir pieņemts lēmums maksimāli izmantot IPO, un līdzīgi plāni ir Lietuvā.

AS "Latvenergo" 17.oktobrī atklāja Telšu (Telšiai, Lietuva) vēja parka būvniecības sākumu Lietuvā, ieliekot simbolisku kapsulu tā pamatos.

Paredzams, ka parkā atjaunīgo enerģiju Baltijas valstu tirgum sāks ražot jau 2026. gadā, ienākumiem nonākot Latvijas budžetā. Šis notikums apliecina Latvenergo stratēģisko apņēmību arī turpmāk būt vadošajam atjaunīgās enerģijas komersantam Baltijas valstīs, izmantojot trīs resursus – ūdeni, sauli un vēju.

Gada sākumā AS "Latvenergo" iegādājās "Utilitas Wind" vēja parka projektu "Telšiai", kam šodien tiek iemūrēta simboliska kapsula. Paredzams, ka jau 2026. gada pirmajā ceturksnī tajā uzsāks vēja enerģijas ražošanu ar 124 megavatu (MW) jaudu.

Projekta ietvaros tiks uzstādītas 20 mūsdienīgas "Vestas" 6,2 MW vēja turbīnas, kas nodrošinās elektroenerģiju, ekvivalentu vairāk nekā 125 000 mājsaimniecību ikgadējam patēriņam. Vienlaikus Latvenergo koncerna stratēģiskais mērķis ir attīstīt jaunas atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudas 2,3 GW apmērā visā Baltijā, līdz 2024. gada beigām papildinot atjaunīgās enerģijas portfeli par 130 MW, bet līdz 2026. gada beigām – vēl par 600 MW, kas ir vairāk nekā Rīgas un Ķeguma HES jauda kopā. Tādēļ Telšu projekts ir nozīmīgs solis ceļā uz Latvijas enerģētikas ilgtspējīgu attīstību un atjaunīgās enerģijas kapacitātes palielināšanu.

Lietuvas valsts enerģētikas grupas "Ignitis grupe" uzņēmums "Ignitis Renewables" pirmdien apstiprināja, ka ir iesniedzis pieteikumu konkursā par tiesībām būvēt Lietuvas otro vēja parku Baltijas jūrā, kura jauda būs 700 megavatu (MW) un vērtība sasniegs 2,4 miljardus eiro.

Janvārī izsludinātā konkursa pieteikumus Lietuvas Valsts enerģētikas regulēšanas padome (VERT) pieņems līdz pirmdienas plkst.17. Līdz šim ir saņemts viens pieteikums. Lai konkursa process turpinātos, VERT noteiktajā termiņā ir jāsaņem vismaz divi pieteikumi.

Lietuvas valstij piederošā grupa iepriekš bija paziņojusi, ka konkursā par otrā vēja parka Baltijas jūrā būvniecību nepiedalīsies, jo jau ir ieguvusi tiesības būvēt pirmo vēja parku.

Tomēr pirmdien "Ignitis Renewables" apliecināja, ka tomēr ir iesniedzis piedāvājumu arī otrajā konkursā, jo esot "mainīts projekta izpildes grafiks".

"Saskaņā ar konkursa nosacījumiem projekts būs jāīsteno astoņu gadu laikā. Tas nozīmē, ka investīciju grafiks potenciāli nesakritīs ar Lietuvas pirmā jūras vēja parka projekta realizāciju, kas veiksmīga konkursa gadījumā ļaus finansiāli sekmīgi īstenot abus projektus," informēja "Ignitis Renewables".

TEC1, TEC2, Kurzemes loka, un Iecavas biogāzes un biometāna ražotnes projektētāji – projektēšanas un būvniecības birojs SEP šobrīd ar dziļu interesi uzlūko vairāku zaļās enerģijas projektu attīstību Liepājā un citviet Latvijā. Biroja pieredze daudzos starptautiskos enerģētikas projektos var sniegt nepieciešamās zināšanas un prasmes Latvijai spert nākošo soli enerģētiskās neatkarības virzienā, intervijā Dienas Biznesam atklāj SEP komercdirektors Oļegs Umanskis.

Kā SEP ir nonāca līdz Latvijā unikālā privātā biogāzes un biometāna stacijas kompleksa projektēšanai un būvniecībai, kuram ir tiešais pieslēgums Conexus un Gaso gāzes pārvades sistēmai?

Projektēšanas un būvniecības birojs SEP ir bijis tiešā veidā iesaistīts vērienīgākajos enerģētikas projektos, kas bijuši Latvijā pēdējās desmitgadēs. To vidū ir gan TEC-1, gan TEC-2 rekonstrukcija, kā arī 330 kV gaisvadu augstsprieguma elektropārvades līnijas “Kurzemes loks” projektēšana, kā arī citi projekti. SEP arī ir piedalījies vairāku starptautisku enerģētikas projektu realizēšanā – sarežģītākie no tiem ir vairāku atomelektrostaciju projektēšana Somijā, Ungārijā, Ēģiptē un Turcijā. Biroja komanda to ietvaros arī projektējusi un veikusi autoruzraudzību kopumā vairāk nekā 100 būvēm. Tāpēc ir tikai loģiski, ka SEP uzkrātā pieredze un zināšanas enerģētikas, projektēšanas un būvniecības nozarē ļāvušas sekmīgi uzprojektēt un uzbūvēt Latvijā unikālu biogāzes ražošanas staciju EGG ENERGY un biometāna attīrīšanas staciju BOVO GAS. Turklāt gribētu norādīt, ka šajos projektos ir integrētas inovācijas atjaunojamās enerģijas ražošanā, kas ir unikālas pasaules mērogā!

Latvijas Vēja enerģijas asociācija turpina apvienot arvien vairāk vietējo un ārvalstu uzņēmumu. Asociācijai pievienojušies divi jauni un nozīmīgi biedri – AS “Latvijas valsts meži” un Ventspils brīvostas pārvalde.

“Esam gandarīti, ka asociācijā arvien vairāk iesaistās būtisku saistīto nozaru pārstāvji. “Latvijas valsts meži” un Ventspils brīvosta ir uzsākuši aktīvu darbu vēja enerģijas nozarē katrs savā jomā, tādēļ ir likumsakarīgi, ka zināšanas un pieredzi apvienojam, lai kopīgi virzītos uz vēja enerģijas potenciāla apgūšanu Latvijā,” stāsta Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.

“AS “Latvijas valsts meži” novērtē iespēju iesaistīties Vēja enerģijas asociācijā, lai savstarpēji apmainītos ar informāciju, pieredzi un uzzinātu novitātes vēja enerģijas ražošanā. Mums ir svarīgi būt informētiem par aktualitātēm vēja enerģijas jomā, jo, atbilstoši valdības uzdevumam, “Latvijas valsts mežiem” ir un būs sava loma nozares attīstībā Latvijā," norāda "Latvijas valsts mežu" valdes loceklis Valdis Kalns.

Lietuvas otrajam atkrastes vēja parkam, kura jauda būs 700 megavatu (MW) un kura attīstītājs varēs saņemt valsts atbalstu, būs līdz 90 vēja turbīnu, kuru augstums nepārsniedz 350 metru, paziņoja Lietuvas Vides aizsardzības aģentūra.

Aģentūra tā nolēmusi pēc vēja parka ietekmes uz vidi izvērtējuma analīzes un projekta trešās alternatīvas apstiprinājuma.

Plānotā vēja parka sākotnējā jauda katrai turbīnai būs vismaz 20 MW, bet kopējais turbīnu skaits nedrīkstēs pārsniegt 90. Vēja turbīnas spārna augstākais punkts nedrīkstēs pārsniegt 350 metrus un rotora diametra maksimālais lielums drīkstēs būt līdz 320 metriem.

Vēja parku paredzēts būvēt Baltijas jūrā 29,5 - 33,7 kilometru attālumā no krasta līnijas.

Lietuva plāno izsoli par tās otrā atkrastes vēja parka attīstīšanu izsludināt janvārī.

Atšķirībā no Lietuvas pirmā atkrases vēja parka, kas jāattīsta bez valsts atbalsta, otrās izsoles uzvarētajam nevajadzēs veikt atkrastes zonas izpēti un citus pasākumus, kas nepieciešami infrastruktūras būvniecībai, kā arī nebūs jāsagatavo savs ietekmes uz vidi novērtējums.

Atjaunojamā enerģija ir kļuvusi par globālo tendenci, kuras mērķis ir samazināt atkarību no fosilā kurināmā, kā arī samazināt oglekļa dioksīda emisijas. Baltijā šobrīd galvenokārt ir fokusā vēja enerģija, taču tā nereti vietējiem iedzīvotājiem rada bažas. Inženieru biroja Skepast & Puhkim (SKPK) speciālisti skaidro, kā tie palīdz līdzsvarot kopienas un dabas intereses, ieviešot ilgtspējīgus vēja enerģijas projektus.

“Cilvēki uztraucas par to, kas var notikt, ja vēja ģenerators tiek uzstādīts netālu no viņu dzīvesvietas - vai vēja turbīnas var izraisīt piemājas mežā augošo orhideju bojāeju, vai arī iznīcināt putnu populāciju. Mūsu uzdevums ir sniegt atbildes uz visiem šiem jautājumiem, lai lēmēji un kopienas varētu veikt apzinātu izvēli,” plānošanas un inženieru biroja Skepast & Puhkim (SKPK) izpilddirektore Anni Konsap min tēmu, ar kuru bieži nākas nodarboties.

SKPK ir veicis ietekmes uz vidi novērtējumus teju 20 gadus, kas ļauj mazināt minētās bažas un sniegt uz faktiem balstītas atbildes. Tomēr izpētes galvenais mērķis ir nodrošināt to, lai attīstības projekti atbilstu kā vides, tā arī kopienas vajadzībām.

Lietuvas pirmā vēja parka Baltijas jūrā attīstītājs - Lietuvas valsts enerģētikas grupas "Ignitis grupe" uzņēmums "Ignitis Renewables" kopā ar stratēģisko partneri "Ocean Winds" - saņēmis regulatora atļauju sākt vēja parka izbūvi.

Lietuvas Valsts enerģētikas regulēšanas padome (VERT) piektdien paziņoja, ka attīstītājam "Offshore Wind Park 1" ir izsniegta atļauja iz 41 gadu 700 megavatu (MW) atkrastes vēja parka izbūvei.

Regulators paskaidroja, ka atļaujas izsniegšana nozīmē, ka kompānija var sākt atkrastes vēja parka būvniecību.

"Ignitis Renewables" un "Ocean Wind' izveidotais "Offshore Wind Park 1" ir apņēmies Baltijas jūrā 35 kilometrus no Palangas uzbūvēt vēja parku ar 735 MW uzstādīto jaudu un atļauto ražošanas jaudu 700 MW.

"Ignitis grupe" un "Oecan Wind" pērn uzvarēja iepirkuma konkursā par Lietuvas pirmā atkrastes vēja parka izveidi Baltijas jūrā. Kompānijas piedāvāja 20 miljonus eiro projekta attīstīšanas nodevā valstij. Projekta sākotnējās izmaksas tiek lēstas ap 1,8 miljardiem eiro, un tas jāattīsta bez valsts atbalsta.

Atjaunojamās enerģijas ražotājs “Sunly” ir piesaistījis finansējumu 300 miljonu eiro apmērā, lai sekmētu 1,3 GW saules, vēja un hibrīdo parku būvniecību ar enerģijas uzglabāšanas funkcijām Latvijā, visā Baltijā kopumā un arī Polijā.

Ar šī finansējuma palīdzību nekavējoties tiks uzsākta četru saules parku būvniecība Latvijā, kuru kopējā jauda - 553 MW. Galvenais projekts “Zirņi” ietvers 270 MW saules enerģijas, 100 MW BESS un 200 MW vēja enerģijas. Visi parki Latvijā ir izstrādāti kā hibrīdparki, ar plāniem nākotnē integrēt tajos vēja turbīnas, akumulatoru enerģijas uzglabāšanas sistēmas vai to kombināciju.

Vienlaikus tiks attīstīts arī 244 MW Risti saules parks Igaunijā, kas spēj nodrošināt 55 000 mājsaimniecību gada elektroenerģijas patēriņu. Plānots, ka šis būs hibrīdparks un vēlāk tajā tiks iekļautas sauszemes vēja turbīnas un akumulatoru enerģijas uzglabāšanas sistēmas. 1,3 GW portfelī ietilpst arī vairāki lieli hibrīdie saules parki Lietuvā, kā arī mazi un lieli saules parki Polijā.

AS "Latvenergo" kļuvis par SIA "Laflora Energy" 100% kapitāla daļu īpašnieku, lai kūdras ražotāja SIA "Laflora" bijušajā kūdras ieguves teritorijā Kaigu purvā Līvbērzes pagastā būvētu vēja elektrostaciju (VES) ar kopējo jaudu 108,8 MW (megavati) un uzsāktu elektroenerģijas ražošanu 2026.gada jūnijā.

SIA "Laflora " uzņēmumam piederošajā zemē ir attīstījis vēja parku SIA "Laflora Energy" sadarbībā ar Latvijas vēja enerģijas uzņēmumu SIA "Windy", kura plānotā uzstādītā jauda būs 108,8 MW, un parku veidos 16 Nordex vēja turbīnas. VES būvniecība notiks SIA "Laflora" vadībā, un to īstenos vēl viens nacionālā kapitāla vadošs uzņēmums - SIA "UPB Nams".

Sagaidāmās vēja parka būvniecības izmaksas plānotas 185 milj. EUR apmērā. Pēc parka nodošanas ekspluatācijā paredzams, ka šajā vēja parkā ik gadu tiks saražots vairāk nekā 350G Wh elektroenerģijas, nodrošinot ar elektrību vairāk nekā 160 000 mājsaimniecību. Projekta realizācija būs nozīmīgs zaļās enerģijas palielinājums Latvenergo ģenerācijas portfelim, mazinot Latvijas elektroenerģijas importu.

Starptautiskā enerģētikas kompānija „Ignitis Group“ šodien publicēja 2023. gada rezultātus, izziņojot apjomīgākās investīcijas uzņēmuma vēsturē, kas paredz vērienīgu atjaunīgās enerģijas projektu attīstīšanu Latvijā un Baltijā kopumā.

Uz atjaunīgajiem energoresursiem orientētā kompānija „Ignitis Group“ Latviju uzskata par vienu no svarīgākajiem atjaunīgās enerģijas attīstīšanas tirgiem Baltijas reģionā, īpaši vēja un saules enerģijas ražošanas jomā.

Saskaņā ar 2023.gada rezultātiem, pērn viss “Ignitis Group” atjaunīgās enerģijas ražošanas portfelis pieauga līdz 7,1 GW, nodrošinot līdz pat 19 TWh elektroenerģijas jaudas ģenerēšanu. Šāds elektroenerģijas apjoms ir pietiekams, lai nodrošinātu Latvijas un Lietuvas kopējo elektroenerģijas vajadzību apmierināšanu. Pašlaik “Ignitis Group” atjaunīgās enerģijas ražošanas portfelis Latvijā sasniedz 1,3 GW un pēc apjoma, tas ir otrs lielākais aiz Lietuvas 4,4 GW.

Konkurss par tiesībām būvēt Lietuvas otro vēja parku Baltijas jūrā, kura jauda būs 700 megavatu (MW) un vērtība sasniegs 2,4 miljardus eiro, noslēdzies bez rezultāta, pirmdien paziņoja Lietuvas Valsts enerģētikas regulēšanas padome (VERT).

Janvārī izsludinātā konkursa termiņš beidzās pirmdien, un VERT paziņoja, ka ir pieteicies tikai viens pretendents. Atjaunīgo resursu un enerģijas likums noteic, ka konkursā jāpiedalās vismaz diviem pretendentiem, lai to uzskatītu par notikušu.

Valdībai tagad būs jānosaka jauna konkursa termiņš. Lēmums par atkārtota konkursa organizēšanu gaidāms drīzumā.

VERT pārstāve Jeļena Diliene pauda neizpratni, kādēļ piedāvājumu iesniegusi tikai viena kompānija, jo vairākas vietējās un ārvalstu kompānijas bija izrādījušas interesi par projektu.

Enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis paziņoja, ka ministrija ar tirgus dalībniekiem pārrunās, kā uzlabot konkursa noteikumus, lai gan arī šajā konkursā tie bija pēc iespējas elastīgi.

Tuvāko septiņu gadu laikā zviedru uzņēmums Eolus Latvijā iecerējis īstenot vairākus vēja parku projektus, kopumā uzstādot gandrīz 700 megavatus (MW) vēja jaudu, stāsta Inga Āboliņa, SIA Eolus valdes locekle.

Latvijai ir liels potenciāls vēja enerģijas attīstībā un tas noteikti ir jāizmanto, teic I.Āboliņa, piebilstot, ka šobrīd Eolus strādā vairākos attīstības virzienos. Izvērtējam iespējas visā Latvijas un Lietuvas teritorijā un nedaudz arī Igaunijā. Latvijā attīstības stadijā pašlaik ir Pienava Wind projekts Tukuma novadā, kur mēs strādājam pie vēja elektrostaciju ar jaudu 160 MW izbūves, un plānojam, ka šo staciju ekspluatācijā nodosim jau 2026. gada beigās, norāda Eolus valdes locekle. Tāpat aktīvi strādājam arī Talsu novadā un Pāvilostā, kā arī nopietni vērtējam potenciālu citur Latvijā, pauž I.Āboliņa.

Kā kopumā vērtējat vēja enerģijas projektu attīstību Latvijā, un kāpēc šajā nozarē mēs atpaliekam no kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem?

Pārtraukta AS "Latvenergo" un Vācijas energokompānijas RWE sadarbība atkrastes vēja parku attīstībā, un šim projektam "Latvenergo" atradis jaunu partneri, intervijā sacīja "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

Viņš skaidroja, ka inflācijas, banku finansējuma un loģistikas sastrēgumu dēļ atkrastes vēja parku tehnoloģijas kļuva nekonkurētspējīgas ar sauszemes vēja parkiem, un faktiski visi projekti Baltijas jūrā tika apturēti. Savukārt attīstītāji konsolidēja projektus un aizvirzījās uz vietām, kur viņiem ir, piemēram, valsts garantijas par projektu būvēšanu.

"Pārsvarā visi pārcēlās uz Ziemeļjūru, kur ir daudz lielāks elektrības patēriņš, nopietnāki uzņēmumi. Dānijas "Orsted", RWE un vēl daži spēlētāji izlēma uz laiku aiziet no Baltijas tirgus," sacīja Čakste.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka "Latvenergo" ir atradis citu partneri atkrastes vēja parku attīstībai, un tuvākajā laikā plāno par šo partneri paziņot publiski.

Pieci no astoņiem lielākajiem vēja parku attīstītājiem Latvijā – A/S “European Energy ”, SIA “Eolus”, SIA “EWE Neue Energien”, SIA Enery” un AS “Latvenergo” – ir nolēmuši izstāties no Latvijas Vēja enerģijas asociācijas (VEA), lai veidotu jaunu un efektīvu nozares pārstāvniecību.

Par izstāšanos no VEA uzņēmumi nolēmuši pēc ilgstošiem centieniem mainīt VEA nedemokrātisko un necaurspīdīgo pārvaldi, kas nav savienojama ar starptautisko investoru un Latvijas vadošo atjaunīgās enerģijas (AER) attīstītāju atbildību pret saviem investoriem un ESG (environment, social, government jeb vides, sociālajiem un pārvaldības) standartiem, kas ir šo uzņēmumu darbības pamatā.

Uzņēmumi, respektējot Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vēsturi un citus tās biedrus, vairākkārt ir vērsušies pie asociācijas vadības ar mērķi uzlabot asociācijas pārvaldības modeli, iesaistot tās pārvaldībā biedrus un mazinot atsevišķu nozares spēlētāju nesamērīgo ietekmi uz visas vēja nozares attīstības jautājumiem. Šobrīd vēja enerģijas asociācijā varu un nozares pārstāvniecību ir pārņēmusi padome, kas ievēl un atceļ pati sevi un kura var bloķēt jebkādus demokrātiskā procesā izvirzītus biedru ierosinājumus vai jaunu biedru uzņemšanu. Tādā veidā atsevišķi uzņēmēji, kas darbojas asociācijas padomē, ir nodrošinājuši tikai savu interešu pārstāvību, darbojoties it kā visas nozares vārdā.

Lai veicinātu atkrastes vēja enerģijas nozares attīstību Baltijas jūrā, viena no vadošajām nozares kompānijām Van Oord plāno izveidot pasaules klases atkrastes vēja parku atbalsta bāzi un lielgabarīta kravu terminālu Liepājas ostā.

To paredz starp Van Oord un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (Liepājas SEZ) pārvaldi noslēgtais teritorijas rezervācijas līgums.

Noslēgtā divu gadu rezervācijas līguma laikā Van Oord veiks sagatavošanās darbus, kas sevī ietver izpēti, rentabla biznesa plāna izstrādi, projektēšanu un nozarē strādājošo partneru piesaisti. Plānots, ka atkrastes vēja atbalsta bāzes būvniecību Liepājas ostas Priekšostā Nīderlandes uzņēmums uzsāks 2026. gadā, lai jau 2027. gada vidū to nodotu ekspluatācijā.

Jaunais termināls risinās vēja parku izbūvei Baltijas jūrā nepieciešamās ostu infrastruktūras kapacitātes trūkumu. Papildus tam paredzēta arī citu lielgabarīta kravu apkalpošana un ražošanas attīstība. 55 hektāru plašā teritorija tiks izveidota, uzskalojot jaunas sauszemes platības, tādējādi izveidojot jaunu daudzfunkcionālu kravu pārkraušanas infrastruktūru un arī dodot iespēju tajā izvietot jaunus ražošanas un/vai komplektēšanas kompleksus.

Latvenergo koncerna stratēģisko mērķu sasniegšanā par jaunu AER jaudu izveidi līdz 2030. gadam sperts būtisks solis. Koncerna meitasuzņēmums Elektrum Lietuva sāk attīstīt vēja parku Lietuvā ar jaudu līdz 15 megavatiem.

Latvenergo ar meitasuzņēmumu Elektrum Lietuva sper soli vietējā vēja enerģijas tirgū ar savu pirmo vēja parku Lietuvā. Uzņēmums no privātiem attīstītājiem iegādātā projektā būvēs vēja parku ar jaudu līdz 15 megavatiem (MW) Akmenes rajonā, kurā plāno ieguldīt 30 miljonus eiro. Koncerna stratēģiskie mērķi paredz vēl vairāk stiprināt zaļās enerģijas ražošanu, attīstot saules un vēja enerģijas projektus ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā.

Koncerna aktuālās stratēģijas periodā līdz 2026.gadam plānots uzbūvēt līdz 600 megavatu (MW) atjaunīgo resursu jaudas, līdz 2030. gadam ap 2000 MW apmērā."Šobrīd Baltijas valstīs notiek intensīva sacensība par jaunu AER jaudu izbūvi, kurā par lieliem plāniem ir ziņojušas arī kaimiņu enerģētikas kapitālsabiedrības. Latvenergo mērķis ir iespējami ātri un efektīvākajā veidā radīt valstij paliekošas vērtības un apsteigt ārējās intereses mūsu zemē. Līdzās saules enerģijas projektiem Lietuvā top arī pirmais Latvenergo koncerna meitasuzņēmuma Elektrum Lietuva vēja enerģijas parks. Nākotnē kopā ar Latvijā īstenotajiem vēja parku projektiem tas būs būtisks ieguldījums ne tikai saražotās elektroenerģijas daudzumā, bet arī mūsu reģiona energoneatkarībā. Būtiski, ka ienākumi no šī parka plūdīs uz Latviju," saka Mārtiņš Čakste, AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs.

Enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo pārmaiņas, kas līdzinās agrīnajai 4G tehnoloģiju attīstībai telekomunikācijās – netverams potenciāls un būtiski ieguldījumi.

Līdzīgi kā telekomunikāciju sektorā, arī enerģētikā nepieciešama pāreja no konservatīviem modeļiem uz inovatīviem risinājumiem. Ja koncentrējamies tikai uz esošo valsts energoresursu patēriņu kā iespējamo mērauklu, nav pamata cerēt uz atjaunīgo energoresursu platformas izveidi, kas veicinātu augstākas pievienotās vērtības produktu attīstību un ieviešanu.

Valsts līmenī tas ietver risku uzņemšanos un ilgtermiņa vīzijas veidošanu, lai pārvarētu ierobežota tirgus un infrastruktūras izaicinājumus. Latvijas enerģētikas potenciāls ir ievērojami lielāks nekā tikai pašmāju patēriņš. Šeit runa ir par jaunu nozari, kuras izveidošanu un potenciālu nedrīkst laist garām, pretējā gadījumā būsim importētāji nevis ražotāji.

Privātie investori Latvijas valstij piederošajās meža zemēs nākamajos gados veiks attiecīgus pētījumus un mājasdarbus, lai varētu izveidot vēja parkus ar maksimāli iespējamo jaudu līdz 1400 MW.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvijas Valsts meži valdes loceklis Valdis Kalns. Viņš norāda, ka ir noslēgusies pirmā vēja parku apbūves tiesību nomas izsole, kurā tika piedāvāta izpētei ap 160 000 ha liela teritorija, no kuras gandrīz puse izrādījās vēja enerģijas ražotājiem interesanta; šogad sekos nākamā izsole, kurā arī būs iespējas uz 30 gadiem nosolīt izpētes un apbūves nomas tiesības citās šim nolūkam paredzētajās teritorijās.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija ar vēja parku izveidi LVM meža zemēs?

To, ka vēja enerģija būs viens no stūrakmeņiem klimata neitralitātes sasniegšanas īstenošanas kontekstā, jau paredzēja Latvijas plānošanas dokumenti, taču papildu paātrinājumu tam piešķīra Krievijas iebrukums Ukrainā un straujais energoresursu cenu kāpums, kā arī valsts drošības, tostarp energodrošības, jautājums. Interese par iespējām LVM apsaimniekojamajās zemēs izvietot vēja parkus ir bijusi iepriekš, jau kopš 2017. gada, tomēr tikai 2023. gada vasarā tika izstrādāta un valdībā apstiprināta attiecīga normatīvā bāze, pēc kuras mums mēneša laikā bija jāpublicē karte ar visām meža zemēm, kurās varētu pētīt vēja parku ierīkošanu, kam sekoja attiecīgu zemes gabalu izpētes un apbūves tiesību izsole.