TV kategorijā pirmās pakāpes jeb zelta ADwards ordeņus saņēma reklāmas aģentūra McCann World Group ar darbu Kartupeļa ciltskoks (klients Latfood) un SIA Tritone Studio ar mūzikas video Soundarcade Hunt Royal (klients Soundarcade), saukārt otrās pakāpes jeb sudraba ordeni TV kategorijā saņēma aģentūra Guilty ar darbu Ir abonēšanas kampaņas TVC (klients – žurnāls IR).

Grafiskā dizaina kategorijā ar otrās pakāpes ordeņiem par labāko ilustrāciju tika apbalvoti Marita Stelpa ar darbu Animal Party flaijeris un radošā apvienība Miit ar darbu Miit (klients Miit), savukārt pirmās pakāpes ordeni saņēma reklāmas aģentūra !MOOZ ar darbu Zelta Zivtiņa Superkombo (klients Zelta Zivtiņa). Par labāko korporatīvo stilu otrās pakāpes jeb sudraba ordeņus ieguva aģentūra Young&Hungry par darbu HUGU (klients A.Dew) un SIA Rijada par darbu RIIJA (klients SIA Rija.lv), savukārt pirmās pakāpes jeb zelta ordeni – aģentūra Asketic par darbu Latvijas vizuālā identitāte Expo 2010 (klients Aerodium).

Pārceļoties no Rīgas uz laukiem, tekstilmāksliniece Lilita Bauģe meklē iespējas sevi nodarbināt un izveido zīmolu Bauge Textil.

Tā pamatideja ir ar roku darbu radīt latviskus un oriģinālus aksesuārus. Produkti ir dabai draudzīgi, jo izgatavoti no vintage tekstila vai otrreiz pārstrādātiem materiāliem. Pirms tam radīts vēl viens zīmols – Knits –, ar kuru Lilita pārdod pašas adītas zeķes un cimdus no Latvijas aitu vilnas.

Izvēlas mierīgos toņus

«Tagad dzīvoju laukos, kur nav lielu iespēju atrast darbu un arī izbraukāt, piemēram, uz Liepāju. Tāpēc jāmeklē iespējas sevi nodarbināt pašai,» Lilita saka. Viņa kopā ar vīru no Rīgas pārcēlusies uz Grobiņas novada Gaviezes pagastu. Pagājušajā ziemā, gatavojoties Ziemassvētkiem, dāvanām sāka adīt zeķes un cimdus. No tā radās ideja par savu zīmolu, kam deva vārdu Knits, un adījumus viņa rada latviskus no A līdz Z. «Aita tepat, Latvijas pļavās ganījusies, vilna, kas nocirpta, tepat pārstrādāta, radīts dizains un tapis produkts, kas tālāk sāk ceļu pie pircēja,» viņa raksturo.

Borģu ģimene iesākusi veidot saimniecību par saviem līdzekļiem – iegādājusies īpašumu, aitas, traktoru, siena presi, diemžēl līdzekļi pamazām izsīkuši, bet, lai attīstītos, vajadzēja vēl, tā rakstu par sapņa piepildīšanu sāk reģionālais laikraksts Dzirkstele.

«Nācās ņemt aizņēmumu, kas nebija nemaz tik viegli. Iespējams, mums bankā īsti nenoticēja, ka aitkopība nākotnē būs ienesīga. Jā, aita nav govs, kas katru dienu dod pienu un zemnieks regulāri saņem piena naudu. Aitas tikai divreiz gadā dod kaut kādus ienākumus un mums tas viss ir vēl tikai priekšā, taču mēs rēķinājām naudas plūsmu un sapratām, ka nākotnē tas būs rentabli,» sacījusi Iveta.

Saimniecībā šobrīd ir 19 Vācijas Merino vietējās šķirnes jaunaitas un viens šīs pašas šķirnes teķis. «Sākumā mums bija 20 jaunaitas. Taču dienā, kad devāmies pirkt teķi, viena aita no ganībām diemžēl pazuda. Izstaigāju un izbraukāju visu tuvāko un tālāko apkārtni - pilnīgi nekādu pēdu. Runājot ar kaimiņiem, spriedām, ka vainīgs vai nu vilks, vai arī cilvēks. Skumji. Tagad jābūt piesardzīgākiem,» stāstījis Juris. Saimnieki atklājuši, ka līdz 1. jūlijam, kad aitkopībā mainās gads, saimniecībā jau būs 25 jaunaitas un 6 grūsnas aitas, kuras jūlijā atnesīsies.

Lielākais olu un olu produktu ražotājs Ziemeļeiropā “Balticovo” 10. jūnijā Iecavā iepazīstināja ar savu jaunāko starpnozaru ilgtspējas iniciatīvu – pašpatēriņa saules enerģijas parkā ielaisto 100 aitu ganāmpulku un saules ganībām (pasaulē pazīstamas kā solar grazing).

Notika arī diskusija “Saules ganības - iespējas un izaicinājumi Latvijā”, kur kopā ar enerģētikas un lauksaimniecības nozares ekspertiem diskutēja par aitkopības un enerģētikas nozaru sadarbības pirmo pieredzi un iespējām Latvijā. Lai gan visā pasaulē saules ganības jau ir apliecinājušas savu efektivitāti un ilgtspēju, Latvijā šī pieredze vēl joprojām netiek plaši izmantota. Kamēr citur pasaulē aitas ganās saules paneļu parkos, nodrošinot dabisku zāles uzturēšanu un palīdzot efektīvāk izmantot zemes platību, Latvijas lauksaimnieki un enerģētikas speciālisti vēl tikai sāk apzināt šī risinājuma sniegtās iespējas un izaicinājumus.

Diskusijā piedalījās Guntis Gūtmanis, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes (LOSP) priekšsēdētājs, Dmitrijs Bortņikovs, Latvijas aitu audzētāju asociācijas (LAAA) valdes priekšsēdētājs, Egīls Rušiņš, ZS "Bitāni" īpašnieks, Edmunds Garančs, "European Energy Latvia" ietekmes uz vidi novērtējumu eksperts un asociācijas “Saules enerģija Latvijai” biedrs, Kristaps Dīriņš, SIA “PRO MC” vadītājs (“AJ Power” uzņēmumu grupa), Toms Auškāps, AS “Balticovo” Komunikācijas un attīstības vadītājs.

Automobiļu iegādes un uzturēšanas augsto nodokļu dēļ vairāki Latvijas iedzīvotāji labprātāk pērk automašīnas kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā, savukārt vietējie ierēdņi nedara neko, lai uzlabotu esošo situāciju, sacīja automobiļu ražošanas kompānijas Toyota dīlera Wess Motors padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Oskins.

«Cilvēki pērk tur, kur ir lētāk, bet nodokļi - zemāki. Lietuvā un Igaunijā iegādātie un reģistrētie automobiļi joprojām brauc pa Latvijas ceļiem. Tās lielākoties ir dārgas automašīnas, jo tieši tās bieži vien reģistrē kaimiņvalstīs, bet izmanto Latvijā,» norādīja Oskins.

Latvijas autodīleru asociācija jau vairākus gadus mēģina ieskaidrot ierēdņiem, ka viņi grauj vietējo uzņēmējdarbību.

«Latvijā dzīvojošie cilvēki varētu mierīgi nopirkt automobili Lietuvā vai Igaunijā, piereģistrēt to šajās kaimiņvalstīs, samaksāt nodokļus tur un turpat iziet tehnisko pārbaudi, tajā pašā laikā reāli braucot ar šo automobili Latvijā un nemaksājot nekādus nodokļus. Vienīgais pieņemamais risinājums būtu nodokļu bāzes harmonizēšana visās Baltijas valstīs, lai, piemēram, nodokļu likmes automobiļu reģistrācijai Latvijā, Lietuvā un Igaunijā būtu vienādas. Tas ir normāli, it īpaši jo ārzemju investori ļoti reti skatās uz Baltiju kā uz atsevišķām valstīm - viņi uztver mūs kā vienotu tirgu,» sacīja Oskins.

Noslēdzies konkurss Gada labākais lauksaimniecības kooperatīvs un gan nominācijas Gada uzticamākais kooperatīvs, gan Gada kooperatīvs izaugsmē pirmajā trijniekā ierindojušies LPKS Piena ceļš, PKS Straupe un LPKS Latraps.

Savukārt, par gada labākajiem kooperatīviem Kurzemē lauksaimnieki atzinuši kooperatīvus Dzēse, Durbes grauds un Kurzemes dārzi, Vidzemē - Piena ceļš, Straupe un Vidzemes agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība, Latgalē – Sēlpils piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība, Avots un Latvijas aita, bet Zemgalē - Atašiene agro, Pienupīte un Latraps.

Saskaņā ar konkursa nolikumu, laureāti tika noteikti, balstoties uz lauksaimnieku balsošanas rezultātiem. Konkursu Gada labākais lauksaimniecības kooperatīvs organizē Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) ar mērķi noteikt veiksmīgi strādājošos un augošos lauksaimniecības kooperatīvus Latvijā.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) organizētajā konkursā Gada labākais lauksaimniecības kooperatīvs 2011 šogad no sešām nominācijām divas Gada uzticamākais kooperatīvs un Gada kooperatīvs izaugsmē par laureātu viennozīmīgi tika atzīta lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Straupe, kuru vada Imants Balodis.

Laikraksta Dienas Bizness speciālbalva tika piešķirta LPKS Abra un tās vadītājai Inesei Karlovai par spēju pārvarēt grūtības un panākt izaugsmi. Nominācijā Labākais kooperatīvs Kurzemē šogad galveno balvu ieguva Durbes grauds ar vadītāju Sandri Bēču priekšgalā. Par labāko kooperatīvu Latgalē lauksaimnieki savā balsojumā tika atzinuši Aijas Kiserovskas vadīto Viļāni, kas darbojas piena nozarē. Savukārt Vidzemē labākais kooperatīvs darbojas graudu nozarē un tā ir Vidzemes agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība, kuru vada Indulis Jansons. Arī par Latvijas maizes klēti dēvētajā Zemgalē kā gada labākais kooperatīvs tika atzīta Gunvalda Sproģa vadītā Latraps.

Eiropas Komisija izvērtē iespēju uzdot visu ES dalībvalstu pārtikas uzraudzības dienestiem veikt DNS pārbaudes pārstrādātai liellopu gaļai, jo vairāku dalībvalstu dienesti atklājuši, ka Comigel un Findus ražotajos pārtikas produktos liellopu gaļa aizstāta ar zirgu gaļu, turklāt ir aizdomas par veterināro zāļu atliekvielām šajā gaļā. Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) līdz šim veiktajās pārbaudes aizdomīgu gaļu nav konstatējis, tomēr novēroti citi pārkāpumi.

Papildināta ar 1., 2. un 3. rindkopu.

Ja EK pieņems lēmumu visu ES dalībvalstu pārtikas uzraudzības dienestiem vekt DNS pārbaudes pārstrādātai liellopu gaļai, arī PVD, iepriekš izvērtējot, kuros pārtikas aprites posmos un kādiem pārtikas produktiem, ņems paraugus laboratoriskajām pārbaudēm. Līdz šim Latvijā nav bijuši tādi gadījumi, kad liellopu gaļā tikusi konstatēta zirga gaļas klātbūtne, Db.lv stāstīja PVD pārstāve Ilze Meistere.

Tomēr līdz šim ir bijuši gadījumi, kad tirgotāji ir nepareizi norādījuši dzīvnieka vecuma kategoriju, tādējādi maldinot pircējus, stāstīja PVD pārstāve. PVD ir konstatējis tādus gadījumus, kad piemēram, aitas gaļa tiek uzdota par jēra gaļu (jērs ir līdz 12 mēnešu vecumam, aita – no 12 mēnešiem), un liellopa gaļa – par jaunlopa gaļu (teļš – līdz 8 mēnešiem, jaunlops – no 8 līdz 12 mēnešiem, no 12 mēnešiem – liellops), skaidro PVD pārstāve.

Latvijas modes mākslinieku tērpi priecē ne vien pieaugušos, bet arī modīgās zvēru papīra lelles.

Papīra lelles kā jau papīra lelles – ar «pielokāmiem» un maināmiem tērpiem. Taču Agritas Krieviņas modīgajām zvēru papīra lellēm ir divas atšķirības. Pirmkārt, modeļu lomās ir mīlīgi zvēri - zaķis, kaķis, lapsa un haskijs. Otrkārt, dzīvnieku tērpu arsenālā ir Latvijas modes mākslinieku tērpi – SockBox zeķes, aita.lv apakšbikses, miesai.com krekliņi, QooQoo legingi un kleitas, MAMMU šalle, KatyaKatya Shehurina svārciņi, Baibas Ripas kleitas, Pētera Ripas kaklarotas, ZAI krekliņš, Mareunrol’s mētelis, kā arī Global Warming vilnas bikses.

Vistu olu un to produkcijas ražotājs AS Balticovo pērn uzstādīto saules paneļu parka 2 ha platībā augošās zāles pļaušanu uzticējis aitām; šādam risinājumam varētu būt sekotāji, ko vēl vairāk varētu veicināt attiecīga valsts politika.

Tādi secinājumi skanēja diskusijā Saules ganības - iespējas un izaicinājumi Latvijā. Lai arī AS Balticovo ir sava veida celmlauzis tā dēvēto saules ganību īstenošanā, taču citās valstīs aitas jau sen ganoties saules paneļu parkos, nodrošinot dabisku zāles novākšanu, vienlaikus efektīvāk var izmantot zemi, kā arī radīt cilvēku pārtikā izmantojamu produktu.

Vistkopis pērk aitas

„Pērn, īstenojot pašpatēriņa saules paneļu parka izveides ieceri ar jaudu 2,3 MW 2 ha platībā, radās jautājums par to, kā šo teritoriju apkopt, vienlaikus piedāvājumi tās appļaušanai bija salīdzinoši dārgi, tāpēc nonācām pie pasaulē jau zināmas ilgtspējīgas prakses un iniciatīvas – solar grazing jeb saules ganībām, kur saules paneļu parkos ar zāles novākšanu nodarbojas aitas,” par to, kā 3,5 miljonu dējējvistu turētājs, olu lielražotājs nonāca līdz aitām saules paneļu parkā, skaidro AS Balticovo valdes loceklis Toms Auškāps. Viņš atgādināja, ka vislielākais enerģijas patēriņš ir vasarā, kad spīd saule un ir karsts, bet vistu kūtīs ir vajadzīga ventilācija. „Sākotnēji bija doma izmantot ārpakalpojumu, bet, apzinoties pašiem savas iespējas — ir pietiekami liela teritorija ar neizmantotām būvēm, kuras salīdzinoši vienkārši pielāgojamas par aitu novietnēm, ir vetārsti -, nolēmām iegādāties 77 aitas un vienu aunu, tas šobrīd jau ir pārvērties par teju 150 mājdzīvnieku ganāmpulku, un pašu darbinieki pakāpeniski apgūst aitkopības nianses,” stāsta T. Auškāps.

Nordea markets finanšu produktu eksperts Andris Lāriņš par finanšu investīcijām Līgo svētku gaisotnē:

Tuvojoties svētkiem es parakņājos Dainu skapī un nolēmu paskatīties, kādas tad senajiem latviešiem bijušas attiecības ar finanšu tirgus produktiem. Ierobežotās datu bāzes dēļ dažu produktu cenu izmaiņu grafiki ir no citiem tirgiem, bet tie aptuveni parāda arī mūsu tirgus tendences. Savā «Līgo indeksa» groziņā saliku: vara bungas, zeltu, sudrabu, kviešus, cūkgaļu, cukuru, gumiju un aitas vilnu.

Par varu

Sit, Jānīti, vara bungas

Vārtu staba galiņā,

Lai ceļas saiminieki

No tiem dūnu spilveniem.

Ja jūs gadījumā sastopat kādu Jāni ar vara bungām, tad ziniet, ka pēdējo gadu laikā viņš ir kļuvis krietni turīgāks. Pirms aptuveni 10 gadiem par tonnu vara maksāja nedaudz vairāk kā 1300 dolārus, bet šobrīd cena sasniegusi 9000 dolāru par tonnu līmeni, kas ir aptuveni 4,59 lati par kilogramu. Pie pēdējā sadārdzinājuma viļņa vainojama globālās ekonomikas atveseļošanās un galvenokārt ražošana Ķīnā. Nesen publicētie dati par Ķīnas rūpniecības izlaides pieaugumu par 13,3% gada laikā deva spēcīgu atbalstu vara cenai. Pašreiz vēl iespējama cenas pazemināšanos (korekcija pēc nesenajiem rekordiem), tomēr ilgā termiņā prognozējam mērķēšanu vismaz uz pēdējo rekordu atkārtošanu (atslēga šajā jautājumā ir ražošana, patēriņš un ekonomikas izaugsme Ķīnā). Tā kā neatstājiet vara bungas nepieskatītas.

«Vai zināt, kāpēc mūsu dzīvē dažādas inovācijas ienāk ar lielām grūtībām? Jo cilvēkiem uz visu jauno ir tāda pati reakcija kā uz tuva cilvēka nāvi,» intervijā izdevumam Ieva sacījusi kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende.

«Pirmā reakcija ir - tas nevar būt! Otrā - cīnīšanās pret. Atkal man jāpiemin opera. Sākumā visi teica: tas nevar būt! Un tad to laiku, kamēr noskaidroju situāciju, visi cīnījās. Kad pēc laika visu sakārtosim, visi teiks: bet es taču teicu, ka tā vajag!

Latvijas problēma ir tā, ka viss jaunais, iecerētais netiek pāri karam, cīņai pret. Jābūt iekšēji ļoti stipram, lai karu pārdzīvotu un šo jauno saglabātu,» turpinājusi ministre.

Vaicāta, kas dod iekšējo stiprumu, viņa atbildējusi: «Pirmajās reizēs raudi, pārdzīvo: kā viņi man uzbrūk! Bet ar laiku saproti, ka tas jau nav tavs karš, tas ir viņu. Un no reizes uz reizi kļūsti stiprāka. Visām sievietēm, kas uzdrošinās, gribu teikt: esiet stipras, karš ir jāpārdzīvo, jāsaņemas, bet vienu dienu tas beigsies - un tad jaunais nesīs augļus.»

Valenky vietu tirgū centīsies iegūt ar svaigu «dvesmu» -siltajiem, bet izskata ziņā lempīgajiem velteņiem

Ideja par siltu, bet arī gaumīgu un glītu zābaku ražošanu zīmola Valenky īpašniecei Tatjanai Pļaviņai radās pagājušajā ziemā, kad pati lūkojās pēc jauna apavu pāra. Secinājusi, ka siltums neiet rokrokā ar kārdinošu dizainu. Sevi pieķērusi pie domas, ka vēlētos t.s. velteņus, taču tādus, kas būtu mūsdienīgi un skaisti.

«Ne velti krieviem ir teiciens, ka labākie jaunie apavi ir vissenākie. Velteņus visi pazīst un nešaubās, ka tajos kājām būs silti. Vienīgais mīnuss - tiem nav zoles. Radīju savus ideālos ziemas zābakus - elegantus velteņus ar zoli,» stāsta Valenky idejas autore Tatjana Pļaviņa. Ar padomiem un projekta virzīšanu talkā nāca Tatjanas vīrs Jānis Pļaviņš. Projektā viņš ieguldījis 100 tūkst. eiro, ko iecerēts atpelnīt tuvākos divos līdz trīs gados.