Biedrība "Latvijas mājražotāji" ir neizpratnē par valdības lēmumu aizliegt rīkot Ziemassvētku gadatirdziņus, paužot viedokli, ka tas pieņemts bez jebkādām sarunām ar nozares pārstāvjiem un šķietami nedomājot par sekām, kādas šāds lēmums atstāj uz simtiem mājražotāju un to ģimenēm, pauda biedrībā.

Vienlaikus "Latvijas mājražotāji" uzsver, ka tirdziņu organizētāji būtu spējīgi nodrošināt to rīkošanu "zaļajā režīmā" jeb tikai personām ar Covid-19 sertifikātiem, jo Ziemassvētku tirdziņos ir vieglāk kontrolēt apmeklētāju plūsmu to salīdzinoši nelielā izmēra dēļ.

Biedrības valdes loceklis Gundars Nuršajahovs atzīmē, ka tirdziņu rīkotāji būtu gatavi kopā ar sadarbības partneriem un draugiem organizēt atbildīgus, drošus Ziemassvētku tirdziņus, ievērojot pat visstingrākos nosacījumus, kontrolējot plūsmas.

"Esam gatavi strādāt "zaļajā" drošības režīmā. Esam atvērti sarunām," atklāj Nuršajahovs.

"Latvijas mājražotāji" skaidro, ka, atņemot iespēju rīkot atbildīgus Ziemassvētku tirdziņus, liela daļa mājražotāju paliek bez iztikas līdzekļiem, bez atbalsta iespējām, jo nav iespēju realizēt produkciju.

Ir mājražotāji, kas iepērk mūsu produkciju un pēc tam to pārdod tālāk kā savu, laikrakstam Dienas Bizness stāsta gaļas pārstrādes uzņēmuma Forevers valdes priekšsēdētājs Andrejs Ždans.

Fragments no intervijas, kas publicēta 27. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir rūpniecisko ražotāju kā Forevers konkurence ar mājražotājiem? Īpaši Rīgas Centrāltirgū vērojams, ka pircēji ļoti labprāt izvēlas mājražotāju preci.

Es uzskatu, ka mājražotāji ir nekonkurētspējīgi. Tie var nopelnīt izdzīvošanai, bet ne vairāk. Problēma ar mājražotājiem ir tā, ka daudzi pārkāpj sanitāri higiēniskās normas savu produktu ražošanā, proti, tie neievēro tos standartus, kas rūpnieciskajiem ražotājiem ir obligāti. Vēl jāuzsver, ka ir mājražotāji, kas iepērk mūsu produkciju un pēc tam to pārdod tālāk kā savu, tikai jau ar atbilstošu uzcenojumu. Es uzskatu, ka mājražotāji lielā mērā ir skaista ilūzija cilvēkiem, kam ir nauda, lai pirktu dārgus produktus.

Bauskas apkaimes mājražotāji četras dienas pirms Ziemassvētkiem un gadumijas savu produkciju piedāvās veikalā «Top!». Sadarbību ar vietējiem ražotājiem rosinājuši veikala īpašnieki no SIA «Mārksmens», reģionālo mediju Bauskas Dzīve informējusi Raimonda Ribikauska, tūrisma maršruta «Baudi Bauskā!» izveidotāja.

Šajā maršrutā ceļotājiem ir iespēja apmeklēt Bauskas novada pīrāgu un kūku cepējas, zāļu tēju un konservu gatavotājas, vietējo vīna darītavu, gaļas produktu ražotājus u. c.

Mājražotāji ar sieru, kūkām, maizi, saldumiem, medu un desām veikalā «Top!» būs sastopami 23., 24., 30. un 31. decembrī, informē R. Ribikauska.

Inovācijām pārtikas jomā vajadzīga sadarbība gan starp uzņēmējiem un pētniekiem, gan starpvalstu līmenī.

«Inovācijas pārtikas jomā ir nozīmīgas, jo tādā veidā varam Latvijā esošajiem resursiem paaugstināt tirgus vērtību, radot produktus gan vietējam tirgum, gan eksportam,» saka Sandra Muižniece-Brasava, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja un pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore. Pēdējos gados pārtikas inovācijas jomā ir vērojama izaugsme, bet uzņēmējiem pārtikas ražošanā neklājas viegli. «Inovācijām ir liela nozīme jebkurā tautsaimniecības nozarē, jo tās ir priekšnosacījums uzņēmuma konkurētspējai. Statistikas dati norāda, ka divus iepriekšējos gadus Latvijas ekonomika auga gandrīz par 5% gadā, jo ES fondu nauda veicināja ekonomikas augšupeju. Šogad IKP izaugsme tiek prognozēta ap 2,8%. Tādēļ jebkura lieluma uzņēmumam ir nepārtraukti jādomā par savas konkurētspējas uzlabošanu un inovācijas ieviešanu dzīvē, pretējā gadījumā tam būs grūti izdzīvot gan vietējā, gan starptautiskajos tirgos,» pauž Diāna Krieviņa, Latvijas Tehnoloģiskā centra un Eiropas Biznesa atbalsta tīkla Latvijā projektu vadītāja. Viņas skatījumā, izaugsmi pārtikas inovāciju jomā sekmē pieejamie Eiropas Savienības fondi un granti, piemēram, Leader, dažādi ERAF projekti, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds, EIT Food programma Latvijā. «ES finanšu instrumenti nodrošina iespēju gan ātrāk izstrādāt jauno produktu, gan ieviest jaunas un modernas tehnoloģijas ražošanas procesus, gan ieiet jaunos eksporta tirgos,» viņa teic.

Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja rīkotais ikgadējais gadatirgus šogad atzīmētu 50. jubilejas sezonu, taču pulcēšanās ierobežojumu dēļ gadatirgus norise tika pārcelta uz 2021. gadu. Lai nodrošinātu pircējiem no Latvijas un ārzemēm iespēju iegādāties vietējo amatnieku un mājražotāju preces un tirgotājiem pārdot jau saražoto, izveidots tirgošanās portāls egadatirgus.lv.

Šobrīd egadatirgus.lv reģistrējušies vairāk nekā 130 amatnieki un mājražotāji no visas Latvijas.

Produkti ir izvietoti vairākās kategorijās – keramika; koks un tāss, tekstils; rotaļlietas; metāls; rotas; āda; stikls un pārtika un dzērieni, no kurām pārstāvētākās šobrīd ir tekstils, rotas un koka izstrādājumi.

Visvairāk tirgotāju pieteikušies no Rīgas un apkārtnes (50 %), Vidzemes (17 %), Zemgales (12 %), Latgales (11 %) un Kurzemes (10 %).

"Atskārstot, ka šogad lielie amatnieku svētki nevar noritēt kā ierasts, vēlējāmies tomēr šo gadu Latvijas amatniecības vēsturē atzīmēt kā būtisku, jo rūpes par savējiem un nepieciešamība izcelt un lolot vietējos darinājumus ir tikai augusi. Arī šajā on-line Gadatirgū piedalīsies amatnieki un mājražotāji, kuri sevi ir pierādījuši. Esam ļoti priecīgi par amatnieku un mājražotāju atsaucību un interesi pircējus sastapt arī virtuāli. Pateicoties viņiem, Latvijas amatniecība un mājražošanas tradīcijas tiek uzturētas dzīvas, jo tikai tā varam saglabāt šo nozīmīgo kultūras mantojumu. Mēs atšķirībā no daudzām tautām varam būt lepni, ka mums patiešām ir izdevies saglabāt to, kas daudziem jau zudis," stāsta Kristīne Kūla, Brīvdabas muzeja direktora vietniece.

Lai saglabātu kūpinātas gaļas tirdzniecības iespējas Latvijā, vienīgā izeja ir noteikt šiem produktiem īpaša, nacionāla produkta statusu, šodien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē sacīja biedrības Zemnieku federācija vadītāja Agita Hauka.

«Kūpināta cūkgaļa un vistas ir nacionāls produkts, kas Latvijā pazīstams desmitiem gadu. Pieprasījums pēc žāvētām vistām un kūpinātas gaļas aizvien pieaug, mājražotāji, valdības stimulēti, ieguldījuši lielus līdzekļus šī biznesa attīstībā. Eiropas Komisijas (EK) regula par gaidāmo tirdzniecības aizliegumu mums nebija zināma, līdz ar to patlaban esam šokā. Vienīgā izeja no situācijas ir nekavējoties pieprasīt kūpinājumiem nacionālā produkta statusu,» sacīja A. Hauka.

Tāpat viņa norādīja, ka mājražotāji ir gatavi par saviem līdzekļiem finansēt arī attiecīgos produkcijas marķējumus, kas būtu nepieciešami nacionālā produkta statusu saņēmušajiem ražojumiem.

Starptautiskajā pārtikas izstādē Riga Food 2018 savus jaunākos produktus un pakalpojumus šogad prezentēs vairāk nekā 700 uzņēmumu kopumā no vismaz 35 valstīm, informēja pasākuma rīkotāji - starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1.

Riga Food 2018 Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks no 5. līdz 8. septembrim, un tajā plānotas starptautisku un pašmāju uzņēmumu ekspozīcijas, meistaru sacensības, pārtikas produktu konkursi, jaunumu prezentācijas, semināri, šovi, meistarklases un degustācijas.

Izstādē būs apskatāmi 12 valstu nacionālie kopstendi, tostarp pirmo reizi izstādē būs vērienīgs Krievijas uzņēmumu kopstends, kā arī būs apskatāms Lietuvas, Igaunijas Gruzijas, Itālijas, Kanādas, Ukrainas, Polijas, Uzbekistānas, Baltkrievijas, Indijas un, protams, arī Latvijas nacionālais kopstends. Pirmo reizi izstādē piedalīsies uzņēmums no Kipras, Irānas un Ēģiptes, vairāki uzņēmumi no Ķīnas un pēc ilgāka laika ar ekspozīcijām atgriezīsies Portugāles, Taizemes, Francijas, Armēnijas, Spānijas un Nīderlandes uzņēmumi.

Šosestdien, 14.septembrī, Mežaparkā, Atpūtas alejā (pie Rīgas ZOO), notiks “Rudens kārumu festivāls”. Tajā piedalīsies vairāk nekā 110 vietējie mājražotāji, dizaineri un amatnieki, kā arī būs īpaša street food un kārumu iela.

“Uz festivālu sabrauks mājražotāji no visas Latvijas, kas apmeklētājiem piedāvās mājas kūpinājumus - gaļu un zivtiņas -, svaigi ceptu maizi, dažāda veida sierus, mērces, sukādes, mājas vīnu un sidru. Ikviens varēs nogaršot tikko vārītus vēžus!” atklāja pasākuma organizatore Maira Ādmine.

Uz street food ielas festivāla apmeklētāju acu priekšā ceps dažnedažādas picas, gatavos latviešu nacionālo ēdienu, vārīs ukraiņu boršču.

Bērniem būs īpaša kārumu iela, kur varēs nobaudīt dažādu augļu burbuļlimonādi, konfektes, zefīru, saldējumu, popkornu, kartupeļu čipsus, cukurvati u.c.

“Mazos apmeklētājus izklaidēs cirka mākslinieki, animatori un retro karuseļi. Dienas garumā darbosies modes stūrītis, kur meitenes un zēni varēs uzlikt tattoo,” turpināja M. Ādmine.

Latvijas gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācija savu interešu aizstāvēšanu Eiropas Savienībā saistībā ar kūpinājumiem uzticējusi Latvijas Zivrūpnieku savienības vadītājam Didzim Šmitam.

D. Šmits iepriekš veiksmīgi koordinēja īpašas atrunas iekļaušanu EK regulā, kas ļāva saglabāt iepriekšējo benzopirēna pieļaujamo līmeni Latvijas šprotēs.

Jau ziņots, ka mājražotāji pieprasījuši, lai kūpinājumiem piešķir nacionālā produkta statusu.

Db.lv jau vēstīja, ka šā gada 1. septembrī beigsies trīs gadu pārejas periods, ko EK noteica 2011. gadā, nosakot izmaiņas benzopirēna, benzantracēna, benzofluorantēna un krizēna normai. EK izmaiņas paredz, ka atļautā benzopirēna norma tiks samazināta no pieciem mikrogramiem uz diviem mikrogramiem uz kilogramu, savukārt benzopirēna, benzantracēna, benzofluorantēna un krizēna summa no 30 mikrogramiem uz 12 mikrogramiem uz kilogramu.

Pavisam nesen Rīgas Centrāltirgū tika atvērts Rūpniecības preču paviljons, kurā pārcēlusies liela daļa preču, kas iepriekš tika tirgotas nojumēs Gogoļa laukumā. Turpinoties drēbju bodīšu un importēto augļu uzvaras gājienam Centrāltirgū, Rīga neatgriezeniski zaudēs ne tikai vērienīgu tūrisma objektu, bet arī vietu, kur rīdzinieku ģimenes varētu iegādāties pašmāju zemnieku un amatnieku produkciju.

Aicinu Rīgas domes un tirgus vadību sēsties pie saruna galda un definēt vienotus tirgus attīstības mērķus un stratēģiju.

Situācijā kļūst aizvien sliktāka

Kamēr daudzās vecās Eiropas valstīs tirgus joprojām ir vieta, kuru apmeklē tūristi, lai iepazītu tradicionālās garšas, kā arī iegādātos zemnieku un amatnieku produkciju, kā arī vieta, kur brīvdienās var doties ģimenes, kas dod priekšroku pašmāju produktiem, situācijā Rīgā kļūst aizvien sliktāka. Vairāk nekā desmit gadus Rīgas Centrāltirgus soli pa soli degradējas, degradējot vidi un apdraudot tirgus kultūru kopumā.

No vēstures mantojuma par lupatu bodi

Centrālais tirgus nav tikai vieta, kur iepirkties – tas ir UNECSO mantojums. Tie ir paviljoni ar interesentu vēsturi, kuros nav vietas veikalu tīkliem, nekvalitatīviem apģērbiem vai lētām precēm no Ķīnas. Nav māksla pārvērst vēstures mantojumu par lupatu bodi, bet attīstīt, lai tas būtu ne tikai atbalsts Latvijas zemniekiem un ražotājiem, bet arī tūristu magnēts. Šaubos, vai tūristi vēlēsies apskatīt drēbju bodes un augļus no vairumtirdzniecības bāzēm?!

Nolūkā iepazīstināt sevi ar citiem, satikt iespējamos sadarbības partnerus un uzklausīt vērtīgu pieredzi otrdien Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā (ZRKAC) uz savu ceturto kontaktbiržu pulcējās vairāk nekā 60 mājamatnieku un mājražotāju no visas Zemgales, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Amatnieki, rokdarbnieki un mājražotāji ne tikai no tuvējiem novadiem, bet arī Jēkabpils, Tērvetes, Vecumniekiem, Dobeles, Kokneses un citviet bija sarūpējuši krāsainus adījumus, koka izstrādājumus, rotas, priekšautus, auduma lelles, lina darinājumus, Ziemassvētku rotājumus, sveces, sierus, ievārījumus, dažādus našķus un citus pašu rokām gatavotus darbiņus, kas pirmssvētku laikā lieti noder arī dāvanu maisam.

«Kontaktbiržas ideja attaisnojas – mājamatnieki un mājražotāji atrod sev jaunus klientus, kā arī sadarbojas kopā pa diviem, trim. Daudziem decembra plāns jau ir tik pilns, ka grūti atrast laiku šim pasākumam,» gandarīta ZRKAC Uzņēmējdarbības atbalsta nodaļas vadītāja Līga Miķelsone.

Pulcējot nozares profesionāļus no visas pasaules, starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsala atklāta izstāde «Riga Food 2019», kas apskatāma līdz 8.septembrim.

«Riga Food» piedāvā iepazīt starptautiskus pārtikas un dzērienu ražotājus, pārtikas pārstrādes, tehnoloģiju, iepakojuma, sabiedriskās ēdināšanas, viesnīcu un veikalu aprīkojuma un servisa nodrošinātājus un uzņēmumu pārstāvjus.

Kopumā izstādi šogad apmeklēs 700 uzņēmumu pārstāvji no 37 valstīm, kuru starpā 40% ir Latvijas ražotāji, 23% - Latvijas importētāji un pakalpojumu sniedzēji un 37% - ārvalstu uzņēmēji. No ārvalstīm lielākoties piedalīsies lielie uzņēmumi, kas meklē jaunus noieta tirgus. Pirmo reizi izstādē būs uzņēmumi no Baškortostānas, Lielbritānijas un Rumānijas.

Izstādē apskatāmi 16 kopstendi no Baltkrievijas, Čehijas, Gruzijas, Igaunijas, Itālijas, Meksikas, Latvijas, Lietuvas, Kanādas, Uzbekistānas, Polijas, Ukrainas un Hersonas apgabala, Krievijas, Baškortostānas, Tulas apgabala un Altaja novada.

Lai gan pagājuši jau gandrīz trīs mēneši, kopš stājās spēkā likuma norma par obligātu videonovērošanu alkohola mazumtirdzniecības vietās, Latvijas mājražotāji, kas tirgo pašgatavotos alkoholiskos dzērienus, negrasās izpildīt šos, viņuprāt, absurdos noteikumus. Tā vietā viņi prasīs zemkopības ministram Jānim Dūklavam (ZZS) rast citu risinājumu.

Kā pastāstīja asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele, lauku tūrisma jomā strādājošie uzņēmēji tikušies diskusijā, kuras secinājumi nosūtīti Dūklavam. Tuvākajās nedēļās Ziemele dosies pie ministra, un pēc sarunas tūrisma nozares pārstāvji vienosies, kā rīkoties tālāk.

Ziemele stāsta, ka likuma norma, kas stājās spēkā 1.janvārī, uzliek pamatīgas papildu izmaksas, ko mājražotāji nevar atļauties. Videonovērošanas kameru izvietošana ir tikai viena no tām. Videonovērošana saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu ir personas datu apstrāde, tādēļ uzņēmumiem šāda personas datu apstrāde ir jāreģistrē Datu valsts inspekcijā (DVI). Saistībā ar to jāmaksā par dažādiem papildpakalpojumiem.

Šosvētdien, 21. jūnijā, tradicionālajā Straupes lauku labumu tirdziņā, Plācī, Straupes pagastā, Pārgaujas novadā, tiks atvērts Slow Food loks. Vieta, kurā savu produkciju tirgos zemnieki, mājražotāji un amatnieki, kas apvienojušies tikko dibinātajā biedrībā Slow Food Straupe.

Straupes lauku labumu tirdziņš jau septīto gadu divas reizes mēnesī pulcē gan labākos vietējos zemniekus un mājražotājus, gan prasīgākos pircējus un ir ieguvis atzinību visā Latvijā. Tirdziņā tiek piedāvāta tradicionāla, sezonāla un pašu audzēta un gatavota pārtika, kā arī mājai un sētai vajadzīgas lietas.

Šīsnedēļas tirdziņš būs īpašs ar to, ka te tiks atklāts Slow Food loks, kurā stāsies tikai tie zemnieki, mājražotāji un amatnieki, kas audzē un ražo produkciju saskaņā ar Slow Food kritērijiem.

Slow Food Straupe ir biedrība, kas iekļāvusies starptautiskā asociācijā Slow Food International un kuras pirmsākumi meklējami Itālijā. Šobrīd šajā organizācijā piedalās 150 valstis no visas pasaules. Latvijā ir divas šādas biedrības: Slow Food Riga, kuras dibinātājs ir pazīstamais šefpavārs Mārtiņš Rītiņš, un nu arī Slow Food Straupe (salīdzinājumam – Lietuvā šāda biedrība ir tikai viena, Igaunijā divas).

Sākot ražošanu un legalizējoties arvien lielākam skaitam mājražotāju, laucinieki cer atņemt pircējus importa pārtikas ražotājiem; eksperti uzsver nepieciešamību kooperēties , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2015.gadā līdz 16. janvārim reģistrēti desmit jauni mājražotāji, kopējam skaitam sasniedzot 1114. Populārākā ir maizes un miltu izstrādājumu ražošana mājas apstākļos, tikpat daudz arī augu izcelsmes produktu pārstrādātāju, kam seko gaļas produktu, izstrādājumu un maltās gaļas ražotāji. Mājražošanas popularitāte sakustējās krīzes laikā, zemniekiem sākot lauzīt galvas, ko darīt ar izaudzēto. «Daudzi saprata, ka vajag ķerties pie pārstrādāšanas. Tas bija sākuma punkts, kad cilvēki sāka saskatīt iespējas. Kā sniega bumba mājražošanas popularitāte vēlās tālāk,» norāda Videga Vītola, Valsts Lauku tīkla sekretariāta lauku attīstības speciāliste un uzņēmējdarbības konsultante.

Šogad izstādē Riga Food piedalās 682 uzņēmumi no 37 valstīm – gan tādi, kas Riga Food piedalās gadu no gada, gan kompānijas, kas sevi izstādē prezentē pirmo reizi, informē BT1.

Izstādē būs 11 valstu kopstendi.

Šogad izstādē īpaši kupli pārstāvēti Latvijas uzņēmumi, kuri startē ne tikai atsevišķos stendos, bet arī Latvijas nacionālajā kopstendā un otro gadu visu četru Latvijas reģionu ekspozīcijās. Mājražotāji, sīkražotāji mazie un vidējie uzņēmumi visas četras izstādes dienas piedāvās izbaudīt Latgales, Kurzemes, Vidzemes un Zemgales viesmīlību un tradicionālos ēdienus.

Valsts prezidents Andris Bērziņš, atklājot izstādi uzsvēra, ka šogad tā norit jaunu izaicinājumu kontekstā, kurus pārtikas nozarei radījusi sarežģītā politiskā un ekonomiskā situācija pasaulē. Tomēr viņš ir pārliecināts, ka, lai sniegtu atbildes šiem izaicinājumiem, būtiskas ir idejas un risinājumi, ko var piedāvāt nelieli uzņēmumi un valstis – nelieli uzņēmumi var būt spēcīgi, ja strādā kopā, savukārt valstis ir lielas, ja tās sadarbojas.

Latvijas un Igaunijas robežas abās pusēs Valkā un Valgā 9. un 10.maijā norisināsies 13.Lielais labdarības robežtirgus, informē Valkas novada domes pārstāve Zane Brūvere.

9.maijā notiks pērn aizsāktā tradīcija - konkurss gaļas ražotājiem jeb 2.Starptautiskais gaļas un desu festivāls, kurā aicināti piedalīties hobijkulināri, mājražotāji un uzņēmēji , kas ražo gaļas izstrādājumus. Desu, gaļas izstrādājumu un žāvējumu kvalitāti vērtēs starptautiska žūrija.

10.maijā pirmo reizi tiks rīkots gaļas grilēšanas konkurss, kurā individuālie dalībnieki vai komandas varēs parādīt savas prasmes gaļas marinēšanā un cepšanā. Būs iespēja marinēt gaļu uz vietas, kā arī pārsteigt žūriju un robežtirgus apmeklētājus ar mājās marinētu gaļu. Konkursa dalībnieki tiks vērtēti, labākie - apbalvoti.

Jau tradicionāli Robežtirgus ideja un mērķis ir labdarība un tirgū iegūtie līdzekļi par tirdzniecības vietu nomu un loteriju tiek atvēlēti kādam konkrētam mērķim. Pērn Robežtirgus organizētāji vienojās ieņēmumus ieguldīt šūpoļu uzstādīšanā uz Valkas - Valgas robežas. Šūpojoties būtu iespēja vienā mirklī pabūt abās valstīs. Šogad mērķis paliks nemainīgs - tirgū ievāktie līdzekļi tiks novirzīti unikālajām šūpolēm, kuras tiks uzstādītas reizē ar Valkas - Valgas centra pārbūves projekta īstenošanu.

Nupat Rīgā, K. Barona ielā, durvis vērusi jauna kafejnīca, kuras īpašnieks bijušais žurnālists Reinis Kļavis cienā viesus ar paša gatavotu saldējumu un priecājas, ka cilvēki to novērtē

Kā daudzi mājražotāji, arī Reinis nodarbi sāka, eksperimentējot ar dažādām saldējuma šķirnēm un piedāvājot to gardēžiem tirdziņos visā Latvijā. Cilvēki arvien vairāk piedomā pie uzturā lietoto pārtikas produktu kvalitātes, pārliecināts ir kafejnīcas Albertīne īpašnieks.

«Iekritu ūdenī un sāku peldēt,» pirmās gaitas uzņēmējdarbībā smejoties raksturo Reinis. Pēc iepriekšējā darba zaudēšanas viņš ilgstoši pētījis dažādas nozares un domājis, kurai ķerties klāt. Apsverot domu par lauksaimniecību, jaunais uzņēmējs nosprieda, ka tā tomēr ir pārāk sarežģīta nodarbe, kas prasa specifiskas zināšanas. Doma par darbu tirdzniecībā vai došanās uz ārzemēm viņam arī nav šķitusi pievilcīga. Vienlaikus sirdij tuvāka likusies pārtikas ražošana. «Domāju par pārtiku, proti, kas būtu tāds vienkāršāks un arī pieprasīts. Nospriedu, ka maizes cepšanai vajag pamatīgu krāsni, savukārt gaļas kūpinātāju arī ir ļoti daudz. Pabraukāju pa tirdziņiem un sapratu, ka nav tik daudz saldējuma mājražotāju. Redzēju, ka siltā laikā pie saldējuma stendiem stāv garas rindas,» stāsta Reinis.

Vai vēlaties pienācīgi un kvalitatīvi aprīkot plašas un modernas noliktavas, kurās ir nepieciešamas arī saldētavas, piemēram, pārtikas vai augu izcelsmes produktiem?

Laika gaitā pārbaudīts, funkcionāls un izdevīgs risinājums: piedāvājam jums individuālu pieeju, projektēšanu un montēšanu, kā arī 5 gadu garantiju! Produkciju ir iespējams apskatīt un pasūtīt mājaslapās akcijasplaukti.lv un ledusskapis.lv, saņemot tieši to, ko vēlaties. Par Baltijas valstīs unikālo piedāvājumu stāsta projekta Akcijas plaukti pārstāvji Kristaps Bricis un Rolands Birziņš.

Patlaban Latvijā dažādu plauktu sistēmu piedāvājumus var sameklēt gan uzņēmējs, kuram ir jāaprīko milzīga moderna noliktava, gan jebkurš cilvēks, kurš vēlas racionāli iekārtot priekšnamu vai garderobi savā mājoklī. Akcijas plaukti, turklāt apvienojot plauktus ar aukstuma sistēmu – saldētavu, ledusskapju, vitrīnu – piedāvājumu, jau kādu laiku veiksmīgi darbojas abās biznesa nišās.

Sigita un Saverio Bianki ir mājražotāji, kas nodarbojas ar itāļu virtuves popularizēšanu Latvijā. Viņu radītais zīmols Lazanjas Republika ir stāsts par mīlestību pret ēdienu un dalīšanos tajā.

Bianki ģimene mājražotāju statusu ieguva 2015.gadā un pirmo reizi pašu gatavotos itāļu ēdienus piedāvāja Ziemassvētku tirdziņā Doma laukumā. Tagad viņi gan piedāvā ēdienu tirdziņos un festivālos, gan izpilda pasūtījumus - nodrošina ēdināšanas pakalpojumus korporatīviem un privātiem pasākumiem. Vasarā katru nedēļu viņi viesojas citā pilsētā, kur itāļu ēdienus pasniedz Street Food ietvarā - gards ēdiens uz ielas, nevis restorānā.

Abi pavāri satikās Pizā, Itālijā, kur studēja sabiedriskās attiecības. Saverio Bianki bija vienīgais grupā, kas mācēja sarunāties angļu valodā, tādēļ abi ātri vien kļuva par draugiem. Jau studiju laikā abi guva pieredzi profesionālā pavārmākslā: Sigita strādāja picērijā un Saverio Bianki - savu draugu restorānā.

Šogad elektrības mājražotājiem ir būtisku pārmaiņu periods, kas jau šī gada pirmajos mēnešos liek izskanēt skaļām pārdomām par saules paneļu izdevīgumu, nevienlīdzīgu norēķinu sistēmu un vai vispār ir vērts ieguldīt zaļajā enerģijā.

Jā, no maija jaunā neto norēķinu sistēma neļaus virtuāli uzkrāt enerģijas pārpalikumu izmantošanai vēlāk, bet tas būs jāpārdod tūlīt un tagad. Tomēr tas nav saules enerģijas gals – tā ir evolūcija, kas Latvijas mājsaimniecības no ierobežotiem patērētājiem padara par brīviem tirgus dalībniekiem.

Elektrībai ir viena nepatīkama īpašība – to ir sarežģīti uzglabāt, tāpēc izdevīgākais risinājums ir to patērēt uzreiz. Šobrīd aktuālā neto uzskaites sistēma faktiski darbojas kā virtuālā baterija, kur mājsaimniecības saules paneļu saražotais pārpalikums tiek ievadīts tīklā un uzskaitīts, lai atdotu to atpakaļ brīžos, kad saule nespīd. Skan pēc vienkāršas un izdevīgas spēles – galvenais uzdevums ir pavasara un vasaras mēnešos saražot pēc iespējas lielāku enerģijas pārpalikumu ziemas sezonai. Par to arī galvenie saules paneļu lietotāju iebildumi, jo jaunā neto norēķinu sistēma paredz papildus pašpatēriņam saražoto elektrību pārdot atvērtajā tirgū un nopelnīto naudu uzreiz izmantot rēķinu segšanai.

Lai arī saldumus Latvijā gatavo daudzi, mājražotāja Ilze Gotharde atrod savu nišu un piedāvā augļu un dārzeņu sukādes, trifeles un sīrupus

Ar sukāžu, trifeļu un sīrupu gatavošanu Ilze nodarbojas aptuveni gadu. Pirms tam viņa vēl vienu gadu «taustījās» un eksperimentēja ar receptēm. Kad Ilzes bērnam bija divarpus gadu, viņš sāka iet dārziņā. Iepriekš viņa ir strādājusi dažādus darbus birojā, bet juta, ka tas viņu nesaista. Tāpēc, tuvojoties laikam, kad atvasei jādodas uz bērnudārzu, radās bažas par to, ka atkal būs jāpievēršas darba meklēšanai un CV sūtīšanai. Aptuveni tajā pašā laikā viņa sāka gatavot sukādes. «Gatavoju cidoniju sīrupu un aizdomājos par sukādēm. Rakos pa internetu, meklēju informāciju, ko dara ar cidoniju biezumiem, kas paliek pāri, kad pagatavots sīrups. Uzgāju receptes, sākumā žāvēju plītiņā,» viņa atceras. Tādējādi Ilze nonāca līdz šai biznesa idejai. Drīz viņa piedalījās pirmajā tirdziņā un tā laika skatījumā pirmie rezultāti bija ļoti labi. «Tagad šķiet, ka ienākumi nebija lieli, bet tolaik tie likās ļoti labi. Biju priecīga. Drīz nāca rudens, Ziemassvētki un draugi un paziņas vēlējās iegādāties sukādes dāvaniņām, tāpēc bija tā, ka es tik spēju taisīt,» viņa saka.

Modīgās amatniecības interneta vietne atveras investoriem; paši mājražotāji gan ir visai neapmierināti

Amatniecības digitālais tirgus laukums Etsy paziņojis par sākotnējo publisko piedāvājumu Ņujorkas Nasdaq, plānojot piesaistīt 267 milj. USD. Tas šai interneta kompānijai dotu 1,78 miljrd. USD tirgus kapitalizāciju, ziņo Bloomberg. Etsy patiesais kapitāls – lojāli tirgotāji un pircēji – tai pašā laikā aizplūst. Arī Latvijā, kas lielās aktivitātes dēļ Etsy vidē ir unikāla, par kompānijas politiku izskan skarba kritika.

Inese Liepiņa Etsy ir attīstījusi savu veikaliņu zem Wrapture zīmola un tirgo pašas adītas oriģināla dizaina šalles, džemperus un pa kādai kleitai. Bizness acīmredzami ir sekmīgs – pēc portāla datiem, Wrapture ir notikuši 1003 darījumi, un zīmolam ir 4731 «apbrīnotājs». Pati e-komercijas uzņēmēja saka, ka Etsy gūst virs 90% no ienākumiem. Pēdējos četros piecos gados bizness ir strauji audzis, un pēdējo gadu gājis «vienkārši spīdoši», bet tad notika kaut kas īpatnējs ‒ vietnes pakalpojumu kvalitāte dramatiski pasliktinājās.

No 11. oktobra pircējiem Latvijā ir pieejams iepirkšanās portāls, kas veltīts tikai Latvijā ražotiem produktiem un pakalpojumiem, informēja Mārtiņš Ozols-Ozoliņš, Savi.lv dibinātājs.

Sākotnēji ieguldītās pamatinvestīcijas esot tik lielas, «lai segtu pamatizmaksas, kas nepieciešamas pārdošanas platformas, telpu, aprīkojuma un kvalitatīva servisa izveidē». Precīzs investīciju apjoms netiek atklāts.

Savas preces iegādei Savi.lv piedāvā gan jau pazīstami un populāri pašmāju ražotāji, gan arī mazi tirgotāji un mājražotāji, kuri preces ražo nelielā skaitā.

Savi.lv mērķis esot «popularizēt Latvijā ražoto preču unikalitāti vietējo iedzīvotāju vidū, kā arī uzlabot produktu ražošanas attīstību».

M. Ozols-Ozoliņš skaidro: «Ideja par iepirkšanās portālu Savi.lv radās kā jau daudzas šādas idejas – nonākot situācijā, kad vēlies iegādāties produktu, bet saproti, ka iegādes process ir apgrūtinošs vai pat neiespējams. Mēs vēlamies izveidot tiltu starp sabiedrību un Latvijas ražotājiem.»

Pagājušajā nedēļas nogalē Latvijas Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā aizvadīts 9. Mūsdienu Amatniecības festivāls, kas norisinājās vienlaicīgi ar 5. Latvijas mazpilsētu un pagastu amatierteātru svētkiem.

Festivāls piedāvāja apmeklētājiem iepazīt jaunākās tendences Latvijas amatniecībā. 2017.gadā tajā piedalījās vairāk nekā 120 amatnieku un 30 mājražotāju, 2018.gadā - 140 dažādu amatu meistari, 30 pārtikas mājražotāji, kā arī viesi no kaimiņzemēm, taču šogad tas izaudzis, pulcinot līdz 150 dažādu amatu meistarus (no kuriem 54 piedalījās festivālā pirmo reizi) un 35 pārtikas mājražotājus, kā arī meistarus no ārvalstīm – Azerbaidžānas, Gruzijas, Ķīnas un Lietuvas.

Atšķirībā no gadatirgus, kas norisinās jūnijā, augusta festivālā tiek aicināti piedalīties Latvijas amatnieki, kas strādā ar visdažādākajām metodēm un materiāliem, savos darinājumos apvienojot amata prasmes, tehnoloģiju attīstības un mūsdienu dizaina elementus.