Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma preču un pakalpojumu imports no Krievijas un Baltkrievijas uz Igauniju ir samazinājies gandrīz desmitkārtīgi, savukārt eksports ir pieaudzis, teikts Igaunijas parlamenta paspārnē esošā Attīstības uzraudzības centra ziņojumā.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma un sankciju ieviešanas imports no Krievijas un Baltkrievijas Igaunijā strauji samazinājās. 2021.gada ceturtajā ceturksnī imports no agresorvalstīm veidoja 393 miljonus eiro jeb 4,7 % no Igaunijas iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2024.gada pirmajā ceturksnī tas samazinājās līdz 40,5 miljoniem eiro jeb 0,4% no IKP. Turpretī Igaunijas eksports uz Krieviju un Baltkrieviju pieauga no 1,2% no IKP 2021.gada pēdējos trīs mēnešos līdz 1,5% šā gada janvārī-martā.

Attīstības uzraudzības centra pētījumu vadītājs Uku Varblane norādīja uz vēsturisko svārstīgumu tirdzniecībā ar Krieviju politisku, regulatīvu un ekonomisku iemeslu dēļ. Pirms visaptverošā kara Krievija bija nozīmīgs Igaunijas importa partneris. Tomēr 2022.gadā Igaunija no Krievijas un Baltkrievijas importēja par 1,9 miljardiem eiro mazāk preču nekā vidēji 2019.-2021.gadā, viņš teica.

2015. gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās palielinājās par 3,8%, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 1,6% un importa – par 5,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Jūnijā Latvija eksportēja preces 810,5 milj. eiro apmērā, bet importēja par 1040,6 milj. eiro. Neskatoties uz to, ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 43,8% (2015. gada maijā – 44,7%).

Svarīgākās izmaiņas eksportā jūnijā, salīdzinot ar maiju:

- koka un koka izstrādājumu eksports palielinājās par 13,1 milj. eiro jeb 9,5%,

- ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports pieauga par 9,4 milj. eiro jeb 17,3%,

- optisko ierīču un aparatūras (ieskaitot medicīnisko), pulksteņu, mūzikas instrumentu eksports palielinājās par 6,8 milj. eiro jeb 43,4%,

- pārtikas rūpniecības ražojumu eksports pieauga par 6,5 milj. eiro jeb 11,6%,

Šā gada maijā salīdzinājumā ar aprīli preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 11,7% un importa – par 7,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Maijā Latvija eksportēja preces 797,6 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 985,8 milj. eiro. Ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 44,7% (2015. gada aprīlī – 46%).

Svarīgākās izmaiņas eksportā maijā, salīdzinot ar aprīli: koka un koka izstrādājumu eksports samazinājās par 27,4 milj. eiro jeb 16,6%, tekstila un tekstilizstrādājumu eksports saruka par 20 miljoniem eiro jeb 44,4%, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports samazinājās par 15,9 milj. eiro jeb 22,6%, mehānismu un mehānisko ierīču, elektroiekārtu eksports saruka par 9,8 milj. eiro jeb 5,9%, satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksports samazinājās par 8,4 milj. eiro jeb 21,7%, parasto metālu un to izstrādājumu eksports pieauga par 2,9 milj. eiro jeb 3,4%.

Šā gada janvārī salīdzinājumā ar 2015. gada decembri Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās samazinājās par 14,4%, tajā skaitā preču eksporta vērtība saruka par 13% un importa vērtība – par 15,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Janvārī Latvija eksportēja preces 711 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 820,8 miljoniem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties līdz 46,4% (2015. gada decembrī – 45,7%).

2016. gada janvārī, salīdzinot ar 2015. gada decembri, samazinājās pārtikas rūpniecības ražojumu eksports (par 34,3 milj. eiro jeb 40,5%), mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports (par 26 milj. eiro jeb 19,2%), augu valsts produktu eksports (par 18,2 milj. eiro jeb 22,1%) un optisko ierīču un aparatūras (ieskatot medicīnisko); pulksteņu; mūzikas instrumentu eksports (par 12,1 milj. eiro jeb 51,7%). Turpretī koka un tā izstrādājumu eksports palielinājās par 6,5 milj. eiro jeb 5%.

Oktobrī salīdzinājumā ar septembri preču eksporta vērtība faktiskajās cenās palielinājās par 8,4% un importa – par 5,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Oktobrī ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā pieaugot līdz 46,5%.

Augu valsts produktu eksports oktobrī salīdzinājumā ar septembri pieauga par 18,1 miljonu latu jeb 39,3%. Visvairāk augu valsts produktu eksportu ietekmēja kviešu, kviešu un rudzu maisījuma eksporta pieaugums – par 8,6 miljoniem latu jeb par 34,7%. Oktobrī visvairāk kviešu, kviešu un rudzu maisījuma tika eksportēts uz Saūda Arābiju – 11,2 miljonu latu vērtībā, uz Nīderlandi – 7,6 miljonu latu, uz Irānu – 4,9 miljonu latu un uz Haiti – 3,9 miljonu latu apmērā,

Oktobrī mehānismu, ierīču un elektroiekārtu eksports palielinājās par 11,4 miljoniem latu jeb 13,5%, pārtikas rūpniecības ražojumu eksports pieauga par 11,3 miljoniem latu jeb 19,1%, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports palielinājās par 5,1 miljonu latu jeb 11,7%, parasto metālu un to izstrādājumu eksports samazinājās par 8,6 miljoniem latu jeb 12,6%.

Pēdējos gados Latvija un Baltijas valstis spiestas iekļauties strauji mainīgā globālās tirdzniecības vidē, ko nosaka ģeopolitiskie satricinājumi, tradicionālo tirdzniecības ceļu maiņa un ekonomiskās partnerības pārbīdes. Karš Ukrainā, sankcijas pret Krieviju un augošais protekcionisms šobrīd strauji maina tradicionālās tirdzniecības plūsmas, liekot tādām valstīm kā Latvija ātri pielāgoties un meklēt jaunus tirdzniecības partnerus. Kādas pārmaiņas tas sola Latvijas ekonomikai?

Globālās ekonomiskās pārmaiņas ir būtiski ietekmējušas Latviju un tās Baltijas kaimiņvalstis, īpaši Ukrainas kara kontekstā. Latvijas atkarība no Krievijas enerģijas un degvielas importa ir krasi mazinājusies. 2024. gada pirmajā pusē Latvijas imports no Krievijas samazinājās par 14%, bet eksports uz Krieviju saruka par 54%. Vienlaikus šīs pārmaiņas atstājušas būtisku iespaidu uz Latvijas un pārējo Baltijas valstu eksportu un importu kopumā. Piemēram, Latvijas eksports kopumā šī gad pirmajos sešos mēnešos saruka par 13% (kritums par 9,3 miljoniem eiro), bet imports – par 17% (kritums par 10,6 miljoniem eiro), salīdzinot ar situāciju gadu iepriekš.

Šā gada augustā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi kopējā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 4,4% un importa – par 6,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Augustā Latvija eksportēja preces 811,2 miljonu eiro apmērā, bet importēja – par 988,2 miljonu eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties līdz 45,1% (2014. gada jūlijā 44,6%).

7. augustā Krievija noteica aizliegumu noteiktu pārtikas preču (gaļas, svaigu zivju, piena produktu, dārzeņu, augļu, desu izstrādājumu u.c.) importam no Eiropas Savienības (ES) un dažām citām valstīm. Līdz ar to embargo pakļauto preču eksports uz Krieviju augustā bija vairs tikai 1,5 miljoni eiro salīdzinājumā ar 5,5 miljoniem eiro jūlijā un 4,1 miljonu eiro 2013. gada augustā. Šo preču īpatsvars pārtikas produktu eksportā uz Krieviju veidoja 3,2% augustā, 9,6% jūlijā un 15,5% pagājušā gada augustā.

Šodien Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati par Latvijas ārējo tirdzniecību apliecina, ka šogad Latvijas preču eksporta izaugsmes dinamika ir ļoti mainīga. Pēc maijā reģistrētā krituma jūnijā eksporta apjomi faktiskajās cenās bija atkal kāpuši, uzrādot 3,4% pieaugumu salīdzinājumā ar 2014. gada jūniju. Tādējādi kopumā preču eksports šā gada pirmajā pusgadā ir audzis par 2,7%. Tas ir vērtējams kā labs rezultāts, ņemot vērā salīdzinoši nelabvēlīgās ārējās vides ietekmi - Krievijas ekonomiskā situācija un tās noteiktais importa embargo, kā arī zemie tirdzniecības tempi pasaulē kopumā, norāda Finanšu ministrija (FM).

Jūnijā lielākā eksporta preču kategorija bija koks un tā izstrādājumi, kuru eksporta vērtība pēc spēcīgā samazinājuma maijā pieauga par 9,3%. Lielākie koka un to izstrādājumu noieta tirgi jūnijā bija Apvienotā Karaliste, Zviedrija, Vācija un Igaunija. Uz šīm četrām valstīm kopā tika eksportēta puse no koksnes eksporta vērtības. Jāatzīmē, ka koka un to izstrādājumu eksports uz Igauniju jūnijā, salīdzinot ar pērnā gada jūniju, pieauga par 46%.

Pieauga arī būvniecības izstrādājumu (cements, ģipsis, stikls, tā izstrādājumi u.tml.) eksports - par 16,5%, salīdzinot ar 2014. gada jūniju. Šis rādītājs nedaudz pārsteidz, ņemot vērā šogad valstī reģistrētos būvmateriālu ražošanas apjomu kritumus un vājo būvniecības izaugsmi ES. Taču no otras puses, būvniecība Lietuvā un Zviedrijā, kas bija vienas no lielākajām Latvijas būvniecības izstrādājumu importētājām jūnijā, šogad uzrāda straujus pieauguma tempus.

Maijā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 3,6% un importa – par 5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Maijā Latvija eksportējusi preces 809,4 miljonu eiro apmērā, bet importējusi – par 988,4 miljonu eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties līdz 45% (aprīlī tas bija 44,7%).

Maijā salīdzinājumā ar aprīli eksports uz Krieviju samazinājās par 14 miljoniem eiro jeb 16,5%. Vislielākais kritums bija pārtikas rūpniecības ražojumiem – par 3,3 miljoniem eiro jeb 13,1%, augu valsts produktiem – par 2,7 miljoniem eiro jeb 61,4%, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumiem – par 2,4 miljoniem eiro jeb 26,6%. Savukārt imports samazinājās par 20,5 miljoniem eiro jeb 23,7%, tai skaitā satiksmes līdzekļiem un to aprīkojumam – par 9,2 miljoniem eiro jeb 93% un minerālproduktiem – par 5,2 miljoniem eiro jeb 14,6%.

2019. gada maijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,5 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 3,5 % vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 2,6 %, savukārt importa vērtība pieauga par 8,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Maijā Latvija eksportēja preces 1,07 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,43 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2018. gada maiju ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā sarūkot no 45,4 % līdz 42,8 %.

Šī gada pirmajos piecos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 11,63 miljardus eiro – par 576,8 miljoniem eiro jeb 5,2 % vairāk nekā 2018. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 5,2 miljardus eiro (palielinājums par 107,2 milj. eiro jeb 2,1 %), bet importa – 6,43 miljardus eiro (pieaugums par 469,6 milj. eiro jeb 7,9 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2019. gada maijā salīdzinājumā ar 2018. gada maiju eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 3,2 % mazāka, bet importa par 12 % lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 2,2 %, bet importa – pieauga par 3,4 %.

2018. gada septembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,42 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 5,1 % vairāk nekā 2017. gada septembrī, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 1,0 %, bet importa vērtība bija par 10,3 % lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Septembrī Latvija eksportēja preces 1,03 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,38 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gada septembri ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 45,4 % līdz 42,8 %.

Šī gada pirmajos deviņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 20,49 miljardus eiro – par 1,75 miljardiem eiro jeb 9,3 % vairāk nekā 2017. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 9,05 miljardus eiro (palielinājums par 695,0 milj. eiro jeb 8,3 %), bet importa – 11,44 miljardus eiro (pieaugums par 1,06 miljardiem eiro jeb 10,2 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2018. gada septembrī salīdzinājumā ar 2017. gada septembri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 4,5 % un importa par 17,6 % lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 3,4 %, bet importa – pieauga par 2,3 %.

Šā gada februārī salīdzinājumā ar janvāri Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās palielinājās par 10,8 %, tajā skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 9,5 % un importa vērtība – par 11,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Februārī Latvija eksportēja preces 778,5 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 918 miljoniem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 45,9 % (2016. gada janvārī – 46,4 %).

2016. gada februārī, salīdzinot ar janvāri, pieauga koka un tā izstrādājumu eksports (par 26,6 milj. eiro jeb 19,4 %), mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports (par 18,9 miljoniem eiro jeb 17,3%), parasto metālu un to izstrādājumu eksports (par 16,2 milj. eiro jeb 29,6 %), pārtikas rūpniecības ražojumu eksports (par 7,9 miljoniem eiro jeb 15,7 %). Turpretī augu valsts produktu eksports samazinājās par 7,6 miljoniem eiro jeb 11,9%,

2015. gadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 22,86 miljardus eiro – par 42,9 miljoniem eiro jeb 0,2% mazāk salīdzinājumā ar 2014. gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Tajā skaitā eksporta vērtība veidoja 10,371 miljardus eiro (pieaugums par 122,9 miljoniem eiro jeb 1,2%), bet – importa 12,488 miljardus eiro (samazinājums par 165,8 miljoniem eiro jeb 1,3%).

2015. gada decembrī salīdzinājumā ar novembri Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās samazinājās par 10,3%, tajā skaitā preču eksporta vērtība saruka par 12,6 % un importa vērtība – par 8,3%. Decembrī Latvija eksportēja preces 817 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 972,5 miljoniem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 45,7% (2015. gada novembrī – 46,9%).

2017. gada jūlijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,04 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 14,4 % vairāk nekā 2016. gada jūlijā, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 6,9 % un importa vērtība – par 20,5 % lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Latvija eksportēja preces 858,2 milj. eiro apmērā, bet importēja par 1,18 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 42,1 % (2016. gada jūlijā – 45,1 %).

Šī gada pirmajos septiņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 14,06 miljardus eiro – par 1,58 miljardiem eiro jeb 12,6 % vairāk nekā 2016. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 6,25 miljardus eiro (palielinājums par 551,1 milj. eiro jeb 9,7 %), bet importa – 7,82 miljardi eiro (pieaugums par 1,03 miljardiem eiro jeb 15,1 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās šā gada jūlijā salīdzinājumā ar 2016. gada jūliju eksporta vērtība bija par 7,0 % lielāka un importa – par 19,9 % lielāka, bet salīdzinājumā ar mēnesi iepriekš eksports samazinājās par 1,4 % un imports samazinājās par 3,1 %.

Latvijas tekošā konta deficīts 2023. gada 4. ceturksnī bija 1.6 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), Latvijas ekonomikā no citu valstu rezidentiem ieplūstot par 176 miljoniem eiro mazāk, nekā tika samaksāts par darījumiem uz citām valstīm. 2023. gadā kopumā Latvijas tekošā konta deficīts bija 1.6 miljardu eiro apmērā jeb 4 % no IKP.

Tādējādi tekošajā kontā pēc lielāka deficīta 2022. gadā notikusi atgriešanās pie 2021. gadam līdzīga līmeņa.

Eiropā 2023. gads pavadīts stagnācijas zīmē – virkne Latvijai svarīgu tirdzniecības partneru piedzīvoja recesiju, īpaši nozīmīga ir Vācijas tautsaimniecības bremzēšanās. Ieilgušas ir arī Igaunijas ekonomikas nedienas, vājš sniegums bijis arī Zviedrijas un Lietuvas tautsaimniecībām. Tomēr pozitīvāku skatu uz 2024. gadu sniedz pagājušā gada nogale – Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums pērn 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 3. ceturksni pat nedaudz pieauga. Šī gada laikā Eiropa varētu sagaidīt straujāku ekonomikas atgūšanos – inflācijas savaldīšana veicinās patērētāju pirktspējas atgūšanos, savukārt gaidāmā procentu likmju samazināšana ļaus augt investīcijām, kopumā veicinot ārējā pieprasījuma atgūšanos.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2024.gada martā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 18,8%, savukārt importa vērtība samazinājās par 17%.

Eksporta un importa vērtības samazinājums gada griezumā joprojām ir daļēji saistāms ar cenu samazinājumu.

Š.g. martā gada griezumā, jau divpadsmito mēnesi pēc kārtas, turpināja ievērojami samazināties minerālo produktu eksporta vērtība, kas būtiski ietekmēja kopējo eksporta vērtības kritumu. Ievērojami saruka arī koksnes un tās izstrādājumu, elektroierīču un iekārtu, kā arī graudaugu kultūru eksporta vērtība. Mērenāk samazinājās mehānismu un ierīču un sauszemes transportlīdzekļu eksports. Savukārt pieauga dārzeņu, dzīvnieku un augu tauku un eļļu, kā arī organisko ķīmisko savienojumu eksports.

Martā gada griezumā par 16,1% samazinājās eksports uz ES valstīm. Eksporta vērtība straujāk samazinājās uz Lietuvu un Somiju (uz abām - minerālie produkti), Zviedriju (mēbeles, jaukti ķīmiskie produkti), Spāniju (graudaugi) un Nīderlandi (jaukti ķīmiskie produkti, koksne). Savukārt eksports pieauga uz Ungāriju (minerālie produkti) un Beļģiju (organiskie ķīmiskie savienojumi).

2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, IKP salīdzināmajās cenās palielinājies par 2,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iekšzemes kopprodukts faktiskajās cenās bija 24,1 miljards eiro, 2014. gada 4. ceturksnī – 6,5 miljardi eiro.

2014. gada 4. ceturksnī IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem pieauga par 2,1%, salīdzinot ar 2013. gada 4. ceturksni, bet salīdzinājumā ar 2014. gada 3. ceturksni bija kāpums par 0,6%.

IKP pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem 2014. gada 4. ceturksnī ir palielinājies par 2,1%, salīdzinot ar 2013. gada attiecīgo periodu.

2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, ir pieaudzis četru vadošo apstrādes rūpniecības nozaru temps: koksnes un koka izstrādājumu ražošana palielinājās par 7%, pārtikas produktu ražošana – par 2%, gatavo metālizstrādājumu ražošana – par 2% un nemetālisko minerālu ražošana – par 1%. Negatīva ietekme uz apstrādes rūpniecības tempu bija ražošanas apjoma kritumam iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas nozarē par 25%, apģērbu ražošanā – par 17% un dzērienu ražošanā – par 11%.

Pagājušā gada decembrī salīdzinājumā ar novembri preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 12,2% un importa – par 4,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Decembrī ārējās tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 45% (2013. gada novembrī 47,1%).

Decembrī salīdzinājumā ar novembri samazinājās pārtikas rūpniecības ražojumu eksports par 20,9 miljoniem eiro jeb 18%. Vislielākā ietekme bija stipro alkoholisko dzērienu eksporta samazinājumam – par 14,7 miljoniem eiro jeb par 24,8%. Visvairāk šo preču izvedums saruka uz Krieviju – par 13 miljoniem eiro un uz Kazahstānu – par 1,7 miljoniem eiro.

Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports pieauga par 7 miljoniem eiro jeb 11%, mehānismu, ierīču un elektroiekārtu eksports saruka par 22,2 miljoniem jeb 14,9%, minerālproduktu eksports samazinājās par 20,8 miljoniem eiro jeb 27,1%, parasto metālu un to izstrādājumu eksports saruka par 19,3 miljoniem eiro jeb 21,6%.

2017. gada oktobrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,31 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 10,3 % vairāk nekā 2016. gada oktobrī, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 9,7 % un importa vērtība – par 10,9 % lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Oktobrī Latvija eksportēja preces 1,07 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,24 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 46,4 % (2016. gada oktobrī – 46,7 %).

Šī gada desmit mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 20,95 miljardus eiro – par 2,41 miljardu eiro jeb 13,0 % vairāk nekā 2016. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 9,33 miljardus eiro (palielinājums par 814,8 milj. eiro jeb 9,6 %), bet importa – 11,62 miljardus eiro (pieaugums par 1,6 miljardiem eiro jeb 16,0 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās 2017. gada oktobrī salīdzinājumā ar 2016. gada oktobri eksporta vērtība bija par 7,0 % lielāka un importa – par 8,4 %, bet, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksports samazinājās par 1,5 % un imports – par 6,4 %.

Aprīlī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 1,8% un importa – par 3,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Aprīlī Latvija eksportējusi preces 839,6 miljonu eiro apmērā, bet importējusi – par 1,040 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties līdz 44,7%.

Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports aprīlī salīdzinājumā ar martu samazinājās par 10,1 miljoniem eiro jeb 15,7%. Lielākais kritums bija vērojams eksportā uz Uzbekistānu – par 5,9 miljoniem eiro jeb 75,6% (galvenokārt samazinājies eksports medikamentiem mazumtirdzniecībai), uz Somiju par 4 miljoniem eiro jeb 92,8% (galvenokārt samazinājies biodīzeļa un tā maisījumu izvedums).

Savukārt imports samazinājās par 8,9 miljoniem eiro jeb 7,3% - no Ungārijas par 4,2 miljoniem eiro jeb 51,3%, no Lietuvas par 3,2 miljoniem eiro jeb 16,8% (galvenokārt samazinājies ievedums medikamentiem mazumtirdzniecībai).

2016. gada septembrī salīdzinājumā ar augustu Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās palielinājās par 4,2 %, preču eksporta vērtībai pieaugot par 9,8 %, savukārt importa vērtībai sarūkot par 0,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Septembrī Latvija eksportēja preces 953,6 milj. eiro apmērā, bet importēja par 1,04 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties līdz 47,8 % (augustā – 45,4 %).

Šā gada deviņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 16,37 miljardus eiro – par 548,6 milj. eiro jeb 3,2 % mazāk nekā 2015. gada atbilstošajā periodā. Tostarp eksporta vērtība veidoja 7,47 miljardus eiro (samazinājums par 125,3 milj. eiro jeb 1,6 %), bet importa – 8,9 miljardus eiro (samazinājums par 423,3 milj. eiro jeb 4,5 %).

Svarīgākās izmaiņas eksportā septembrī, salīdzinot ar augustu: mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports palielinājās par 17,6 milj. eiro jeb 13,1 %, pārtikas rūpniecības ražojumu eksports pieauga par 14,9 milj. eiro jeb 21,8 %, augu valsts produktu eksports palielinājās par 14,8 milj. eiro jeb 16,1 %, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports pieauga par 13,9 milj. eiro jeb 23,5 %, koka un koka izstrādājumu eksports palielinājās par 13,9 milj. eiro jeb 9,9 %, parasto metālu un to izstrādājumu eksports samazinājās par 1,9 milj. eiro jeb 2,4 %.

Šā gada februārī salīdzinājumā ar janvāri preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 2,0%, savukārt importa vērtība palielinājās par 1,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Februārī Latvija eksportēja preces 770,7 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 925,6 miljoniem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 45,4% (2015. gada janvārī 46,2%).

Februārī, salīdzinot ar janvāri, bija vērojamas izmaiņas tirdzniecībā ar parastajiem metāliem un to izstrādājumiem. Šo preču eksports samazinājās par 25,2 miljoniem eiro jeb 29,5%, sarūkot dzelzs atkritumu un lūžņu eksportam par 6,6 miljoniem eiro jeb 80,6%. Tajā pašā laikā parasto metālu un to izstrādājumu imports palielinājās par 18,7 miljoniem eiro jeb 25,8%, pieaugot dzelzs un neleģētā tērauda pusfabrikātu importam no 198 tūkstošiem eiro līdz 12,5 miljoniem eiro jeb 63 reizes (visvairāk importēts no Baltkrievijas un Krievijas).

Šī gada jūnijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,15 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 19,2% vairāk nekā 2016. gada jūnijā, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 12,2% un importa vērtība – par 25,1% lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Jūnijā Latvija eksportēja preces 920,3 milj. eiro apmērā, bet importēja par 1,23 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 42,8% (2016. gada jūnijā – 45,5%).

Šī gada pirmajā pusgadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 12,02 miljardus eiro – par 1,31 miljardu eiro jeb 12,3% vairāk nekā 2016. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 5,39 miljardus eiro (palielinājums par 501,5 milj. eiro jeb 10,3%), bet importa – 6,62 miljardus eiro (pieaugums par 810,6 milj. eiro jeb 13,9%).

Svarīgākās izmaiņas eksportā 2017. gada jūnijā, salīdzinot ar 2016. gada jūniju:

Latvijas kopējais lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktu eksports 2017. gadā, salīdzinājumā ar 2016. gadu, ir palielinājies par 465 miljoniem eiro jeb 21,3%. 2017. gadā Latvija lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktus eksportēja uz 153 pasaules valstīm.

Latvijas lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktu ražotāji ir spējuši kāpināt eksportu un 2014. gadā radušos Krievijas tirgus zudumu lielākoties veiksmīgi aizvietot ar citiem noieta tirgiem gan ES, gan ārpus tās. Vērtējot Krievijas ekonomisko sankciju ietekmētās produktu grupas (piens un piena produkti, liellopu gaļa, cūkgaļa, mājputnu gaļa, desas un tamlīdzīgi izstrādājumi, zivju produkcija (izņemot zivju konservus)), var secināt, ka 2017. gadā eksporta vērtība vairākiem šiem produktiem lielākoties pieauga.

Pozitīvi ir attīstījies siera un sūkalu eksports. Iepriekšējos trīs gados siera un sūkalu eksports nepārtraukti palielinājās un 2017. gadā siera eksports bija par 55% augstāks nekā 2014. gadā, bet sūkalām - pat par 113% augstāks. Piena un piena produktu eksportā no Latvijas 2017. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, ir apgūti 12 jauni galamērķi. Kopumā 2017. gadā Latvija pienu un piena produktus eksportēja uz 50 pasaules valstīm.