Latvijas slēpošanas trases jaunajai ziemas sezonai ir gatavas, bet šonedēļ darbu vēl nesāks, aģentūrai BNS pastāstīja aptaujātie trašu pārstāvji.
Slēpošanas bāzes Zviedru cepure īpašnieks Edvīns Balodis aģentūrai BNS norādīja, ka kalns un tehnika ir gatava darbam, ja gadījumā sniegs uzsnieg un ir noturīgs, bet šobrīd paši vēl sniegu nesāks pūst. «Neviens tagad sniegu nepūtīs, varbūt vienīgi bagātie [kalnu īpašnieki]. Kamēr nebūs stabila ziema, mēs to nevaram atļauties, elektrība ir ļoti dārga,» skaidroja Balodis.
Arī atpūtas bāzes Milzkalns direktors Viesturs Ošnieks aģentūrai BNS pastāstīja, ka šonedēļ sinoptiķu prognozētā sniega sega ir pārāk maza, lai kalns varētu sākt aktīvi strādāt.
«Pieci centimetri sniega ir pārāk maz, vajadzīgi vismaz 20 centimetri, lai kaut kas notiktu,» sacīja Ošnieks. Viņš norādīja, ka, ja temperatūra turas stabili vismaz četrus grādus zem nulles, tad 30 stundu laikā viņi paši spēj saražot pietiekamu sniega daudzumu, lai varētu sākt sezonu.
Pēc Ošnieka teiktā, šonedēļ neviens kalns Latvijā sezonu nesāks. «Šonedēļ neviens kalns Latijā neatvērsies, varbūt nākamnedēļ būs cerīgāk,» sacīja Ošnieks, piebilstot, ka prognozes ir mainīgas un, ka tām visu laiku jāseko līdzi.
Arī atpūtas parks Rāmkalni ir sagatavojies ziemai. Parka valdes loceklis Andis Jansons pastāstīja, ka parks sezonai ir gatavs, bet aktīvs darbs tajā varēs sākties tikai tad, kad gaisa temperatūra gan naktī, gan dienā nokritīsies ap pieciem grādiem zem nulles.
«Šonedēļ tas noteikti nebūs,» piebilda Jansons, piebilstot, ka pagaidām laika apstākļu prognozes ir nenoturīgas.
Atpūtas bāzes Baiļi īpašnieks Valts Vanags aģentūrai BNS pastāstīja, ka bāze tehniski ziemas sezonai ir gatava, bet atvērta vēl netiks, pat, ja nedēļas nogalē uzsnigs sniegs.
«Tik daudz sniega, cik sola sinoptiķi, ir par maz, un prognozes arī mainās,» skaidroja Vanags, piebilstot, ka ātrākais, kad varētu atvērt atpūtas bāzi, ir nākamās nedēļas nogale, ja saglabājas zema temperatūra.
Jau vēstīts, ka nedēļas nogalē Latvijā tiek solīts pirmais sniegs.
Ziema pērn sākās neierasti vēlu - trases darbu sāka janvāra otrajā pusē. Pērn Latvijā slēpošanas trasēs ievērojami saruka atpūtnieku skaits un kalnu īpašnieki cieta zaudējumus.