Piena produktu eksporta vērtība sasniedz rekordaugstu apjomu, pieaugumu dod izdevīgās cenas, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Piena produktu eksports pēc provizoriskām ziņām pērn sasniedzis rekordvērtību – 143 miljonus eiro, kas ir par 32 % vairāk, nekā 2016. gadā. Kopumā 2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, piena produktu eksports par 13 047 tonnām jeb 15,67 miljoniem eiro pārsniedz piena produktu importu.Kopumā pagājušajā gadā tika eksportēti 90 tūkstoši tonnu piena produktu, neskaitot svaigpienu, kas gan ir par 9 % mazāk, nekā 2016. gadā.

«Piena nozarē bija ilgstoša krīze, ko esam pārdzīvojuši. Piena cena beidzot paaugstinājās, kas notika uz fona, ka atsevišķu piena produktu cenas visā pasaulē kāpa. Tas saistīts ar eksportu. Sviestam un saldajam krējumam tirgos bija rekordaugstas cenas, kas atstāja iespaidu uz nozari kopumā gan pozitīvi, gan ar zināmu problemātiku. Ja pienā vidēji ir ap 4 % tauku un taukus gan sviesta, gan saldā krējuma veidā varēja pārdot neierobežoti par labu cenu, tā ir medaļas saulainā puse. Otra puse – paliek pāri vājpiens, no kā jāražo produkcija. Piena pulveru, tajā skaitā sūkalu pulvera cenas bija krietni vien zemākas. Jārēķinās, ka Eiropā gada garumā sausais vājpiens, kas tika iepirkts intervencē krīzes brīdī, bija nepilni 400 tūkstoši tonnu, kas vēl nav realizēts un stāv noliktavās. Tas ir milzīgs apjoms, kuru ielaižot tirgū, var būt katastrofa. Eiropas Komisija labi saprot, ka to darīt nedrīkst. Tā ir nezināma lieta un grūti pateikt, kā tā tiks risināta. Tāda precedenta nav, ka tik liels apjoms bijis iepirkts intervencē. Turklāt produkta tirgus cena bija zemāka par iepirkuma cenu intervencē un tā ir medaļas otra puse,» kopējo situāciju raksturo Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) Jānis Šolks.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pieauga, kā arī palielinājās britu mārciņas vērtība pēc Anglijas Bankas negaidītas intervences tirgū.

Reaģējot uz vēsturisku britu mārciņas vērtības krišanos pret ASV dolāru, Anglijas Banka paziņoja, ka tā uz laiku uzpirks Lielbritānijas valdības obligācijas ar garu dzēšanas termiņu, "lai atjaunotu mierīgus tirgus apstākļus".

Šī "intervence palīdzēja nomierināt tirgus un noveda pie šorīt redzētā [obligāciju ienesīguma] kāpuma maiņas uz pretēju tendenci", sacīja "Edward Jones" analītiķis Andželo Kurkafass.

Anglijas Bankas intervence notika pēc Starptautiskā valūtas fonda (SVF) paustas kritikas par jauno Lielbritānijas budžetu, kas tas varot palielināt nevienlīdzību un saasināt inflāciju.

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru, kas bija noslīdējusi līdz visu laiku zemākajam līmenim, pēc šīs intervences pieauga par apmēram 1,5%.

Lai stabilizētu Eiropas Savienības cūkgaļas tirgu, kurā saistībā ar Krievijas embargo vērojama pārprodukcija un krass iepirkuma cenas kritums, drīzumā varētu tikt īstenoti tirgus intervences pasākumi, cūku audzētājiem piešķirot vairāku miljonu eiro atbalstu par gaļas uzglabāšanu privātās noliktavās, paziņojis ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Fils Hogans.

Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece apliecināja, ka oficiāls paziņojums par cūkgaļas uzglabāšanu intervencē vēl nav bijis, tomēr balsojums par finansējuma piešķiršanu gaidāms jau tuvākajās dienās.

Lēmums par papildu atbalsta piešķiršanu nozarei pieņemts Dānijas cūku audzētāju ietekmē. Dānijā katastrofāli zemās cenas dēļ jau tiekot slēgtas cūku fermas. Savukārt Latvijas cūku audzētāji lēmuma pieņemšanas gadījumā var rēķināties ar to, ka ES pieaugs pieprasījums pēc cūkgaļas un attiecīgi celsies iepirkuma cena.

«Latvijā gan nav noliktavas gaļas privātai glabāšanai, tomēr, tā kā esam kopējā ES gaļas tirgū, jebkuras darbības, kas atslogo kopējo ES gaļas tirgu, ir atbalstāmas. Tikai svarīgi, pēc cik ilga laika gaļas tirgū parādīsies intervencē uzglabātā gaļa un kādu iespaidu tas atstās uz tā brīža cenu,» sacīja Lejniece.

Latvijas konkurētspēju riska kapitāla nozarē bremzē virkne faktoru, no kuriem lielākā daļa ir novēršami.

Riska investīcijas uzņēmumos dod lielu ekonomisko efektu, un tā potenciāls Latvijā vēl ir ievērojams. Tā pirms ceturtdien, 23. augustā, Rīgā notiekošā gadskārtējā Baltijas Riska kapitāla samita sarunā ar DB vērtē Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes locekle un alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieka Livonia Partners partnere Kristīne Bērziņa.

Nozare Latvijā attīstās strauji, tomēr varētu vēl daudz straujāk, saka K. Bērziņa. «Pirms desmit gadiem riska kapitāla fondu (RKF) pārvaldnieki Latvijā pārvaldīja ap 30 miljoniem eiro, tagad ‒ ap 300 miljoniem. Tomēr šo aktīvu lielums ekonomikā nav liels. Riska kapitāla ieguldījumu daļa no IKP Latvijā ir ap 0,1%, Eiropā vidēji – 0,3%, bet Lietuvā un Igaunijā tie ir 0,4%.» Viņas vērtējumā, atšķirības pamatā ir ekonomikas struktūra. «Tradicionālajos riska kapitāla sektoros – ražošanā, biznesa pakalpojumos, eksportējošajās nozarēs – investējamo uzņēmumu skaits Igaunijā un Lietuvā ir lielāks nekā Latvijā. Gandrīz jebkurā sektorā Igaunijā būs proporcionāli, piemēram, desmit potenciāli investējamo uzņēmumu, Lietuvā kādi astoņi, Latvijā – kādi pieci,» saka K. Bērziņa. Viņas vērtējumā, tas ir saistīts ar uzņēmumu ambīcijām un stratēģiju, kas savukārt sasaucas ar daudziem vēsturiskajiem faktoriem, «sākot ar to, kā šeit notika privatizācija un ar lata valūtas kursu».

Latvijā šā gada deviņos mēnešos iepirkts par 4% mazāk piena nekā pērn. Piena ražotāju skaits piecos gados sarucis uz pusi.

Latvijas iedzīvotāji pienu tikai nedaudz vairāk par pusi saņem no Latvijas ražotājiem, un zemniekus sagaida kārtējā dabīgās atlases kārta, tāds ir Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) priekšsēdētāja Jāņa Šolka piensaimniecības nozares raksturojums, kā vienīgo risinājumu saredzot pašmāju produkcijas patēriņa palielināšanu.

«2017. gadā šogad iztrūkstošie 4% vai 25 tūkstoši tonnu piena tika pārstrādāti industriālajos produktos, kas pamatā ir sausais vājpiens. Šobrīd iepirktā piena apjoms valstī ir pietiekams un iepirkuma cena – aptuveni 0,29 eiro – līdz jaunajam gadam ar nelielām izmaiņām varētu saglabāties stabila,» tā J. Šolks.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Administratīvi teritoriālā reforma (ATR) Latvijā ir nepieciešama, bet tā sākta nepareizā veidā, un ļoti, ļoti virspusēji, intervijā sacīja uzņēmuma «UPB» padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns.

Viņš norādīja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), organizējot ATR, obligāti būtu jāņem vērā ļoti dažādā iedzīvotāju blīvuma struktūra.

«Pirmkārt - Pierīgas tuvums, Rīgas aglomerācijas, blīvuma struktūra Ikšķilē vai Ogrē rada principiāli citādāku saimniecisko modeli nekā, piemēram, Ventspils vai Liepājas pieguļošajās teritorijās, kur saimnieciskās komponentes veido lielu disbalansu. Otrkārt, piemēram Vidzemes pilsētu - Cēsu un Valmieras - pieguļošās teritorijas ir daudz blīvākas. Respektīvi, Vidzemes zonā ir labāk sabalansētas teritorijas, bet Kurzemē ir ārkārtīgi liela neviendabība - gan no darba algu, gan arī, piemēram, no nekustamā īpašuma cenu viedokļa. Teritorijas ar zemu blīvumu un neviendabīgas teritorijas pieprasa valsts intervenci,» skaidroja Pīlēns.

Eiropas Komisijas (EK) ierosinātā ārkārtas intervence Eiropas enerģijas tirgos, lai risinātu dramatisko cenu kāpumu, ir atbalstāma, taču vērtējama piesardzīgi, norādīja banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš pauda, ka tuvākie seši mēneši gan Latvijā, gan Eiropā būs ļoti izaicinoši un ir svarīgi mazināt energoresursu cenu straujā kāpuma negatīvās sekas ekonomikā. Tomēr variantu nav daudz.

Kā norādīja Āboliņš, daļu finanšu sloga uz sevi var paņemt budžets, taču augstas inflācijas un augošu procentu likmju apstākļos budžeta iespējas ir mazākas nekā, piemēram, Covid-19 pandēmijā.

Viņaprāt, otra iespēja ir skatīties uz administratīviem un likumdošanas instrumentiem, jo ir skaidrs, ka enerģijas tirgus deficīta un konkurences trūkuma apstākļos šobrīd nesniedz optimālu rezultātu. Āboliņš gan uzsvēra, ka straujas izmaiņas tirgus mehānismā var izraisīt arī negatīvas un nevēlamas sekas.

Elektroenerģijas izmaksu pieaugums uzņēmumiem ir tik liels, ka bez valsts atbalsta izmaksu segšanai, virkne uzņēmumu būs spiesti savu darbību pārtraukt.

Uz to vērš uzmanību Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas lielākā darba devēju organizācija Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).

Energoresursu cenas turpina pieaugt un jau šobrīd uzņēmēji gatavojas sarežģītai ziemai, nespējot prognozēt ne turpmākās izmaksas, ne energoresursu pieejamību. Daļa uzņēmumu savu darbību turpina uz attīstībai paredzēto līdzekļu rēķina, taču tas nav ilgtermiņa risinājums. Jau šobrīd daudzi uzņēmumi spiesti samazināt savu darbību vai strādāt ar pārtraukumiem, taču izmaksām turpinot pieaugt, daudziem biznesiem darbību var nākties pārtraukt.

Darbības pārtraukšanas gadījumā, negatīvas sekas skars gan preču un pakalpojumu saņēmējus, gan uzņēmumu darbiniekus, gan Latvijas konkurētspēju, eksportu un ekonomiku kopumā. Valsts atbalsts elektroenerģijas izmaksu segšanai ļautu saglabāt Latvijas uzņēmumu darbību un neievest valsti vēl dziļākā krīzē.

Eksportētāji, meklējot jaunus noieta tirgus, paralēli izmanto valsts piedāvātos atbalsta pasākumus

Ražotāji, kas eksportēja savas preces uz Krieviju, patlaban aktīvi piesakās valsts piedāvātajam finansējumam zaudējumu segšanai, ko radījis šīs valsts noteiktais embargo, taču ir skaidrs, ka finansējuma apjoms ir pārāk mazs, tādēļ var prognozēt, ka atsevišķas saimniecības piemeklēs bankrots, pieļauj lauksaimnieki. Daži valsts piedāvātie eksportētāju atbalsta pasākumi mūsu ražotājiem nav aktuāli, un tiem līdz šim nav pieteicies neviens uzņēmējs, stāsta ministrijas.

Lauksaimniekiem, kurus smagāk skāris Krievijas embargo, patlaban pieejams finansējums vairākās atbalsta programmās, taču jau iepriekš lauksaimnieki minēja, ka atbalsts ir nepietiekams, lai segtu visus zaudējumus un pietiks vien dažiem mēnešiem. Tā, pērn Eiropas Savienība piešķīra ārkārtas atbalstu piena ražotājiem, lai daļēji kompensētu Krievijas importa embargo ietekmē izraisītos zaudējumus, ko rada būtisks piena iepirkuma cenas samazinājums - vidēji par 20%. Latvijai piešķirtā summa ir 7,72 miljoni eiro. Tiesa gan, lauksaimnieki šo finansējumu vēl nav saņēmuši, taču patlaban Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi noteikumu projektu, kas pēc diskusijām ar nozari tiek saskaņots ar ministrijām. Atbalsts tiks izmaksāts tūlīt pēc noteikumu stāšanās spēkā, un tiek sagaidīts, ka naudu izmaksās par faktiski piegādātiem piena apjomiem laikā no pērnā gada augusta līdz oktobrim, laikraksts Dienas Bizness uzzināja ZM.

Eiropas Komisijas (EK) dienestiem ir «radušās bažas» par Latvijā noteiktajiem jaunajiem ierobežojumiem, kas no ārzemniekiem prasa valsts valodas zināšanas lauksaimniecības zemes iegādei un kas šopavasar tika iestrādāti lauksaimniecības zemes likumā, norādīja EK pārstāvniecībā Latvijā.

Pārstāvniecībā skaidroja, ka EK dienesti atzinīgi vērtē faktu, ka Latvijas iestādes ir atcēlušas apstrīdētos ierobežojumus kapitāla brīvai apritei, tomēr jaunajam likumam ir ne vien jākliedē bažas, kuras EK paudusi argumentētajā atzinumā, kas Latvijai tika nosūtīts 2016.gada maijā, bet jābūt saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem kopumā, neradot jaunus ES tiesību aktu pārkāpumus.

«EK dienestiem ir radušās bažas attiecībā uz dažām - pārsvarā ar valodu un dzīvesvietu saistītām - prasībām, kas tika ieviestas ar jaunākajiem grozījumiem lauksaimniecības zemes likumā. Šādas prasības regulāri tiek atzītas par diskriminējošām, jo attiecīgās valsts pilsoņiem tās rada izdevīgākus apstākļus salīdzinājumā ar ārzemniekiem,» norādīja pārstāvniecībā.

Īstenojot Valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmu (PSPP), Latvijas Banka 2017. gada novembrī iegādājās Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus par 191.6 milj. eiro, liecina centrālās bankas dati.

Kopumā PSPP ietvaros Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 6,602.9 milj. eiro, t.sk. 2015. gadā par 1,808.4 milj. eiro, bet 2016. gadā par 2,548.9 milj. eiro.

Latvijas valsts vērtspapīrus otrreizējā tirgū iegādājas Latvijas Banka un ECB.

Valsts sektora vērtspapīru iegādes programma tika uzsākta 2015. gada martā, īstenojot galveno Eirosistēmas - ECB un eiro zonas nacionālo centrālo banku – mērķi, t.i., uzturēt vidēja termiņa inflāciju tuvu, bet mazāk par 2% gadā. PAPP ietilpst četras sadaļas – PSPP, CSPP (Korporatīvā sektora vērtspapīru pirkšanas programma), CBPP3 (Nodrošināto obligāciju pirkšanas programma) un ABSPP (Ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru pirkšanas programma).

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā, akceptēšana radītu katastrofālu situāciju siltumapgādē ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, tāpēc to pieņemšanu mežiem bagātās valstis nedrīkst pieļaut.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koksni kā būtisku energoresursu, it īpaši pašreizējos apstākļos enerģētikā, kad dabasgāzes cenas ir uzskrējušas debesīs, par šī resursa nākotnes perspektīvām un riskiem, it īpaši saistībā ar Eiropas Savienības kabinetos topošajiem normatīvo aktu projektiem.

Vairāki bīstami signāli

“Eiropā uz visu, kas saistīts ar biomasu, raugās ļoti piesardzīgi, it īpaši ilgtspējas jautājumos — lietojamā resursa atjaunošanas spējās, bioloģiskas daudzveidības saglabāšanas un klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā, turklāt pozīcijas mēdz atšķirties, jo ir dažādas interešu grupas,” situāciju skaidro Latvijas Mežu sertifikācijas padomes enerģijas politikas eksperts Jurģis Miezainis. Viņš atzīst, ka izteikti ES Zaļā kursa, bioloģiskās daudzveidības atbalstītāji virza priekšlikumus par ātrākas kaskādes principa ieviešanu, kas no enerģētikas sektora varētu izņemt būtisku koksnes apmēru. Tāpat tiek virzīts priekšlikums, kas paredz pašreiz atjaunojamo biomasu (koksni) atzīt par neatjaunojamu resursu.

Krievijas aktīvi sekos naftas cenas uzvedībai , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pagājušā mēneša beigās Krievijas kredītreitingu līdz grabažai samazināja starptautiska reitingu aģentūra Standard & Poor’s, un šā mēneša otrajā pusē par identisku lēmumu paziņojusi arī Moody’s Investors Service. Tiesa gan, pat neskatoties uz šādu negatīvu vērtējumu un to, ka joprojām ir nomanāma Krievijas militārā intervence Ukrainā, investori izrāda zināmu labvēlību gan pret Krievijas rubli, gan šīs valsts akcijām, gan obligācijām – kopš februāra sākuma vērojama to cenu palielināšanās. Piemēram, eiro cena rubļos kopš šā mēneša sākuma sarukusi gandrīz par 9%, bet Krievijas akciju tirgus RTS indeksa vērtība palielinājusies gandrīz par 20%. Pamanāms, ka Krievijas aktīvu vērtība cieši seko naftas cenām, kur, piemēram, Ziemeļjūras jēlnaftas Brent vērtība atgriezusies 60 ASV dolāru atzīmes tuvumā (vēl janvāra otrajā pusē tā dzīvojās zem 50 ASV dolāru par barelu atzīmes). Tāpat zināmas cerības saistījušās ar pamieru Ukrainā.

Godīgas konkurences apstākļi uzņēmējdarbības vidē ir viena no galvenajām nepieciešamībām Latvijas ekonomikas izaugsmei. Tie ļauj privātajiem komersantiem attīstīt savus uzņēmumus vietējā tirgū, lai tie varētu iziet eksporta tirgos, un sabiedrībai nodrošina kvalitatīvākus pakalpojumus par zemāku cenu.

Viena no LTRK pamatvērtībām ir godīga konkurence un, aizstāvot šo vērtību, ir izveidota LTRK Konkurences neitralitātes komiteja, kā arī regulāri notiek dažādas aktivitātes ar mērķi informēt par konkurences situāciju dažādās nozarēs, sniegt ieteikumus situācijas uzlabošanai un skaidrot sabiedrībai ieguvumus, ko var sniegt uzņēmējdarbības vide, kurā tiek ievēroti godīgas konkurences noteikumi.

Ja tie netiek ievēroti, tas traucē ne tikai individuālu uzņēmumu attīstībai, bet arī ekonomikas izaugsmei kopumā, jo netiek pilnvērtīgi izmantots privātā kapitāla potenciāls. Tajās nozarēs un reģionos, kuros novērojama liela publiskā sektora intervence, privātajam kapitālam tiek ierobežotas izaugsmes iespējas un uzņēmumi, kas nevar nodrošināt savu izaugsmi vietējā tirgū, netiek līdz eksporta tirgum. Godīga konkurence ir demokrātiskas sabiedrības saimniekošanas sistēmas elements. Prakse rāda, ka sektoros, kuros tā tiek maksimāli ievērota, cenas ir zemākas un pakalpojums ir kvalitatīvāks.

Ekonomikas ministrija, ministra Daniela Pavļuta uzdevumā, nesen izstrādājusi Latvijas nacionālās industriālās politikas vadlīnijas, kas visaptveroši apraksta mūsdienu valstu industrializācijas teoriju un piedāvā pasākumu kopuma ietvaru, kas būtu veicams, lai Latvijā aktivizētu industrializāciju.

Ministrs pareizi atzīmē, ka modernu industriālo politiku raksturo mērķis strādāt pie atbalsta instrumentu kopuma, kas uzlabo kopējo konkurētspēju, nevis lemt par intervenci katrā atsevišķā gadījumā. Mēs, uzņēmēji, dotu priekšroku valsts stratēģiskam atbalstam konkrētām nozarēm, taču tiešā veidā tas nebūs iespējams. Jāmeklē citi ceļi, un Ekonomikas ministrijas industrializācijas dokuments to mēģina darīt, ieskicējot jautājumus nodarbinātības politikas uzlabošanai un inovāciju veicināšanai. Ieteicamā pieeja būtu sekmēt jau esošo kompetenču attīstību Latvijas iekšienē, radot iespēju nākotnē aizvietot preču importu un pašiem palielināt savu eksporta potenciālu, vienlaikus dodot pozitīvu impulsu arī saistītajām un atbalstošajām nozarēm Latvijā.

Valsts sektora aktīvu pirkšanas programmā Latvijas Banka trīs mēnešu laikā iegādājusies Latvijas valsts un eirozonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus par 531,8 miljoniem eiro, šodien preses konferencē paziņoja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Latvijas valdības vērtspapīri iegādāti 458 miljonu eiro vērtībā, šos vērtspapīrus galvenokārt iegādājusies Latvijas Banka, mazāk - arī Eiropas Centrālā banka (ECB).

Lūgts vērtēt, kāds varētu būt valsts parāda apkalpošanas izmaksu ietaupījums, ECB un Latvijas Bankai sekundārajā tirgū iegādājoties Latvijas valsts vērtspapīrus, Rimšēvičs vērtēja, ka tas ir ļoti svārstīgs rādītājs un atkarīgs no tā, kurā brīdī valdības startējas tirgos un kāda būs konkrētā aizņemšanās likme. Latvijas Bankas aprēķini rāda, ka ietaupījums varētu būt starp 10 un 20 miljoniem eiro. «Šie skaitļi nav galvu reibinoši, bet tomēr tie ir aprēķini, kas parāda to, ka ietaupījums ir," skaidroja Rimšēvičs.

Īstenojot Valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmu (PSPP), Latvijas Banka 2018. gada aprīlī iegādājās Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus par 77.4 milj. eiro.

Kopumā PSPP ietvaros Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 6,966.8 milj. eiro, t.sk. 2015. gadā par 1,808.4 milj. eiro, 2016. gadā – par 2,548.9 milj. eiro, bet 2017. gadā – par 2,362.7 milj. eiro.

Latvijas Bankas iegādāto vērtspapīru apjoms tiek atspoguļots ikmēneša bilancē, savukārt informācija par Paplašinātās aktīvu pirkšanas programmas (PAPP) īstenošanas gaitu Eirosistēmā kopumā – Eiropas Centrālās bankas (ECB) tīmekļvietnē. Latvijas valsts vērtspapīrus otrreizējā tirgū iegādājas Latvijas Banka un ECB.

Valsts sektora vērtspapīru iegādes programma tika uzsākta 2015. gada martā, īstenojot galveno Eirosistēmas - ECB un eiro zonas nacionālo centrālo banku – mērķi, t.i., uzturēt vidēja termiņa inflāciju tuvu, bet mazāk par 2% gadā. PAPP ietilpst četras sadaļas – PSPP, CSPP (Korporatīvā sektora vērtspapīru pirkšanas programma), CBPP3 (Nodrošināto obligāciju pirkšanas programma) un ABSPP (Ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru pirkšanas programma).

Latvija un Igaunija gatavo vienošanos, kas deficīta gadījumā ļautu kopīgi iepirkt sašķidrināto dabasgāzi (LNG), paziņoja Igaunijas klimata Kristens Mihals.

"Mēs gatavojam vienošanos ar Latviju gadījumam, ja situācija dabasgāzes tirgū mainītos līdz tādai, kad rodas piegāžu grūtības," viņš teica, piebilstot, ka vienošanās paredz dabasgāzes piegādes Paldisku ostā, izmantojot glabāšanas un regazifikācijas kuģi (FSRU), kad ostā tiks pabeigts LNG terminālis.

Vienlaikus Mihals uzsvēra, ka pašlaik situācija ir stabila un tāda veida intervence nav nepieciešama, bet abas valstis kopīgi varētu nomāt FSRU, ja tiktu prognozēts būtisks dabasgāzes deficīts.

Latvijas Klimata un enerģētikas ministrija aprīlī paziņoja, ka sāks darbu pie nosacījumu izstrādes kopīgai Paldisku termināļa izmantošanai ar mērķi stiprināt dabasgāzes apgādes drošumu. Mihals ticies ar Latvijas klimata un enerģētikas ministru Raimondu Čudaru (JV) un premjerministru Krišjāni Kariņu (JV), lai runātu par šo jautājumu.

PKC rosina Latvijas dzelzceļam (LDz) pārdot kapitāldaļas peļņu nesošos uzņēmumos; LDz nepiekrīt .

Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītā darba grupa rekomendē atsavināt VAS Latvijas dzelzceļš piederošās kapitāla daļas pāris uzņēmumos. Viens no tiem ir ar peļņu Rīgas ostā strādājošā stividorkompānija SIA Strek, kas nodarbojas ar ogļu pārkraušanu. LDz šajā uzņēmumā pieder 5,84% akciju, savukārt kompānijas akciju kontrolpakete 57,45% apmērā ir valdes priekšsēdētāja Mihaila Gaņeva rokās. Otrs uzņēmums ir kaimiņvalstī reģistrētais Baltkrievijas – Latvijas kopuzņēmums SIA Mirigo, kas nodarbojas ar dzelzceļa sliežu stiprinājumu – skrūvju, uzgriežņu, paplākšņu – ražošanu. Tajā LDz pieder 2,98% kapitāldaļu.

Eirosistēmas īstenotajā valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmā (PSPP) līdz jūlija beigām iegādāti Latvijas valsts vērtspapīri 504 miljonu eiro apmērā, liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) publicētā informācija.

Martā tika iegādāti vērtspapīri 75 miljonu eiro vērtībā, aprīlī - 177 miljonu eiro, maijā - 205 miljonu eiro, jūnijā - 46 miljonu eiro vērtībā.

Iegādāto Latvijas valsts vērtspapīru vidējais dzēšanas termiņš ir 6,2 gadi.

Vērtspapīru iegādes programma tika sākta šā gada martā, īstenojot galveno Eirosistēmas - ECB un eirozonas nacionālo centrālo banku - mērķi uzturēt vidēja termiņa inflāciju tuvu, bet mazāk par 2% gadā.

ECB publicētā informācija rāda, ka līdz šim PSPP programmā visvairāk uzpirkti Vācijas, Francijas un Itālijas vērtspapīri. Kopumā līdz šim PSPP programmā iegādāti vērtspapīri 198,14 miljardu eiro apmērā.

Saeimas deputātu ideja par 50% “atlaidi” hipotekāro kredītu aizņēmumu likmēm ir tieša politiska intervence tirgus cenu mehānismā, kas var radīt bīstamas sekas Latvijas ekonomikai un sabiedrībai.

Šāda “atlaide” visiem aizņēmējiem – pamatā jau tiem, kuriem maksātspējas problēmu nav un nebūs, – būs bīstams precedents, un man ir aizdomas, ka ne visi deputāti apzinās šāda lēmuma sekas. Faktiski tas nozīmē, ka jebkurā brīdī, kad kādā no ekonomikas segmentiem pieaug peļņa, valsts var iejaukties ar cenu koriģēšanu. Investori un finanšu sektors pēc šāda lēmuma būs atturīgi ieguldīt neprognozējamā valstī, kurā atgriežas cenu regulēšana un iejaukšanās ekonomikā padomju savienības tradīcijās.

Piemirstā diskusija par ilgtermiņu – vāja kreditēšana, vēl dārgāka nauda, Latvijas reputācija

Politiskas iejaukšanās sekas ilgtermiņā būs sajūtamas Latvijas ekonomikā un sabiedrībā kopumā. Vājinātos kreditēšana, vairums kredītņēmēju, kuri būtu saņēmuši “atlaides”, visticamāk būtu jāiekļauj restrukturizēto klientu sarakstā un šāds statuss negatīvi ietekmēs klientu spēju aizņemties nākotnē. Vai apzināmies, ka turpmāk mājokļu kreditēšanu vairs neredzēsim tādu, kā līdz šim? Šāds lēmums vēl vairāk negatīvi ietekmētu arī valsts kredītreitingu un Latvijas starptautisko reputāciju, kas sadārdzinātu valsts aizņemšanos. Jāuzsver, ka saskaņā ar S&P novērtējumu, ir tikai trīs eirozonas valstis ar negatīvu ekonomikas attīstības novērtējumu – Latvija ir viena no tām, tāpēc naudu, piemēram, uz 10 gadiem jau tagad aizņemamies par 0,8 procentpunktiem dārgāk, nekā vidēji citas eirozonas valstis.

Pret Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu (Kim Jong-un) pērn noticis atentāta mēģinājums. Kopš tā laika valstī ievērojami paaugstināts drošības līmenis, liecina ASV militāra rakstura domnīcas RAND Corporation ziņojums, kurā arī teikts, ka Ziemeļkorejas režīma sabrukšana «ir tikai laika jautājums».

Ziņojumā, kura nosaukums ir «Gatavojoties iespējamai Ziemeļkorejas sabrukšanai», RAND Corporation informāciju par drošības paaugstināšanu valstī kopš atentāta mēģinājuma balsta ar anonīmiem avotiem.

Tāpat ziņojumā ir ietverta informācija arī par dažādiem scenārijiem, kā rīkoties, ja nākamais mēģinājums nogalināt valsts līderi ir veiksmīgs, un režīms sabrūk. «Jāseko Ziemeļkorejas attieksmei pret apvienošanos, piedāvājot valstij humāno palīdzību, demobilizējot Ziemeļkorejas armiju un drošības struktūras,» teikts ziņojumā, kurā arī pieminēta potenciāla Ķīnas intervence Ziemeļkorejas sabrukuma gadījumā.

Globālajos piena plūdos slīkst kā Jaunzēlandes, tā pašmāju piena ražotāji; visvairāk cieš tādas valstis kā Latvija, kas daudz saražo un maz patērē, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sevišķi pēdējā mēneša laikā lasāmās ziņas par Jaunzēlandes piensaimnieku nedienām ar krītošajām piena iepirkuma cenām ir summējušās mēneša kopējos datos. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, jūlijā piena cenas šai lauksaimniecības industrijai globāli nozīmīgajā ekonomikā ir kritušās par 23,1%, bet pret šo periodu pērn pat vēl vairāk – par 47,6%, atsaucoties uz Austrālijas un Jaunzēlandes bankas ANZ Banking Group cenu indeksu, raksta Financial Times. Tikmēr Latvijā kritums gada laikā ir aptuveni 30% liels, provizoriski rēķina Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes dalīborganizācijas Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks. «Jaunzēlande viennozīmīgi uzdod toni, bet piena plūdi, kuros slīkstam, mums ir kopēji, pateicoties lielajam daudzumam industriālo produktu, ko saražojusi Jaunzēlande un citas piensaimniecības lielvalstis,» paskaidro J. Šolks.

"Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum"") pārveidē par banku būtu nopietni jāpierāda valsts intervences nepieciešamību, intervijā sacīja institūcijas valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.'

Viņš norādīja, ka šobrīd notiek diskusijas par iespējām pārveidot "Altum" par banku, taču ir svarīgi, lai šo diskusiju emocijās nepazūd fokuss uz to, ko gribam sasniegt un kāpēc gribam sasniegt.

"Vai šādu procesu var realizēt? Jā, tas ir iespējams, taču vienlaikus tas nav lēmums nodibināt vienkārši kapitālsabiedrību. Šajā gadījumā nepieciešams nopietni pierādīt, kāpēc ir nepieciešama intervence konkrētajā jomā no valsts puses," uzsvēra Bērziņš, piebilstot, ka valsts intervences nepieciešamību ir jāpierāda gan Eiropas Centrālajai bankai (ECB), gan arī Eiropas Komisijai (EK).

Tāpat viņš atzīmēja, ka gadījumā, ja tiktu pieņemts lēmums par valstij piederošas bankas izveidi, zināmā mērā nāktos dibināt jaunu "Altum" analogu, jo dažādu attīstības programmu finansēšana nav savienojama ar komercdarbību - "Altum" var veiksmīgi strādāt uz komerciāliem nosacījumiem, bet otrai daļai - attīstības daļai - būtu jābūt stingri nodalītai.

Krievijas centrālā banka pirmdien pārdevusi 11,3 miljardus ASV dolāru, lai atbalstītu rubli, raksta Financial Times.

Pirmdien, saasinoties Ukrainas un Krievijas konfliktam, rubli skāra smags pārdošanas vilnis, nodzenot tā vērtību līdz rekordzemam līmenim.

Krievijas Bankas intervences apmērs bija lielāks nekā gaidīja vairums tirgus dalībnieki un tā ir viena no vēsturiski lielākajām intervencēm. Salīdzinājumam – centrālā banka, finanšu krīzes augstākajā punktā 2008. gada decembrī visa mēneša laikā iztērēja 57 miljardus dolāru. 11,3 miljardu dolāru lielā intervence veido 2,3% no Krievijas ārvalstu rezervēm, kas ir 493 miljardu dolāru apmērā.

Krievijas Centrālā banka pirmdien arī pieņēma lēmumu palielināt bāzes procentu likmi no 5,5% līdz 7%, lai apkarotu inflāciju un finansiālo nestabilitāti.