Konkurence apdrošināšanas tirgū un salīdzinoši zemais patērētāju zināšanu līmenis par apdrošināšanas produktiem ir tikai daļa no argumentiem, kādēļ Latvijā strādājošo apdrošinātāju obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas izmaksu rādītājs ir augstāks, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm.
Kā liecina Eiropas apdrošinātāju asociācijas dati, vidējais OCTA izdevumu rādītājs nedaudz pārsniedz 20%, savukārt Latvijā strādājošo kompāniju izdevumu rādītājs svārstās ap 40%. Apdrošinātāji skaidro, ka izdevumu rādītājs ir tik augsts, jo Latvijā tirgus pagaidām nav tik attīstīts, lai tirgotu pakalpojumus tikai elektroniski, tādēļ nepieciešams investēt pārdošanas kanālos - gan filiāļu izveidē, gan aģentu algošanā.
Runājot par OCTA administratīvo izdevumu ietekmes faktoriem Latvijā un Eiropā, ir jāatzīmē vairāki faktori - apdrošināšanas tirgus lielums, izmantotais pārdošanas modelis, jo, piemēram, tādi pārdošanas kanāli kā internets vai telefons, kas ir iecienīti vairākās Eiropas valstīs, paredz mazākas izmaksas nekā filiāļu un aģentu kanāls, norāda AAS Balta tehniskais direktors Juris Kipļuks.
Rīgas taksometru parka tehniskais direktors Kaspars Muižnieks atzīst, ka uzņēmumam, kura rīcībā ir 300 transporta vienības, tostarp vieglie pasažieru taksometri, maršruta taksometri un autobusi OCTA un KASKO apdrošināšanas prēmijas sastādā nozīmīgu naudas summu.
«Man personīgi nav skaidrs bonus malus sistēmas godprātības princips. Piemēram, lielajiem autobusiem diezgan bieža parādība grozoties šaurā stāvlaukumā ir aizķert kādu citu transporta līdzekli vai šķēršli. Tā rezultātā ieplaisājuši pagrieziena rādītāja stikli vai nošvīkāts bamers ir bieža parādība. Muļķīgākais ir tas, ka par šo gājienu bonus malus tiek pazemināts par 2 punktiem, jeb tieši tikpat cik, tajā gadījumā, ja ar šo pašu autobusu būtu noripinājuši no kraujas un pēcāk to, kas būtu palicis pāri varētu norakstīt metāllūžņos,» sacīja K. Muižnieks.
