Ražošana

Latvijas mālu var izmantot kosmētikas līdzekļu gatavošanā

Baiba Zālīte, speciāli db.lv,19.02.2015

Jaunākais izdevums

Latvijā iegūtus mālus iespējams izmantot tonālo krēmu, sejas masku, losjonu, ultravioleto (UV) starojumu aizturošu saules aizsardzības krēmu un citu kosmētisko līdzekļu izgatavošanai, izpētījusi Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) jaunā zinātniece Inga Dušenkova.

Šī ir pirmā reize, kad kāds zinātnieks ir izpētījis Latvijas mālu fizikāli ķīmiskās īpašības, lai uzzinātu, vai māls ir izmantojams kosmētisko produktu ražošanā. Tāpat pirmo reizi ir pētīta ādas taukos esošu organisko savienojumu absorbcija uz māliem.

«Mālu pielietojums kosmētikā nav nekas jauns, tomēr Inga Dušenkova savā pētījumā ir atklājusi būtisku niansi - māla spēju aizsargāt no UV starojuma. Pateicoties šai īpašībai, Ingas izstrādātajiem krēmiem nav nevēlamu blakusiedarbību,» jaunās pētnieces darbu skaidro RTU asociētais profesors Visvaldis Švinka.

I. Dušenkova izpētes darbā pārliecinājusies, ka ķīmiski neapstrādātā veidā māli izmantojami kā attīrošas sejas maskas. Smalkāko mālu frakciju var izmantot pastās un losjonos, nepieciešamās konsistences iegūšanai, emulsiju stabilizēšanai un arī kā UV filtrus saules aizsargkrēmos un citos kosmētiskajos produktos. Piemēram, brūnās krāsas mālus var pievienot tonālajiem krēmiem kā pigmentu, vienlaicīgi arī nodrošinot aizsardzību pret UV starojumu.

V. Švinka izceļ arī jaunās zinātnieces metodi mālu attīrīšanai, ar kuras palīdzību var iegūt augstas kvalitātes izejvielas ne tikai kosmētisko produktu, bet arī kompozītmateriālu uz polimēru bāzes izgatavošanai.

I. Dušenkova šī gada februārī aizstāvēja promocijas darbu par Latvijas mālu sagatavošanas tehnoloģijas izstrādi un īpašību pētījumu izmantošanai kosmētiskajos produktos.

Kaut arī māls kopš seniem laikiem ir izmantots ādas attīrīšanai un kā pretiekaisuma līdzeklis dažādu brūču un kairinājumu dziedināšanai, pašlaik Latvijā tas kalpo galvenokārt būvmateriālu un keramikas materiālu ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kas ir labāk – iegādāties kosmētiku fiziskajā veikalā vai internetā? Lai arī daudzi joprojām izvēlas veikt savus pirkumus fiziskajos veikalos, it sevišķi iegādājoties dekoratīvo kosmētiku, jo ir iespēja izmantot testerus pirms produkta iegādes un apskatīt produktu reālajā dzīvē, arvien vairāk cilvēku pērk kosmētiku arī internetā. Kādi ir vērtīgākie ieguvumi kosmētikas iegādei interneta veikalā un fiziskajā veikalā un kur labāk veikt pirkumus?

Kosmētikas interneta veikalu priekšrocības

Gandrīz ikviens kosmētikas interneta veikals piedāvā ļoti plašu produktu daudzveidību, dažādas akcijas un īpašos piedāvājumus, kas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc pircēji izvēlas online veikalu. Taču arī fiziskie veikali neatpaliek dažādu akciju rīkošanā, izdevīgu cenu piedāvāšanā un sortimenta papildināšanā. Tad kāda ir būtiskākā priekšrocība kosmētikas iegādei internetā? Tas viennozīmīgi ir iepirkšanās ērtums un arī ātrums. Lai arī daudzi izbauda pastaigas pa veikaliem, bieži šai nodarbei var nepietikt laika. Arī ilgstoša stāvēšana pie veikala plauktiem un produktu pētīšana dažkārt var kļūt par visai nogurdinošu procesu. Tāpēc talkā nāk ērtā iepirkšanās internetā, kas ļauj no mums ērtas vietas un vēlamajā laikā veikt nepieciešamos pirkumus. Ne mazāk svarīgi, ka šis process norit diezgan ātri, it sevišķi, ja zini, kādi produkti ir vajadzīgi – daži klikšķi un preces jau tiek gatavotas nosūtīšanai klientam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dabīgās kosmētikas ražotājus likumi nesargā

Dienas Bizness,15.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zinātnieki ik gadu nāk klajā ar jauniem atklājumiem par dažādu ķīmisko vielu toksisko iedarbību. Arī kosmētikas lauciņā aizliegto vielu saraksts regulāri tiek papildināts ar simtiem jaunu nosaukumu. Tomēr atšķirībā no pārtikas, kur bioloģiskās lauksaimniecības produktus strikti regulē Eiropas Savienības (ES) regula, kosmētikas produktu nozarē Eiropā un arī citviet pasaulē likumi nedefinē, kas ir vai nav dabīga kosmētika, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Tirgū pircējam pieejami daudzi kosmētikas līdzekļi, kas tiek pozicionēti kā dabīgi, izgatavoti no augu valsts sastāvdaļām, taču to sastāvā iekļautas vielas, kuras satur no naftas produktiem izgatavotās minerāleļļas vai sintētiskus konservantus un parfīmus, parabēnus vai propilēna glikolu. Norādes – dabīgs vai ekoloģisks – vēl neliecina, ka šī kosmētika ir pilnībā brīva no ķīmiskām vielām. Vienīgais dabiskas, ekoloģiski tīras kosmētikas kvalitātes garants ir atsauce uz starptautiski atzītu sertifikāciju.

MADARA Cosmetics ir pirmais kosmētikas ražotājs Latvijā, kura visi produkti ir pilnībā dabiski, atzīti par ekoloģiskiem un sertificēti pēc starptautiskā Ecocert standarta. Kā atzīst MADARA Cosmetics vadītāja Lotte Tisenkopfa-Iltnere, pieprasījums pēc dabiskās kosmētikas pasaulē strauji audzis, un augusi arī sertificēšanas institūciju kompetence. «Līdz ar to arī prasības kosmētikas produktu sertifikācijā kļuvušas daudzkārt skrupulozākas, nekā tas ir citu nozaru pretendentiem uz ekoloģiska produkta statusu,» norāda L. Tisenkopfa-Iltnere. MADARA Cosmetics jau kopš 2006. gada ir mērķis kļūt par vienu no pazīstamākajiem dabīgās kosmētikas zīmoliem Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kosmētikas tirgus ir aptuveni 160 miljonus eiro liels, proti - Latvijā gada laikā tiek pārdoti dažādi kosmētikas produkti šādā vērtībā, lieicna Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas (LAKRA) apkopotie dati liecina.

Līdzīgi kā Eiropā, vadošās produktu kategorijas ir ādas un matu kopšanas līdzekļi, savukārt mazāko īpatsvaru ieņem dekoratīvā kosmētika.

Asociācijā atzīmē, ka kosmētikas noieta apjomi turpina pieaugt visos noieta kanālos, taču visstraujāk pieaugusi e-komercija.

«Kosmētikas industrija, līdzīgi kā daudzas citas, arvien lielāku vērību pievērš produktu tirdzniecībai internetā. Latvijā pēdējā gada laikā kosmētikas tirdzniecība internetā pieaugusi par vairāk nekā 40% un prognozējams, ka turpmāk šis pieaugums varēt saglabāties 20% robežās,» atzīst LAKRA valdes priekšsēdētāja Ieva Plaude-Rēlingere.

Latvijas kosmētikas tirgus apjoms, ņemot vērā demogrāfijas tendences, pēdējos gados neesot būtiski mainījies, un nav sagaidāms, ka tas strauji attistīsies arī nākotnē. Tieši šī iemesla dēļ Latvijas vadošie kosmētikas ražotāji daudz lielāku uzsvaru liek uz eksporta tirgiem, kuros tiek realizēti aptuveni 85% no saražotās produkcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji kosmētikai gadā vidēji tērē 81 eiro, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā, liecina Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas apkopotie dati.

Arī salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm Latvijas iedzīvotāji kosmētikai atvēl mazāk līdzekļu. Eiropā viens iedzīvotājs gadā kosmētikai tērē aptuveni 134 eiro, rāda COLIPA Market Performance dati. Visvairāk par kosmētiku maksā Šveices iedzīvotāji – divas reizes vairāk nekā vidēji Eiropā.

«Protams, izdevumus par kosmētiku ietekmē produktu cena un iedzīvotāju pirktspēja konkrētajā valstī. Tajā pašā laikā dati rāda, ka citu valstu iedzīvotāji daudz biežāk izvēlas sevi palutināt, iegādājoties dažādus kosmētikas un skaistumkopšanas līdzekļus. Arī Latvijā mēs biežāk varam novērot, ka cilvēki atvēl papildu līdzekļus kosmētikas iegādei, pievēršot lielāku uzmanību tās kvalitātei, produktu sastāvam un izcelsmes valstij. Par to liecina gan kosmētikas tirgus pieaugums, gan arī pirktspējas palielināšanās pēdējos gados,» norāda Ieva Plaude-Rēlingere, Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Cosmetic Lab: Kosmētikas ražošana ir viena no perspektīvākajām nozarēm Latvijā

Rūta Lapiņa,19.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas ražošanas nozare ir viena no perspektīvākajām Latvijā, pārliecināts ir vietējā kosmētikas ražotāja Cosmetic Lab vadītājs Mārtiņš Baklāns.

«Uzskatu, ka kosmētikas ražošanas nozare ir viena no perspektīvākajām Latvijā, jo mums ir gan zinoši speciālisti, gan jauni un ambiciozi uzņēmumu vadītāji, bet asociācija ir tā vieta, kur mācīties citam no cita, kā arī iespēja veidot un attīstīt kopēju redzējumu par Latvijas kosmētikas nozari mūsu valstī un ārzemēs. Uzņēmumiem veiksmīgi attīstoties nākotnē, Latvija var kļūt par vadošo kosmētikas ražošanas valsti Ziemeļeiropā, jo mūsu produkciju novērtē daudzviet pasaulē,» saka M. Baklāns.

Cosmetic Lab, kas ražo ziepes un vannas bumbas, papildinājis Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijā (LAKRA) rindas. Uzņēmumā strādā 17 darbinieki, un uzņēmuma apgrozījums 2016. gadā bija vairāk nekā 320 000 eiro, bet šogad tas plānots jau aptuveni 900 000 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jaunā uzņēmēju paaudze nodibina Latvijas Kosmētikas ražotāju asociāciju

Lelde Petrāne,10.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki Latvijas kosmētikas nozares pārstāvji – MADARA Cosmetics, Bio2You, Stenders, Kinetics Nail Systems un Ieva Plaude-Rēlingere – nodibinājuši Latvijas Kosmētikas ražotāju asociāciju (LAKRA), kuras mērķis ir popularizēt mūsdienu Latvijas kosmētikas ražotājus un to produktus Latvijā un ārpus tās robežām. Asociācija strādās ne vien pie Latvijas kā kvalitatīvas kosmētikas ražotājvalsts tēla, akcentējot produktu kvalitāti, bet arī izglītos Latvijas sabiedrību par vietējās kosmētikas pozitīvajām īpašībām.

«LAKRA apvienojušies ražotāji, kuru kopējais apgrozījums ir aptuveni 20 milj. eiro, turklāt gandrīz 70% no saražotās produkcijas asociācijas biedri eksportē. Tas norāda uz šīs nozares konkurētspēju un arī potenciālu, jo Latvijas kosmētikas nozarē šobrīd ir ienākusi jauna uzņēmēju paaudze, kas spēj radīt ne tikai interesantus un kvalitatīvus produktus, bet arī aizraujošu stāstu, kas ir ļoti būtiski, lai iekarotu ārvalstu tirgus,» skaidro LAKRA valdes priekšsēdētāja Ieva Plaude-Rēlingere.

«Mūsu paaudzei ir pilnīgi jauns skatījums uz kosmētikas industriju. Turklāt ir gan vēlme un enerģija, gan ambīcijas savas idejas realizēt ne tikai Latvijas mērogā vien. Esmu pārliecināts, ka Latvijas kosmētikas industriju nākotnē ārvalstīs uztvers ne tikai kā līderi Baltijas mērogā, bet arī kā spēcīgu un kvalitatīvu kosmētikas ražotāju Ziemeļeiropā. Tieši tādēļ mēs esam apvienojuši savus spēkus,» saka MADARA Cosmetics valdes loceklis Uldis Iltners.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kosmētikas ražotājs Mara Naturals: Mūsu produktiem un sastāviem mēs neredzam konkurentus

Monta Glumane,28.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmols «Mara Naturals» kosmētikas produktu ražošanu uzsāka pirms nedaudz vairāk nekā gada, taču tagad piedāvā jau 51 kosmētikas produktu, nesen laidis klajā jaunu produktu līniju un kaļ plānus par sava veikala atvēršanu, biznesa portālam Db.lv pastāstīja SIA «Mara Naturals» līdzīpašnieks Aivars Jermolovičs.

Uzņēmuma līdzīpašniekam, kurš kosmētikas ražošanas nozarē darbojas jau deviņus gadus, 2013. un 2014.gada mijā radusies ideja, ka savas zināšanas un pieredze jāiegulda latviskā zīmolā, kas būtu starptautiski labskanīgs un tajā būtu iestrādāts kods, kas saistītos ar Latviju. Tika uzstādīts mērķis,ka zīmolam jābūt individuālam, īpašam, atšķirīgam no tā, kas jau ir tirgus piedāvājumā.

«Lēnām būvējām un likām visu kopā, bet sarežģītākais bija mūsu pašu uzstādītie mērķi. Mēs gribējām atšķirties ar to, ka radīsim maksimāli dabīgu kosmētiku un uzstādījām sev ļoti augstus standartus, kas paša zīmola palaišanu aizkavēja par aptuveni divarpus gadiem. Mums jau bija radīts dizains, etiķetes, bet problēmas sagādāja receptūras. Izvēlējāmies produktus, kurus mēs vēlamies radīt, bet mēs uzstādījām augstāko mērķi – vēlamies izvairīties no sls, parabēniem, alergēniem, krāsvielām,» skaidro uzņēmuma līdzīpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lodes māla karjerā iegūst augstvērtīgo devona mālu un atrod bruņuzivis

Dienas Bizness,05.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī Latvijas zemes dzīlēs nav atrodams zelts, mūsu valsts pamatbagātība ir tie zemes dzīļu resursi, ko veido tagad vai nākotnē izmantojamie nogulumi, ieži un minerāli, iežos sastopamās šķidrās derīgās vielas, zemes dzīļu siltums un saimnieciskai izmantošanai derīgas ģeoloģiskās struktūras, otrdien raksta laikraksts Diena.

Izpētīti un apzināti ir tādi Latvijas derīgie izrakteņi kā kaļķakmens, dolomīts, māls, kvarca smiltis – to ieguves iespējas nodrošina ar izejmateriāliem dažādas rūpniecības un tautsaimniecības nozares. Viens no Latvijā pazīstamākajiem zīmoliem, kam ir vairāk nekā pusgadsimtu sena vēsture un kas veidojies, uzņēmējdarbību balstot uz māla ieguves iespējām, ir Lodes ķieģelis. Lodes karjerā ķieģeļu ražošanai mālu iegūst joprojām, taču te ir atklāta arī kāda unikāla iegula.

Mūsdienās būvkeramikas nozarē par augstvērtīgu izejvielu tiek uzskatīts tā saucamais devona māls, kas uzkrājies pirms aptuveni 385 līdz 410 miljoniem gadu.

No Latvijā apzinātajām devona mālu atradnēm nozīmīgākā ir Cēsu pusē – Priekuļu novada Liepā. Atradni 1953. gadā atklāja ģeologs Jānis Sleinis. Tolaik Liepas ciemata apkārtnē tika izpētītas vairākas devona mālu iegulas, kuras apvienotas Liepas atradnē. 1963. gadā darbu tajā sāka Lodes drenu un cauruļu rūpnīca. Mūsdienās Liepas mālu izpētītie krājumi pārsniedz 20 miljonus kubikmetru, atradnes tuvumā vēl tiek prognozēti papildresursi 44 miljonu kubikmetru apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludināts apbūves ieceres arhitektūras un dizaina risinājumu ideju konkurss “Ražošanas ēkas un rūpnieciskās ražošanas ēkas rekonstrukcijas ideju mets” vēsturiskajā kosmētikas ražotnē “Dzintars”, Rīgā Mālu ielā 30.

Uzņēmuma ražošanas un komercapbūves teritoriju veido divi funkcionāli saistīti nekustamie īpašumi: zemes gabals ar kopējo platību 65 300 m2 un ēkas ar kopējo platību 48 000 m2. Apbūves teritoriju veido kopā 52 ēkas (administratīvā ēka, ražošanas ēkas, noliktavas, saimniecības ēkas, tehniskās ēkas, darbnīcas, laboratorija).

Konkursā aptveramais rekonstrukcijas apjoms iekļauj:

  • 3 stāvu rūpnieciskās ražošanas ēka: ar zīmola, uzņēmuma un ražošanas izstāžu zāli, e-veikala pirktās produkcijas saņemšanas vietu, tehnisko stāvu, biroju telpām, kvalitātes kontroles laboratoriju, kosmētikas līdzekļu izstrādes laboratoriju, parfimērijas laboratoriju, cieto formu izstrādes laboratoriju un testēšanas telpām;
  • 1 stāva ražošanas ēka: ar ražošanas, fasēšanas telpām, noliktavām izejvielu, iepakojuma, etiķešu un komplektējošo detaļu glabāšanai, kabinetiem, ražošanas procesa kvalitātes kontroles laboratoriju un ieejas risinājumu viesiem, kas paredz iespējas apskatīt ražošanas procesu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Grib atkārtot to, kas Dzintaram izdevās Padomju Savienībā

Anda Asere,24.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunizveidotās Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas mērķis ir kopīgiem spēkiem iekarot Eiropas kosmētikas tirgu

Db.lv šopavasar ziņoja, ka Latvijas kosmētikas nozares uzņēmumi – Madara Cosmetics, Bio2You, Stenders, Kinetics Nail Systems un Ieva Plaude-Rēlingere – nodibinājuši Latvijas Kosmētikas ražotāju asociāciju.

Lielākais izaicinājums, vēloties iekarot jaunus tirgus, ir pārliecināt pircēju, ka tik mazā valstī šāda industrija var pastāvēt. «Mums ir stabila bāze, kāpēc attīstījās kosmētikas ražošana. 90. gadu sākumā, sabrūkot Padomju Savienībai, diezgan ievērojama liela daļa no medicīnas vidējā personāla Latvijā pārkvalificējās uz skaistumkopšanu, un pašlaik Latvijas skaistumkopšanas pakalpojumu kvalitāte ir viena no labākajām Eiropā. Es nesaku, ka Francijā vai Londonā nevar dabūt tikpat labus pakalpojumus, bet tā ir ļoti šaura niša, pakalpojumi ir dārgi. Latvijā ir spēcīga skaistumkopšanas pakalpojumu nozare un tas ir pamats tam, ka kosmētikas ražotāji savus produktus var uzreiz pamēģināt pie nozares speciālistiem. Otrs iemesls ir uzņēmums Dzintars. Tā bija PSRS nozīmīgākā fabrika, kas ir atstājusi savu nospiedumu Latvijas ķīmijas nozarē. Mēs gribētu atkārtot to, kas Dzintaram izdevās Padomju Savienībā – mēs to ambiciozi gribētu atkārtot Eiropas Savienībā,» saka I. Plaude-Rēlingere, Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja. Vaicāta, kuram no uzņēmumiem tas varētu izdoties, viņa norāda, ka katram no asociācijas esošajiem biedriem ir liels potenciāls, turklāt katram tas ir iespējams savā nišā. «Eiropa ir tirgus ar 510 milj. iedzīvotāju. Jāizmanto tas, ka iekšējā Eiropas tirgū nav muitas barjeru, var reģistrēt filiāles un vienotu zīmolu – tas viss ietaupa finanses un dod iespējas tādas valsts uzņēmumiem kā Latvija,» viņa spriež.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Stenders jaunais vadītājs Gang Yang: Ražošana ir un paliks Latvijā

Zane Atlāce - Bistere,11.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kosmētikas ražotājs Stenders sadarbībā ar ilggadējiem uzņēmuma franšīzes partneriem Ķīnā noslēdzis darījumu ar Ķīnas investīciju fondu par 100% uzņēmuma daļu pārdošanu. Par uzņēmuma jaunajiem vadītājiem kļūst līdzšinējie partneri un franšīzes īpašnieki Ķīnā Mr. Gang Yang un Mr. Yang Zhao, informē uzņēmuma globālā mārketinga un attīstības vadītāja Baiba Čipa – Ziemele.

Jau vairāk nekā gadu Stenders ir strādājis pie investīciju piesaistes, kas palīdzētu atrisināt finanšu saspīlējumu un ļautu uzņēmumam pilnvērtīgi strādāt, attīstīties un turpināt iepriekšējos gados uzsākto izaugsmi. Pēc gandrīz gadu ilgušām pārrunām sadarbībā ar Stenders ilggadējiem Master franšīzes partneriem Ķīnā darījums ir noslēgts ar CICC Ehealthcare Investment Fund, kas ir daļa no viena no lielākajiem Ķīnas investīciju fondiem.

Šī darījuma rezultātā uzņēmuma dibinātāji Jānis Bērziņš, Zane Stavra un līdzīpašnieki Ieva Eglīte, Ameen Ali Y Yamany un investīciju fonds BaltCap Latvia Venture Capital Fund savas uzņēmuma daļas ir pārdevuši augstākminētajam fondam, kas kopš 2017. gada 29. septembra ir uzņēmuma Stenders vienīgais īpašnieks. Pats fonds uzņēmuma vadībā neiesaistīsies, to darīs līdzšinējie Stenders partneri Ķīnā, tagadējie uzņēmuma valdes locekļi Mr. Gang Yang un Mr. Yang Zhao.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju uzņēmums Wolt ir uzsācis sadarbību ar Latvijas kosmētikas ražotāju AS Madara Cosmetics, nodrošinot vairāk nekā 170 kosmētikas preču ātrās piegādes no četriem kompānijas veikaliem.

Līdz pat vasaras nogalei visu kosmētikas preču, kā arī citu nepārtikas preču piegāde iedzīvotājiem būs bezmaksas.

“Turpinām paplašināt Wolt platformā pieejamo preču un produktu klāstu un atbilstoši pieaug arī vietējo sadarbības partneru skaits. Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc esam mainījuši sadarbības modeli starp galveno biroju Helsinkos un vietējām Baltijas valstu struktūrvienībām. Jaunais modelis ļauj Wolt Latvija darboties daudz patstāvīgāk, vienkāršojot sadarbību ar vietējiem sadarbības partneriem. Tostarp vienkāršojusies ir arī grāmatvedības uzskaite, jo visu tagad var izdarīt tepat uz vietas Latvijā. Paredzam, ka tagad straujāk palielināsies vietējo sadarbības partneru skaits, un noteikti plānojam palielināt arī Wolt platformā pieejamo kosmētikas preču klāstu. Klienti iepriekš mums regulāri rakstīja vēstules un jautāja arī sociālajos tīklos, kad sāksim piegādāt smaržas, šampūnus, krēmus un citas kosmētikas preces. Šobrīd platformā jau ir 27 kosmētikas veikali, kas piedāvā vairāk nekā 2000 kosmētikas preču,” norāda Wolt vadītāja Baltijā Līsa Ristala.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Madara Cosmetics investē miljonu eiro ražotnes attīstībā

Db.lv,19.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot vairāk nekā miljonu eiro jaunu, inovatīvu produktu izstrādē un ražošanas iekārtu iegādē un uzstādīšanā, vadošais dabīgās kosmētikas ražotājs Latvijā AS Madara Cosmetics tuvojas projekta „Jaunu produktu ieviešana ražošanā ar samazinātu ietekmi uz vidi zaļo inovāciju jomā AS Madara Cosmetics” noslēgumam.

Lai pilnveidotu ilgtspējīgāku ražošanu, AS Madara Cosmetics ražotnē šogad uzstādīta laboratorijas izmēra vakuuma maisīšanas iekārta, kas paredzēta gan emulsijas tipa produktu, gan dekoratīvās kosmētikas ražošanai. Savukārt, lai nodrošinātu vēl inovatīvāku produktu ražošanu - esošās ražošanas tehnoloģijas ir papildinātas ar vēl vienu vakuuma maisīšanas iekārtu, kas paredzēta emulsijas tipa produktu ražošanai un ir viena no lielākajām produktu ražošanas iekārtām ražotnē ar darba tilpumu līdz pat 1100.

Projekta ietvaros uzstādītas arī pulverveida vielu jaukšanas iekārta un pūdera presēšanas iekārta, kā rezultātā šobrīd tiek aktīvi turpināts darbs pie minerālā sejas pūdera izstrādes un citiem dekoratīvās kosmētikas jaunumiem, attīstot vaigu sārtumu, izgaismotāju un bronzeru formulas un toņus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā kosmētikas ražotāji vēl vairāk pievērsīsies dabīgas kosmētikas ražošanai ar dažādiem papildefektiem, piemēram, aizsardzību pret elektromagnētisko lauku iedarbību

Tā uzsver DB aptaujātie kosmētikas ražotāji. Tāpat 2017. gadā gaidāma jaunu zīmolu ienākšana un nostiprināšanās tirgū.

AS Spodrība direktors Raimonds Krampāns norāda, ka 2017. gadā arvien nozīmīgāku vietu ieņems kosmētikas līdzekļi, kuru sastāvā ir dabīgas izcelsmes izejvielas. Patērētāji lielāku uzmanību pievērsīs ne tikai produkta sastāva kvalitātei, bet arī to ētiskai iegūšanai, produkta ražošanas procesam un izcelsmes valstij. «Kaut arī pēdējos gados Latvijā ir strauji pieaudzis dabīgās kosmētikas zīmolu skaits, tomēr šajā segmentā aizvien ir brīva niša, tāpēc mēs šobrīd strādājam pie jaunas dabīgās kosmētikas līnijas, ko plānojam ieviest 2017. gada nogalē. Jaunā līnija būs orientēta galvenokārt uz eksportu, taču nepaliks novārtā arī vietējais tirgus,» atklāj R. Krampāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas ražotājs AS Dzintars šonedēļ iepazīstinās ar jaunu ārstnieciskās kosmētikas produktu līniju kāju kopšanai Future Formula SOS, informē uzņēmumā.

Jaunie produkti ir paredzēti kāju kopšanai un tādu izplatītu problēmu efektīvai profilaksei kā pietūkums, smagums un sasprindzinājums kājās, raupja pēdu āda un saplaisājuši papēži, nagu un pēdu sēnīšu infekcijas.

Uzņēmumā norāda, ka jaunie produkti ir nākamais solis ārstnieciskās kosmētikas segmenta attīstībā.

«Šīs sērijas produkti satur rūpīgi atlasītas dabiskas izcelsmes aktīvās sastāvdaļas, kuru iedarbība novērš konkrētas veselības problēmas. Izejvielas ir jāizvēlas un jākombinē tā, lai tās iedarbotos sinerģiski,» saka AS Dzintars valdes priekšsēdētājs Iļja Gerčikovs.

Ārstnieciskās kosmētikas produkti kāju kopšanai jau ir pieejami tirdzniecības tīkla Dzintars firmas veikalos. Tuvākajā laikā tos būs iespējams iegādāties arī aptiekās visā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Stenders saņem viena miljona investīcijas no BaltCap

Žanete Hāka,12.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas riska kapitāla fondu pārvaldnieks BaltCap ir vienojies ar tā portfeļa uzņēmumu - Latvijas kosmētikas ražotāju un franšīzes devēju Stenders, par papildus viena miljona eiro ieguldījuma veikšanu, informē BaltCap pārstāvji.

Stenders ir kosmētikas ražotājs ar 200 franšīzes veikaliem 22 pasaules valstīs. Stenderam ir viena no plašākajām kosmētikas ķēdēm Ķīnā, kas sastāv no 110 franšīzes veikaliem, kas atrodas lielākajās Ķīnas pilsētās. 2014 gadā Stendera globālās mazumtirdzniecības apgrozījums sasniedza 27 miljonus eiro. Stenders veiksmes stāsts ir balstīts uz augstas kvalitātes produktiem un īpašu iepakojumu, pievilcīgu veikalu konceptu un veiksmīgu franšīzes konceptu.

Kopš 2015 gada sākuma par Stenders vadītāju ir kļuvis pasaules līmeņa kosmētikas nozares vadītājs Julien Laporte, kurš iepriekš bijis valdes loceklis pasaules slavenajā franču zīmolā L’Occitane, kura apgrozījums ir virs 1 miljarda eiro, vadītājs Angļu kosmētikas uzņēmumā Crabtree & Evelyn, kā arī L’oreal Turcijas un Baltijas pārstāvniecības vadītājs. Vadības komandas stiprināšana ar starptautiskiem kosmētikas nozares profesionāļiem un papildus investīciju piesaiste, apliecina Stenders ambiciozos attīstības plānus. 2015 gadā Stenders plāno atvērt veikalus dzīvīgajās Singapūras un Londonas pilsētās, kā arī ievērojami paplašināt produktu klāstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parfimērijas un kosmētikas ražotāja AS Dzintars patlaban turpina izstrādāt tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) pasākumu plānu, vienlaikus attīstot produkcijas eksportu uz Ķīnu, sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Iļja Gerčikovs.

Lūgts komentēt Ķīnas tirgus apgūšanu, Gerčikovs atgādināja, ka septembrī uz Ķīnu nosūtīta krava ar ādas kopšanas līdzekļiem, bet 2017.gada pirmajā ceturksnī plānots nosūtīt arī Dzintara ražotu kosmētikas līdzekli, kas paredzēts specifiski Ķīnas klimatā dzīvojošiem cilvēkiem. «Tā būs antismoga kosmētikas līnija,» viņš atklāja.

Ieguldīto investīciju apjomu Dzintara valdes priekšsēdētājs neatklāja, bet pastāstīja, ka uz antismoga produktu līnijas izplatīšanu Ķīnā uzņēmums liek lielas cerības. «Esam šo produktu Ķīnā jau pārbaudījuši. Paredzam tam labus panākumus, jo pagaidām viss liecina, ka tas varētu būt ļoti pieprasīts Ķīnas iedzīvotāju vidū. Tā kā tas nebūs premium segmenta produkts, tas noteikti kļūs par ikdienā lietojamu produktu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Farmaceits valsts pārregulētā nozarē ir nepietiekami novērtēts; speciālistu trūkums ir aptieku īpašnieku lielākais bieds

Par to un citām aktuālām tendencēm nozarē – DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā, kurā piedalās Repharm holdinga ģenerāldirektors Dins Šmits, zāļu lieltirgotavas AS Recipe Plus un AS Sentor Farm aptiekas (pārvalda Mēness aptieku tīklu) valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Juskovecs, SIA Benu Aptieka Latvija mazumtirdzniecības direktore un valdes locekle Anete Rožkalna, SIA Benu Aptieka Latvija valdes locekle un Farmācijas daļas vadītāja Vizma Vīksna, Sirowa grupas kosmētikas kategorijas vadītājs Baltijas valstīs Mārcis Dedzis, Dzirciema aptiekas vadītāja un īpašniece, Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības valdes priekšsēdētāja Sigita Čulkstena, Āgenskalna aptiekas vadītāja un īpašniece, Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības valdes locekle Zinta Iekļava, kā arī AS DNB banka Lielo uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ilze Opmane – Jēgere un AS DNB banka korporatīvo darījumu vadītājs Vladislavs Motrohins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad kosmētikas ražotājs Stenders plāno vismaz 25% pieaugumu pret iepriekšējo gadu un sasniegt vismaz 8 miljonu eiro apgrozījumu

«Šogad esam mainījuši fiskālo gadu uz 1. aprīlis – 31. marts, tomēr jau tagad redzam, ka pieaugums ir ievērojams tieši pateicoties veiksmīgai esošo partneru darbībai, jauniem tirgiem un produktu portfeļa straujajai izaugsmei,» saka Baiba Čipa-Ziemele, SIA Stenders starptautiskā mārketinga vadītāja.

Šis gads uzņēmuma iekšējā attīstībā un kopējā izaugsmē ir bijis nozīmīgs. Kopš šī gada janvāra Stenders valdes priekšsēdētājs un uzņēmuma vadītājs ir Žiljēns Laports, kurš ir strādājis vadošos amatos L’Oreal grupas uzņēmumos, kā arī tādos starptautiskos kosmētikas uzņēmumos kā L’Occitane, Crabtree & Evelyn u.c. «Līdz ar vadības maiņu, uzņēmums turpina fokusēties uz globālu attīstību, paplašinot produktu portfeli un turpinot savas darbības paplašināšanu ārvalstu tirgos. Gada sākumā uzņēmums ir panācis vienošanos ar vadošo Baltijas riska kapitāla fondu pārvaldnieku BaltCap par papildus viena miljona eiro ieguldījuma veikšanu. Līdz ar to šajā gadā ieguldījām ražošanas attīstībā, esam attīstījuši rekordlielu skaitu produktu, tai skaitā pilnīgi jaunas kategorijas – aromātu līnijas un kosmētikas produktu līniju vīriešiem,» stāsta B. Čipa-Ziemele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kinetics Nail Systems plāno celt savu ražotni

Ingrīda Drazdovska,29.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Atrast piemērotas telpas mūsu nozares uzņēmumam Rīgā ir gandrīz neiespējami,» laikrakstam Dienas Bizness stāsta Andžejs Stenclavs, kosmētikas ražotāja Kinetics Nail Systems vadītājs.

«Ārpus Rīgas variantus neizskatījām, jo mūsu speciālisti (kas ir uzņēmuma zināšanu atslēga) lielākoties dzīvo Rīgā un tuvējā Pierīgā, ērta nokļūšana ir patiešām svarīga, tāpēc neizvērtējām iespējas, piemēram, Olainē. Piemērotu risinājumu atrast ir sarežģīti, jo trūkst ne tikai modernu telpu, bet arī mūsdienu prasībām atbilstošu platību/teritorijas un sakārtotas vides. Milzīga problēma ir padomju laika mantojums, tā veidotā pilsētvide, ko finansiāli grūti vai neizdevīgi sakārtot. Pat uzbūvējot šādā vidē jaunu ēku, tā neatbilst visām kompānijas vajadzībām. Kosmētikas uzņēmuma partneri pārstāv luksusa segmentu. Pat ja ēka, biroja iekārtojums ir jauks, mūsdienīgs, partneri redz un novērtē arī apkārtējo vidi,» viņš skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijā radīta kosmētika cilvēkiem ar problemātisku ādu

Db.lv,09.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dabiskās kosmētikas tirgū sevi pieteicis jauns vietējais ražotājs ar zīmolu "Labrains", kas paredzēts cilvēkiem ar problemātisku sejas ādu.

Uzņēmuma ķīmiķi ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi kosmētikas jomā trīs gadus pētījuši Ziemeļu mitrāju augu dabisko aktīvo vielu iedarbību. Kopā ar Latvijas Organiskās sintēzes institūta pētniekiem "Labrains" laboratorijā izdevies radīt krēmu, kas mazina sejas ādas novecošanās pazīmes un rozācijas izpausmes. Kosmētikas dermatoloģiskā testēšana veikta SIA "Veselības centrs 4".

"Man ir liels gandarījums, ka "Labrains" laboratorijā mums pirmajiem pasaulē, ko apliecina tirgus izpēte, izdevies radīt unikālu dabiskās dermokosmētikas produktu. Trīs gadus ilgā pētījumu un izmēģinājumu laikā, kad katram produktam veidojām vidēji 200 variantu, esam sasnieguši rezultātu, ar ko varam lepoties - unikālu krēmu, kas vēl nav neviena kosmētikas ražotāja piedāvājumā. Tas ir 100% dabisks krēms, kurš spēj atjaunot sejas ādu, neradot kairinājumu, bet gluži pretēji - vienlaikus nomierina apsārtušu, rozācijas skartu ādu," stāsta "Labrains" vadītāja, dr. oec. Līga Brūniņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

MADARA Cosmetics jauna izpilddirektore

Db.lv,18.05.2023

Izpilddirektore Gunta Šulte (no kreisās), “MADARA Cosmetics” valdes loceklis Uldis Iltners, valdes priekšsēdētāja Lotte Tisenkopfa-Iltnere.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas ražotājs “MADARA Cosmetics” stiprina vadības komandu ar jaunu izpilddirektori – Guntu Šulti, lai ar lielāku vērienu turpinātu eksporta izaugsmi Eiropā, īpaši Francijā, Vācijā un Skandināvijas valstīs, informē “MADARA Cosmetics” valdes loceklis Uldis Iltners.

“MADARA Cosmetics” vadības komandas struktūrā tiks veiktas izmaiņas – izpilddirektores amatā 22. maijā stāsies profesionāla vadītāja ar 20 gadu pieredzi Gunta Šulte, kura pēdējos trīs gadus bijusi globālas kompānijas Skandināvijas un Baltijas valstu vadības komandā ar atbildību par vairāk nekā 300 miljonu eiro vērtu biznesu.

Uzņēmuma līdzdibinātājs un līdzšinējais izpilddirektors Uldis Iltners turpinās darbu valdes locekļa statusā, savukārt ikdienas “MADARA Cosmetics” darba vadības funkcijas pakāpeniski nodos jaunajai izpilddirektorei, lai pats varētu fokusēties uz kompānijas attīstības stratēģijas jautājumiem, kā arī jaunu biznesa projektu attīstīšanu. “MADARA vīzija un ceļš nemainās. Mēs ar Lotti paliksim uzņēmuma valdē, mūsu lomas uzņēmuma pārvaldībā, ilgtermiņa stratēģijas veidošanā un jaunu mērķu izvirzīšanā paliks nemainīgas, bet ar Guntas pievienošanos mēs stiprinām savu spēju mērķu realizēšanā,” pārliecināts U. Iltners.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija sekmē kosmētikas pārdošanu e-komercijas kanālos, atzina kosmētikas ražotāja "Madara Cosmetics" valdes loceklis Uldis Iltners.

Viņš norādīja, ka pēdējos gados kosmētikas tirdzniecības apmēri e-komercijas kanālos strauji aug, kamēr mazumtirdzniecībā veikalos pieaugums ir neliels.

"Proporcija visu laiku nosveras par labu e-komercijai. Pandēmija šo procesu tikai paātrinās un tirdzniecība arvien vairāk nosvērsies e-komercijas pusē. Tomēr nebūtu vietā arī pārspīlējumi, jo fiziskie tirdzniecības kanāli saglabāsies, tikai proporcija mainīsies un abi šie tirdzniecības kanāli kļūs līdzvērtīgi," teica Iltners.

Tāpat viņš norādīja, ka tieši pašlaik ir redzams, ka kosmētikas nozarē rodas arvien vairāk projektu un zīmolu, kuri ir paredzēti izplatīšanai tikai e-komercijas vidē un šī tendence varētu kļūt stiprāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Aicina noteikt vispārēju aizliegumu kosmētikas nozarē izmantot dzīvniekus

Monta Glumane,03.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībai būtu jāuzņemas diplomātiska iniciatīva, lai līdz 2023. gadam visā pasaulē tiktu aizliegti izmēģinājumi ar dzīvniekiem kosmētikas līdzekļu pārbaudē, Eiropas Parlamenta (EP) deputāti rosina ceturtdien pieņemtā rezolūcijā, informē Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.

Eiropas Savienībā (ES) jau kopš 2013. gada aizliegts pārdot kosmētiku, kuras izstrādē veikti izmēģinājumi ar dzīvniekiem.

EP deputāti norāda, ka aizliegums nav traucējis attīstīties nozarei, kurā nodarbināti apmēram divi miljoni cilvēku. Aptuveni 80% pasaules valstu gan joprojām ļauj veikt izmēģinājumus ar dzīvniekiem un pārdot šādi pārbaudītu kosmētiku. EP deputāti rezolūcijā norāda arī uz trūkumiem ES sistēmā, jo atsevišķi kosmētikas līdzekļi tiek izmantoti izmēģinājumos ar dzīvniekiem ārpus ES, pēc tam veicot citas pārbaudes un laižot tos tirdzniecībā jau ES.

Viņi arī norāda, ka vairums kosmētikas līdzekļu sastāvdaļu tiek izmantotas arī citos produktos – zālēs, mazgāšanas līdzekļos, pārtikā, tāpēc izmēģinājumi ar dzīvniekiem, iespējams, veikti cita tiesiskā regulējuma ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kosmētikas ražotājs Kinetics Nail Systems saņem 400 tūkstošu eiro finansējumu

Lelde Petrāne,15.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Čiekurkalnā bāzētā kosmētikas ražotāja SIA Kinetics Nail Systems saņēmusi Nordea bankas finansējumu 400 000 eiro apmērā apgrozāmo līdzekļu finansēšanai un esošo saistību refinansēšanai.

Uzņēmums specializējas roku un nagu kopšanas kosmētikas produktu ražošanā.

Šogad saņemtais Nordea bankas finansējums tiks ieguldīts jaunu formulu izstrādei, piedāvājuma paplašināšanai un apgrozījuma kāpināšanai ar mērķi iekarot jaunus tirgus. Tāpat uzņēmums līdz 2020. gadam, ieguldot 1.5 miljonus eiro, plāno uzbūvēt jaunu ražotni, paplašinot skaistumkopšanas produktu eksportu uz jauniem tirgiem visā pasaulē. Jaunā rūpnīca pirmajos 3 darbības gados kāpinātu ražošanas apjomu līdz 5 reizēm, bet 5 gados – līdz pat 10 reizēm.

Kosmētikas ražotājs kopš šā gada sākuma jau ir izsludinājis vairākus konkursus pētījumu veikšanai un iekārtu nomai. Piemēram, 14 tūkstoši eiro ieguldīti pētījuma veikšanai par dažādu pigmentu tipu piemērotību disperģēšanai ar dažādām ražošanas tehnoloģijām. Savukārt teju 60 tūkstoši eiro novirzīti izejvielu iegādei, lai veiktu gaisā cietējošu nagu pārklājumu pētījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru