Finanšu ministrija (FM) ir pieteikusi apspriešanai vērienīgus grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, piedāvājot noteikt, ka azartspēļu spēlēšana Latvijā būtu atļauta personām no 21 gada vecuma, nevis no pilngadības, kā tas ir pašlaik.

Pašlaik likums aizliedz azartspēlēs, interaktīvajās azartspēlēs un interaktīvajās izlozēs piedalīties personām, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu. FM atzīmē, ka pāris gadus vecā Veselības ministrijas (VM) pētījumā tika secināts, ka azartspēles un loterijas Latvijā spēlē galvenokārt 25-34 gadus veci cilvēki. Ar katru nākamo vecuma grupu azartspēļu spēlējušo respondentu īpatsvars samazinās. Ja 55-64 gadu vecu respondentu vidū tādu, kas pēdējā gada laikā spēlējuši vismaz reizi mēnesī, ir 7%, tad 45-54 gadu vecuma grupā - 10%, 35-44 grupā - 12%, 25-34 gadu grupā - 18%, bet 15-24 gadus veco respondentu grupā - 12%. Vienlaikus esot vērojama tendence ar katru vecuma grupu spēlēšanu uzsākt arvien agrākā vecumā.

Ar cēlu mērķi - lai ierobežotu Covid-19 izplatību Latvijā - ir pieņemts lēmums slēgt visas legālās interaktīvo azartspēļu vietnes, tādējādi radot vislabvēlīgākos apstākļus nelegālajiem azartspēļu organizatoriem, kuru daļa jau tāpat 2019. gadā Latvijā bijusi ap 38%.

Nozare vērtē, ka 30 dienas ir kritiskais posms un pēc tam liela daļa spēlētāju jau būs nokļuvuši nelegālajā tirgū, un atgriezt legalajā tirgū viņus būs grūti. 22. martā Saeimā tika pieņemts likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas pasākumiem sakarā ar Covid -19 izplatību", kura 8. punkts ārkārtas situācijas laikā aizliedz organizēt azartspēles un izlozes, izņemot interaktīvās azartspēles, skaitļu izlozes un momentloterijas. Taču jau šī paša likuma nākamais 9. punkts saka: ka "uz šā likuma darbības laiku Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija aptur visas azartspēļu organizēšanas licences gan fiziskajās azartspēļu organizēšanas vietās (kazino licence, spēļu zāles licence, bingo zāles licence), gan interaktīvajā vidē, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību".

Satversmes tiesa (ST) atzinusi, ka visā Rīgas administratīvajā teritorijā noteiktais ierobežojums organizēt azartspēles neatbilst Satversmei, informēja tiesa.

Nosakot konkrētas komercdarbības ierobežojumus teritorijas plānojumā, pašvaldības rīcībai ir jābūt objektīvi pamatotai un balstītai racionālos apsvērumos, norādīja ST.

Lieta tika izskatīta pēc vairāku personu pieteikumiem, kuri ir saņēmuši azartspēļu organizēšanas vietas licences, pamatojoties uz pašvaldības izdotām atļaujām atvērt spēļu zāles konkrētās vietās Rīgas administratīvajā teritorijā.

Apstrīdētā norma noteica, ka visā Rīgas administratīvajā teritorijā ir aizliegts organizēt azartspēles un sniegt attiecīgos azartspēļu pakalpojumus, izņemot, ja šādas azartspēļu organizēšanas vietas atrodas četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās.

Tiesa atzina, ka azartspēļu organizēšana ir brīvas konkurences apstākļos pastāvošs legāls komercdarbības veids. Likumdevējs ir piešķīris pašvaldībai kompetenci patstāvīgi izvērtēt, kurās attiecīgās pašvaldības vietās vai teritorijās būtu nosakāmi azartspēļu organizēšanas ierobežojumi. Arī teritorijas plānojumā pašvaldība ir tiesīga noteikt neierobežoti daudz teritoriju, kurās azartspēles organizēt nav atļauts. Tomēr pašvaldībai ir jāievēro likumdevēja piešķirtajā pilnvarojumā noteiktais teritorijas izvērtēšanas princips.

Kopš 2022. gada 23. marta, kad vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs apturēja Rīgas teritorijas plānojumu, dzirdami pārmetumi, ka “stopkrāns” galvaspilsētas attīstībai bija “norauts” azartspēļu dēļ.

Šī mehāniski atkārtotā politiķu retorika acīmredzami palīdz novērst uzmanību no sarežģītākām problēmām. Ir kļuvis pārāk viegli vainot azartspēļu nozari pie visām pasaules nelaimēm.

Plaisa starp tendenciozo retoriku un faktos balstītiem argumentiem par nozari ir gandrīz fantastikas filmu žanra cienīga. Padziļinātas izpratnes vietā publiski dominē stereotipiski pieņēmumi par azartspēlēm, lai gan regulāri tiek skaidroti atbildīgas spēles principi, organizētas ekspertu diskusijas, pieejami starptautiski pētījumi, kā arī sniegta plaša informācija par nozari.

Nenoliedzami – ir nepieciešams atvēlēt daudz vairāk laika, lai nonāktu līdz efektīvam normatīvajam regulējumam, nevis pieņemtu sasteigtus un nepamatotus lēmumus, bet tas ir iespējams.

Jaunā Rīgas teritorijas plānojuma apspriešanas process ir atspoguļojis vienpusīgu, fragmentāru un uz subjektīviem viedokļiem balstītu pieeju, nozīmīgu akcentu liekot uz azartspēļu ierobežošanu.

Rīgas dome ir iecerējusi visā teritorijā aizliegt organizēt azartspēles un sniegt attiecīgos azartspēļu pakalpojumus kazino, spēļu zālēs, bingo zālēs, kā arī totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietās, izņemot, ja šādas azartspēļu organizēšanas vietas atrodas četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās.

Jau iepriekšējais Rīgas domes sasaukums paredzēja, ka spēļu zāles varēs atrasties tikai četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās. Pamatojums — tādā veidā azartspēles būs atkarīgas no tūristu pieplūduma un faktiski pamatā darbosies tikai kā viņu izklaide. Vienlaikus tiks radīti būtiski šķēršļi vietējo iedzīvotāju piekļuvei spēļu zālēm, jo, ievietojot tās ekskluzīvākās un skaita ziņā ļoti limitētās vietās, pieprasījums pēc azartspēlēm kā izklaides samazināšoties pats no sevis.

Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm pērn samazinājušies par 48,1% salīdzinājumā ar 2019.gadu un bija 159,647 miljoni eiro, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotie dati.'

Straujākais kritums pērn bijis ieņēmumiem no spēļu galdiem - par 69,3%. Visvairāk ieņēmumu azartspēļu kompānijas guvušas no azartspēļu automātiem - 95,788 miljonus eiro. Salīdzinājumam 2019.gadā ieņēmumi šajā pozīcijā bija 231,596 eiro.

Azartspēļu kompāniju ieņēmumi no spēļu galdiem (rulete, kārtis) pagājušajā gadā bija 5,323 miljonu eiro apmērā, kas ir par 69,3% mazāk nekā gadu iepriekš, ieņēmumi no totalizatora veidoja 1,561 miljonu eiro, kas ir par 51,6% mazāk, bet ieņēmumi no bingo spēļu zālēm bija 0,121 miljona eiro apmērā, kas ir kritums par 47,8%.

Nelegālo interaktīvo azartspēļu tirgus daļa strauji izpletusies 

Latvijā 2020.gadā strauji pieauga nelegālo interaktīvo azartspēļu tirgus daļa - ja 2019.gadā...

Savukārt 2020.gada ceturtajā ceturksnī azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm veidoja 36,571 miljonu eiro, kas ir par 30,5% mazāk nekā trešajā ceturksnī.

Azartspēļu kompāniju kopējais apgrozījums 2020.gadā samazinājies par 48,6%, veidojot 166,894 miljonus eiro.

Inspekcija norāda, ka azartspēļu zāles, kazino, bingo zāles un totalizatora likmju pieņemšanas vietas pagājušajā gadā bija slēgtas kopumā 133 dienas - no 2020.gada 22.marta līdz 9.jūnijam un no 9.novembra līdz 31.decembrim. Savukārt interaktīvo azartspēļu vietnes pagājušajā gadā bija slēgtas 63 dienas - no 8.aprīļa līdz 9.jūnijam.

2020.gadā nozarē kopumā darbojās 16 komersanti, no tiem 10 organizēja azartspēles kazino un spēļu zālēs, pieci pieņēma likmes totalizatora likmju pieņemšanas vietās, savukārt 13 organizēja azartspēles interaktīvajā vidē. Latvijā pieci komersanti saņēmuši licences azartspēļu pakalpojuma nodrošināšanai. Azartspēļu nozares uzņēmumos Latvijā pērn nodarbināti 2938 strādājošie.

Ārkārtas situācija ietekmējusi arī preču un pakalpojumu loteriju organizēšanu – plānoto 600 loteriju atļauju vietā izdoti 514 lēmumi par loteriju atļauju izsniegšanu. Kopējais loterijās piedāvātais laimestu fonds 2020. gadā bija 1,176 miljoni eiro, kas ir 71,7% no pagājušā gada apjoma, valsts nodeva iekasēta 0,278 miljonu eiro apmēra, kas ir 68% no plānotā apjoma.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas uzturētais Pašatteikušos personu reģistrs pagājušajā gadā vairāk nekā 14 660 personām devis iespēju atturēt sevi no azartspēļu un interaktīvo izložu pārmērīgas spēlēšanas. Papildus pieejamais Inspekcijas nodrošinātais instruments azartspēļu radīto problēmu pārvarēšanai ir bezmaksas psiholoģiskais atbalsts tiem, kuri apzinās un vēlas cīnīties ar pārmērīgu tieksmi spēlēt azartspēles. Pagājušajā gadā Inspekcijā sniegtas vairāk nekā 550 bezmaksas psihologa konsultācijas azartspēļu spēlētājiem un viņu tuviniekiem.

Nozīmīgu apjomu 2020. gadā sasnieguši interaktīvās vides un Elektronisko sakaru komersantu kontroles un uzraudzības pasākumi – gada laikā veiktas 26 Elektronisko sakaru komersantu pārbaudes pieņemti 549 lēmumi par nelegālo vietņu bloķēšanu.

Lai nodrošinātu, ka azartspēļu klienti netiek pārmērīgi iesaistīti azartspēlēs, veiktas 18 padziļinātas pārbaudes, kā interaktīvo azartspēļu operatori nodrošina normatīvajos aktos noteiktos atbildīgas spēles principus. No tām četros gadījumos konstatēta neatbilstība prasībām, komersantiem izteikts brīdinājums un veikta atkārtota pārbaude. Laika posmā, kad tika aizliegta arī interaktīvo azartspēļu pakalpojumu sniegšana, veiktas 12 pārbaudes par licences darbības apturēšanas lēmuma ievērošanu.

Pēdējo mēnešu laikā sabiedrības uzmanības lokā nonākušas azartspēles, un jo īpaši -azartspēlēs internetā – gan saistībā ar atvērto Azartspēļu un izložu likumu Saeimā, gan ar tiešsaistes azartspēļu pilnīgu liegumu COVID-19 ārkārtas situācijas laikā. Vienlaikus Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka nesenā pētījumā norāda, ka Latvijā nelegālo tiešsaistes azartspēļu tirgus daļa ir ievērojami lielāka nekā abās pārējās Baltijas valstīs. 2019. gadā tās veidoja 38 % no tirgus un aplēstas 34 miljonu eiro apmērā, kamēr Lietuvā tie ir 14, bet Igaunijā – tikai 10 miljoni eiro (H2gc dati). Nelicencēto interneta kazino dēļ Latvijas budžets pagājušā gadā zaudēja 7 miljonus eiro; nozares eksperti ir vienisprātis, ka, pateicoties nesenajam tiešsaistes azartspēļu liegumam, šogad nelegālā tirgus daļa Latvijā palielināsies. Kā mainīt šo situāciju?

Lai gan tiešsaistes jeb interaktīvās azartspēles aizņem salīdzinoši nelielu daļu - 17.8% - no kopējā azartspēļu tirgus, tomēr to pieauguma tempi ir visstraujākie. Pēdējo 2 gadu laikā legālais tirgus audzis teju 2 reizes. To pašu var teikt par kazino operatoru nomaksāto nodokļu apjomu, kas 2019. gadā sasniedza 12 miljonus eiro.

Nelegālo tiešsaistes azartspēļu nodarītais kaitējums sabiedrībai

Zaudējums valsts budžetam nebūt nav vienīgais kaitējums, ko sabiedrībai nodara nelegālie interneta azartspēļu operatori. Ir zināms, ka azartspēles ir saistītas ar atkarības risku. No šī gada 1. janvāra gan uz tiešsaistes, gan uz ierastajām azartspēlēm attiecas “Pašatteikušos personu reģistrs”, kas liedz piekļuvi visa veida azartspēlēm vismaz uz vienu gadu, tā būtiski mazinot atkarības riskus. Pirmā pusgada laikā tajā pieteikušās jau 8233 personas, kas, pēc Veselības ministrijas aplēsēm, varētu būt aptuveni puse no azartspēļu atkarības riskam pakļautajiem valstī. Apmeklējot nelegālos tiešsaistes kazino, šie cilvēki atkal ir pakļauti riskam, jo tajos ļauts spēlēt jebkuram. Kā vēl viens būtisks ļaunums jāmin noziedzīgi iegūtas naudas aprite nelicencētajos kazino. Tā kā tiem nav jāidentificē savi klienti un jāsniedz dati valsts institūcijām, tad tā ir pateicīga vieta, kur apgrozīt nelikumīgā veidā iegūtus līdzekļus.

Tiešsaistes kazino un azartspēles ir ērts izklaides veids, kas ļauj spēlēt kazino neizejot no mājām. Tajā pašā laikā, tas ir gan pluss, gan mīnuss ērtās piekļuves dēļ. Ieejot savā tuvākajā, fiziskajā kazino Tu vari būt drošs, ka tas ir licencēts, jo citādāk, tam nebūtu iespēja izveidot savu filiāli Latvijas Republikā. Taču interneta vide ir daudz plašāka un pieejamāka jebkuram azartspēļu mīļotājam. Bieži vien spēlētāji izvēlas nelicencētus kazino, lai laimesta gadījumā nebūtu jāmaksā azartspēļu nodoklis, kurš no 2018. gada 1. janvāra sastāda 23%, ja laimēta summa virs 3000 eiro, tāpēc valdība arvien nāk klajā ar jauniem likuma papildinājumiem.

Latvijā pie nelegālo azartspēļu ierobežošanas aktīvi ķērās pirms dažiem gadiem. 2012. gadā tiešsaistes azartspēļu apgrozījums bija 2,1 miljons eiro, 2018.gadā – 41 miljons eiro. Tā ir ļoti liela izaugsme - norāda azartspēļu un izložu inspekcijas vadītāja.

Cīņa ar nelicencētiem tiešsaistes kazino

Droši vien jau sen biji pamanījis, ka daudziem kazino nav iespējams piekļūt, jo Latvijas interneta pakalpojumu nodrošinātāji jeb provaideri ir bloķējuši nelicencētu kazino mājaslapas, taču to ir viegli apiet izmantojot starpniekservera pakalpojumus. Latvijas Republikas izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas mājaslapā ir atrodams dokuments, kurš ir 38 lapu garš, kur var apskatīt visus nelicencēto interaktīvo azartspēļu organizētāju mājaslapas. 2019. gada novembrī Finanšu ministrija kopā ar Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju un Finanšu nozares asociāciju informēja par sāktajām aktivitātēm, lai ierobežotu piekļuvi Latvijā nelicencētajām tiešsaistes azartspēlēm un izlozēm.

Kopējais azartspēļu nozares uzņēmumu apgrozījums pērn bija 290,534 miljoni eiro, bet ieņēmumi no azartspēlēm - 264,775 miljoni eiro, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotā informācija.

Tostarp nozares ieņēmumi no azartspēļu automātiem pērn bija 131,129 miljoni eiro, bet interaktīvo azartspēļu ieņēmumi bija 123,988 miljoni eiro.

Inspekcijā norāda, ka, tā kā 2020.gadā Covid-19 ierobežojumu dēļ spēļu vietas bija slēgtas vairāk nekā četrus mēnešus, tajā skaitā divus mēnešus arī interaktīvās azartspēles, bet 2021.gadā - gandrīz astoņus mēnešus, nav iespējams objektīvi salīdzināt nozares 2021.gada un 2022.gada darbības finanšu rādītājus.

Salīdzinot ar 2019.gadu, pērn azartspēļu nozares uzņēmumu apgrozījums sarucis par 11,4%, bet peļņa - par 13,8%.

Apkopotā informācija liecina, ka kopumā Latvijā patlaban azartspēles organizē 19 komersanti, no tiem astoņi komersanti piedāvā klātienes azartspēles spēļu zālēs un kazino, četri komersanti - totalizatora likmju pieņemšanas vietās, 17 komersanti nodrošina interaktīvās azartspēles. Nozares kapitālsabiedrībās nodarbināti 2722 darbinieki.

Azartspēles vienmēr ir bijušas ir saistītas ar atkarības un labklājības riskiem. Tomēr, neskatoties uz to, ir nozīmīga sabiedrības daļa, kas izvēlas tās spēlēt regulāri. Ar azartspēlēm saistītos riskus visefektīvāk var mazināt valsts, sadarbojoties ar nozari. Tas nozīmē, ka azartspēlēm ir jābūt legalizētām un regulētām. Jo īpaši tas attiecas uz interneta vidi – interaktīvās azartspēles nav iespējams aizliegt.

Ja arī aizliegums tiek īstenots, spēlmaņi izmanto citu valstu interneta kazino vietnes. Balstoties uz kompānijas H2 Gambling Capital starptautisko pētījumu, Latvijā nelegālo interneta azartspēļu tirgus 2019. gadā bija 38% liels, kas atbilst 33 miljoniem eiro. Tiek aplēsts, ka no šīs summas valsts budžetā netika nomaksāti 7 miljoni eiro. Savukārt legālās nozares artava pagājušā gada valsts budžetā bija aptuveni 12 miljoni eiro.

Regulētas tiešsaistes azartspēles ir krietni labāks veids, kā apkarot nelegālo vietņu izplatību nekā interaktīvo azartspēļu aizliegums. Pretējā gadījumā spēlētāji dodas pie neregulētiem ārzemju operatoriem.

23% interaktīvo azartspēļu lietotāju Latvijā izmanto nelegālas, proti, Latvijā nelicencētas tiešsaistes azartspēļu vietnes, liecina pētījumu aģentūras H2GC veiktais pētījums, kuru tā prezentēja Latvijas Interaktīvo azartspēļu biedrības (LIAB) rīkotajā seminārā Ēnu ekonomika tiešsaistes azartspēlēs – kā to mazināt?

Galvenais secinājums: ja neko nemainīsim pieejā, tad tā tas arī paliks.

11 tūkstoši ēnu biznesā, 6 miljoni garām valsts kasei

Pētījumā, kuru H2GC veica šā gada pavasarī, noteikts, ka 5500 lietotāju izmanto nelegālās tiešsaistes spēles, bet vēl 8200 cilvēku izmanto Latvijā nelicencētus tiešsaistes totalizatorus. Ņemot vērā to, ka daļa no visiem nelegālo tiešsaistes azartspēļu lietotājiem lieto gan spēles, gan totalizatorus, pētnieki lēš, ka Latvijā ir gandrīz 11 000 unikālo nelegālo interaktīvo azartspēļu lietotāju. H2GC direktors Deivids Henvuds un vadošais analītiķis Eds Birkins, iepazīstinot ar pētījuma rezultātiem un analīzi par nelegālo interaktīvo azartspēļu tirgu Latvijā, parādīja arī faktisko ietekmi uz valsts budžetu, proti, cik aptuveni valsts zaudē, pieļaujot šādu ēnu biznesa apjomu.

Ādažu novada dome nolēmusi aizliegt organizēt azartspēles novada teritorijā.

Marta sākumā dome pieņēma saistošos noteikumus, kas nosaka azartspēļu organizēšanas kārtību Ādažu novada administratīvajā teritorijā.

Saistošie noteikumi paredz, ka Ādažu novada administratīvajā teritorijā ir aizliegts organizēt azartspēles.

Minētais aizliegums neattiecas uz gadījumiem, kad līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim tika izsniegta azartspēļu organizēšanas vietas licence vai citos normatīvajos tiesību aktos ir atļauts organizēt azartspēles.

Kā norādīts paskaidrojuma rakstā, kas pievienots saistošajiem noteikumiem, būtiski privātpersonas tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumi ir attaisnojami tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu.

Salīdzinot azartspēļu organizatora tiesības veikt komercdarbību un gūt no tās labumu, no vienas puses, un indivīda tiesības uz dzīvi labvēlīgā vidē un interesi tikt aizsargātam no azartspēļu nelabvēlīgās ietekmes, no otras puses, pašvaldība konstatējusi, ka ar leģitīmo mērķi aizsargātās tiesības un intereses attieksies uz daudz plašāku personu loku un labumu no šā ierobežojuma iegūs visa sabiedrība.

Latvijā nelicencēto interneta azartspēļu popularitāti sekmē iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanas kārtība azartspēļu laimestiem, intervijā sacīja azartspēļu rīkotāja SIA "Olympic Casino Latvia" valdes priekšsēdētājs Gints Pakārklis.

"Manuprāt, pati galvenā problēma ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Protams, katra valsts mēģina uzlikt ierobežojumus un kontrolēt to, kas notiek interneta vidē. It sevišķi tas attiecas uz azartspēlēm, kur ir kaut kādā veidā jāmēģina ierobežot klientu aktivitāte, lai tas nenoved pie pavisam bēdīgām sekām, tostarp atkarības. Tas viss ir saprotams. Bet Latvijā, un es atļaušos teikt, ka nezinu nevienu citu valsti, kur ir tāda veida regulējums kā pie mums, ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošana azartspēļu laimestiem," pauda Pakārklis.

Viņš minēja, ka nesaskata problēmu, ja ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis par miljona eiro laimestu kādā no "Latvijas loto" loterijām, bet azartspēļu gadījumā problēmas ir veidā, kā nodoklis tiek piemērots, proti, klientiem nav iespējas atskaitīt azartspēlēs iztērētās summas, un nodoklis tiek ieturēts no visas laimestu summas, ko klients ir saņēmis. Piemēram, klients gada laikā azartspēlēs ir iztērējis 5000 eiro un pretī laimestos ir saņēmis 4000 eiro, kas faktiski nozīmē, ka klients zaudējis 1000 eiro. Latvijā regulējums nosaka, ka azartspēļu laimestiem virs 3000 eiro pie izmaksas tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis neatkarīgi no iemaksu apmēra, proti, šajā gadījumā pie izmaksas tiek ieturēti vēl 23% no 1000 eiro, kas pārsniedz 3000 eiro slieksni.

Starptautisku pokera turnīru organizēšana ir izklaides joma, kas varētu sniegt ievērojamus ieņēmumus ne tikai šo pasākumu rīkotājiem, bet arī tūrisma nozarei un valsts budžetam kopumā. Lai to īstenotu, jāmaina šobrīd nesamērīgais nodokļu regulējums.

Jāsaprot, ka starptautiski turnīri piesaista lielu pasaules interesi, tiek translēti televīzijā, uz tiem ierodas daudz turīgu ārvalstu tūristu. Šobrīd pasaulē lielākā pokera turnīra posmu šī gada septembrī ar 1 miljonu eiro balvu fondu rīko Tallina.

Lai risinātu situāciju gan valsts budžetam, gan pokera turnīru organizētājiem optimālā veidā, "Olympic Casino Latvia" sadarbībā ar juridisko biroju "Sorainen" ir veikusi padziļinātu situācijas izpēti, izstrādājusi iespējamās regulējuma izmaiņas un tās iesniegusi Finanšu ministrijai un Saeimas politisko frakciju vadībai.

Starptautisko un vietējo pokera turnīru organizēšanu Latvijā ierobežo normatīvais regulējums. Šobrīd ikgadējais nodoklis — kāršu un kauliņu spēles — par katru galdu veido 28 080 eiro par vienu spēļu galdu. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) jāmaksā no laimesta virs 3000 eiro, neatskaitot zaudētās summas. Ņemot vērā starptautiskajos turnīros iesaistītās laimestu summas un arī to, ka vairākums dalībnieku nemaz nav Latvijas rezidenti, kļūst saprotams, ka šāds regulējums padara Rīgu nepievilcīgu turnīra spēlētāju acīs. Jāņem vērā arī tas, ka uz turnīra laiku ir nepieciešami vairāki desmiti papildus pokera galdu, bet, ja ir fiksēta maksa par galdu, tas padara šādu turnīra rīkošanu nerentablu. Tādējādi nodokļu slogs Latvijā kavē rīkot starptautiskus pokera turnīrus, kuru pievienotā vērtība valsts ekonomikai var sasniegt pat 2 miljonus eiro par vienu turnīru, liecina "Olympic Casino Latvia" sadarbībā ar kompāniju "Sorainen" veiktā pētījuma rezultāti. Gadā ir iespējams sarīkot divus trīs šāda līmeņa turnīrus.

No 2020. gada varētu tikt būtiski paaugstināta azartspēļu nodokļa likme videospēlēm un mehāniskajiem automātiem no pašreizējiem 4164 eiro līdz 6000 eiro gadā, budžetā papildus iegūstot vairāk nekā 13 miljonus eiro.

Nozare nodokļu celšanas vietā aicina apkarot ēnu ekonomikas sektoru.

Ministru kabineta sēdē skatītais informatīvais ziņojums Par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.gadam un ietvaram 2020.–2022.gadam paredz ne tikai paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi, bet arī mainīt šī nodokļa ieņēmumu sadalījumu starp valsts un pašvaldību budžetu.

Neseko inflācijai

Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka azartspēļu nodokļa likmes ir noteiktas naudiskā, nevis procentuālā izteiksmē kā lielākajai daļai nodokļu, kuras neietekmē inflācija. Līdz ar to būtu lietderīgi pārskatīt naudiskā izteiksmē noteiktās azartspēļu nodokļa likmes ik pēc noteikta laika perioda. Kopš 2018.gada 1.janvāra azartspēļu nodokļa likmes nav mainījušās. Valdību veidojošo partiju pārstāvji piedāvā, sākot ar 2020.gadu, paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi videospēlēm un mehāniskajiem automātiem – par katra automāta katru spēles vietu līdz 6000 eiro (pašlaik 4164 eiro). Politiķi šādu ieteikumu pamato ar nepieciešamību palielināt ieņēmumus valsts budžetā un nodrošināt valsts izdevumu pozīciju segšanu, kā arī lai sabalansētu nodokļa likmes ar inflācijas un vidējo algu pieaugumu valstī un azartspēļu finansiālās darbības apgrozījuma pieaugumu. Neskatoties uz to, ka, sākot ar 2018.gadu, videospēlēm un mehāniskajiem automātiem nodokļa likmes tika paaugstinātas par 30%, azartspēļu automātu skaits, salīdzinot ar 2017.gada pirmo pusgadu, nav būtiski samazinājies, bet apgrozījums ir būtiski pieaudzis, secināts informatīvajā ziņojumā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) apturējis Ķekavas novada pašvaldības saistošos noteikumus "Par azartspēļu organizēšanu Ķekavas novadā", liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Ministrs rīkojumā pauž, ka saistošajos noteikumos noteiktais vispārīgais aizliegums liecina, ka pašvaldība nav izvērtējusi pašvaldības administratīvo teritoriju kompleksi, proti, pašvaldība nav vērtējusi azartspēļu vietu ietekmi uz sabiedrību kādā no pašvaldības teritorijām, kurā darbojas azartspēļu vieta, salīdzinot ar teritorijām, kurās azartspēļu vietu nav. Neesot arī veikts izvērtējums par vietām, kurās jaunu azartspēļu vietu atvēršana ir aizliedzama, minot konkrētus datus, pētījumus vai citu apkopotu un apstiprinošu informāciju, kas iegūta izvērtējuma rezultātā par azartspēļu vietas ietekmi uz pašvaldības iedzīvotājiem un sabiedrību kopumā.

Latvija kļūtu konkurētspējīgāka starptautiskajā tūrisma un izklaides nozarē, kā arī gūtu vērā ņemamus ieņēmumus valsts budžetā, atceļot iedzīvotāju ienākuma nodokli azartspēļu laimestiem zemes tipa spēlēm (kārtis, rulete, spēļu automāti), tai pašā laikā paaugstinot to nodokli, kuru maksā azartspēļu rīkotāji.

Šādus secinājumus ļauj izdarīt starptautiskā juristu biroja "Sorainen" šogad veiktā pētījuma dati, salīdzinot azartspēļu regulējumu Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs, tostarp ieņēmumus valsts budžetā valstīs ar atšķirīgu regulējumu, kā arī Latvijā periodā, kad bija spēkā šāda kārtība.

Pozitīva pieredze jau pirms desmit gadiem

Pētījumā skarti vairāki temati, salīdzinot Latvijas un starptautiska līmeņa datus dažādos laika periodos un to, kā šis regulējums ietekmē valsts budžeta ieņēmumus. Jāņem vērā, ka vairākumā ES valstu iedzīvotāju ienākumu nodoklis no azartspēļu laimestiem nav jāmaksā, tādu ir 17, savukārt deviņās tas tiek atšķirīgā apjomā aplikts ar IIN. Interesanti, ka pētījuma periods ietvēra COVID-19 pandēmijas krīzes periodu, kad spēlēšana klātienē bija ierobežota. Skaitļi runā paši par sevi: 60% gadījumu valstīs, kurās bija gan IIN, gan azartspēļu nodoklis, ieņēmumi budžetā samazinājās. Turpretī valstīs, kas piemēro tikai azartspēļu nodokli, budžeta ieņēmumi pieauga pat par 70%. No tām valstīm, kur tiek īstenoti abi nodokļu veidi, Latvija piedzīvoja lielāko ieņēmumu kritumu – par 35% – 2021./2022. gada periodā.

Ķekavas novada dome šodien nolēma vērsties Satversmes tiesā (ST), apstrīdot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša (AP) rīkojumu apturēt azartspēļu ierobežošanu Ķekavā.

Par vēršanos ST nobalsoja 13 deputāti, pret bija opozīcijas deputāte Viktorija Baire (JV), bet balsojumā nepiedalījās Arnolds Keisters (JV).

Lēmums galvenokārt tika pamatots ar atšķirīgo likumu normu interpretāciju un to, ka pašvaldība nevar piekrist ministra viedoklim.

Tādēļ jautājums tiks virzīts uz ST, lai gūtu skaidrību par pašvaldības iespējām pieņemt šādus saistošos noteikumus par azartspēļu ierobežošanu pašvaldības teritorijā.

Kā ziņots, Plešs apturēja Ķekavas novada pašvaldības saistošos noteikumus "Par azartspēļu organizēšanu Ķekavas novadā", kas faktiski aizliedza organizēt azartspēles visā novada teritorijā.

Ministrs rīkojumā pauž, ka saistošajos noteikumos noteiktais vispārīgais aizliegums liecina, ka pašvaldība nav izvērtējusi pašvaldības administratīvo teritoriju kompleksi, proti, pašvaldība nav vērtējusi azartspēļu vietu ietekmi uz sabiedrību kādā no pašvaldības teritorijām, kurā darbojas azartspēļu vieta, salīdzinot ar teritorijām, kurās azartspēļu vietu nav. Neesot arī veikts izvērtējums par vietām, kurās jaunu azartspēļu vietu atvēršana ir aizliedzama, minot konkrētus datus, pētījumus vai citu apkopotu un apstiprinošu informāciju, kas iegūta izvērtējuma rezultātā par azartspēļu vietas ietekmi uz pašvaldības iedzīvotājiem un sabiedrību kopumā.

Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no interaktīvajām azartspēlēm, kas šobrīd ir vienīgais atļautais azartspēļu veids, šogad pirmajā ceturksnī auguši par 58,2% salīdzinājumā ar 2020.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 25,07 miljonus eiro.

Tā liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotie dati.

Avots: Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija

Azartspēļu kompāniju ieņēmumi no interaktīvajām kazino spēlēm 2021.gada pirmajā ceturksnī veidoja 19,822 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 72,9% salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni, bet ieņēmumi no totalizatora veidoja 4,739 miljonus eiro, kas ir par 13% vairāk.

Kopumā Latvijā azartspēļu kompāniju kopējie ieņēmumi no azartspēlēm 2021.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni samazinājušies 2,3 reizes.

Azartspēļu kompāniju kopējais apgrozījums 2021.gada pirmajā ceturksnī samazinājies 2,3 reizes, veidojot 26,432 miljonus eiro.

Baltijā lielākais nelicencēto interaktīvo azartspēļu tirgus ir Latvijā - pērn tas sasniedza 33,8 milj. eiro. Lai to mainītu, ir nepieciešama aktīva valsts vēršanās pret ēnu ekonomiku, vienlaikus atceļot ieviesto IIN likmi par laimestiem, kuri gadā pārsniedz 3000 eiro.

To rāda Latvijas Interaktīvo azartspēļu biedrības pētījuma dati. Latvijā nozarei ir vislielākais tirgus Baltijā, taču vienlaikus arī vislielākais ēnu ekonomikas īpatsvars. Pētījums rāda, ka šādas situācijas pamatā ir vairāku Latvijā ieviestu prasību rezultāts, norāda Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) prezidents Arnis Vērzemnieks.

Latvijā ir visaugstākās prasības interaktīvo azartspēļu uzņēmējiem - pamatkapitāla apjomam ir jābūt 1 miljonam 400 tūkstošiem eiro. Igaunijā pietiek tikai ar vienu milj. eiro. Savukārt licences maksa par interaktīvajām azartspēlēm Lietuvā ir tika 479 eiro, savukārt Latvijā tā ir 0,2 milj. eiro apmērā, tāpat interaktīvo azartspēļu nodoklis Igaunijā ir ar 5% likmi, Latvijā – 10%. Tāpat jāņem vērā, ka Latvijā ir aizliegta reklāma, bet Igaunijā un Lietuvā tā ir atļauta, kaut arī ar nosacījumiem. Vēl viena atšķirība starp Latviju un abām kaimiņvalstīm – Latvijā interaktīvās azartspēlēs var izmantot tikai banku maksājumus, savukārt nedz Igaunijā, nedz Lietuvā šādas prasības nav. Arī nodokļa likme, kas jāsamaksā no laimestiem, vislielākā ir tieši Latvijā – 23%, savukārt Igaunijā šāds nodoklis nav jāmaksā vispār. Pētījums rāda, ka kopš 2015. gada visstraujāk interaktīvo azartspēļu tirgus pieaudzis Lietuvā, tomēr uzmanības vērts fakts ir tas, ka Latvijā, pieaugot licencētajam interaktīvo azartspēļu tirgum, augusi arī nelicencētā tirgus daļa.

Satversmes tiesā (ST) ir ierosināta lieta par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša (AP) rīkojumu, ar kuru apturēta Ķekavas novada domes saistošo noteikumu par azartspēļu organizēšanu darbība.

Lieta ierosināta pēc Ķekavas novada domes pieteikuma. Ar apstrīdēto aktu ir apturēta 2021.gada 8.septembra saistošo noteikumu "Par azartspēļu organizēšanu Ķekavas novadā" darbība.

Ministrs apstrīdētajā aktā norāda, ka noteikumi neatbilst normatīvajiem aktiem ar augstāku juridisko spēku.

ST ir uzaicinājusi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru līdz 30.maijam iesniegt ST atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Lietas sagatavošanas termiņš noteikts šī gada 29.augusts.

Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.

ST lietu sagatavo un izskata vidēji deviņu līdz 12 mēnešu laikā.

Parlaments šodien lēma noraidīt grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, kas būtiski ierobežotu azartspēļu organizēšanas vietu izplatību Latvijā.

Šos grozījumus izstrādāja vairāki Jaunās konservatīvās partijas un "KPV LV" deputāti.

Deputāts Juris Jurašs (JKP) aicināja atbalstīt likumprojektu, atzīmējot, ka no azartspēļu atkarības Latvijā cieš ap 80 000 personu, savukārt vairāk nekā 15 000 iedzīvotāju šī problēma ir smagākajā pakāpē.

Viņaprāt, šis likumprojekts būtu neliels solis veselīgas sabiedrības veidošanā. "Spēļu zāles Latvijā ir kā ielaista slimība, kas daudzus padara bagātus, tāpēc nav jāierobežo," teica parlamentārietis.

Jurašs uzsvēra, ka situācija ar azartspēlēm ir kritiska un tām "jāierāda vieta".

Problēmas novērsīs skaidri noteikumi 

Par saprotamu un loģisku azartspēļu nozares regulējumu intervijā laikrakstam Diena stāstījusi...

Tikmēr opozīcijas deputāts Nikolajs Kabanovs (S) teica, ka azartspēļu vietas ir slēgtas, kopš valstī ir ārkārtējā situācija, un, viņaprāt, likumprojekta iesniedzēji ar šo vēlas "novērst uzmanību no valdības nespējas izpildīt savas pilnvaras, organizēt Iekšlietu un Tieslietu ministriju darbību tā, lai pandēmijas laikā izslēgtu iespēju noziedzīgiem elementiem ārdīties Latvijā".

"Par" likumprojekta nodošanu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai balsoja 35 deputāti, "pret" bija 15, bet atturējās 27. Attiecīgi šis likumprojekts tika noraidīts.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka grozījumu mērķis ir būtiski ierobežot azartspēļu organizēšanas vietu izplatību Latvijā un mazināt azartspēļu kaitīgo ietekmi uz sabiedrības veselību un sabiedrību kopumā.

Likumprojektā skaidrots, ka personas, kas piedalās azartspēlēs un izlozēs, ir pakļautas pārmērīgas aizraušanās riskam. Azartspēļu atkarība jeb patoloģiska tieksme uz azartspēlēm, saskaņā ar Starptautisko slimību klasifikāciju, raksturojas ar biežām un atkārtotām azartspēļu epizodēm, kas ieņem galveno vietu cilvēka dzīvē un atstāj kaitīgu ietekmi uz viņa sociālās, profesionālās un ģimenes dzīves vērtībām un saistībām, kā arī viņa materiālo stāvokli.

Atbilstoši SKDS 2016.gada veiktajai aptaujai, 26% respondentu, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā bija spēlējuši azartspēles, atzina, ka ir saskārušies ar situācijām, kad spēle tik lielā mērā pārņem savā varā, ka apkārtējā pasaule uz brīdi pārstāj eksistēt.

Likumprojekts paredzēja noteikt, ka azartspēles būs pieejamas tikai kazino, kas ierīkoti četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās.

Anotācijā teikts, ka saskaņā ar pētījumu datiem spēļu zāļu vai kazino pieejamības lokalizācijas ierobežošana ir viens no līdzekļiem azartspēļu problemātisku spēlēšanas paradumu ierobežošanā.

Azartspēļu norises vietu ierobežojumu ieviešanas mērķis ir mazināt problemātisku spēlēšanas paradumu attīstības riskus sabiedrībā.

Tāpat likumprojekts paredzēja noteikt vecuma ierobežojumu dalībai azartspēlēs un izlozēs. Ar projektu paredzēts mainīt vecuma ierobežojumu, no kura ir atļauts piedalīties azartspēlēs, derībās, totalizatoros un interaktīvajās izlozēs. Šobrīd likums nosaka 18 gadu vecuma robežu, ko projekts paredz mainīt uz 21 gadu vecumu.

Attiecībā uz dalību izlozēs Latvijā šobrīd nav noteikts vecuma ierobežojums, tādēļ likumprojekts plānoja ieviest 18 gadu vecuma slieksni.

Likumprojekts arī paredzēja ieviest spēļu zāļu darba laika ierobežojumu. Grozījumi paredz azartspēles klātienē aizliegt laikā no plkst.2 līdz 8, ar mērķi atturēt personas no nepārtrauktas spēlēšanas.

Deputāti arī piedāvāja likumā noteikt aizliegumu uzturlīdzekļu nemaksātajiem piedalīties azartspēlēs. Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā jau šobrīd paredzēti vairāki ierobežojumi parādniekiem, kas noteikti, lai motivētu tos pildīt ar likumu noteikto pienākumu - nodrošināt bērnu ar uzturlīdzekļiem. Šo normu plānots iestrādāt arī Azartspēļu un izložu likumā.

Taču izskatīšanai Saeimas Juridiskajā komisijā tika nodoti JKP un "KPV LV" deputātu virzītie grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības aizliegumu azartspēļu organizēšanas vietās.

Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm šogad pirmajā pusgadā samazinājušies par 52% salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu un bija 70,424 miljoni eiro, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotie dati.'

Tostarp straujākais kritums šogad pirmajā pusgadā bijis ieņēmumiem no spēļu galdiem - par 62,3%.

2020.gada pirmajā pusgadā visvairāk ieņēmumu azartspēļu kompānijas guvušas no azartspēļu automātiem - 45,732 miljonus eiro, kas ir par 59% mazāk nekā gadu iepriekš.

Seko ieņēmumi no interaktīvajām azartspēlēm, kas šogad pirmajā pusgadā bija 20,916 miljonu eiro apmērā, uzrādot kritumu par 17,6% salīdzinājumā ar 2019.gada pirmo pusgadu, tostarp ieņēmumi no kazino spēles veidoja 15,652 miljonus eiro, kas ir kritums par 13,4%, ieņēmumi no totalizatora - 5,006 miljonus eiro, kas ir par 29,8% mazāk, bet ieņēmumi no kāršu turnīriem veidoja 257,7 tūkstošus eiro, kas ir pieaugums par 33,2%.

Latvija ir vienīgā valsts Baltijā, kas cīņai ar koronavīrusa izplatību ir apturējusi interaktīvo licencēto azartspēļu darbību un tādējādi arī šīs jomas atbalstu sportistiem.

Zviedrijas kompānijas "Enlabs" AB meitasuzņēmuma Latvijā SIA "Optibet" Baltijas reģiona izpilddirektors Dainis Niedra atzīst, ka uzņēmuma akcionāri neizprot Latvijas valdības lēmumu. Gan Lietuvā, gan Igaunijā, gan arī citās Eiropas valstīs, kurās ir ieviesti Covid-19 izplatību ierobežojošie pasākumi, ir slēgtas virszemes spēļu zāles, bet nav slēgtas interaktīvās spēļu vietnes, kurās nav iespēju inficēt citus spēlētājus. "Baltkrievijā līdz šim bija noteikti ierobežojumi attiecībā uz studiju apmeklējumiem, taču nekādu ierobežojumu biznesam nebija, tur tiek izspēlēts Baltkrievijas hokeja čempionāta fināls, notiek futbola virslīgas spēles," situāciju tepat līdzās esošajā kaimiņvalstī, kura nav ES dalībvalsts, raksturo D. Niedra. Viņš uzsver, ka Baltkrievija ir vienīgā valsts Eiropā, kurā nav apturēti sporta pasākumi. "Katrā valstī ir nedaudz atšķirīgi noteikumi attiecībā uz interaktīvo spēļu licencēšanu, taču Zviedrijā, Dānijā, Norvēģijā tās ir atļautas arī koronavīrusa izplatības apturēšanas laikā," uz turīgāko Skandināvijas valstu pieredzi norāda D. Niedra.

Azartspēļu nodoklis valstij būtu jāatdod pašvaldībām, intervijā pauda Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks.

"Mēs nozarē uzskatām, ka azartspēļu nodokļa sadalījumam, mazākais, ir jāatgriežas tādā līmenī, kāds tas bija, pirms tika veiktas izmaiņas," sacīja Vērzemnieks, skaidrojot, ka patlaban 5% no šī nodokļa tiek atdotas pašvaldībām un 95% valstij, bet iepriekš bija 25% pašvaldībām un 75% valstij.

Viņš arī norādīja, ka citās valstīs, kurās pašvaldībām tiek dotas lielas tiesības regulēt azartspēļu nozari, apmēram 50% nodokļu nonāk pašvaldībās. "Tas būtu pareizākais variants," atzīmēja Vērzemnieks.

Runājots par nodokļu sadalījumu, asociācijas vadītājs teica, ka patlaban pašvaldības saņem nodokļus par zemes spēlēm, bet visi nodokļi no interaktīvā segmenta aiziet valstij. Viņš pieļāva, ka arī šo regulējumu ir vērts pārskatīt un kādu daļu novirzīt pašvaldībām, jo interaktīvās spēles spēlē dažādās pašvaldībās dzīvojošie, un būtu nepieciešams algoritms arī šo nodokļu novirzīšanai pašvaldībām, īpaši šobrīd, kad tām trūkst naudas.