«Nav tā, ka visām ostām Baltijas jūrā būtu vienāda pārvaldība, taču nevienai nav tāda pārvaldība kā Latvijā,» DB uzsver ostu eksperts Valters Bolēvics. Viņaprāt, pat uzņēmējiem īsti nav saprotams esošais statuss - atvasināta publisko tiesību juridiskā persona. Vaicāts, kā to izskaidrot vienkāršos vārdos, viņš saka: «Īsumā šis statuss nozīmē, ka viss ir atļauts.»
Rīgas brīvostas pārvalde savās funkcijās ir pielīdzināma pašvaldībai, skaidro Stratēģiskās plānošanas un projektu vadības departamenta direktors Vladimirs Makarovs. Saskaņā ar Likumu par ostām ostas pārvalde ir publisko tiesību subjekts, kuru izveido attiecīgās pilsētas vai novada dome un kura ir Ministru kabineta (MK) pārraudzībā.
Tikmēr uz skaidru ostu pārvalžu misijas un statusa trūkumu jau ilgstoši norāda gan Amerikas Tirdzniecības kamera Latvijā, gan Ārvalstu investoru padome Latvijā, kura jau pērn secināja, ka ostu pārvaldes ir «kvazivalsts/pašvaldības aģentūras, kuras nemaksā nodokļus un kurām ir savs budžets», turklāt tām nav akcionāra, kuram tām ir jāatskaitās vai jāizmaksā peļņa. Kaut arī Latvijas ostu pārvaldes nevar pielīdzināt uzņēmumiem, kas ostas pārvalda citās Baltijas jūras ostās, pēc ietekmes spriežot, «akcionāri» vienādās daļās, piemēram, Rīgā ir valsts un pašvaldība, skaidro zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis no zvērinātu advokātu biroja Spīgulis & Kukainis.
Saistībā ar apspriestajām ostu reformām aktualizējies jautājums par to, kādu ostu modeli Latvijai izvēlēties: atstāt līdzšinējo vai pārveidot ostas par uzņēmumiem, lai mazinātu politisko ietekmi.
Piemēram, Rīgas brīvostas pārvalde ir juridiska persona, kuras valde ir augstākā lēmēj-institūcija un tai pakļauts izpildaparāts, kuru vada pārvaldnieks. To savukārt ieceļ un atbrīvo ostas valde pēc saskaņošanas ar satiksmes ministru. Taču pati valde ir pilnībā politizēta: četrus locekļus ieceļ pilsētas dome, četrus izvirza attiecīgi satiksmes, finanšu, ekonomikas un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri, bet apstiprina MK. Vienlaikus valdes locekļu atlases kritēriji nav noteikti. Pārvaldes finanses - zemes nomas, ostu maksas u. c. ienākumus - līdzīgi citām Baltijas jūras valstu ostām tā izmanto tikai ostas infrastruktūras apsaimniekošanai un attīstīšanai, kā arī pārvaldes funkciju veikšanai. A. Spīgulis gan norāda, ka ostas pārvaldes līdzekļu ieguldīšana infrastruktūrā nav likumā noteikta kā pienākums, tādēļ nauda tiek uzkrāta, notriekta dārgās mašīnās un nevajadzīgās reklāmās.