Jau otro nedēļu Rundāles pils oranžērijā pa kārtai, savu ziedu ver vaļā banāns, pastāstīja Rundāles pils pārstāve Ruta Bemberga.

Oranžērijas speciāliste Inese Kapkalne teic, ka banāns ir īsts brīnums oranžērijā. Pēc viņas novērojumiem banāns reizi trijās dienās izdzen jaunu lapu, bet šoreiz lapas vietā pamanījusi zieda vārpu. «Tā lēnām un pamazām katru dienu viena pēc otras nokrīt zieda lapas un atklāj mazus banānu aizmetņus. Pagājušajā vasarā oranžērijā tika atvests banāns no Francijas, šis arī bija tas uz kura ziedēšanu vairāk cerējām, bet viss izvērtās pavisam savādāk, » stāsta I.Kapkalne.

Uzziedējušais banāns audzis Bauskā, tam kādā mājā palicis par šauru, tāpēc tika atvests uz oranžēriju, saimniece laipni to atdāvināja Rundāles pils muzeja grāfu Šuvalovu oranžērijas kolekcijas papildināšanai.

Konceptuālās mākslas darbs - ar līmlenti sienai pielīmēts banāns - trešdien tika pārdots mākslas darbu izsolē Ņujorkā par 6,2 miljoniem ASV dolāru, un to iegādājās ievērojams kriptovalūtu uzņēmējs.

Itāļu mākslinieka Mauricio Katelana darbs ar nosaukumu "Komiķis" kļuva par fenomenu, kad tas 2019.gadā debitēja festivālā "Art Basel Miami Beach". Festivāla apmeklētāji toreiz mēģināja saprast, vai baltai sienai ar sudrabkrāsas līmlenti piestiprinātais dzeltenais banāns ir joks vai asprātīgs komentārs par apšaubāmiem standartiem mākslas kolekcionāru vidū. Vienu brīdi cits mākslinieks norāva šo banānu no sienas un apēda.

Šis mākslas darbs toreiz piesaistīja tik lielu uzmanību, ka to vairs nevarēja apskatīt. Tomēr trīs tā kopijas tika pārdotas par summām no 120 000 līdz 150 000 dolāru.

Piecus gadus pēc šis debijas kriptovalūtu platformas TRON dibinātājs Džastins Suns nosolīja šo mākslas darbu "Sotheby's" izsolē par vairāk nekā 40 reizes lielāku summu. Izsakoties precīzāk, Suns nopirka autentiskuma sertifikātu, kas ļauj viņam ar līmlenti piestiprināt banānu pie sienas un saukt to par "Komiķi".

Teju gadu publiskā telpā, diskutējot par Latvijas ekonomiku, vairs neviens praktiski nelieto kādreiz tik populāros vārdu savienojumus – smagā vai vieglā piezemēšanās. Lai arī Latvijas ekonomiskas straujās lejupslīdes sekas ir graujošas, līdz galam smagās piezemēšanas standarts nav izturēts. Trūkuši nemieri un valūtas devalvācija.

Datu noplūdes problēma būs vienmēr

Informācijas nopludināšana ir iespējama no jebkuras valsts iestādes, kā arī bankas vai cita veida privātuzņēmuma, un tur neko nevar padarīt, ekskluzīvā intervijā atzīst viens no nu jau bijušajiem IT uzņēmuma Exigen Services Latvia līderiem Guntis Urtāns. Šī kompanija savulaik izstrādāja slaveno VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu, kuras datus šobrīd itin veiksmīgi ir ieguvis un publisko kāds Neo.

Banāns ar latvisku piegaršu

Minerālmēslu ražotājs NPK Terminālis iekaro Āfrikas un Latīņamerikas plantācijas, taču mērķē arī uz Latvijas mazdārziņiem. Par to rubrikā «Latvija var!»

Valsts prezidents Egils Levits nolēmis tomēr nekandidēt uz otro pilnvaru termiņu, pavēstīja Valsts prezidenta kancelejas (VPK) Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane.

VPK izplatītajā Valsts prezidenta paziņojumā Levits norāda, ka patlaban koalīcija Valsts prezidenta jautājumā ir sašķēlusies. Nacionālā apvienība (NA) un "Jaunā vienotība" (JV) esot atbalstījusi viņa kandidatūru, savukārt "Apvienotais saraksts" (AS) un opozīcijā esošā "Latvija Pirmajā vietā" atbalsta citu kandidatūru.

"Nevienam nav skaidrs vairākums. Šādā situācijā pastāv reāla iespēja, ka Valsts prezidenta ievēlēšanā izšķirošās balsis būtu partijām, kuras nepārstāv Latvijas latvisko un rietumniecisko kursu. Būtu naivi iedomāties, ka šo spēku balsis tiktu atdotas tāpat vien, bez politiska nodoma. Par to būs ilgstoši jāmaksā sava cena," nobažījies Levits.

Ražotāji mēdz izspēlēt tautisko kārti un savos produktos, kā arī dizainā izceļ to vietējo izcelsmi

Dizaina papīrlietu zīmols Purpurs ir radījis triju veidu papīra svečturus, un neatkarīgi no pircēja nacionalitātes iecienītākais ir ar baltu zīmēm. «Mums, latviešiem, ir svarīgas latviskas lietas, jo tās spēcina mūsu identitāti. Savukārt ārzemniekam ir svarīgi izbaudīt latvisko caur vidi, lietām un atmosfēru,» saka Ginta Šmite, dizaina papīrlietu zīmola Purpurs vadītāja.

Viņa norāda, ka latviskos produktus uzņēmums nerada ar izteiktu komerciālu mērķi. Tie atnāk kā spilgta ideja, kā vajadzība darīt tieši tā,» saka G. Šmite. Viņa priecājas, ka šodien tiek radīts daudz latvisku izstrādājumu. Kad aiz muguras ir krīze – cīņa par izdzīvošanu, cilvēki meklē dziļāku jēgu un patiesas vērtības. «Tāpēc arī rodas produkti un pakalpojumi ar dziļi latvisku saturu,» spriež G. Šmite.

Saistībā ar to, ka beidzas nomas līguma termiņš, kas noslēgts ar SIA Kolonāde par telpu īri Kolonādes kafejnīcas ēkā pie Brīvības pieminekļa, šodien ir restorāna Čili Pica-Kolonade pēdējā darba diena šajā ēkā, informēja SIA Čilija Pizza pārstāve Līga Glāzere.

Viņa arī norādīja, ka Čilija Pizza plāno piedalīties konkursā par tiesībām strādāt Kolonādes kafejnīcas ēkas telpās arī turpmāk, kā arī turpinās strādāt pie sava restorāna tīkla paplašināšanas.

Kā ziņots, kafejnīcas ēkā, kas atrodas līdzās Brīvības pieminekļa laukumam un kuras telpās patlaban darbojas picērija Čili pica, Rīgas pašvaldība plāno konkursa kārtībā piedāvāt iespēju atzītiem pavāriem izveidot plašai auditorijai pieejamu restorānu, kura ēdienkarte atbilstu Latvijas tradīcijām un kultūrai.

Db.lv jau rakstīja, ka Čili Picas vietā pie Laimas pulksteņa veidos latvisku restorānu.

Pavasaris Latvijā jau astoto gadu nav iedomājams bez Lielās talkas, kas šogad notiks 25. aprīlī. Talkas projekts ne tikai uzņem apgriezienus, iesaistot arvien vairāk zaļi domājošu cilvēku apkārtējās vides sakopšanā un labiekārtošanā, bet arī ietver Zaļo referendumu, kurā ikviens iedzīvotājs var nobalsojot palīdzēt veidot Latviju kā videi un cilvēka veselībai labvēlīgu valsti ar augošu ekonomiku un augstu dzīves kvalitāti, piektdien raksta laikraksts Diena.

Šopavasar Rīgā notikušajā konferencē pulcējās talku organizatori no 40 pasaules valstīm, lai dalītos pieredzē. Savu atbalstu Zaļās iniciatīvas mērķiem ar parakstu jau apliecināja gan mūsu valsts Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), gan vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA).

Lielās talkas organizatore un Zaļā referenduma idejas iniciatore Vita Jaunzeme stāsta, ka talka ir instruments, lai izveidotu Latviju par zaļu, ekoloģisku, veselīgu un attīstītu valsti. Viņa atzīst – cilvēki kļūst arvien izglītotāki vides jautājumos, tomēr daudzi tā arī nesaprot, kāpēc jāiet talkot.

«90% cilvēku domā, ka ir labi, ja atkritumi sadalās, bet tā nav, jo vidē tie sadaloties veido indi, izņemot gadījumus, ja tie tiešām ir dabiskas izcelsmes kā banāns vai apelsīna miza. Pat papīrs, kas nomests zemē, nokrišņu, kā arī citu faktoru iedarbībā šķietami ātri sadalās, nav pilnībā dabīgs – to veido saistvielas, tas ir apdrukāts, krāsots, varbūt pat glancēts un līmēts. Visi šie komponenti dabai ir neliela indes deva. Atkritumiem sadaloties, izdalās ķīmiskie savienojumi, kuri nonāk augsnē un ūdeņos, saindējot arī zemi. Caur strautiem un upēm inde nonāk mūsu ūdensvados un tālāk – organismā,» skaidro Lielās talkas organizatore un bažījas, ka, domājot par talku, daudzu iedzīvotāju izpratnē dominē estētiskais faktors, nevis dabas tīrība pēc būtības. «Ir tādas ekonomiski attīstītas valstis, kuras vizuāli ir tīras, pat sterilas. Augsne ir noplicināta, teju indīga, nekas no atkritumiem nav acīm saredzams, toties gaiss ir piesārņots, cilvēki slimo,» stāsta V. Jaunzeme un uzsver sabiedrības izglītošanas un skaidrošanas lomu, jo zaļais dzīvesveids nenozīmē tikai pareizi savākt un šķirot atkritumus, ko daudzi turklāt dara kļūdaini, piemēram, tērējot ūdens un citus resursus, lai mazgātu krējuma un jogurta trauciņus, kurus Latvijā pārstrādei nemaz nevar nodot.

Kafejnīcā Tīrā maize cep maizi un našķus cilvēkiem, kuri tradicionālo maizi no kviešu miltiem nedrīkst ēst, jo slimo ar celiakiju un viņiem ir alerģija pret glutēnu.

Mums ir pirmā bezglutēna kafejnīca Latvijā, lepni saka Sabīne Ezeriņa, Tīrā maize idejas autore. Viņai pirms diviem gadiem atklāja alerģiju pret glutēnu, kas nozīmē, ka veselības labā jāatsakās no ēdiena, kas satur kviešu miltus un citus produktus ar glutēnu. Izmēģinot veikalā nopērkamos bezglutēna produktus, piemēram, maizi, Sabīne atklāja, ka tie viņai negaršo, turklāt tie bija diezgan dārgi. Tajā brīdī viņas mājās sākās dažādi eksperimenti – tika cepta bezglutēna maize, pankūkas, kēksiņi, cepumi utt. Interesējoties un pētot, kas šajā lauciņā notiek ārzemēs, Sabīne uzzināja, ka tur ir speciālas konditorejas, kafejnīcas un restorāni. Viņa aizdomājās, kāpēc šādu vietu nav Latvijā, jo cilvēkiem, kuri nevar ēst produktus, kuros izmantoti parastie milti, kafejnīcas apmeklējums kļūst teju vai neiespējams. «Vienai pašai nebija īsti stimula to visu darīt,» viņa saka. Taču kādu vakaru Sabīne par šo tēmu aizrunājās ar savu draudzeni Līgu Širaku un abas saprata, ka divatā šī ideja jau ir «paceļama». Drīzumā viņas uzzināja par Hipotēku bankas (tagad – Altum) biznesa ideju konkursu jauniešiem Lec biznesā! un nolēma piedalīties.

Latvijas piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” papildinājis ražoto saldējumu kolekciju ar deviņiem jauniem zīmolu “Pols” un “Jungle Pop” saldējumiem, kuru izveidē un palaišanā tirgū ieguldīti vairāk nekā 85 000 eiro.

Visu jauno saldējumu receptes ir radījuši pašmāju saldējuma meistari “Food Union” Saldējuma kompetences centrā, Rīgā, ar mērķi primāri tos piedāvāt patēriņam Latvijā. Taču daži no jaunajiem “Pols” un “Jungle Pop” saldējumiem drīzumā tiks eksportēti arī uz Lietuvu, Rumāniju, Lielbritāniju, Uzbekistānu, Īriju, Irāku un Poliju.

“Īpaši aktuālas šobrīd ir saldējumu receptes ar nostalģiskām bērnības našķu garšām, piemēram, marmelādi un vafelēm. Bez-piena, tai skaitā sulu saldējumi, kļuvuši jau par stabilu nišu. Modē atkal ir atgriezušies neordināras formas saldējumi – ar izteiksmīgi glazētu cepurīti vai savijušies ap kociņu. Visbeidzot dabai draudzīgs iepakojums līdzās augstākās kvalitātes sastāvdaļām ir kļuvis par neatņemamu elementu, kas piešķir saldējuma zīmoliem papildu vērtību,” stāsta Ieva Lejniece, “Food Union” mārketinga vadītāja un valdes locekle Latvijā.

Uzņēmumu «Ziedi un čipsi» izveidojušas trīs ģimnāzistes - Patrīcija Anna Vavilova, Elizabete Šilēna un Patrīcija Šteinberga apvienojušās, lai kopīgiem spēkiem parādītu, cik stilīgi un ērti var patērēt dārzeņus un augļus ikdienā.

Uzņēmuma saknes meklējamas skolēnu biznesa un ekonomikas simulāciju spēles «Bizness24h» konkursa fināla kārtā, kurā bija uzdevums izveidot produktu, kas visīsākajā laikā spētu nodrošināt vislielāko apgrozījumu. Biznesa portālam db.lv uzņēmuma pārstāves stāsta, ka septiņu mēnešu laikā apgrozījums sasniedzis gandrīz 5000 eiro, no kuriem peļņa ir aptuveni 4000 eiro.

Meitenēm radusies ideja sekot pasaules tendencēm un sabiedrības pastiprinātajai interesei par veselīgu dzīves veidu. Izmantojot Latvijā pieejamos dārzeņus un augļus, tika radīts produkts, kas nesatur e- vielas. Pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem, šobrīd uzņēmumam ir izdevies atrast īsto tehnoloģiju.

«Zatlers bija krēsla prezidents, kura vārdu lielā mērā uztaisīja amats. Diemžēl šis kapitāls nav ilgtermiņa parādība. Protams, Zatlers Saeimā iebrauks, nešaubīgi.»

To laikraksta Neatkarīgā organizētajā diskusijā sacījis sociologs Aigars Freimanis (Latvijas fakti).

«Viņam ir iespēja palikt par politisko lielgabalu, nonākot kādā no partijām un reanimējot tās reputāciju – visreālāk Vienotībā. Tomēr nedomāju, ka Zatlers varēs konkurēt ar tās līderiem,» turpinājis Freimanis, piebilstot: «Drīzāk – nē. Ja viņš savukārt veidos pats savu politisko spēku, tas neapšaubāmi būs vērsts pret visām partijām, bet pirmām kārtām jau pret Vienotību. Trešā versija – darboties kādā nevalstiskā organizācijā. Skan jauki, bet tad tvaiks izies ārā vēl ātrāk nekā partijā. Politikā Zatlers ir kā banāns – gards, bet ātri bojājas.»

Godīgā tirdzniecība jeb fairtrade ļauj ražotājam saņemt godīgu samaksu par savu darbu, nodrošinot pieklājīgas algas darbiniekiem un saudzējot vidi; dzīvojot globāli saistītā pasaulē, mūsu izvēles ietekmē otrā pasaules malā notiekošo, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kozela Freizere (Kozel Fraser), Vējpuses salu lauksaimnieku asociācijas (Windward Islands Farmers Association, WINFA) koordinatore un Fairtrade eksperte, uzskata, ka lielākais ekonomiskais ieguvums no fairtrade kustības ir godīga cena gan pircējam, gan ražotājam, kas nosedz visas izmaksas, lai saražotu preci, arī darbinieki saņem algu, kas ir lielāka par minimālo.

«Ekonomiska vērtība ir arī dabas un dzīvības saglabāšana. Cik izmaksā saglabāt mežus, bites, čūskas? Jāsaprot, ka, izvēloties lētāko, nākotnē maksāsim dārgāk. Ja kaut kas ir lēts, tad ir liela iespējamība, ka ražošanas procesā nenotiek rūpēšanās par vidi, netiek palīdzēts iesaistītajiem cilvēkiem dzīvot veselīgu dzīvi un pabarot savu ģimeni. Cena, ko maksājam par precēm, ir savienota ar nākotni. Rezultāts obligāti nav jāredz šodien, lēmuma pieņemšanas brīdī. Tāpēc, izvēloties preci, ir svarīgi skatīties ne vien uz cenu, bet arī pievērst uzmanību tam, kur tā ir ražota, kādi ir darba apstākļi, kas notiek ar apkārtējo vidi,» viņa uzsver.

Tā intervijā DB 2017.gada 28.jūlijā teica režisors, producents, aktieris, uzņēmējs un nu jau atkal politiķis Andrejs Žagars.

Uzzinot par A.Žagara aiziešanu mūžībā, mākslinieka piemiņai publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Allaž esat bijis saistīts ar ievērības vērtiem notikumiem mākslā un kultūrā. Kas ir jūsu šī brīža prioritāte šajā lauciņā?

Joprojām esmu ierauts trīs gadu festivāla (2017.–2019.) Baltijas muzikālās sezonas mākslas notikumu virknē. Mani uzaicināja kļūt par māksliniecisko vadītāju. Festivāls tika atklāts 3. jūnijā Dzintaru koncertzālē ar pasaulslavenā diriģenta Rikardo Muti un viņa izveidotā Luidži Kerubīni vārdā nosauktā orķestra koncertu. Sākumā bija doma festivālā orientēties uz akadēmisko mūziku, taču es paplašināju robežas. Uzskatu, ka mums ir pietiekami daudz notikumu ar ārkārtīgi labiem simfoniskās mūzikas māksliniekiem – pašmāju un ārzemju vijolniekiem, čellistiem, pūšamo instrumentu lietpratējiem u.c. Savukārt nepietiekami ir laikmetīgās dejas, laba kustību teātra un dažādu mākslas žanru apvienojuma. Tālab festivālā vēlos paplašināt žanru loku, akadēmisko mūziku caurvijot ar labu dramatisko teātri un laikmetīgo deju (žanri, ar ko saistās arī vēl pāris manu iecerēto projektu). Un tas ir iespējams, jo festivāls iestiepjas gada garumā atbilstoši savam nosaukumam. Paralēli tam mans lielais projekts ir pašam savs kultūras fonds.

Igaunijas salas, kas no Latvijas ir tikai pāris stundu brauciena attālumā, patiks pat visizvēlīgākajiem ceļotājiem.

Ir divi veidi kā nokļūt uz Igaunijas lielākās salas Sāremā - ar lidmašīnu no Tallinas vai ar prāmi no ostas pilsētiņas Virtsu. Lidmašīna uz salu dodas divas reizes dienā un viena lidojuma cena ir 26 eiro. Savukārt prāmis kursē vairāk nekā divdesmit reižu dienā - no agra rīta līdz vēlam vakaram. Biļetes cena vieglajam automobilim ir 8 eiro, kā arī katrai personai jāiegādājas pasažiera biļeti - 3 eiro pieaugušajiem, 1,5 eiro skolēniem.

Aktīvā dzīvesveida piekritējiem salas apceļošana būs piemērota ar velosipēdiem. Sala ir pilnībā plakana, nebūs jārēķinās ar kalniem. Kempingi jūras krastā ir katrā piekrastes ielokā. Ja līdz prāmja piestātnei vēlaties nokļūt ar sabiedriskā transporta palīdzību pa zemes ceļiem, vislabākie savienojumi ved caur Tartu.

«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

Lehman Brothers haoss daudziem, domājams, vēl nav aizmirsies; ar laiku gan zūd pat visdziļāko traumu ietekme

Pirms 10 gadiem tieši septembra vidū viena no globāli ietekmīgākajām pasaules investīciju bankām Lehman Brothers paziņoja par savu bankrotu, un šis notikums pilnā mērā iegrieza globālo finanšu krīzi. Apritot šādai apaļai jubilejai, pašlaik ir aktuāli dažnedažādi spriedumi par to, kas varētu izraisīt nākamo krīzi vai vismaz recesiju. Tiek tradicionāli spriests arī par finanšu aktīvu cenu līmeni, kur, piemēram, ASV akcijas pēc ne pārāk veiksmīgās gada pirmās puses nupat atkal «aizdzīvojušās » līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam.

Vienkāršotais pieņēmums ir, ka iepriekšējo finanšu krīzi radīja vairāku apstākļu kopums, kur pamatā mājsaimniecības bija sapirkušās tādus mājokļus, kurus tās nevarēja atļauties, un bankas bija attiecīgi izsniegušas aizdevumus, kuri kļūdaini tika uzskatīti par nosacīti drošiem. Turklāt tad tie tika sapakoti kopā, lai pēc tam, balstoties uz to «neapgāžamo drošību», varētu pārdot veselu kaudzi ar tiem saistītu atvasinātu finanšu instrumentu. Atslābuši bija arī regulatori un valdības, kas, šķiet, uzskatīja, ka lielas ekonomikas depresijas piederas vien pagātnei. Ja skatījās pēc likmēm, tad aizdot Grieķijai likās aptuveni tikpat droši kā Vācijai.

Restorāns «KOYA» Andrejsalā vēlas kļūt brīvāks un pieejamāks, mainot gan restorāna interjeru, gan piedāvājumu, biznesa portālam Db.lv pastāstīja restorāna «KOYA» īpašnieks Māris Kreilis.

Uzņēmējs restorānu iegādājies pirms četriem gadiem, sākotnēji tas piederēja futbolistam Kasparam Gorkšam un, pēc M.Kreiļa stāstītā, bijis ļoti pieprasīts restorāns. Gadu gaitā jaunais īpašnieks nolēmis restorānu padarīt brīvāku un pieejamāku apkārtējiem cilvēkiem, kā arī vēlas, lai cenas būtu demokrātiskākas.

Laikā, kad nolēmis iegādāties restorānu «KOYA», viņa īpašumā jau bija kafejnīca un bārs «Andalūzijas suns». «Vienu brīdi man likās, ka vēlos kaut ko citādu – restorānu. Bija jau domas – meklēt esošu vai veidot jaunu. Tajā brīdī man piezvanīja Kaspars Gorkšs, sakot, ka viņa dzīves mērķis nav nodarboties ar restorānu biznesu un varbūt es vēlos iegādāties. Vienojāmies par abpusēji izdevīgiem nosacījumiem un es nošāvu divus zaķus ar vienu šāvienu – ieguvu to ko gribēju un man nebija jāmeklē jauns restorāns, jāriskē ar jaunatvērtu vietu, kad nevar zināt - aizies vai nē. Ar tirgū jau esošu restorānu ir vieglāk. Protams, tā pārveidošana ir daudz smagāka, ar cilvēku pieradināšanu ir daudz grūtāk, nekā izveidojot jaunu,» teic M.Kreilis.

Banku politika komercīpašumu attīstības finansēšanai ir diezgan konservatīva, tās aizdevumu izsniedz, kad objektam ir zināmi nomnieki un ir skaidra attīstības koncepcija.

Kopējais banku izsniegtais aizdevumu apjoms operācijām ar nekustamo īpašumu patlaban pārsniedz divus miljardus eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Banku pārstāvji novērojuši, ka kopumā 2018. gadā gan investīciju aktivitāte, gan būvniecības apjomi nekustamā īpašuma komercobjektos ir pieauguši. Banku interese finansēt perspektīvus nekustamā īpašuma projektus nav mazinājusies, un konkurence starp bankām ir augsta, raksturo Swedbank Nekustamo īpašumu un celtniecības uzņēmumu apkalpošanas nodaļas vadītāja Ina Ligere. «Vai bankas kļuvušas konservatīvākas? Nedomāju. Ir jāvērtē katras individuālā stratēģija un katrs nekustamā īpašuma attīstīšanas projekts. Drīzāk domāju, ka atsevišķas bankas, finansējot vairākus patiesi lielus nekustamā īpašuma projektus, jau ir sasniegušas savus riska apetītes griestus, tādēļ šobrīd vairs ne- steidzas finansēt jaunus projektus,» pieļauj Luminor valdes loceklis un Korporatīvā departamenta vadītājs Jānis Buks.

Šoreiz apzīmējums «pa lēto» nav vis nopēlums, bet gan neviltots kompliments, jo korejiešu ražotāja KIA jaunais modelis Proceed ir atraktīva personība, turklāt tā daudziem būs pieejama

23 590 eiro, kas tiek prasīts par Proceed bāzes modeli, ir godīga samaksa. Arī dārgajā galā esošais GT TX, kas nāk komplektā ar 204 Zs jaudīgo 1,6 litru turbomotoru un 7 DCT automātisko pārnesumkārbu, nebūs «pārpiparots», proti, 28 490 eiro.

Tiem pircējiem, kuriem pilnīgi pietiek ar trauksmaino izskatu un kuriem nav pārspīlēti augstas prasības pret jaudu un zirgsspēku skaitu, būs gana ar 140 ZS jaudīgo 1,4 litru T-GDI turbomotoru vai arī 136 ZS jaudīgo 1,6 litru dīzeli. Nosauktajiem motoriem piederīgs būs GT-Line aprīkojums un no tā izrietošie labumi. Tiem, kuri tik izskatīgam auto pieprasa klāt iesaiņot arī trauksmaināku raksturu un vairāk adrenalīna, jau ir jāraugās GT aprīkojuma virzienā, jo kopā ar šo komplektāciju motortelpā vietu ieņems 204 ZS jaudīgais 1,6 T-GDI turbomotors. Tas būs patiesāks Proceed. Atklāti sakot, kopā ar manuālo transmisiju Proceed raksturs ir vēl jautrāks un žiperīgāks, taču pašmāju KIA pārstāvji uzsvaru liks uz 7DCT automātiskajām pārnesumkārbām. Labā ziņa, ka ikviens no pieminētajiem trijiem motoriem tiks piedāvāts ar 7 DCT. Dīzeļversija ir labs risinājums gan privātajiem, gan uzņēmumiem, kam gadā jārēķinās ar lieliem nobraukumiem, tomēr Proceed dabai vairāk piestāv benzīnmotori.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Baltic Restaurants valdes priekšsēdētājs Aigars Kaugars. Baltic Restaurants (zīmols Daily) kā ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs darbojas gan Latvijā, gan Igaunijā.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Iesāku vadīt ēdināšanas uzņēmumu nejauši, bet šo iespēju man deva, jo redzēja, ka tiešām to gribu un man «aste bija gredzenā», nevis «vilkās pa zemi». Šādi arī šobrīd pats skatos uz darbiniekiem, jo tas ir pamata priekšnosacījums, lai kas sanāktu! Biju arī pietiekami drosmīgs, šo iespēju izmantot, jo nekad nebiju uzņēmumu vadījis un man tās bija lielas pārmaiņas starp nodaļas un uzņēmuma vadīšanu. Dzīvē jau tā ir, ka jācenšas šīs iespējas pamanīt un tad arī izmantot.

"No rīta man rodas ideja, pa dienu to apspriežu ar kolēģiem, un nākamajā rītā jau esam gatavi to īstenot. Ik dienas mājās braucu apmierināts, jo apzinos, ka strādāju rezultatīvi."

Retums vadītāju var lepoties ar tādu rīcības brīvību un efektivitāti.Tieši šie faktori veido Roberta Šepfa, LPB Bank valdes priekšsēdētāja darbadienas gaitas tādas, lai darbs sagādātu prieku un veselīgu azartu.

Ar viņu aprunājāmies par to, kāpēc mazajām bankām ir būtiskas konkurences priekšrocības – ja tās izvēlas pareizo biznesa modeli, kā arī par to, kas šobrīd notiek Latvijas banku sektorā.

Tik tikko pēc pandēmijas likās, ka mums vairs nav no kā baidīties. Taču 2022. gads parādīja, ka var būt arī citi satricinājumi, kas var spēcīgi ietekmēt globālo tirgu: Krievijas uzbrukums Ukrainai, enerģētikas krīze, inflācijas pieaugums. Kā šie notikumi ietekmēja LPB Bank darbību?

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Edmunds Siksne, viesnīcas un restorāna Aparjods īpašnieks.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

Kvalitāte, uzņēmuma darbības ilgums, darbinieki. Grūti teikt, vai unikāls, bet īpašs gan. Tas ir mūsu ģimenes «butiks», mūsu otrās mājas, kur domājam par katru sīkumu – sākot no latvju zīmēm uz slēģiem un beidzot ar niedru jumtiem.

Ēdienkarte mūsu uzņēmumā gan ir unikāla – tajā ir vairāk nekā 27 pamatēdieni. Kad pienācis laiks mainīt ēdienkarti, mēs to papildinām. Mūsu restorānam ir īpašs pastāvīgo klientu loks, kas vēlas no virtuves tieši to pašu, ko pirms 5 gadiem. Pavāriem nav tas vieglākais darbs, jo jāspēj pagatavot visu, kas iekļauts ēdienkartē. Kā arī rūpēs par klientu neveidojam tā saucamos «slēgtos vakarus» – jā, esam gatavi sagatavot grupai vakariņas, uzklāt viesību galdu, bet ar noteikumu, ka ikviens viesis var nākt restorānā un paēst. Tās ir rūpes par klientiem, lai nav tā, ka klients atbrauc un katru trešo sestdienas vakaru slēgts.

DB lūdza uzņēmējus paust savu viedokli par sestdien gaidāmo referendumu par krievu valodu kā otru valsts valodu Latvijā.

Andris Deniņš, a/s BDO direktors:

Katra latvieša pienākums ir iet uz šo referendumu. Taču paralēli tam aktuāls ir jautājums par atbildībām saistībā ar to, ka šāda nobalsošana vispār ir pieļauta. Veselus 20 gadus Latvijā nav darīts pilnīgi nekas, lai risiņātu šo problēmu. Izpildvara un drošības struktūras arī neizdarīja neko, lai nepieļautu, ka tiek savākti paraksti par referenduma rīkošanu. Latvijā strādā Satversmes aizsardzības birojs, kura nosaukumā jau ir pateikts, ka tam ir jāaizstāv valsts konstitūcijas pamatvērtības, bet tas netika izdarīts. Neveiksmīga referenduma iznākuma gadījumā jau var aktualizēties jautājums par pilsonības tēmu un daudz ko citu. Ne mazāks svarīgs jautājums ir par to, kas notiks ar Latvijas etnisko politiku pēc 18. februāra, jo ir skaidrs, ka mūsu izpildvarai joprojām par to nav nekādas skaidrības. Nesen piedalījos kādā televīzijas raidījumā, kur klāt esošajiem izpildvaras pārstāvjiem jautāju, vai viņiem ir plāns, kā rīkoties pēc referenduma. Diemžēl atbildes nebija

Kļūstot populārākiem dažādiem ekstrēmajiem dēļu sporta veidiem, Jēkabpils uzņēmums SIA Boont sācis izgatavot veikborda un longborda dēļus

SIA Boont īpašnieks Pāvels Losevs ar dažādu dēļu izgatavošanu nodarbojas divus gadus. «Ienāca prātā doma, ka vajag uztaisīt savu dēli. Es pats braukāju ar tiem, guvu traumu un man bija laiks padomāt par dzīvi,» atklāj Pāvels. Lai gan nopirkt longborda dēli nav problēma, viņš gribējis kaut ko īpašu. «Kāpēc mēs nevaram Latvijā taisīt saviem sportistiem inventāru? Mēs paši varam ražot dēļus, nevis pirkt no Ķīnas vai Amerikas,» viņš saka.

Dēļo pilsētā

Visi dēļu sporta veidi ir attīstījušies no sērfošanas dēļa. Longborda dēlis pēc izskata līdzinoties garam skrituļdēlim. «Longbords ir domāts sērfošanai pa ielām. Tas ir gan sporta veids, gan pārvietošanās līdzeklis un izklaide,» skaidro Pāvels. Latvijā ir daži sportisti, kas ar longbordu nodarbojas profesionālā līmenī un brauc ar to no kalna, bet tad tiek izmantots pilnīgi cits dēlis un ir ražošanas tehnoloģija. «Mēs tādus netaisām. Mūsu longbordi ir paredzēti izklaidei, lai pārvietotos pa ielām – parastiem cilvēkiem, nevis sportistiem,» saka Pāvels. Boont mārketinga un dizaina vadītāja Sabīne Trūbe teic, ka arī viņai pašai tas ir ikdienas pārvietošanās līdzeklis – vienu dienu uz darbu brauc ar velosipēdu, citu dienu – ar longbordu. «Kāpēc iet ar kājām vai velosipēdu, ja var braukt ar longbordu? Tas ir stilīgi, interesanti un ērti. Longbordi tagad ir populāri. Man ir draugi, kas ikdienā ar logbordu pa pilsētu nobrauc 30 km. Attālums nav šķērslis,» saka Pāvels. Boont longbordi ir 1,35 m gari. Pāvels gribētu izgatavot divmetrīgu longborda dēli – tik garu neviens vēl neesot uztaisījis.

Vienīgais veids, kā attīstīties, ir iziet no savas komforta zonas, tāpēc visu laiku sev jāliek justies neērti

Tā uzskata Kintija Beļska, uzacu skulpturēšanas produktu kompānijas Sleek Brows līdzīpašniece. Viņa kopš 14 gadu vecuma dzīvo Londonā, kad uz Angliju pārcēlās viņas vecāki. «Tā ir visīstākā iziešana no komforta zonas, jo īpaši pusaudža vecumā, kad nākas pamest draugus un nonākt citā valstī un kultūrā. Tas nebija viegli, bet es domāju, ka šādas situācijas cilvēku padara spēcīgāku,» viņa saka. Dzīve ārzemēs ir iespēja redzēt, kā strādā un dzīvo citas kultūras, mācīties no tā un apvienot ar savām esošajām zināšanām.

Vērtējot, kā Latvija mainījusies šo gadu laikā, kopš Kintija ir prom, viņa teic, ka sākumā viņai bija grūti pieņemt, ka Rīga mainās un kļūst arvien eiropeiskāka.