Uzņēmums Httpool, kurš ir sociālā tīkla LinkedIn pārdošanas partneris vairāk nekā 18 tirgos Eiropā, tostarp Latvijā un Centrālajā Austrumeiropā, Austrijā un Šveicē, šogad LinkedIn partneru globālajā konferencē Partner Connect Httpool ir ieguvis nozarē atzītu apbalvojumu – Partneru čempiona balvu 2021.

Šis apbalvojums tiek piešķirts tam sadarbības partnerim, kurš ir rādījis vislabāko piemēru un darījis visu iespējamo, lai radītu vērtību klientiem.

"Lai gan piedzīvojām lielas uzņēmējdarbības pārmaiņas, mēs nodrošinājām atbalstu saviem klientiem arī šajā pārmaiņu un nenoteiktības pilnajā 2020. gadā. Esam patiesi lepni, ka LinkedIn mūs atzina par čempionu starp saviem partneriem," stāsta Httpool reģionālais vadītājs Baltijā Arnis Ozols.

"Mēs jūtamies pagodināti, ka tādi zīmoli kā Lokalise un Atea Global Services uztic mums savu LinkedIn kampaņu īstenošanu. Httpool arī turpmāk veicinās sadarbības partneru izaugsmi, garantējot veiksmīgus un pārdomātus risinājumus," piebilst A. Ozols.

Mūsu ieraksti sociālo mediju platformās, atbalstītās un pārsūtītās ziņas, bilžu atlase, cilvēki, kuriem sekojam, – tas viss veido mūsu “digitālo reputāciju”, kas kļūst aizvien nozīmīgāka karjeras veidošanā.

Digitālais “es” pastāsta par kandidātu to, ko darba intervijā tas atturēsies pieminēt, tāpēc sociālo mediju profila analīze potenciālā darba devēja acīs kļūst par vienlīdz nozīmīgu kā saruna ar cilvēku. Un tam ir divi iemesli, – pirmkārt, darba devējs grib pārliecināties, ka savā kolektīvā uzņems cilvēku, kura vērtību sistēma ir līdzīga uzņēmumā vai institūcijā esošajai. Otrkārt, ja darbā tiks pieņemts cilvēks, kurš sociālo mediju platformās uzvedas izaicinoši, darba devējs uzņemas risku savai reputācijai. Tāpēc pārliecība, ka sociālie mediji ir mūsu “privātā telpa” atbilst patiesībai vien daļēji, – jāapzinās, ka jaunajā kolektīvā mēs ienāksim kopā ar savu privāto telpu un mūsu izpausmes tajā var tikt asociētas ar uzņēmumu vai institūciju, kurā strādājam.

Īrijas regulators, kas uzrauga Eiropas Savienības (ES) datu privātuma noteikumu ievērošanu, noteicis 310 miljonu eiro naudassodu korporatīvo kontaktu sociālajai platformai "LinkedIn" par lietotāju personas datu pārkāpumiem mērķtiecīgas reklāmas nolūkos.

Īrijas Datu aizsardzības komisija likusi "LinkedIn" nodrošināt datu apstrādes atbilstību stingrajai ES Vispārīgajai datu aizsardzības regulai, kas tika ieviesta 2018.gadā, lai aizsargātu Eiropas patērētājus no personas datu aizsardzības pārkāpumiem.

"Personas datu apstrāde bez atbilstoša juridiskā pamata ir nepārprotams un nopietns datu subjekta pamattiesību uz datu aizsardzību pārkāpums," norāda komisija.

"LinkedIn" pieder ASV informācijas tehnoloģiju uzņēmumam "Microsoft".

Latvijā dibinātā investīciju platforma CrowdedHero informē par starptautisku uzņēmuma konsultatīvās padomes izveidi, kuras mērķis ir stiprināt uzņēmuma kompetences, globālo uzticamību un vairot platformas starptautisko atpazīstamību. Uzņēmuma padomē ir trīs pieredzējuši starptautiska līmeņa eksperti no Portugāles, Somijas un Lietuvas, kuri iepriekš ieņēmuši vadošus amatus globāla līmeņa korporācijās un guvuši plašu pieredzi, strādājot dažādās nozarēs.

Jaunizveidotā padome apvieno ekspertus ar plašu pieredzi dažādās nozarēs – padomē ir gan bijušais Portugāles nacionālās aviokompānijas TAP Air Portugal vadītājs Migels Fraskulio (Miguel Frasquilho), gan kosmētikas veikalu The Body Shop franšīzes ķēdes Baltijā izveidotājs Timo Valla, gan arī starptautiski pazīstama juriste Eugenija Sutkiene.

“Padomes galvenais mērķis ir virzīt uzņēmuma inovāciju iniciatīvas, veicināt sadarbības un apzināt jaunas tirgus sniegtās iespējas. Izmantojot padomes locekļu ekspertīzi, esam gatavi vēl vairāk nostiprināt savu konkurētspēju un panākt ilgtspējīgu izaugsmi pastāvīgi mainīgajā investīciju nozarē. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka šāda līmeņa ekspertu piesaiste pilnīgi noteikti veicinās uzticību CrowdedHero no stratēģisko un profesionālo investoru puses,” norāda CrowdedHero valdes priekšsēdētājs Jānis Blaževičs.

Parasti CV diezgan skaidri reprezentē kandidātu; pēc tajā sniegtās informācijas personāla atlases speciālistam ir skaidrs, kāds cilvēks atnāks uz darba interviju

CV (Curriculum vitae, kas latīņu valodā nozīmē dzīves ceļš) ir pirmais dokuments, ko darba devējs pieprasa cilvēkiem, kas piesakās uz konkrētu vakanci. Pēc tā izskatīšanas labākie kandidāti tiek aicināti uz darba interviju. Labi uzrakstīts CV bruģē ceļu uz kāroto amata pozīciju, to gatavojot ir jāizskauž liekvārdība un jāsaliek pareizie akcenti. Kvalitatīva CV saturs ir nemainīgs – tam jāatspoguļo cilvēka zināšanas (visa veida izglītība un apmācības), pieredze (darba un cita veida pieredze) un kompetences (kodolīgs ieskats veiktajos darba pienākumos un prasmes, piemēram, valodas, datorlietošanas prasmes un tamlīdzīgi).

Nereti kandidāti mēģina noslēpt kādu daļu iepriekšējās darba pieredzes vai izlikties zinošāki, tāpēc intervijas laikā dati tiek pārbaudīti, uzdodot situāciju jautājumus un izspēlējot lomu spēles.

Kā liecina LinkedIn 2023. gada darba vides apmācību analīzes dati[1]*, organizāciju darbinieki norāda, ka viens no iemesliem jauna darba meklējumiem ir nepieciešamība mācīties un attīstīt aizvien jaunas prasmes, tomēr tikai 26% aptaujāto atzīst, ka esošajā darba vietā ir motivēti mācīties. Lai noskaidrotu uzņēmēju un apmācību ekspertu redzējumu par darbinieku apmācību nozīmi uzņēmuma attīstībā, mākslīgā intelekta atbalstītas ekspertu atlases platforma Motiveer.eu 17. janvārī plkst. 17:30 organizē tiešsaistes diskusiju “Apmācību izmaksu samazināšana pretstatā ieguldījumam darbinieku izaugsmē un attīstībā”.

Pārmaiņas darba tirgū un mākslīgā intelekta pieaugošā ietekme, uzņēmumu darbiniekiem pieprasa aizvien jaunas prasmes un zināšanas. LinkedIn pētījuma dati apliecina, ka 25% profesionālās prasmes, ko darba devēji iepriekš sagaidījuši no saviem darba devējiem konkrētam amatam, pēdējo 8 gadu laikā ir mainījušās, turklāt paredzams, ka līdz 2027. gadam šis skaits pat dubultosies.

Kā skaidro platformas Motiveer.eu dibinātāja Karīna Kūska (Karin Kuusk), uzņēmuma konkurētspēja un panākumi ir cieši saistīti ar darbiniekiem un viņu prasmēm: “Panākumi uzņēmējdarbībā šodien un nākotnē ir saistīti ar spēju pielāgoties pārmaiņām. Ekonomiskie apstākļi var likt komandām attīstīt jaunas prasmes, lai spētu pielāgoties ārējās vides radītām pārmaiņām uzņēmējdarbībā, tāpēc ir īpaši svarīgi pastāvīgi nodrošināt sava uzņēmuma komandu ar atbilstošām apmācībām, kas ļaus ne tikai palielināt uzņēmuma konkurētspēju, bet arī veidos motivētu un mūsdienīgi kvalificētu komandu šī brīža izaicinājumiem. Turklāt, ja uzņēmumā jau ir cilvēks, kurš iekļaujas komandā un organizācijas kultūrā, finansiāli efektīvāk ir investēt jau esoša darbinieka izaugsmē nekā jauna darbinieka pieņemšanā.”

Pēdējā desmitgadē gan Eiropas, gan ASV darba tirgū darba devējiem visgrūtāk ir bijis aizpildīt programmēšanas inženieru darba vakances. Turklāt iespējamība, ka programmēšanas inženieri mainīs darba vietas, ir lielāka nekā citu profesiju pārstāvjiem, jo viņi var atļauties to darīt.

IT nozarē darbaspēka pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, kas savukārt rada sarežģītu situāciju uzņēmējiem, kuri cenšas izpildīt katra grūti iegūstamā un grūti noturamā programmētāja vēlmes. Šodien nav iespējams atrast programmatūru izstrādes uzņēmumu, kurš darbiniekiem nepiedāvātu virkni visdažādāko priekšrocību, piemēram, bezmaksas avokado maizītes, pingponga galdus, telpas meditācijai, izklaides ierīces un spēles, dušu un treniņu aprīkojumu. Darba devēju vidū ir milzīga konkurence, un uzņēmumiem kļūst arvien grūtāk izdomāt, ar ko vēl noturēt savus augstākā līmeņa speciālistus.

Kvalitatīvas programmatūras izstrādei nepietiek ar to vien, ka pieņemat darbā pašus labākos programmēšanas inženierus. Jārūpējas arī, lai jaunpieņemtie darbinieki būtu ieinteresēti darboties uzņēmumā ilgtermiņā un būtu motivēti radoši un efektīvi risināt darba uzdevumus. Pavisam vienkārši – ja nespējam uzturēt savu labāko darbinieku iesaisti, tad nespējam darbiniekus noturēt.

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

UPLEVEL HOME biznesa klases mājokļu projekta ēka sasniegusi augstāko punktu - 2024. gada 12. martā Pūces ielā 14, Rīgā nosvinēti Spāru svētki.

Pieprasītākajā Rīgas mikrorajonā Purvciemā tiek būvētas augsta komforta rindu mājas. Iedzīvotāji šo apkaimi atzīst kā vienu no rosīgākajiem un ērtai dzīvošanai piemērotākajiem kvartāliem. Mūsdienīgo un energoefektīvo mājokļu atrašanās vieta izvēlēta ar mērķi sniegt to īpašniekiem galvaspilsētas priekšrocības, saglabājot privātumu un dabas tuvumu.

Pirmajā kārtā tiks uzbūvēti 7 divstāvu mājokļi ar privātu jumta terasi.

Sekojot videi draudzīgu mājokļu attīstības tendencēm, īpaši padomāts par efektīvu dzīvojamās platības izmantošanu. Telpu plānojums ietver funkcionālu un ergonomisku sadalījumu. Plaši logi un augsti griesti apvienojumā ar apsildāmām grīdām gādās par komfortu ģimenēm ar bērniem un mājdzīvniekiem. Katram mājoklim atsevišķi ir nodrošināta centralizētā ventilācijas sistēma ar rekuperāciju, kas sniedz tīru un svaigu gaisu ikvienā telpā. Mājokļu būvniecībā un apdarē tiek izmantoti uzticamu ražotāju īpaši atlasīti materiāli un pielietotas ilgtspējīgas būvdarbu tehnoloģijas.

Latvijai juridiski ir iespējams sekot citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu piemēram un izstrādāt digitālo pakalpojumu nodokļa regulējumu nacionālā līmenī – atzīts nule pēc Kultūras ministrijas (KM) pasūtījuma veiktā pētījumā.

Aizvien pieaugot digitālās un ārvalstīs reģistrētās platformās izvietotā satura patēriņam Latvijā un reklāmu pakalpojumu iegādei tajos – 2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, 7 lielākie ES reģistrētie digitālie uzņēmumi ("Airbnb", "Booking.com", "eBay", "Etsy", "Facebook", "Google", "Linkedin") būs palielinājuši savus ienākumus no Latvijas PVN maksātājiem (juridiskajām personām) par 50%, visticamāk, pietuvojoties 140 miljonu eiro atzīmei - vienlaikus kā fakts konstatējams tas, ka digitālie uzņēmumi ieņēmuma nodokli bieži vien maksā citā valstī, nevis Latvijā, kurā ieņēmumi faktiski radušies, norāda Kultūras ministrija.

"Digitālās ekonomikas attīstība pieprasa arī nodokļu regulējuma attīstību. Šī problēma ir globāla - gan ES, gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstis diskutē par iespējamu vienotu digitālo pakalpojumu nodokļa ieviešanu, kas paredzētu nodokļa piemērošanu starptautiskiem tehnoloģiju uzņēmumiem, kuri gūst ieņēmumus tirgos, kuros tie neveic nodokļu iemaksas," komentē kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Finanšu tehnoloģiju uzņēmuma TWINO finansēto aizdevumu apjoms pārkāpis viena miljarda eiro slieksnim, ierindojot TWINO starp nedaudzajām investīciju platformām, kuru piesaistīto ieguldījumu apmērs sasniedz vairāk kā vienu miljardu eiro.

Turklāt uzņēmums aktīvi strādā pie tā, lai jūnijā īstenotu savu pirmo finansējuma piesaistes (fundraising) kampaņu.

Komentējot sasniegto, TWINO Investments izpilddirektore Anastasija Oļeiņika norāda: “Viena miljarda eiro atzīme ir nozīmīgs panākums ne tikai TWINO Investments komandai, bet visiem mūsu ieguldītājiem kopumā. Tas demonstrē mūsu aizvien pieaugošās 58 000 ieguldītāju kopienas uzticību, un kalpo kā atalgojums produktu izstrādē ieguldītajam darbam, kas ir ļāvis nodrošināt apsolīto klientu servisa līmeni un piedāvātās ieguldījumu iespējas.”

“Virzībā uz turpmāko izaugsmi, mēs ne tikai tiecamies sasniegt nākamā miljarda atzīmi, bet aktīvi strādājam pie ieguldījumu atdeves palielināšanas. Tuvākajās nedēļās mēs sāksim piedāvāt ieguldījumus caur regulētiem finanšu instrumentiem, kas iezīmēs pārejas perioda beigas, TWINO kļūstot par pilnvērtīgu ieguldījumu brokeru sabiedrību, vienlaicīgi turpinot darbu pie jaunu produktu izstrādes,” norāda A. Oļeiņika.

Vairāki Latvijas uzņēmumi paziņojuši par pievienošanos jaunai tehnoloģiju biznesa izglītības iniciatīvai, atbalstot platformu, kurā pašvadītas mācīšanas ceļā būs iespējams bez maksas apgūt tehniskās zināšanas un uzņēmējdarbībai svarīgas prasmes.

“StartSchool” mācību programmas dibināšanas partneriem pievienojušies uzņēmumi “eazyBI”, “Weby.vc”, “Balcia Insurance” un uzņēmējs Armands Broks. Nozares uzņēmumi kopīgiem spēkiem apņēmušies risināt problēmu, kas šobrīd novērojama Latvijā – tādu cilvēku trūkumu, kuriem ir gan praktiskas tehnoloģiju prasmes, gan biznesa domāšana.

“Uzskatu, ka Latvijas ekonomiskās izaugsmes pamatā ir spēja veidot eksportējošus tehnoloģiju uzņēmumus. Ja vēlamies dzīvot pārtikušā un atzītā valstī, atslēga ir izglītība, tāpēc esošajiem nozares uzņēmumiem ir jāapvienojas, lai veicinātu jaunu tehnoloģiju uzņēmēju paaudzi, kuriem būs zināšanas, nepieciešamā motivācija un vērtīgi kontakti lielu ideju attīstīšanai,” norāda uzņēmējs, investors, “Weby.vc” dibinātājs Jēkabs Endziņš.

Krievija piemērojusi četru miljonu rubļu (54 975 eiro) lielu sodanaudu sociālo tīklu uzņēmumiem "Twitter" un "Facebook" par personas datu likuma pārkāpumiem, vēsta Krievijas mediji.

Krievijas likums nosaka, ka personisku informāciju par Krievijas pilsoņiem drīkst glabāt tikai Krievijā.

Krievijas mediju uzraugs "Roskomnadzor" pieprasījis, lai "Twitter" un "Facebook" šā gada laikā nodrošina likuma ievērošanu.

Krievija par nepakļaušanos likumam pirms četriem gadiem aizliedza uz biznesu orientēto sociālo tīklu "LinkedIn".

Kritiķi ir nosodījuši šo likumu, uzskatot, ka tā patiesais mērķis ir ierobežot brīvību internetā.

Energoresursu krīze, inflācijas radītais procentu likmju kāpums un tam sekojošās globālās ekonomiskās problēmas ir izraisījušas trešo lielāko NASDAQ lejupslīdi pēdējo divu desmitgažu laikā. Tam sekojusi masveida darbinieku atlaišana dažāda mēroga tehnoloģiju uzņēmumos.

Skaļākie gadījumi kā Twitter, Meta un LinkedIn ir plaši apspriesti publiskajā telpā, taču šādas problēmas skārušas arī virkni citu uzņēmumu. Tas nav pārsteigums – uzņēmumi samazina algu fondu, lai pazeminātu kopējos tēriņus. Šis ir lielisks brīdis Latvijas uzņēmumiem iesaistīties starptautisko tirgu apguvē un pārtvert izcilus darbiniekus, kādu trūkst tuvākajā apkārtnē.

Pēdējā laikā dažādu krīžu pasaulē nav trūcis. Krīzes tik bieži ir dēvētas par iespējām, ka tas jau kļuvis klišejiski. Taču tā joprojām ir taisnība. Saspringtā ekonomiskā situācija pasaulē, kas daudziem pieredzējušiem zīmoliem liek atlaist virkni lielisku darbinieku, paplašina apvāršņus jaunuzņēmumiem, kam pēkšņi ir pavērusies iespēja piesaistīt izcilus darbiniekus un veicināt izaugsmi, kamēr konkurenti “ar stāžu” spiež bremzes. Kā liecina Google un Civitta pētījums, Latvijā 2021. gadā bija 626 jaunuzņēmumi, Baltijas reģionā kopā – 3021. Nodarbinātība jaunuzņēmumos pēdējos gados ir augusi sevišķi strauji, Latvijā sasniedzot 12% gadā, kamēr citās vadošajās nozarēs kā ražošana, tirdzniecība un transports tā nav pārsniegusi 1% vai pat bijusi ar mīnus zīmi. Vienlaikus vairāk nekā trešā daļa Latvijas jaunuzņēmumu norāda uz izcilu pārdošanas speciālistu un tehnisko darbinieku – datu analītiķu, mākslīgā intelekta speciālistu, programmētāju – trūkumu kā vienu no lielākajiem izaicinājumiem līdzās riska kapitāla piesaistes problēmām. Globālais atlaišanas vilnis var izrādīties lieliska iespēja izaugsmei.

Vēl februārī bija iespēja skatīt Monas Lizas portretu Luvrā virtuālajā realitātē. Tā kā šo portretu katru dienu apskata vairāki tūkstoši cilvēku un ir veikti attiecīgi drošības pasākumi, šo gleznu ir salīdzinoši grūti "izbaudīt". Tāpēc muzejs spēra soli pretī tehnoloģijām, ļaujot tā apmeklētājiem izdzīvot neierastu pieredzi, izbaudot šo šedevru vienatnē, izmantojot virtuālo realitāti.

Muzeji ir tikai viena no virtuālās realitātes (VR) un papildinātās realitātes (AR) pielietošanas vietām tūrisma un izklaides sfērā. Teju ikviens mūsdienās ir saskāries vai dzirdējis par 3D kino vai datorspēlēm. VR/ AR izmantošanas iespējas ir teju bez limita, gandrīz jebkurā jomā. Nākotnē ārsti skatīsies orgānus 3D projekcijā ar reālā laika datiem, kas atvieglos slimību un ievainojumu noteikšanu un palielinās precizitāti ķirurģijā. Toties inženieri varēs attīstīt un pilnveidot savas zināšanas par kosmosa kuģiem jebkurā vietā un laikā.

Arī aizsardzības sektorā 3D reljefa kartes var veicināt izpratni par apkārt notiekošo, bet drošības kontrolē, piemēram, lidostās, atvieglot bagāžas skenēšanas procedūru. Šobrīd vēl nav iespējams paredzēt, kā mainīsies pasaule pēc COVID-19 pandēmijas, taču ļoti iespējams, ka tā veicinās ātrāku izaugsmi atsevišķās nozarēs, un, piemēram, drīzumā varēsim veikt 3D video hologrammu zvanus un apmeklēt muzejus, sēžot uz dīvāna.

VAS "Latvijas Valsts meži" (LVM) padomes loceklis Kaspars Ozoliņš 17. februārī iesniedzis uzņēmumam AS "Latvijas valsts meži" paziņojumu par padomes locekļa amata atstāšanu, sociālajā tīklā Linkedin paziņojis K.Ozoliņš.

"Uzskatu, ka mana kā neatkarīga padomes locekļa pienākumu veikšana uzņēmumā AS "Latvijas valsts meži" turpmāk nav iespējama. Patstāvīgi dažādu apšaubāmas biznesa vides pārstāvju, politisko organizāciju, kā arī nepamatoti respektētu pseidoekspertu centieni dažādā un bieži prettiesiskā veidā diskreditēt gan uzņēmuma, gan tajā strādājošo darbinieku (tai skaitā padomes locekļu un manu) reputāciju man nav pieņemami. Tāpat man nav pieņemama jebkāda veida spiediena izdarīšana uz padomes locekļiem par veidu kādā būtu izlemjami tiesību aktos noteiktie tikai un vienīgi padomes kompetencē esoši lēmumi (par šāda spiediena izdarīšanu esmu informējis kapitāla daļu turētāja pārstāvi iepriekš)," vēsta K.Ozoliņš.

No darba atlaista Ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) līdzšinējā padomniece komunikācijas jautājumos Katrīna Iļjinska.

Ekonomikas ministra padomnieces amatā Iļjinska darbu sāka šogad 9.septembrī.

Iļjinska platformā "X" norāda, ka sestdien ir viņas pēdējā darba dienā Ekonomikas ministrijā, jo ministrs viņu atlaidis par ierakstu "X", kurā Iļjinska norādījusi uz nepilnībām valsts pārvaldes komunikācijas vadlīnijās.

Iļjinskas ierakstā minēta arī ministra piebilde, ka Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) Iļjinskas iepriekšminēto ierakstu uztvērusi kā uzbrukumu viņai un viņas komandai. "Esot apstājušies visi viņa [Valaiņa] jautājumi koalīcijā un vairojas arī neuzticība. Šim argumentam es ticu, jo, ja koalīcija turas nevis uz darbiem, bet uz vārda brīvības ierobežojumiem, tad, protams, katrs tvīts to var sašūpot," pauž Iļjinska.

Parādu nasta aug, un gaidāms jauns, pietiekami strīdīgs nodokļu vilnis.

1. Plāns "nākamās paaudzes ES"

Eiropas glābšanas nolūkiem iecerēts izdot arvien astronomiskākas summas, kas, šķiet, aug ja ne pa stundām, tad dienām. Vēl pirms neilga laiciņa Francijas un Vācijas vadītāji rosināja, ka visiem jau esošajiem individuālākiem un kolektīvākiem ekonomikas glābšanas plāniem pa virsu jāveido vēl papildu 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija (EK) un kopā garantētu Eiropas valdības.

Savukārt šonedēļ šo plānu jau līdz 750 miljardiem eiro "uzlaboja" tā pati EK, kura turklāt vēlas, lai 500 miljardi no šīs naudas valstīm tiktu piešķirti grantu veidā un atlikušie 250 miljardi - kādu daudzmaz klasiskāku aizdevumu veidā. Papildu šim - EK prezidente Urzula fon der Leiena arī paziņoja, ka nākamais septiņu gadu reģiona budžets būs 1,1 triljona eiro apmērā.

Saskaņā ar prestižā Ehrenberg-Bass institūta (Adelaida, Austrālija), pētījumu, 95% pircēju pašlaik nav gatavi pirkt jūsu produktus vai pakalpojumus. Viņu pētījums aptvēra plašu B2B (business to business) pakalpojumu klāstu, piemēram, bankas, juridiskās konsultācijas, IT u.c.

Klienti ir gatavi mainīt savu finanšu vai IT partneri vidēji reizi piecos gados. Tas nozīmē, ka tikai 20% klientu ir "pieejami" katru gadu, un šodien tikai 5% potenciālo klientu meklē jaunu partneri.

Tātad, tas nozīmē, ka 95% klientu šodien nav pieejami.

Pētījums arī atklāja, ka reklāma B2B nozarē galvenokārt darbojas kā informācijas avots un atgādinājuma funkcija, nevis kā tūlītējas pārdošanas veicinātāja.

Profesors Džons Dovs no Ehrenberg-Bass institūta uzskata, ka nav daudz biznesa klientu, kuri sadarbotos ar uzņēmumu, par kuru nekad nav dzirdējuši.

Citiem vārdiem sakot, ja klients ir gatavs mainīt pakalpojumu sniedzēju pēc vienas redzētas reklāmas, viņš varētu jūs apsvērt. Tomēr, ja jūsu iepriekšējā reklāmas kampaņa nenesa tūlītējus rezultātus, iespējams, jūs bijāt pārāk nepacietīgi un nevarējāt gaidīt rezultātus?

Vēl nesen Baltijas IT uzņēmumiem bija ambiciozi attīstības plāni, kas pieprasīja jaunu komandu veidošanu. Taču pandēmijas laikā IT darba tirgus piedzīvoja pārkaršanu, radot nepieredzētu cīņu par talantiem un grūtības apmierināt starptautisko pieprasījumu pēc augsta līmeņa speciālistiem.

Tagad, saskaroties ar ekonomiskās izaugsmes sabremzēšanos, daudzas organizācijas ir spiestas pārskatīt esošās personāla vadības stratēģijas un pārorientēties no ārējā personāla piesaistes uz investīcijām esošo darbinieku prasmju pilnveidē.

Šīs pārmaiņas būtiski maina izpratni par karjeru un darbinieka lomu uzņēmumā. Informācijas tehnoloģiju (IT) sektorā, kur prasības pēc jaunām prasmēm pieaug ātrāk kā jebkad, klasiskās jeb vertikālās karjeras kāpnes vairs nav vienīgais izaugsmes ceļš. Šodien attīstība nozīmē ne tikai kāpumu amatu hierarhijā, bet arī prasmju un lomu paplašināšanu horizontāli. Tendenci hierarhijām kļūt “plakanākām”, bet prasmju attīstībai - par galveno virzītspēju, apstiprina arī pētījumi.

Jums var būt lieliska, inovatīva ideja. Jums var būt pārliecība, ka iecerētais produkts būs noderīgs lielam skaitam lietotāju. Tomēr reti kuru projektu var īstenot, nepiesaistot papildu līdzekļus no investoriem. Tas nav nekas neizdarāms, taču finanšu meklējumiem ir labi jāsagatavojas. Kā to izdarīt, stāsta Helve līdzdibinātāja un TechChill valdes locekle Marija Ručevska, kas šogad darbojas arī Junior Achievement Latvia un LIAA organizēto Jauno uzņēmēju dienu 2020 žūrijā.

Darbojoties tehnoloģiju jaunuzņēmumu sfērā, esmu pārliecinājusies, ka Latvijā netrūkst entuziastu, kuri vēlas vai nu attīstīt savu ideju, vai arī piedalīties kāda interesanta, inovatīva produkta tapšanā. Tie ir gan pieredzējuši profesionāļi, kas stabilu karjeru nomaina pret izaicinošo jaunuzņēmumu vidi, gan arī skolēni, kas attīsta savus mācību uzņēmumus.

Jāsaka, jaunieši ir patiešām azartiski un savu ideju īstenošanai velta ļoti daudz laika un pūļu. Un labi zina, ko vēlas sasniegt. Par to pārliecinājos, darbojoties Junior Achievement Latvia un LIAA organizētās Jauno uzņēmēju dienas 2020 žūrijā. Ar Latvijas labākajiem mācību uzņēmumiem -finālistiem ikviens varēs iepazīties jau otrdien, 16.jūnijā, kad noritēs šā gada Jauno uzņēmēju diena.

Mākslīgā intelekta piedāvātos resursus jau šobrīd darba interviju procesā izmanto gan darba meklētāji, gan darba devēji.

Vai tas nozīmē, ka jau drīzumā sagaidīsim pilnu atlases procesa automatizāciju, un kādu ietekmi jaunākās paaudzes tehnoloģijas varētu atstāt uz darba meklējumos iesaistītajām pusēm?

Motivācijas vēstules nozīme varētu sarukt vēl vairāk

Kopš 2022. gada novembra mākslīgā intelekta (MI) jeb angliski artificial intelligence (AI) rīks ChatGPT ir devis lielākas iespējas arī tiem potenciālajiem darba ņēmējiem, kuriem līdz šim ar savu domu formulēšanu rakstiski nav veicies tik labi, kā to vēlētos. Tas ļauj ikvienam izmantot mākslīgā intelekta resursus, lai prasmīgi formulētu motivācijas vēstules un arī strukturētu CV. Pareizi formulējot jautājumus un norādes, kā arī daloties ar informāciju par vakanci un uzņēmumu, mākslīgais intelekts var iejusties potenciālā darba ņēmēja lomā un veidot pieteikuma vēstules tekstu arī no kandidāta skatu punkta.

Pašreizējās obligāciju saistības un to procentu likmes nav ilgtspējīgas Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" ilgtermiņa darbībai, tādēļ papildu kapitāla ieguldījums no valsts, visticamāk, ir neizbēgams, vietnē "LinkedIn" raksta "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks.

Lai izpildītu saistības un sasniegtu stratēģiskos mērķus, "airBaltic" nevar turpināt darboties ar jau gadiem uzkrātu negatīvu pašu kapitālu, norāda Vasks, piebilstot, ka tādēļ papildu kapitāla ieguldījums no valsts, visticamāk, ir neizbēgams, ja vien valsts nav gatava pilnībā atteikties no sava ieguldījuma par labu citiem investoriem.

Vasks arī atzīmē, ka pat tad nepieciešamā summa uzņēmuma ilgtspējīgai attīstībai varētu izrādīties nepietiekama, ja vien šāds ieguldījums nenotiek kā daļa no akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) procesa, kas ļautu sasniegt biznesa plānā paredzēto nepieciešamo kapitāla summu.

Dzinēju apkopes kavēšanās dēļ airBaltic atcels 4670 lidojumus 

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2025. gada vasaras sezonā ir spiesta atcelt kopumā 4...

Vienlaikus Vasks raksta, ka pašlaik "airBaltic" IPO agrākais iespējamais datums ir 2025.gada pavasarī atkarībā no gala vienošanās noslēgšanas laika ar stratēģisko investoru un finanšu tirgus situācijas. Tomēr Vasks atzīst, ka laiks nav "airBaltic" sabiedrotais.

Tāpat Vasks atzīst, ka sarunas ar stratēģisko investoru, kas tika iecerēts gan kā "airBaltic" biznesa modeļa validators, gan IPO procesa veicinātājs, nav noritējušas tik raiti, kā bija cerēts.

Vasks norāda, ka šāda investora piesaiste nav tikai būtisks finansiāls atbalsts uzņēmuma kapitālam, tas kalpo arī kā kritisks uzņēmuma darbības un nākotnes izaugsmes iespēju apliecinājums.

"airBaltic" padomes priekšsēdētājs min, ka "neviena kompānija pasaulē nav veiksmīgi izvesta biržā bez skaidrām izaugsmes ambīcijām, labi definētas stratēģijas un spējīgas vadības komandas, kas iedvesmo investoru uzticību". Vaska ieskatā "airBaltic" atbilst šiem kritērijiem, taču tam ir nepieciešama visu iesaistīto pušu vienota vīzija un virzība uz mērķi, lai nodrošinātu panākumus.

Tāpat Vasks skaidro, ka aviokompānijas ietekme uz Latvijas ekonomiku sniedzas daudz tālāk par tās operacionālo darbību. Kā galvenais ekonomiskās izaugsmes, eksporta potenciāla un reģionālās savienojamības veicinātājs "airBaltic" ieguldījums Latvijas ekonomikas asinsritē ir neaizvietojams, uzsver Vasks.

Viņš norāda, ka stipra uzņēmuma veidošana un attīstība ir daudz ilgāka un sarežģītāka, nekā iespēja to īsā laikā sagraut, pieņemot neapdomātus vai īstermiņa politiski motivētus lēmumus.

Tāpēc Vasks aicina visus iesaistītos izrādīt pacietību, sapratni un optimistiskāku skatījumu uz priekšdienām. "Ar skaidru vīziju un kopīgu rīcību mēs varam nodrošināt ne tikai "airBaltic" panākumus, bet arī plašāku ekonomisko izaugsmi," pauž Vasks.

Jau ziņots, ka 2024.gada 30.augustā valdība slēgtajā daļā vienojās, ka "airBaltic" pamatkapitāls, gatavojoties IPO procesam, tiks samazināts par 571,293 miljoniem eiro un tiks vienkāršota esošā uzņēmuma akciju struktūra, taču līdz šim izmaiņas atbilstoši "Firmas.lv" datiem nav veiktas.

Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka "airBaltic" pamatkapitāls tiks samazināts līdz 25,179 miljoniem eiro.

Patlaban aviokompānijas pamatkapitālu veido 25 647 282 A kategorijas akcijas, kur katras akcijas nominālvērtība ir desmit eiro, 74 323 152 B kategorijas akcijas, kur katras akcijas nominālvērtība ir trīs eiro, 113 164 518 C kategorijas akcijas, kur katras akcijas nominālvērtība ir viens eiro, kā arī 38 660 300 D kategorijas akciju, kuru nominālvērtība ir desmit centi.

Paredzēts, ka visu A, B un C kategoriju akciju nominālvērtība tiks samazināta līdz desmit centiem un 571,293 miljonus eiro novirzīs iepriekšējo gadu uzkrāto zaudējumu segšanai.

Ziņots arī, ka Latvijas valdība 30.augustā sēdes slēgtajā daļā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" akciju IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) iepriekš skaidroja, ka ar "airBaltic" stratēģisko investoru nenotiek sarunas par kontrolpaketes pārdošanu, bet par mazākuma paketes iegūšanu pirms IPO vai ejot uz IPO, kā arī, iespējams, līdzdalību IPO.

Tāpat vēstīts, ka biznesa ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz informētiem avotiem, iepriekš ziņoja, ka Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa" apsver iespēju iegādāties "airBaltic" akcijas.

Savukārt Latvijas Televīzijas raidījums "de facto" 2024.gada septembrī, atsaucoties uz tā rīcībā esošo informāciju, ziņoja, ka tiek apsvērts "airBaltic" stratēģiskajam investoram pārdot 10% akciju.

Briškens līdz šim oficiāli nav atklājis, vai potenciālais stratēģiskais investors ir Vācijas aviokompānija "Lufthansa", kā arī, cik daudz "airBaltic" kapitāldaļu un par kādu summu investoram varētu pārdot. "Darbs turpinās. Ir jābūt abpusējai vienošanās, lai šādu informāciju izpaustu. Līdz ko darījuma dokumenti būs noslēgti, nekavējoties abas puses to komentēs," iepriekš teica ministrs.

Vienlaikus ministrs iepriekš uzsvēra, ka atbildība par kapitāla piesaisti gulstas uz "airBaltic" izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju Martinu Gausu un "airBaltic" padomes priekšsēdētāju Vasku. "Uzņēmuma vadības darbs tiks vērtēts pēc sasniegtajiem rezultātiem," pauda ministrs.

Tāpat vēstīts, ka "airBaltic" 2023.gadā pārvadāja kopumā 4,536 miljonus pasažieru, kas ir par 35,7% vairāk nekā 2022.gadā, un veica 44 100 lidojumu, kas ir par 18,3% vairāk nekā gadu iepriekš.

"airBaltic" auditētais apgrozījums 2023.gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.

Pasaules darba tirgus saskaras ar būtisku izaicinājumu un ceturtdaļa miljarda cilvēku šogad zaudēs darbu, sacījis kompānijas "Microsoft" prezidents Breds Smits (Brad Smith), vēsta "BBC".

Viņš akcentējis, ka miljoniem cilvēku būs jāapgūst jaunas prasmes, lai iegūtu darbu vai pat noturētos esošajā darbavietā saistībā ar ekonomikas digitalizāciju.

"Microsoft" nesen paziņoja par plānu šogad nodrošināt apmācību un jaunu prasmju iegūšanu 25 miljoniem cilvēku visā pasaulē.

Tas tiks darīts, izmantojot "Microsoft" piederošo "LinkedIn". Tomēr vienlaikus B. Smits atzinis, ka daudzas darbavietas daudzās valstīs būs ārpus digitālās pārkvalifikācijas iespējām.

"Tā ir taisnība, ka darba iespējas visā pasaulē ir ļoti atšķirīgas. Ne visas darbavietas var digitalizēt, īpaši jaunattīstības valstīs. Mēs dzīvojam interneta nevienlīdzības pasaulē - ja mēs kaut ko nedarīsim, mēs saasināsim visas citas nevienlīdzības, par kurām mēs visi raizējamies.

Situācija, kas sabiedrībā un publiskajā vidē izveidojusies pēc Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" paziņojuma par gandrīz 5000 reisu atcelšanu, ir nesamērīgi pārspīlēta politisku iemeslu dēļ, aviokompānijas "A" plāns ir šogad veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un sasniegt rezultātus, lai nebūtu nepieciešams papildu ieguldījums no valsts, aģentūrai LETA sacīja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Komentējot to, ka Latvijas valdību veidojošās partijas pirmdien, 6.janvārī, skatīs jautājumu par lidsabiedrības "airBaltic" vadības maiņu, Gauss norādīja, ka "pieprasījums par starptautiskas aviokompānijas izpilddirektora atstādināšanu lidojumu atcelšanas dēļ parāda, ka tā ir politiski virzīta rīcība".

Gauss uzsvēra, ka viņš ir aviācijas nozares profesionālis daudz gadus. "Es varu vadīt aviokompāniju, bet es nevaru nodarboties ar politiku, un arī nenodarbošos ar politiku. Tomēr es, protams, cienu un respektēju lēmumus, kas mani ietekmē," sacīja Gauss.

Gauss uzskata, ka pēc 13 gadiem amatā, veidojot lielāko reģiona aviokompāniju un arī aviokompāniju ar vismodernāko floti, viņš ir paveicis labu darbu, kamēr tajā pašā laikā trīs Baltijas valstīs piecas aviokompānijas ir bankrotējušas.