Vintidža popularitātes vilnis, kas jau labu laiku pārņemis Eiropu un ASV, līdz Latvijai īsti nav nonācis , piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
Par vintidžu (vintage) parasti dēvē lietas – apģērbu, apavus, aksesuārus, mēbeles, interjera priekšmetus –, kas ražotas laika posmā no pagājušā gadsimta 20. līdz 90. gadiem. Vintidža apģērbu un aksesuāru cienītājiem pagājušā gadsimta pērļu medībās Latvijā ir plašākas iespējas, savukārt tiem, kas vēlas iegādāties mēbeles vai interjera priekšmetus mājoklim, klājas grūtāk. Turklāt šo apģērbu ir vieglāk pārvest no kāda ārzemju ceļojuma vai iegādāties dažādās ārvalstu interneta izsoļu vietnēs, piemēram, eBay, taču dīvānu vai krēslu ceļojuma somā ielikt būs sarežģīti, bet transporta izdevumi par preces atgādāšanu uz Latviju pirkuma summu krietni sadārdzinās.
Senāku laiku mēbeles, traukus un interjera priekšmetus Latvijā var lūkot gan antikvariātos, gan krāmu tirdziņos. Specializēto veikalu skaits, kam īpaši tuva ir 20. gadsimta lietu tematika, ir mazs. Faktiski tie ir tikai divi – veikals 20. gadsimts un Ze Store, kuru saimniekiem viņu nodarbe esot sirds darbs.
Interjera lietu veikals 20. gadsimts ir vide, kurā pārliecināties, ka pagājušais gadsimts ir moderns, stilīgs, inovatīvs un mūsdienīgs. Tajā ir atrodamas autentiskas mēbeles, lampas, trauki un spoguļi – augstvērtīgas lietas, kas atspoguļo art deco, bauhaus un modernisma garu un liecina par pagājušā gadsimta dzīvesstilu.
Vintidža mēbeļu un interjera priekšmetu veikala Ze Store īpašnieks Artūrs Smilga liek lietā savas amatnieka prasmes un atrastās mēbeles atjauno. Tās viņš meklē krāmu tirdziņos Vācijā, Dānijā, Zviedrijā, kur šādi pasākumi ir populāri. Protams, tur esot arī ļoti daudz krāmu vārda tiešajā nozīmē, tādēļ A. Smilga meklējis citus veidus, kā iegūt pagājušā gadsimta mēbeles, taču, kā lietas pie viņa nonāk, esot noslēpums.
Savukārt vintidža apģērbi un sadzīves priekšmeti ir atrodami arī labdarības veikalos Otrā Elpa. Katru dienu tos apmeklē 30 līdz 40 individuālu ziedotāju. «Tie ir pavisam vienkārši cilvēki, kuri atnes mantas, kas viņiem ir emocionāli nokalpojušas, bet citam varētu noderēt. Mūsu darbinieki mantu novērtē; ja tā šķiet reta, antīka, tad tiek piesaistīts brīvprātīgais eksperts. Tāds ir juvelierizstrādājumiem, gleznām, grāmatām un porcelāna traukiem,» stāsta veikalu Otrā Elpa sabiedrisko attiecību vadītāja Sabīne Sīle-Eglīte. Pēc vintidža lietām pieprasījums ir liels.
De’Žavu - Vintage Boutique vadītāja Kaiva Dombrovska savukārt ir pārliecināta, ka Latvijā nevalda vintidža apģērba kults. Drīzāk izplatīta esot pagājušā gadsimta drēbju un aksesuāru kombinēšana ar mūsdienu apģērbu.
Visu rakstu Latvijā vintidža balss vēl blāva lasiet piektdienas, 21. novembra, laikrakstā Dienas Bizness (12.-13.lpp.)!
#1/22
Interjera lietu veikala 20. gadsimts īpašniece Dite Jurcāne.