Latvija arī nākamgad piedalīsies civilās misijās Kosovā, Afganistānā un Gruzijā, taču ar mazāku dalībnieku skaitu.

Šādu lēmumu Ministru Kabinets pieņēmis pēc tam, kad uzklausījis iekšlietu ministres Lindes Mūrnieces sniegto ziņojumu par iekšlietu sistēmas darbinieku dalību starptautiskajās misijās un operācijās.

Eiropas Savienības (ES) Novērotāju misijā Gruzijā arī turpmāk paliks divi pārstāvji, bet policijas misijā Afganistānā un likuma varas nodrošināšanas misijā Kosovā nosūtāmo civilo ekspertu skaits nākamajam periodam samazināts līdz vienam ekspertam katrā valstī. Šobrīd Afganistānā uzturas 2 iekšlietu sistēmas darbinieki, bet Kosovā – 10 eksperti.

Kā skaidro Iekšlietu ministrijā, līdzdalība šajās ES civilajās ekspertu misijās ir nozīmīga Latvijas starptautisko saistību sastāvdaļa, taču viena pārstāvja uzturēšanās misijā valstij vidēji izmaksā 40 tūkstošus, tāpēc samazināta finansējuma apstākļos visas trīs misijas nav iespējams turpināt līdzšinējā apjomā. Ņemot vērā, ka Kosovas misija ir līdz šim lielākā Eiropas Drošības un aizsardzības politikas misija ar kopskaitā aptuveni 1800 starptautisko civilo ekspertu dalību, arī Latvijas līdz šim nosūtīto amatpersonu skaits ir bijis visnotaļ liels un nākamajam periodam var tikt samazināts, neradot būtisku kaitējumu. Izvērtējot definētās ārpolitikas prioritātes un pašreizējo ekonomisko situāciju, būtiski šobrīd ir nodrošināt Iekšlietu ministrijas speciālistu dalību Gruzijā, jo šis konfliktu skartais reģions ir tuvu kaimiņos Eiropas Savienībai, līdz ar to tas atstāj iespaidu uz visa reģiona stabilitāti un ilgtspējīgu attīstību. Turklāt šī civilā misija Gruzijā ir vienīgais starptautiskais novērotājs, kas darbojas tiešā Abhāzijas un Dienvidosetijas tuvumā, ļaujot starptautiskajai sabiedrībai spriest par notikumiem un procesiem šajā teritorijā. Tāpat arī Afganistānas drošības situācija ir ļoti sarežģīta un, kā vēstulē Valsts kancelejai norāda Ārlietu ministrija, Latvijas iesaiste šīs valsts stabilizēšanā – gan militārā, gan civilā jomā – ir viens no prioritārajiem drošības politikas jautājumiem.

Starptautiskie aizdevēji pozitīvi novērtē Latvijas paveikto krīzes pārvarēšanā un sasniegto ekonomikas izaugsmi, vienlaikus paužot bažas, ka esošā situācija pasaules ekonomikā var atstāt iespaidu arī uz Latvijas turpmāko izaugsmi.

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas tehniskās misijas pārstāvji šodien tikās ar premjeru Valdi Dombrovski (V), un, kā pēc sarunas žurnālistiem uzsvēra SVF misijas vadītājs Marks Grifits, ekonomiskā situācija Latvijā ir uzlabojusies, iekšzemes kopprodukts ir audzis par 4% un gadu Latvija var noslēgt arī ar vēl labākiem rezultātiem.

Diemžēl pasaules ekonomikas situācija un attīstība nav tik laba un arī situācija Eiropā ir problemātiska, tāpēc tas var atstāt ietekmi arī uz Latvijas turpmāko izaugsmi, norādīja Grifits. Situācija pasaulē un iespējamie attīstības scenāriji Latvijai darbā pie budžeta būs jāņem vērā.

Tiek uzsvērts, ka Latvijai bijuši sarežģīti laiki, kas ir pārvarēti, un ir visi priekšnosacījumi veiksmīgai aizdevuma programmas noslēgšanai. Pēdējā aizdevēju pārskata misija plānota oktobra beigās, bet šī sagatavošanās misija jau sākusi sagatavošanās darbus un izvērtējumu, ar kādu budžeta deficītu Latvija noslēgs šo gadu, kā būs izpildāms 2,5% deficīta mērķis nākamgad.

Latvijas izglītības sistēma ir vai nu pirmajā, vai pēdējā vietā dažādos parametros, kurus pēta OECD, salīdzinot dažādu valstu izglītības sistēmas, un secinājums ir, ka tā ir neefektīva.

Mums ir lielākie kapitālieguldījumi, mazākās klases, zemākais skolotāju atalgojums un lielākais skolotāju skaits uz izglītojamo.

Esam neefektīvi uz citu fona

Tērējam mazāk uz vienu izglītojamo nekā vidēji OECD pētījuma valstīs. Līdzīgi kā lietuvieši, bet mazāk nekā igauņi un krietni mazāk nekā vācieši. Viena no acīmredzamām kļūmēm ir kārtējo vai bāzes izdevumu un kapitālizdevumu attiecība. Proti, Latvijā kapitālizdevumiem izglītībai tērē divas reizes vairāk naudas nekā Vācijā un trīs reizes vairāk nekā Lietuvā. OECD piedāvā 2019. gada datus salīdzinājumam.

Atbilstoši Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem bruto kapitālieguldījumi materiālajos pamatlīdzekļos izglītības budžeta iestādēs 2021. gadā bija 114 miljoni eiro, kas ir par pieciem miljoniem vairāk nekā 2019. gadā un divas reizes vairāk nekā 2017. gadā. No 114 miljoniem 85 miljoni ir bruto kapitālieguldījumi esošajās ēkās un konstrukcijās, ēku būvniecībā un pārbūvē. Mēs būvējam un remontējam trīs reizes brašāk nekā lietuvieši, bet lielīties ar labākām skolnieku sekmēm nevaram. OECD sniedz arī izglītības finansējuma kopējo izmaiņu indeksu un Latvijā tas ir sarūkošs, rēķinot pret 2015. gadu, turpretī Igaunija izglītības finansējumu audzē. Toties kapitālieguldījumu apjoms Latvijā aug no gada uz gadu!

Nesen kļuvis zināms, ka Latvijas izglītībai nozīmīgā programma «Iespējamā misija» saskārusies ar līdzekļu piesaistes grūtībām, kas tai liedz uzņemt jaunus dalībniekus – iedvesmojošus skolotājus mūsu bērniem. Kā tēvs un kā uzņēmuma vadītājs ar šo ziņu vēršos pie pārējiem uzņēmējiem, vadītājiem un aktīviem ļaudīm – šobrīd ir īstais brīdis sniegt savu artavu, lai labās iestrādnes neapstātos.

Katrs sociāli atbildīgs uzņēmums ir izvēlējies jomas, ko atbalstīt un kam palīdzēt, taču ticu, ka mērķis visiem viens – labāka Latvija. Laba izglītības sistēma ir atslēga cilvēku un valstu panākumiem nākotnē. Swedbank, domājot par nākotnes Latviju un tās iedzīvotājiem, savu izvēli ir izdarījusi par labu izglītībai. Tas nozīmē nemitīgi atbalstīt un pilnveidot dažādas izglītības uzlabošanai veltītas iniciatīvas un kustības. Tai skaitā, arī programmu «Iespējamā misija», kurai banka ir lielākais finansētājs un ievērojamu atbalstu sniedz jau kopš «Iespējamās misijas» dibināšanas.

Privātā sektora atbalstītās iniciatīvās vienmēr var ātrāk un elastīgāk notestēt, kā darbojas jauni modeļi vai inovatīvas idejas, arī operatīvāk «aizlāpīt caurumus» valsts funkcijās. Mūsu pašu pieredzē ir «Ziedot.lv» izveide, kas ļāva ne vien izveidot efektīvu un caurspīdīgu ziedošanas kultūru Latvijā, bet arī izdarīja spiedienu uz valsts pārvaldi, kas ļāva būtiski pilnveidot sistēmu smago slimību ārstēšanas finansēšanai no valsts līdzekļiem.

Ņemot vērā ekonomikas prognožu uzlabošanos, 2024.gadā Latvijai ir pamatota mazāk ekspansīva fiskālā nostādne, savukārt vidēja termiņa līdz ilgtermiņa fiskālajā stratēģijā būtu jārada fiskālā telpa, lai atbalstītu valsts ieguldījumus un risinātu ilgtermiņa izdevumu spiedienu, secināts Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) uzraudzības misijas provizoriskajā vērtējumā.

SVF misijas eksperti atgādina, ka 2023.gadā Latvijas ekonomika saruka par 0,3%, ko īpaši veicināja Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā un ar to saistītā ģeoekonomiskā fragmentācija, kas papildināja ilgstošās Latvijas problēmas ražīgumā, investīcijās un darbaspēkā, ko pastiprināja vairākas reformas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, enerģiju, sabiedrības novecošanos, darbaspēka trūkumu un pieaugošām aizsardzības izmaksām.

Neskatoties uz finanšu sektora stabilitāti, ir jāturpina uzraudzīt makrofinansiālās ievainojamības un blakusefekti. "Strukturālajā politikā galvenā uzmanība būtu jāpievērš ieguldījumu un produktivitātes veicināšanai, risinot jaunās problēmas, ko rada Krievijas karš Ukrainā un notiekošās daudzās pārejas, vienlaikus turpinot nodrošināt sociālo atbalstu un politikas prognozējamību," ieteikts SVF misijas vērtējumā.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Igaunijas Tehnopol inkubatoru un Wiseguys aicina IT nozares iesācējuzņēmumus pieteikties dalībai tirdzniecības misijā uz Silīcija ieleju.

Šī būs jau otrā tirdzniecības misija, kurā dosies vairāki Igaunijas un daži Latvijas iesācējuzņēmumi. Iepriekšējā misija uz Silīcija ieleju norisinājās šā gada maija beigās un jūnija sākumā, un no Latvijas uz ASV «tehnoloģiju meku» devās divi Latvijas start-up uzņēmumi – I-Media (projekts mailigen.com) un Web Projects (projekts getgamers.eu). Iepriekšējā misijā Latvijas uzņēmējiem izdevās dibināt kontaktus ar vairākām investīciju kompānijām un «bizesa eņģeļiem».

Valdība šodien atbalstīja priekšlikumu nosūtīt līdz desmit civilos ekspertus dalībai Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) speciālajā novērošanas misijā Ukrainā.

Kā informatīvajā ziņojumā skaidro Ārlietu ministrija (ĀM), saskaņā ar Starptautiskās palīdzības likuma 12.panta 1.daļu civilie eksperti piedalās starptautiskajās misijās pēc to starptautisko organizāciju, savienību vai kopienu rezolūcijas, rekomendācijas vai lūguma, ar kurām Latvijai ir noslēgti starptautiskie līgumi, kā arī pēc Eiropas Savienības (ES) vai NATO dalībvalsts aicinājuma. Saskaņā ar šī paša panta 2.daļu lēmumu par civilā eksperta piedalīšanos starptautiskajā misijā pieņem Ministru kabinets.

EDSO speciālo misiju Ukrainā apstiprināja EDSO Pastāvīgā padome šī gada 21.martā. Saskaņā ar apstiprināto mandātu misijas sākotnējais personāls būs 100 civilie novērotāji ar iespēju paplašināt misiju līdz 400 novērotājiem. Misija ir apstiprināta uz sešu mēnešu darbības termiņu ar iespēju to pagarināt, kam būtu nepieciešams jauns EDSO Pastāvīgās padomes lēmums.

No ASV atgriezušies Latvijas uzņēmēji, kas piedalījās ceturtajā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un biedrības StartupLatvia organizētajā Tirdzniecības misijā uz Silīcija ieleju ASV. Tirdzniecības misijas mērķis bija iepazīstināt Latvijas uzņēmumus ar Silīcija ielejas iesācējuzņēmumu (startup) ekosistēmu, nodrošināt apmācības ar ASV mentoriem – nozares ekspertiem, un sniegt iespēju tīklot un veidot kontaktus ar ASV investoriem un potenciālajiem korporatīvajiem partneriem.

Latvijas uzņēmēju tirdzniecības misija Silīcija ielejā norisinājās no šā gada 15.septembra līdz 24.septembrim un tajā piedalījās vairāki pieredzējuši uzņēmēji.

Silīcija ieleja, kas atrodas ASV Kalifornijas štatā ir mājvieta daudzām pasaules lielākajām tehnoloģiju korporācijām, kā arī tūkstošiem startup uzņēmumu. Tā ir vadošais mezgls augsto tehnoloģiju inovācijām un attīstībai, nodrošinot vairāk nekā vienu trešdaļu no visām riska kapitāla investīcijām ASV.

Startup Latvia pārstāvis Artūrs Zandersons komentē, ka «Tirdzniecības misija sastāv no vairākiem elementiem, kas ļauj maksimizēt ieguvumu uzņēmējiem. Sākotnēji tiek veikti sagatavošanās mājasdarbi, iepazīšanās ar Silicija ieleju un darbs ar ASV mentoru, vēl atrodoties Latvijā. Pēc došanās uz ASV tiek organizētas klātienes tikšanās ar biznesa attīstības, vērtēšanas, juridiskajiem un investīciju piesaistes ekspertiem un mentoriem ASV, tikšanās un prezentācijas vadošajiem riska investīciju un enģeļu fondiem, tīklošana ar ekspertiem un citiem uzņēmējiem un iepazīšanās ar atbalsta organizācijām un inkubatoriem ASV. Misijas mērķis ir 10 dienās sniegt vispusīgu ieskatu biznesa vidē un apskatīt veidus, kā veidot un attīstīt biznesu ASV, kā arī nodrošināt praktiskas zināšanas, iemaņas un kontaktus. Pēc atgriešanās Latvijā uzņēmējiem parasti jau ir sagatavots saraksts ar veicamajiem mājasdarbiem, lai tie jau drīzumā būtu gatavi atgriezties ASV un realizēt savu mērķi investīciju un partneru piesaistei, vai arī veiksmīgi izmantot iegūto pieredzi savas darbības stiprināšanai un finanšu piesaistei tepat Eiropā.»

Pirmā latviešu pašu organizētā tirdzniecības misija Silīcija ielejā izdevusies veiksmīga – brauciens rezultējies ar vairākiem sadarbības piedāvājumiem un investoru intereses piesaistīšanu atsevišķiem Latvijas delegācijas uzņēmumiem.

Latviešu uzņēmēju tirdzniecības misija norisinājās no šā gada 31. janvāra līdz 12. februārim, un tajā piedalījās seši Latvijas informācijas tehnoloģiju nozares uzņēmumi - Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Booking Group, tostarp arī četri Ventspils Augsto tehnoloģiju parka Biznesa inkubatora uzņēmumi - Intelligence Media Group, Molips, Informatics un TestDevLab.

Šī bija pirmā misija Silīcija ielejā, ko organizēja latvieši paši – start-up pasaules iekarošanai paredzētā jaunizveidotā organizācija StartupLatvia un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Līdz šim Latvijas iesācējuzņēmumi izcīnīt sev vietu Silīcija ielejā devās pašu spēkiem vai, pievienojoties Igaunijas start-up uzņēmumu delegācijai. Tāpat līdz šim Latvijai nebija savas pārstāvniecības tehnoloģiju mekā, un mērķtiecīgai start-up uzņēmumu virzīšanai finansējums netika nebija atvēlēts.

Latvija turpmāk starptautiski tiks prezentēta kā valsts, kura ir gatava uzņemties globāla līmeņa izaicinājumus un piedāvāt pasaulei Latvijā radītus risinājumus. Valsts tēls tiks veidots ar misiju pieejas starpniecību, un kā pirmā tiks attīstīta misija “Jūra 2030”.

To paredz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sagatavotais informatīvais ziņojums par vienota Latvijas valsts tēla ieviešanas stratēģiju, ko 31.augustā izskatīja valdība.

Vienojošais elements darbā ar valsts tēlu misijā “Jūra 2030” būs dabīgas ūdens aprites atjaunošana. Turpmākie soļi paredz vienotas stratēģijas un rīcības plāna izstrādi, kā arī Latvijas tēla novērtējuma pētījuma veikšanu desmit valstīs.

“Valsts tēla veidošana ir iespēja radīt uz vērtībām balstītu stāstu, kas dos izrāvienu ekonomikā un inovācijās. Tam ir jākalpo kā instrumentam, kas veicinās Latvijas tautsaimniecības viedās reindustrializācijas attīstību - paplašinot sadarbības tirgu ģeogrāfiju, ražojot un piedāvājot globāli pieprasītus produktus, veidojot jaunas sadarbības dažādās nozarēs, ceļot konkurētspēju un nodrošinot kopīgo labklājību,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

No 31. oktobra līdz 6. novembrim astoņi būvniecības uzņēmumi no Latvijas piedalīsies pirmajā būvniecības nozares tirdzniecības misijā izstādes “EXPO 2020 Dubai” laikā Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE).

Tirdzniecības misijas mērķis ir piesaistīt jaunu sadarbības partneru uzmanību un attīstīt dažādas sadarbības iespējas gan Tuvo Austrumu, gan pasaules mērogā, izmantojot globālo platformu, ko piedāvā EXPO. Savukārt 1. novembrī Latvijas uzņēmējiem būs iespēja apmeklēt EXPO Biznesa forumu, kas piedāvā vairākus tīklošanās pasākumus.

Būvniecības nozares tirdzniecības misijā piedalīsies astoņi Latvijas būvmateriālu ražotāji un būvniecības pakalpojumu sniedzēji – gan pieredzējuši uzņēmumi, gan tie, kas vēl meklē savu ceļu globālajā tirgū: koka mēbeļu un sienu apdares ražotājs “AW Latvia”, digitālo risinājumu attīstītājs būvniecības nozarei “Artehus”, apdares materiālu ražotājs “Silk Plaster Group”, inovatīvu hidroizolācijas pārbaudes risinājumu izstrādātājs “Controlit Factory”, industriālo betona grīdu ieklāšanas uzņēmums “Primekss”, 3D būvju modelēšanas, 3D skenēšanas un konsultāciju uzņēmums “ITED”, mēbeļu, kāpņu, logu, durvju un citu interjera elementu ražotājs “Wood ART.lv” un parketa ražotājs “Riga Parket”.

Lai gan profesionālu astronomu skaits Latvijā samazinājies, mums ir daži labi piemēri, kad zinātnieki ar savu darbu dod pienesumu pasaules līmenī, tā piektdien intervijā LNT raidījumam 900 sekundes stāstīja Latvijas Universitātes Astronomijas institūta pētnieks, pedagoģisko zinātņu doktors Ilgonis Vilks.

«Piemēram, tiek pētītas zvaigznes, kuras ir salīdzinoši vecas. Saule ir pusmūža zvaigzne, bet diezgan daudz pārmaiņu notiek ar zvaigznēm, kad tās nosacīti aiziet pensijā,» skaidroja Vilks.

Un tas ir laika posms, kas interesē Latvijas astronomus. Viņi to pēta, turklāt starptautiski labā līmenī. Tiesa gan, tā esot šaura joma, taču Latvijas astronomijā ir ļoti labi speciālisti, kas dod pienesumu tieši pasaules zinātnē.

Cits piemērs saistīts ar zemes mākslīgo pavadoņu novērošanu, kur, novērojot zemes mākslīgos pavadoņus, iespējams precizēt ne tikai to, kur un kurā brīdī tie atrodas kosmosā, bet pēc tam iegūt papildu informāciju par Zemi - kāda ir okeāna virsma, kā noteikt dažādu vietu kooridnātas.

Kanādas zinātnieks Ralfs Steinmans, kas ieguva Nobela prēmiju medicīnā par imūnsistēmas pētījumiem, miris trīs dienas pirms prēmijas piešķiršanas, vēsta Reuters.

Nobela komiteja paziņojusi, ka nav zinājusi par R. Steinmana nāvi, kad piešķīrusi prēmiju viņam un vēl diviem citiem zinātniekiem.

R. Steinmans miris no aizkuņģa dziedzera vēža, vēsta Reuters. Zinātnieks cīņā ar vēzi esot izmantojis savu izstrādāto terapiju, par kuru saņēmis arī Nobela prēmiju.

Kanādas zinātnieka nāve izraisījusi pamatīgu dilemmu Nobela komitejā, kura nepiešķir pēcnāves prēmijas, ziņo Reuters. Tomēr vēlāk komiteja savu lēmumu atstājusi spēkā un Nobela prēmiju R. Steinmanam saglabājusi, liecina Nobela komitejas paziņojums. Komiteja arī atzīst, ka notikušais ir unikāls un bezprecendeta gadījums Nobela prēmijas vēsturē.

Pagājušā gada augustā Latvijas Ārlietu ministrijas politiskais padomnieks Pēteris Veits uz desmit mēnešiem devās civilajā misijā uz Afganistānu, lai kara izmocītajai tautai sniegtu attīstības palīdzību. «Darbs ir ienteresants. Vienmēr ir patīkami redzēt rezultātus un citu prieku. Tas pārņem, » saka Pēteris Veits.

Lielākā daļa latviešu karavīru izvietota vienā bāzē kopā ar norvēģu spēkiem Farjabas provincē pašos Afganistānas ziemeļrietumos pie robežas ar Turkmenistānu. Paralēli militārajai misijai valstī norisinās arī civilā, kuras priekšgalā ir ANO, un Latvija tajā iesaistījās pirms gada augustā. Civilās misijas uzdevums ir piešķirt attīstības palīdzību tur, kur dien attiecīgās valsts karavīri – vispirms jāatrod, kam palīdzība visvairāk vajadzīga, tad jākoordinē projekta īstenošana. Tikai esot uz vietas un tiekoties ar vietējiem, ir iespējams izveidot projekta kritērijus, atzīst Pēteris Veits. Un tam vajadzīgs laiks. «Valstī 30 gadus ir bijis karš, province ir nomaļa, izglītības līmenis ir zems, un viena vajadzība ir lielākā par otru,» stāsta Pēteris Veits.

Starptautiskie aizdevēji patlaban neredz šķēršļus aizdevuma programmas noslēgšanai ar Latviju, vienlaikus norādot, ka kopīgi ar valdību līdz gada beigām vēl būs jāpaveic visi nepieciešamie darbi.

Neskaidrs aizdevējiem gan joprojām ir vadības sniegtais atbalsts lidsabiedrībai airBaltic, un par šo jautājumu jau daudz detalizētāk plānots runāt pārskata misijas laikā, kura sāksies pēc divām nedēļām. Tad arī varētu būt skaidrs aizdevēju viedoklis, vai budžeta līdzekļi ir ieguldīti efektīvi un kādu iespaidu tas var atstāt uz 2012.gada konsolidāciju, šodien žurnālistiem atzina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) misijas vadītājs Marks Grifits.

Aizdevēji norāda, ka nesen panāktā vienošanās par atbalstu lidsabiedrībai ir konfidenciāla un viņi vēl gribot pārliecināties, ka budžeta nauda netiek iztērēta nelietderīgi.

Kā pēc tikšanās ar premjeru Valdi Dombrovski (V) uzsvēra Grifits, līdzšinējās diskusijas ar valdību bijušas ļoti labas un produktīvas un ir paveikts daudz, lai noslēguma pārskata misija varētu veiksmīgi sākt savu darbu.

Programma Iespējamāpējamā misija aicina augstskolu absolventus kļūt par skolotājiem un līderiem. Tā ir iespēja kā pilna laika skolotājam divus gadus skolā mācīt priekšmetu savā specialitātē.

Pieteikties aicināti visu specialitāšu jaunie profesionāļi – biologi, fiziķi, ķīmiķi, filologi, matemātiķi, vēsturnieki, ekonomisti un citi.

85% no šobrīd Latvijas skolās strādājošajiem Iespējamās misijas skolotājiem uzskata, ka viņu darbam ir ietekme, liecina gada beigās veiktā aptauja.

«Dalība Iespējamā misijā sniedz tieši to, ko mūsdienu jaunie profesionāļi sagaida no darba vietas – darbu ar ietekmi. Ja tu spēj iedvesmot, organizēt un vadīt veselu klasi, tu pratīsi arī stratēģiski domāt un ar savām idejām aizraut cilvēkus jebkurā organizācijā,» stāsta Iespējamās misijas direktore Zane Oliņa.

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) misija Latvijā šīs nedēļas nogalē pametīs krīzes skarto valsti, lai atgrieztos Vašingtonā. Pēc tam, kad Latvijā būs izveidota jauna valdība, misija plāno atgriezties, raksta AFP.

"SVF misija šīs nedēļas nogalē atgriezīsies Vašingtonā un turpinās savu darbu saistībā ar Latviju no turienes," sacījis SVF misijas vadītājs Kristofs Rozenbergs (Christoph Rosenberg), piebilstot, ka misija Latvijā būs gatava atgriezties tad, kad būs izveidota jauna valdība.

Ekspertu grupa devusies uz Latviju, lai pārskatītu valdības progresu attiecībā uz SVF 7.5 miljardu eiro vērtā atbalsta adaptāciju.

Db.lv jau ziņoja, ka Latvijas premjerministrs Ivars Godmanis no sava amata atkāpās 20. februārī.

Rīgas satiksmei vēlreiz liek meklēt iespējas, kā ietaupīt. Iespējams, tiks iesaldētas šoferu algas un samazināts maršrutu skaits, jo sagatavot savu budžetu, pieņemot, ka domes dotācija paliek tāda pati kā šogad, esot teju vai neiespējamā misija, raksta Diena.

Rīgas satiksme domei norādījusi, ka tādā gadījumā nāktos samazināt darba apjomu par 58%, kas nozīmē lielu daļu maršrutu slēgšanu. Pašvaldībā gan norāda, ka uztraukumam neesot pamata. "Šobrīd visas ar budžetu saistītās lietas ir vēl tikai procesā. Kamēr nav saņemti konkrēti priekšlikumi, nevar būt runa par kādiem konkrētiem skaitļiem un darbībām," norādījusi Rīgas mēra Jāņa Birka preses sekretāre Kristīne Liepa. Biļešu cenas paaugstināšana pašlaik kā variants netiek izskatīta.

Lielākā Rīgas satiksmes izdevumu pozīcija ir sabiedriskā transporta vadītāju algas — tām paredzēti gandrīz 47 miljoni latu. Pašreizējais budžeta projekts paredz algas paaugstināt par 10%. Ja iesaldētu šoferu algas pašreizējā līmenī, ietaupījums būtu 2.5 miljoni latu.

Ziedošana ir stratēģiski svarīga korporatīvās kultūras sastāvdaļa

To DB un holdinga Repharm rīkotajā apaļā galda diskusijā apstiprina visas runātājas – SIA Microsoft Latvia vadītāja Renāte Strazdiņa, Swedbank korporatīvo attiecību vadītāja Adriana Kauliņa, ABLV Bankas Labdarības fonda valdes priekšsēdētāja Zanda Zilgalve un holdinga Repharm komunikācijas direktore Līga Ribkinska.

Cik svarīga uzņēmuma korporatīvās kultūras sastāvdaļa ir ziedošana, un kādēļ uzņēmumi ar to vispār nodarbojas?

R. Strazdiņa: Mūsu uzņēmuma attīstības stratēģijā mecenātisms ir viens no pamata virzieniem. Microsoft Latvia mērķtiecīgi un regulāri daļu no savas peļņas iegulda dažādos projektos, kas pārsvarā gan ir saistīti ar mūsu darbības jomu, proti, tā ir digitālo prasmju attīstīšana, pieeja jaunākajām tehnoloģijām. Mums ir atsevišķa globāla struktūrvienība Microsoft Philantropies, kuras moto ir – tehnoloģiskā nākotne ikvienam, kas nodarbojas ar mecenātisma stratēģijas izstrādni un ieviešanu.

Eiropas Parlamenta (EP) Eiropas Pilsoņu balvas komiteja paziņojusi 2018. gada balvas laureātus no visas Eiropas Savienības (ES) - no Latvijas tā piešķirta kustībai «Iespējamā misija», informēja EP Informācijas birojs Latvijā.

Eiropas Pilsoņu balva ir Eiropas mēroga apbalvojums, ko EP ik gadu piešķir personām, grupām vai organizācijām par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu, veicinot ES iedzīvotāju savstarpējo sapratni un saliedētību, sekmējot pārrobežu sadarbību ES ietvaros, kas stiprina Eiropas garu.Balvu piešķir arī par ikdienas darbību, kas apliecina un sabiedrībā nostiprina Eiropas Savienības Pamattiesību hartā paustās kopējās vērtības – cilvēka cieņu, brīvību, vienlīdzību un solidaritāti.

Kustības «Iespējamās misija» valdes priekšsēdētāja un dibinātāja Ingrīda Blūma saka: «Iespējamā misija 10 gadu laikā ir pierādījusi, ka izglītības sistēmai Latvijā var piesaistīt spējīgākos Latvijas un arī citu valstu augstskolu absolventus. Esmu pārliecināta, ka mūsu izglītība būs tik laba, cik labi ir mūsu skolotāji.»

Pievienošanās eirozonai 2014. gadā ir Latvijai sasniedzams mērķis, šādu viedokli šodien žurnālistiem pauda Starptautiskā valūtas fonda (SVF) misijas Latvijā vadītājs Šehars Aijars.

Viņš atzina, ka tādi Māstrihtas kritēriji kā valsts budžeta deficīts un valdības parāds šogad un nākamgad tiks izpildīti ar uzviju, proti, tie būs gana zemi salīdzinājumā ar atskaites kritēriju.

Inflācijas rādītājs un valsts vērtspapīru ilgtermiņa procentu likmes ir sarukušas, tomēr Latvijas spēja izpildīt šos kritērijus ir «nedaudz nedrošāka», jo būs atkarīga no tā, kuru valstu rādītāji tiks izmantoti šo kritēriju izvērtēšanai, atzīmēja SVF pārstāvis.

Š. Aijars pauda atbalstu Latvijas centieniem pievienoties eirozonai, norādot, ka valsts pievienošanās eirozonai novērsīs valūtas risku un stiprinās finanšu sistēmu, kas patlaban jau ir «eiroizēta» jeb cieši saistīta ar eiro.

Valsts pārvalde Latvijā vēl tikai domā par ekonomiski efektīvāku darbību. Tā intervijā Db pauž VID ģenerāldirektors Dzintars Jakāns. Viņš arī uzsver, ka pēdējo mēnešu laikā atkal uzlabojusies nodokļu iekasēšana, un šim pieaugumam ir tendence turpināties.

Pēdējā laikā daudz runāts par to, ka valsts ieņēmumi nodokļu veidā samazinās, turklāt nākotnē šis process tikai pasliktināšoties. Kāda tad īsti ir situācija?

Nodokļu ieņēmumi ir samazinājušies, salīdzinot tos ar pagājušo gadu. Savukārt, runājot par šo gadu, tendences jau ir citādas. Pēdējos divus mēnešus situācija ir uzlabojusies - aprīlī pret martu jau bija nodokļu ieņēmumu uzlabojums. Varbūt tas nav tik liels, lai par kaut ko ļoti jūsmotu - 26 miljoni latu, bet, manuprāt, tas liecina par to, ka, iespējams, esam sasnieguši ekonomikas kritiena bedri un pamazām kāpjam no tās ārā. Visvairāk šīs tendences nosaka procesi saistībā ar PVN. Šā nodokļa atmaksas, salīdzinot abus minētos mēnešus, ir ļoti līdzīgas - tas nozīmē, ka neesam pārtraukuši šīs atmaksas procesus.

Attīstība turpinās. Uzņēmumi izmanto dažādas iespējas un dažādus paņēmienus, lai noturētos, palielinātu savu tirgus daļu, radītu eksporta produkciju. Katrs izvēlas savu stratēģiju un taktiku. Vienlaikus, sastopoties un runājot ar uzņēmumu dažāda ranga darbiniekiem, var secināt, ka visumā vairāk vai mazāk viņiem ir skaidri darbinieku konkrētie šodienas uzdevumi, taču par to, vai šo uzdevumu izpilde tiešām ved uz uzņēmuma stratēģisko mērķu sasniegšanu, īstas pārliecības nav. Nav tāpēc, ka tā īsti uzņēmuma stratēģija, stratēģiskie mērķi jau nemaz nav zināmi.

Ir tāds sens teiciens: «Kamēr tu nezini, kurp tu ej, tur tu arī nokļūsi». Manuprāt, tas lielā mērā attiecas uz šiem, uzņēmumiem būtiskajiem, stratēģijas izpratnes jautājumiem. Der padomāt, vai nenonākam tā saucamajā «stratēģiskajā mazspējā». To labi var pārbaudīt, sev atbildot uz vairākiem jautājumiem.

1) Vai darbinieki ir iepazīstināti ar uzņēmuma stratēģiju?

Vai nav tā, ka stratēģija eksistē tikai augstākās vadības galvās, bet pārējo līmeņu vadītājiem tā nav skaidra? Iespējams, ka daudzi lēmumi par darāmo tiek pieņemti vairāk vadoties pēc izjūtas par to atbilstību uzņēmuma virzībai, tāpat daudz laika tērēts darbiem, kas stratēģiskajai virzībai nemaz neatbilst, darbiniekiem tā arī nenonākot līdz sapratnei par eksistējošo uzņēmuma stratēģiju. Līdz ar to tiek īstenots kaut kas, taču- vai tas ir tas, kas vajadzīgs?

Gandrīz divus gadus (līdz pērnā gada rudenim) strādājot par ekspertu ES projektā Krimas tūrisma izglītības attīstības jomā, uzkrājies gana daudz vērojumu. Mani vērojumi Krimā, piedevām vēl pašreizējo notikumu kontekstā, iespējams, var likt aizdomāties vairāk arī mūsu uzņēmējiem.

Sākšu ar vērtībām, misiju, vīziju.

Krimā ar tūrisma uzņēmējdarbību nodarbojas teju vai katrs, kam nav slinkums. Gluži kā padomju gados, pirms jebkuras pilsētiņas jūras tuvumā no pavasara līdz rudenim, bet jo īpaši īsajā Krimas tūrisma sezonā (paši viņi uzskata, ka sezona sākas pēc 25. jūnija un beidzas ar 1. septembri) redzēsiet ne vienu vien 70- to gadu «Žiguli», uz kura stāv kartona vai finiera plāksne ar uzrakstu «Жильё у моря» - «miteklis pie jūras». Jaltā slavenās 80 km garās trolejbusa līnijas galapunktā, no trolejbusa izkāpjot, jūs arī pat tīri fiziski aiz rokas grābs mitekļa piedāvātāji. Cenas, kas tiek prasītas par mitekli, liek domāt, ka tiksiet izmitināts ja ne 4, tad 3 zvaigžņu viesnīcā jau nu noteikti. Tas, kas ir piedāvājumā gan būs istaba vai dzīvoklis (ja esat vairāki) visparastākajā padomjlaika mājā vai arī kāda nu kuram tā mājiņa ir. Servisa- nekāda, par brokastīm nesapņojiet, nereti arī palagi un dvieļi- jūsējie, protams. Nav zināms, vai ūdens būs katru dienu, visu dienu, varbūt būs tikai naktī, varbūt jau no plkst.22 nebūs. Interjers- pārsvarā jau sen lietots padomju laika mēbelējums.