Latvija varētu kļūt par vietu, kur tiek attīstītas augstās tehnoloģijas, īpaši ņemot vērā, ka no Krievijas augstās tehnoloģijas un zinātnes pārstāvji, kas vēlas tās attīstīt, tiek izstumti, intervijā ziņu aģentūrai LETA atzina Latvijas nanotehnoloģiju uzņēmuma Naco Technologies vadītājs Aleksandrs Parfinovičs.

Augstajām tehnoloģijām vajadzētu pārplūst, arī mūsu virzienā, sacīja nano pārklājumu tehnoloģiju ražošanas uzņēmuma vadītājs, piebilstot, ka Krievijā izveidot augsto tehnoloģiju mazo vai vidējo biznesu ir ļoti sarežģīti.

Arī Krievijas inovāciju centru Skolkovo daudzi izmanto vienīgi nodokļu atlaidēm, viņš paskaidroja. Uzņēmumi tur reģistrē kaut kādu produktu bez pievienotās vērtības, bez inovācijām un saņem atlaides.

Ražošana Krievijā netiek vērtēta tik augstu kā Eiropā. Kaut arī valsts ir noslēgusies un imports ir jāaizstāj, tur nav ieinteresēti konkurētspējīgā eksporta produktā, un nākotnes tehnoloģijās viņi neinvestē. Tāpēc, vadoties pēc sajūtām, augstajām tehnoloģijām būtu jāpārplūst, konkrēti arī mūsu virzienā, skaidroja Parfinovičs.

Automobiļu un citām rūpniecības nozaru detaļu piegādātāja Schaeffler grupa ir iegādājusies Rīgā bāzēto Latvijas uzņēmumu SIA Naco Technologies, informē uzņēmumu pārstāvji.

Naco Technologies ir zināšanas jaunu pārklājumu sistēmu attīstīšanai. Schaeffler ir līderis vairākos funkcionālo virsmu pārklāšanas tehnoloģiju tirgus segmentos. Šī inovatīvā pakalpojumu sniedzēja iegāde veicinās Schaeffler kompetences stiprināšanu nākotnes tehnoloģiju jomā, skaidro uzņēmums.

SIA Naco Technologies dibināta 2010. gadā Rīgā, izmantojot aģentūras un tirgus platformas Commercialization Reactor Riga palīdzību jauniem zinātnes uzņēmumiem. Iesaistītie investori un attīstītāji bija Imprimatur Capital, ZGI Capital un Proks Capital. Speciālisti no Latvijas, citu starpā, ir izstrādājuši šobrīd ātrāko PVD (Physical Vapour Deposition) metodi. Šīs tehnoloģijas uzdevums ir papildināt un tālāk optimizēt Schaeffler lielapjoma ražošanā izmantotās augsto tehnoloģiju vakuuma iekārtas, kurās tiek pielietotas PVD un plazmas PACVD metodes. Naco šobrīd ir seši darbinieki.

Krievijā izstrādātas tehnoloģijas ir zelta ādere, kuru Latvijas uzņēmēji nereti var izmantot gandrīz bez maksas, norāda Latvijas uzņēmuma Naco Technologies izpilddirektors Aleksandrs Parfinovičs.

Viņš atklāj, ka Krievijai nanotehnoloģiju nozarē ir ievērojama pieredze, bet Krievijas zinātnieku iestrādes Naco Technologies rīcībā nonākušas gandrīz bez maksas, pateicoties 2009.gada rudenī Rīgā notikušajam pasākumam Komerciālais reaktors, ko kopīgi organizēja Krievijas Starptautiskais zinātniski tehnoloģiskais centrs (SZTC), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), kā arī uzņēmējdarbības sākšanas atbalsta kompānija Virtual CEO.

Krievijas zinātnieki regulāri ģenerē lieliskas idejas, tomēr komerciāli tās bieži vien ir negatavas.

Parfinovičs skaidro, ka Komerciālā reaktora galvenā ideja ir palīdzēt tehnoloģijām atrast uzņēmējus, nav svarīgi, kur. SZTC galvenokārt galvenokārt sadarbojas ar zinātniekiem no valstīm, kur saprot krieviski, tostarp Krievijas, Ukrainas, Armēnijas un Gruzijas. Tāpēc tikšanās ar investoriem ir ērti rīkot tur, kur saprot krievu valodu.

Zinātnes komercializācijas platformas "Commercialization Reactor" akselerācijas programmā kopš 2018. gada ir piedalījusies 31 komanda.

22 komandas ir pabeigušas programmu, bet deviņas vēl ir attīstības procesā. Kopumā piecās akselerācijas programmās saņemti 208 pieteikumi, informē Nikolajs Adamovičs, "Commercialization Reactor" dibinātājs.

Latvijā darbojas trīs akselerācijas fondi – "Buildit", "Commercialization Reactor" un "Overkill Ventures". Katrs no tiem vairāku desmitu uzņēmumu atbalstam no finanšu institūcijas "Altum" saņēmis piecus miljonus eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma. Akselerācijas fondu pārvaldītāji veic ieguldījumus inovatīvos un agrīnas attīstības stadijas startup jeb jaunuzņēmumos ar lielu izaugsmes potenciālu. Finansējums tiek sniegts divos posmos – pirmssēklas un sēklas naudas ieguldījumu veidā.

Zinātnes komercializācijas platforma "Komercializācijas reaktors" un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) nule ir parakstījuši sadarbības memorandu par Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) Biznesa inkubācijas centra izveidi Rīgā, informēja "Komercializācijas reaktora" vadītājs Nikolajs Adamovičs.

N.Adamovičs pauda gandarījumu par izveidoto sinerģiju ar Baltijā vērienīgāko inženierzinātņu centru – RTU. "Šādi radīsim platformu, kurā apvienota "Komercializācijas reaktora" pieredze zinātnisko atklājumu komercializācijā un RTU zinātniskā un tehnoloģiskā bāze. Tā mēs veicināsim kosmosa tehnoloģiju nozares izaugsmi un uzņēmumu attīstību, lai no tā iespējami vairāk iegūtu Latvijas un starptautiskā sabiedrība," uzsvēra N.Adamovičs.

Pēc viņa teiktā, inkubators ir priekšnosacījums ātrākai zināšanu apmaiņai, jaunu inovāciju radīšanai un pārnesei, komercializācijai, kā arī papildu finansējuma piesaistei jaunuzņēmumu attīstībai, tai skaitā arī no EKA.

Īpaši pēdējos gados Latvijā straujāk veidojas startup jeb tehnoloģiju jaunuzņēmumu vide

Latvijai nepieciešams savs veiksmes stāsts – līdzīgi kā Igaunijai Skype, bet ne jau tikai tāpēc, lai lepotos, uzsver eksperti. Veiksmīgs pārdošanas darījums ne vien vairo pašapziņu un citiem rada motivāciju darboties šajā jomā, bet arī padara pieejamas vietējās investīcijas. «Valsts finansējums Latvijas startup investīcijās ir ļoti zems. Tā kā lielākais pārsvars fondu, kas darbojas Latvijā, pārvalda publisko naudu, šo fondu komandas nav gatavas aktīvi iesaistīties startup finansēšanā. Tiem ir augsts neizdošanās risks, līdz ar to arī to investīcijām, tāpēc fondu komandām jābūt augsti kvalificētām un pieredzējušām,» stāsta Jekaterina Zaiceva, startup platformas Labs of Latvia projekta direktore. Līdz šim Latvijā zināmi vien daži šādu uzņēmumu pārdošanas gadījumi – ask.fm, Coobook, 4finance, Naco Technologies. Nelielais startup pārdošanas darījumu skaits Latvijā liecina par to, ka ir ļoti maz cilvēku, kuri ir izgājuši vismaz vienu veiksmīga startup uzbūvēšanas ciklu, kas savukārt nozīmē to, ka valstī gandrīz vai nav iekšējās «gudrās naudas», ko pārdala cilvēki ar pieredzi minēto uzņēmuma uzbūvēšanā. Viņas skatījumā zems publiskās naudas īpatsvars nozīmē arī to, ka valsts no savas puses neuzskata iesācējuzņēmumu darbības attīstību Latvijā par savu prioritāti un nevēlas vai nejūtas droši strādāt ar augsta riska investīcijām, kas liecina, ka pagaidām nav izpratnes par to potenciālo pozitīvo atdevi ekonomikai ilgtermiņā.

ALTUM un Ekonomikas ministrija aicina jaunos uzņēmējus 10. jūnijā apmeklēt Atbalsta gadatirgu biznesa uzsācējiem. Tajā vienuviet varēs uzzināt pašu svarīgāko biznesa uzsācējiem par finansējuma saņemšanas iespējām, piemēram, valsts atbalsta programmu aizdevumiem, riska kapitāla fondiem, biznesa eņģeļiem un dažādiem citiem atbalsta mehānismiem – inkubatoriem, mentoriem, pašvaldību piedāvāto atbalstu u.c.

Dalība pasākumā bez maksas, taču vietu skaits ierobežots, tāpēc interesentiem savlaicīgi jāpiesakās altum.lv.

«Sākot jaunu biznesu, uzņēmējiem visbiežāk pietrūkst finansējuma vai informācijas par iespējām to iegūt. Tāpēc ALTUM kopā ar Ekonomikas ministriju jau otro gadu rīko plašu informatīvo pasākumu biznesa uzsācējiem. Tā ir iespēja vismaz reizi gadā vienuviet uzzināt koncentrētus piedāvājumus visdažādākajiem atbalsta mehānismiem, ko sniedz ne tikai valsts, bet arī pašvaldības, bankas un dažādas nevalstiskās organizācijas, kā arī noskaidrot, pie kā meklēt atbalstu – finansējumu, zināšanas, bezmaksas telpas vai vienkārši citu uzņēmēju pieredzē balstītu padomu,» stāsta ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Pasaules enerģētikas un automātikas tehnoloģiju uzņēmums ABB novērtējis Latvijas iesācējuzņēmuma Adaplab Oil&Gas piedāvāto risinājumu industriālajiem kontrolleriem; šobrīd tiek apspriestas tehniskas detaļas un strādāts pie kopēja projekta uzsākšanas, informē akcelerācijas platformas Komercializācijas reaktors vadītājs Nikolajs Adamovičs.

Pēc Adaplab patentētās tehnoloģijas radītais adaptīvais (pašregulējošais) programmrisinājums bija viena no desmit labākajām tehnoloģijām, kas iekļuva konkursa ABB Drives Innovation Challange finālā. Tā mērķis bija meklēt veidus, kas palīdzētu uzlabot ABB ražotos elektromotoru frekvenču pārveidotājus.

«Ja mēs palūkojamies apkārt, tad elektromotori ir visur: ledusskapjos, gaisa kondicionieros, ūdens sūkņos, u.c. Savukārt frekvenču pārveidotājus izmanto motoru apgriezienu un griezes momenta regulēšanai, tādējādi tie strādā daudz efektīvāk un ir iespējams būtiski samazināt elektrības patēriņu. Šie ieguvumi ir svarīgi gan ražošanas procesiem, gan birojiem, gan arī vienkāršā ikdienas dzīvē,» skaidro Adaplab vadītājs Raivis Ņikitins.

Jaunuzņēmumi ir būtiska ekonomikas sastāvdaļa, un tiem ir nozīmīga loma labi atalgotu darbavietu radīšanā un nodokļu maksājumos valsts budžetā.

Kopš 2014. gada ik gadu Latvijā rodas aptuveni 50 jaunuzņēmumi, un šobrīd to skaits ir sasniedzis 418, liecina Ekonomikas ministrijas, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas un eksporta konsultāciju un tirgus izpētes kompānijas Gateway&Partners pētījums par Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmu. Laikā no 2012. līdz 2018. gadam jaunuzņēmumi budžetā nodokļos iemaksājuši vismaz 34 miljonus eiro. Lai veicinātu šāda veida uzņēmumu aktivitāti un atbalstītu tos panākumu gūšanā, plānoti grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, paredzot iespēju piešķirt akciju opcijas SIA darbiniekiem un sniedzot atbalstu arī tādiem uzņēmumiem, kam saistībā ar investīciju piesaisti ir izveidota māteskompānija citā valstī. Vairāk par secinājumiem pētījumā un situāciju Latvijas jaunuzņēmumu vidē stāsta Gateway&Partners Tirgus izpētes projektu vadītāja Zanda Vipule un Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms.

Pasaules Uzņēmējdarbības kausa (Entrepreneurship World Cup – EWC) Latvijas nacionālajā finālā 25.augustā pieci perspektīvi Latvijas jaunuzņēmumi sacentās par iespēju nokļūt globālajā finālā Rijāda, Saūda Arābijā, kā arī par balvu fondu 1 miljona ASV dolāru apmērā.

Pēc žūrijas balsojuma par Latvijas uzvarētāju kļuva uzņēmums Longenesis – veselības tehnoloģiju jaunuzņēmums no Rīgas, kas vairākkārt paātrina farmācijas industrijas klīnisko pētījumu gaitu. Savukārt skatītāju simpātijas balvu ieguva Uniscopia Group, kas izstrādājis e-komercijas platformu Printscopia, saviem klientiem piedāvājot gan iegādāties dažādus ar 3D tehnoloģiju radītus produktus, gan arī pašiem pasūtīt dažādu 3D produktu izveidi.

Latvijas fināla uzvarētājs saņēma īpašu kausu, ceļazīmi uz starptautisko biznesa konferenci “WebSummit” Lisabonā, Portugālē, kā arī dalību Pasaules Uzņēmējdarbības kausa akseleratorā. Šajā konkursā ieguvēji ir visi dalībnieki – visiem pieciem fināla dalībniekiem būs iespēja apgūt “Franklin Covey” biznesa treniņus un saņemt konsultācijas izcilības sasniegšanai.

Aerones ir atzīts par galvenās - Zelta godalgas ieguvēju šī gada Vācijas-Baltijas Biznesa balvu pasniegšanas ceremonijā, kas šā gada 18.aprīlī norisinājās Rostokā, Vācijā.

Vācijas uzņēmējdarbības balvu "Zaļais inovators 2024" šogad saņem Latvijas robotizētās vēja turbīnu apkopes uzņēmums Aerones. Otrajā vietā ierindojās Latvijas nanopārklājumu un citu jauno materiālu izstrādātājs zaļā ūdeņraža ražošanai "Naco Technologies", bet trešajā vietā – Lietuvas biotehnoloģiju uzņēmumam "Nando".

Balva tiek piešķirta Baltijas valstu uzņēmumiem, kas demonstrē izcilu iniciatīvu un inovācijas zaļo, videi draudzīgo tehnoloģiju un ilgtspējības jomās.

Balvai pieteiktos uzņēmumus un to inovācijas vērtēja kompetenta žūrija, kuras sastāvā bija augsta ranga nozares pārstāvji no Vācijas, kas pārstāvēja tādus uzņēmumus kā Bayer, DHL, Schwenk, Siemens un citus.

Latvija var lepoties ar gudriem un talantīgiem cilvēkiem gan zinātnē, gan uzņēmējdarbībā – drosmīgākie mūsu laboratorijās radītās tehnoloģijas padara konkurētspējīgas un atrod noietu tirgu globālā mērogā.

Protams, šiem uzņēmīgajiem Latvijas talantiem ir nepieciešama ceļa karte zinātņu ietilpīgo uzņēmumu izaugsmei, un tās veidotāji lielā mērā ir zinoši speciālisti no valsts puses. Tieši ar tādu domu apkopojam zinātņietilpīgu uzņēmumu finansētājus un atbalstītājus, tāpat idejas, kā tehnoloģiju izstrādi vēl labāk atbalstīt nākotnē. Turklāt ne tikai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) strādā ar zinātņietilpīgu uzņēmumu atbalstīšanu. Maijā Latvijā notikušajā “Deep Tech Atelier 2024” konferencē iesaistījām visas puses – pētniecības organizācijas, industrijas ekspertus, zinātniskos jaunuzņēmumus, valsts pārvaldes pārstāvjus un tehnoloģiju interesentus, publiskos un privātos investorus –, lai saprastu katra dažādās iespējas un būtisko, ko pievienot iepriekšminētajai ceļa kartei.