Ir iespēja īsā laikā nodrošināt Latviju ar tai nepieciešamo atjaunojamo enerģiju, sniegt attīstības iespēju Latvijas nīkuļojošām ostām un principiāli izbeigt atkarību no jebkādas gāzes izmantošanas.
Par to Dienas Bizness pārliecinājās Dānijā, aplūkojot vēja un saules parkus, Esbjergas ostu un tiekoties ar Dānijas Sadales tīklu analoga Energinet speciālistiem.
Vēl vairāk - mums ir iespēja mācīties no Dānijas pieredzes un izmantot tikai tos elementus, kuri pierāda sevi kā visefektīvākie. Turklāt jāievēro, ka Latvijai, atšķirībā no Dānijas, ir savas hidroelektrostacijas un darāmā patiesībā ir daudz mazāk. Pilnu pāreju uz atjaunojamo enerģiju Latvija, visticamāk, var veikt jau tuvāko septiņu, astoņu gadu laikā, līdz 2030. gadam sasniedzot nulles emisiju līmeni elektroenerģijas ražošanā.
Vēja ģeneratori aizvien lielāki
Lietainā 27. septembra rītā Dienas Bizness Esbjergas ostas teritorijā klātienē apskatīja vairāk nekā 160 metrus augsto vēja ģeneratoru ar nepilnus 100 metrus garām rotora lāpstiņām. “Tā jauda ir 8 megavati, tādus parasti uzstāda jūrā, kādas 50 jūdzes no krasta, kur vējš ir pietiekami stiprs, bet šeit, Esbjergā, ostas teritorijā, vējš ir pietiekams, un šis ir viens no piemēriem, kad uz zemes ir uzstādīts jūrai paredzēts rotors. Tur, tālumā, jūs redzat 236 metrus augstus vēja ģeneratorus ar vairāk nekā 100 metrus garām rotora lāpstiņām, kuru jauda ir gandrīz 20 megavati,” Dienas Biznesam stāstīja uzņēmuma European Energy projektu vadītājs Aleksandrs Reumerts (Alexandr Reumert), piebilstot, ka iekšzemē uzstādāmie rotori ir zemāki un ar mazāku lāpstiņu garumu.
Protams, ka jūrā rotoru uzstādīšana ir dārgāka un sarežģītāka, tomēr iznākumā ir vairāki ieguvumi. Pirmkārt, jūrā veidotie vēja parki ir pietiekami tālu no cilvēkiem, un nav pamata runāt par jebkādu troksni, kas traucētu cilvēku ikdienu uz sauszemes. Otrkārt, jūras parku dotā jauda ir daudz lielāka, tāpēc summāri ieguldījumi atpērkas labāk. Treškārt, nav nepieciešams iznomāt zemi vai izcirst mežus, veidot piebraucamos ceļus, kas samazina tiešās projekta izmaksas ilgtermiņā. Ceturtkārt, enerģijas salu veidošana jūrā var būt vairāku valstu projekts, kas paredz arī starpsavienojumu veidošanu.
Piemēram, vienkopus tiek veidots jūras vēja parks, kurā piedalās Polija, Lietuva, Latvija un Zviedrija, vienlaikus veidojot starpsavienojumus ar visām iesaistītajām valstīm. Proti, jūras būvniecības izmaksas ir iespējams kompensēt vairākos veidos, rezultātā iegūstot labāku iznākumu, nekā nosējot sauszemes platības ar neskaitāmiem mazākiem rotoriem.
Atjaunojamās enerģijas diversifikācija
“Mēs ar dziļu skaidrību skatāmies uz valstīm, kurām ir savas hidroelektrostacijas, kas ir ļoti nozīmīgs faktors enerģijas ražošanas diversifikācijai. Mums ir jāiztiek ar vēja ģeneratoriem un saules paneļu parkiem, un nav iespējams izmantot trešo enerģijas ieguves veidu, lai stabilizētu tīklu,” Dienas Biznesam sacīja Dānijas valsts uzņēmuma Energinet vecākā tīkla plānotāja Marija Broe (Maria Broe). Stāsta sāls ir apstāklī, ka saules parki dod enerģiju tikai dienas laikā, savukārt sauszemes vēja ģeneratoru devums ir samērā svārstīgs, līdz ar to sabalansēt patērētāju vajadzību pēc enerģijas un ģenerēto jaudu svārstības ir visnotaļ sarežģīts uzdevums.
Visu rakstu lasiet 11.oktobra žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
#2/5
European Energy projektu vadītājs Aleksandrs Raumerts norāda, ka vēja ģeneratori ostu teritorijā ir efektīvs risinājums kuģu apgādei ar elektroenerģiju stāvēšanas laikā.
#3/5
Esbjergas ostas galvenais inženieris Rasmus Agers norāda, ka ostā miljons kvadrātmetru ir sadalīti vēja ģeneratoru attīstītājiem. Fonā redzami vēja ģeneratoru balsti, kas sagatavoti izvešanai jūrā.