Arī šogad Notāru dienu ietvaros iespēju bez maksas saņemt juridisku palīdzību izmantojis krietns skaits Latvijas iedzīvotāju, proti, tie bijuši aptuveni pieci tūkstoši cilvēku visā Latvijā. Aptuveni ceturtā daļa konsultāciju sniegtas pa telefonu, savukārt aptuveni 5% interesentu savus jautājumus notāriem uzdevuši internetā, liecina Latvijas zvērinātu notāru padomes apkopotā informācija.

Iedzīvotāji visaktīvāk interesējušies par darījumiem ar nekustamo īpašumu – dāvinājuma un pirkuma līgumiem, kā arī mantojuma lietu sakārtošanu un laulības šķiršanas kārtību pie zvērināta notāra. Tāpat lūgts juridisks padoms kopīpašuma sadales jautājumos, kā arī testamenta sastādīšanā. Katrs piektais Notāru dienu apmeklētājs interesējies par īres un nomas līgumattiecību jautājumiem, kuriem šogad zvērināti notāri pievērsa īpašu uzmanību.

Lai arī vislielākā iedzīvotāju aktivitāte Notāru dienās, kā jau ierasts, bija vērojama Rīgā un Pierīgā, arī citviet Latvijā notāru birojos bijis liels apmeklētāju pieplūdums. Īpaši aktīvi bijuši Jelgavas, Daugavpils, Rēzeknes Liepājas, Jēkabpils un Cēsu iedzīvotāji, kuri biežāk nekā citi izmantojuši iespēju bez maksas konsultēties pie notāra.

Marta sākumā jau astoto gadu pēc kārtas notiks Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) rīkotās Notāru dienas. To ietvaros Rīgā un visos Latvijas novados notāri iedzīvotājiem sniegs bezmaksas konsultācijas un atbildēs uz dažādiem juridiska rakstura jautājumiem.

Šogad Notāru dienu laikā īpaša uzmanība tiks pievērsta nekustamo īpašumu īres un nomas darījumiem, sniedzot iedzīvotājiem bezmaksas konsultācijas īres un nomas līguma sastādīšanā. Notāru dienās piedalīsies 114 notāri, konsultējot iedzīvotājus savos birojos 30 Latvijas pilsētās.

«Līdz ar stagnējošiem rādītājiem kreditēšanas nozarē, arvien aktīvāks kļuvis īres un nomas tirgus. Tas iezīmē jaunas tendences un riskus darījumos ar nekustamo īpašumu - nesakārtoto līgumattiecību dēļ palielinās krāpniecības gadījumu skaits un mainās to specifika,» norāda LZNP rīkotājdirektore Vija Piziča.

Notāru dienu laikā bezmaksas konsultācijās zvērināti notāri iedzīvotājiem palīdzēs izvērtēt būtiskākos kritērijus, kam jāpievērš uzmanība, slēdzot īres vai nomas līgumu, iepazīstinās ar riskiem, īrējot vai izīrējot mājokli bez juridiska pamata, kā arī sniegs padomus, kā pasargāt sevi un izvairīties no krāpniecības gadījumiem.

Lai skaidrotu nekustamo īpašumu darījumu riskus un sniegtu palīdzību dažādos juridiskajos jautājumos, 4. un 5. martā, gadskārtējo Notāru dienu ietvaros, zvērināti notāri sniegs bezmaksas konsultācijas visā Latvijā, informē Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča.

Bezmaksas konsultācijas Notāru dienu laikā būs iespējams saņemt 112 notāru birojos 29 Latvijas pilsētās.

Notāru dienas ir Latvijas Zvērinātu notāru padomes iniciatīva reizi gādā notāru birojos visā Latvijā nodrošināt bezmaksas juridiskās konsultācijas. Notāru dienas notiek jau kopš 2006. gada.

Darījumiem ar nekustamo īpašumu būs veltītas Notāru dienas arī šogad. 29. februārī un 1. martā notāri bez maksas sniegs konsultācijas ikvienam interesentam.

Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča norāda, ka Latvijā spēkā esošais normatīvais regulējums nekustamā īpašuma darījumu procesam diemžēl ir nepilnīgs un sniedz iespēju veikt vērienīgus krāpniecības gadījumus. To apliecinot arvien jauni notikumi un nesenā pieredze, kad krāpniekiem izdevies izkrāpt mantotus īpašumus, jo pašlaik likumā noteiktā kārtība rada iespēju zemesgrāmatā reģistrēt darījumu, izmantojot viltotus dokumentus.

Lai to novērstu, tiek īstenots darbs pie nekustamo īpašumu jomas normatīvā regulējuma sakārtošanas. Tāpat, lai mazinātu krāpniecību gadījumu skaitu darījumos ar nekustamo īpašumu, būtiski veicināt iedzīvotāju izpratni par darījumu gaitu un dažādām juridiskajām sekām. Tādēļ Latvijas Zvērinātu notāru padome ikgadējās Notāru dienās arī šogad pievērsīs īpašu uzmanību darījumiem ar nekustamo īpašumu un sniegs padomus par tiem.

Nekustamā īpašuma iegāde ir viens no nozīmīgākajiem lēmumiem cilvēka dzīvē. Bieži vien tā pamatā ir ne tikai pragmatiska nepieciešamība pēc jumta virs galvas vai vietas savu uzņēmējdarbības ieceru īstenošanai, bet arī emocionāla vēlme piepildīt kādu svarīgu mērķi dzīvē.

Diemžēl likuma robu dēļ darījumi ar nekustamo īpašumu ir kļuvuši par ērtu veidu, kā krāpniekiem uz godprātīgu iedzīvotāju rēķina vairot savu turību. Redzot, kā iedzīvotāji reaģē uz straujo energoresursu sadārdzinājumu, kas daudziem liek mainīt vai pat pārdot, piemēram, lielus, energoneefektīvus mājokļus, jau šobrīd ir skaidrs, ka tirgus aktivitātes pieaugums liks sarosīties arī krāpniekiem.

Zaudēt īpašumu cilvēkam nozīmē zaudēt pamatu zem kājām. Bieži tā tiek zaudēta arī uzticība valstij, jo cietušā ieskatā valsts nav izveidojusi mehānismu savu iedzīvotāju īpašuma tiesību aizsardzībai. Vairāku gadu garumā notāri ir centušies pievērst lēmumu pieņēmēju uzmanību tam, cik neaizsargāti ir iedzīvotāji, neraugoties uz dažādiem likumiem. Tomēr līdz šim būtiskas izmaiņas, lai novērstu likumu nepilnības, ko tik prasmīgi izmanto krāpnieki, nav sekojušas.

Nekustamo īpašumu (NĪ) iegāde, it īpaši īpašumos, kuri domāti uzturēšanās atļauju ieguvei, bieži saistīta ar nelegālas naudas atmazgāšanu, šodien Notāru dienas atklāšanas pasākumā sacīja Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītāja vietnieks Paulis Iļjenkovs.

Iļjenkovs uzsver, ka naudas atmazgāšana bieži tiek izmantota, piemēram, iegādājoties "zelta vīzu", jeb uzturēšanās atļauju.

FID pārstāvis pauž viedokli, ka pašlaik pircējiem nav obligāti jānorēķinās starp Latvijā reģistrētām bankām. "Pašlaik ir situācija, ka viens Krievijas pilsonis, kuram Latvijā ir uzturēšanās atļauja var nepārdot īpašumu citam Krievijas pilsonim ar uzturēšanās atļauju - neizmantojot Latvijā reģistrētu banku. Līdz ar ko neesot skaidra naudas izcelsme un tādā veidā tiekot legalizēti nelegāli iegūti līdzekļi.

Tāpat kāda amatpersona ar NĪ iegādes palīdzību var mēģināt legalizēt iegūto kukuli, piemēram, maksājot par īpašumu ar bankas starpcienību zem īpašuma tirgus vērtības, bet pārējo daļu nomaksājot skaidrā naudā, kuras izcelsme arī bieži vien nav izkontrolējama.

Par notāriem Latvijā nākotnē tomēr varēs strādāt arī citu Eiropas Savienības valstu pilsoņi

Tas izriet no Eiropas Savienības Tiesas (EST) pasludinātā nolēmuma pret Latvijas valsti. DB jau rakstīja, ka pagājušā gada sākumā Eiropas Komisija (EK) nolēma vērsties pret Latviju Eiropas Savienības Tiesā, jo Latvijā Notariāta likums nosaka, ka par notāriem var būt tikai Latvijas Republikas pilsoņi. Šobrīd valstī darbojas 110 notāru. Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča DB norādīja, notariāts no pilsonības kritērija atcelšanas nedz iegūs, nedz kaut ko zaudēs, jo tas ir tikai viens no kritērijiem, lai personas varētu strādāt Latvijā par zvērinātiem notāriem.

Saskata diskrimināciju

Darījumos ar nekustamo īpašumu notariālā veidlapa obligāta vēl nekļūs, pret to kategoriski iebilst uzņēmēji, tomēr diskusijas par drošību šādos darījumos nerimsies

Tāds ir Saeimas Juridiskās komisijas secinājums, kas gūts sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu notāru padomi organizētajā starptautiskajā konferencē. DB jau 03.02.2016. rakstīja: lai novērstu nekustamā īpašuma reiderisma risku, tiek piedāvāts nekustamo īpašumu darījumus slēgt pie zvērinātiem notāriem, kuri elektroniski iesniegtu datus reģistrācijai zemesgrāmatā. Šādu piedāvājumu Tieslietu ministrijai ir iesniegusi Latvijas Zvērinātu notāru padome, balstoties uz pētījumiem par nekustamā īpašuma darījumu kārtošanas procedūru Lietuvā, Igaunijā un citās valstīs Eiropā.

Īpašumu krāpnieki sākuši izmantot it kā ārvalstīs – ārpus ES – izdotas pilnvaras, kuru patiesuma pārbaude ir problemātiska, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai nekļūtu par krāpnieku shēmu upuri, zvērināti notāri un policija iesaka pārliecināties, vai visas formalitātes, kas attiecas uz īpašumiem (māja, dzīvoklis, zeme), ir sakārtotas, un ieskatīties zemesgrāmatā, vai tās ierakstos nekas nav mainījies. Savukārt potenciālajiem īpašumu pircējiem tiek rekomendēts interesēties par visiem ar konkrēto potenciālo īpašumu saistītiem jautājumiem, aptaujājot kaimiņus, interesējoties pašvaldībā, vienlaikus pievēršot uzmanību darījuma cenai, jo nepamatoti lēts piedāvājums varot būt lamatas.

«Ja pilnvara izdota ES dalībvalstī, tad, izmantojot Eiropas notāru tīklu, diezgan operatīvi varam pārbaudīt šo pilnvarojumu, savukārt, ja pilnvara izdota ASV (kur katrā štatā ir savi specifiski nosacījumi), to pārbaudīt ir sarežģīti, pat neiespējami, jo sazinoties ar izdevēju atbilde netiek saņemta, bet ieinteresētais klients ir neapmierināts ar notāru «lēno» darbu,» skaidro Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Stīpniece. Viņa norāda, ka pusotra mēneša laikā bijuši jau seši gadījumi un tāpēc «jāzvana» trauksmes zvani.

Lai novērstu reiderisma risku, tiek piedāvāts nekustamo īpašumu darījumus slēgt pie zvērinātiem notāriem, kuri elektroniski iesniegtu datus reģistrācijai zemesgrāmatā; šķērslis šai idejai varētu būt darījumu iespējamais sadārdzinājums, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šādu piedāvājumu Tieslietu ministrijai iesniegusi Latvijas Zvērinātu notāru padome, pamatojoties uz pētījumiem par nekustamā īpašuma darījumu kārtošanas procedūru Lietuvā, Igaunijā un citās valstīs Eiropā. Pašlaik aptuveni 90% nekustamā īpašuma darījumu tiek slēgti privātā kārtā un tikai 10% tiek gatavoti notariāla akta formā.

Ieviešot piedāvāto kārtību, notiktu atteikšanās no notāra apstiprinātā nostiprinājuma lūguma zemesgrāmatai, zvērināti notāri iegūtu papildu darbu un arī ienākumus, izslēdzot nekustamā īpašuma reiderisma risku un atbrīvojot darījuma puses no pienākuma skaidrot pašvaldību pirmpirkuma tiesības un doties uz zemesgrāmatu, jo dati tiktu nodoti elektroniski. Kā būtisks šķērslis šīs idejas iedzīvināšanai tiek minēts tieši nekustamo īpašumu darījumu iespējamais sadārdzinājums, tomēr to varētu risināt, pārskatot ne tikai notāru atlīdzības, bet arī valsts nodevu par reģistrāciju zemesgrāmatā.

Asi vēršas pret reformu, kas paredz obligātu notāra klātbūtni darījumos ar nekustamo īpašumu, Notāru padome izteiktos argumentus sauc par nepatiesiem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Uzņēmēju un citas organizācijas asi iebilst pret Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) rosināto un Tieslietu ministrijas virzīto reformu, kas paredz, ka nekustamo īpašumu darījumi būs obligāti jāslēdz pie zvērinātiem notāriem. Ieviešot piedāvāto kārtību, iecerēts, ka notiktu atteikšanās no notāra apstiprinātā nostiprinājuma lūguma zemesgrāmatai, zvērināti notāri iegūtu papildu darbu un arī ienākumus, izslēdzot nekustamā īpašuma reiderisma risku un atbrīvojot darījuma puses no pienākuma skaidrot pašvaldību pirmpirkuma tiesības un doties uz zemesgrāmatu, jo dati tiktu nodoti elektroniski. Padome uzskata, ka reforma izpelnījusies tik asu pretestību, jo liegs iespēju izvairīties no nodokļu nomaksas, mākslīgi samazinot oficiāli uzrādītās darījumu summas, uzskata Latvijas Zvērinātu notāru padomē.

Latvijā spēkā esošā likumdošana, kas regulē nekustamā īpašuma (NĪ) darījumu procesu, diemžēl ir nepilnīga un sniedz iespēju veikt vērienīgus krāpniecības gadījumus. To apliecina arvien jauni notikumi un nesenā pieredze, kad organizētai krāpnieku grupai izdevās izkrāpt mantotu īpašumu Rīgā, jo pašlaik likumā noteiktā kārtība rada iespēju Zemesgrāmatā reģistrēt darījumu, izmantojot viltotus dokumentus, norāda Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča.

Lai to novērstu, Tieslietu ministrija turpina darbu pie nekustamo īpašumu jomas normatīvā regulējuma sakārtošanas. Tāpat, lai mazinātu krāpniecību gadījumu skaitu darījumos ar NĪ, būtiski veicināt iedzīvotāju izpratni par darījumu gaitu un dažādām juridiskajām sekām. Tādēļ Latvijas Zvērinātu notāru padome ikgadējās Notāru dienās, kuras šogad notiks 29. februārī un 1. martā, pievērsīs īpašu uzmanību darījumiem ar nekustamo īpašumu.

Padomus, kā nekļūt par krāpniecību upuri darījumos ar nekustamo īpašumu, plašāk skatiet raksta galerijā!

No 1. februāra laulības šķirt bezstrīdus gadījumos varēs pie notāra, process kļūs ātrāks un lētāks – izšķirties varēs aptuveni mēneša laikā, par to samaksājot 70 Ls.

laulības šķiršanu var veikt zvērināts notārs, tomēr tas var notikt tikai gadījumā, ja par tās šķiršanu panākta laulāto vienošanās. Laulība var tikt šķirta ne ātrāk kā 30 dienas pēc lietas uzsākšanas – šajā termiņā vienam vai abiem laulātajiem ir tiesības atsaukt savu iesniegumu, informē Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča.

Savukārt, ja laulātie savstarpēji nav vienojušies par laulības šķiršanu vai attiecībā uz kādu no jautājumiem, kas skar kopīgu nepilngadīgu bērnu vai kopīgu mantu, laulību var šķirt tikai tiesa.

Izmaksas laulības šķiršanas lietā, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli un valsts nodevas, veido 70,60 latus.

Notāru dienu ietvaros, kas notiks 7. un 8. martā, Latvijas zvērināti notāri iedzīvotājiem sniegs bezmaksas juridiskās konsultācijas.

Notāri konsultēs par jautājumiem, kas saistīti ar, piemēram, laulības līgumiem, mantojumiem, testamentiem, dāvinājumiem, bezstrīdus laulības šķiršanu, darījumiem ar nekustamo īpašumu, kā arī citiem jautājumiem.

Konsultācijas būs iespējams saņemt jebkurā no 120 Latvijas notāru birojiem. Šogad konsultācijas būs iespējams saņemt arī internetā, saziņai ar notāriem izmantojot Skype.

Notāru dienas notiks sesto gadu un, kā jau ziņots, pagājušā gadā bezmaksas konsultācijas saņēma seši tūkstoši iedzīvotāju.

Tā kā jau no nākamā gada 1. janvāra, stiprinot valsts E-veselības portāla drošību, eveseliba.gov.lv varēs pieslēgties tikai ar kvalificētiem paaugstinātas drošības un kvalificētiem elektroniskās identitātes apliecināšanas rīkiem, novembrī par 15% pieaudzis pieteikumu skaits lietotnes eParaksts mobile saņemšanai.

Šāda tendence saglabājas arī decembra sākumā, tāpēc VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) aicina medicīnas nozares profesionāļus un iedzīvotājus neatlikt eParaksts mobile saņemšanu uz gada nogali.

No nākamā gada iedzīvotāji portālam varēs pieslēgties tikai ar kvalificētiem rīkiem, kas Latvijā ir nacionālie elektroniskās identifikācijas rīki – mobilā lietotne eParaksts mobile un eID karte, kā arī autentifikācijas risinājums Smart-ID. Savukārt veselības nozares profesionāļi E-veselības sistēmai varēs pieslēgties tikai ar kvalificētiem paaugstinātas drošības risinājumiem – eParaksts mobile un eID karte.

Iedzīvotājiem jau no 14 gadu vecuma bez maksas ir pieejama e-Identitātes apliecināšanas iespēja ar lietotni eParaksts mobile un eID karti. Šos rīkus iedzīvotāji izmanto arī maksājumu apstiprināšanai internetbankās, kā arī dokumentu parakstīšanai viedtālrunī vai datorā.

Elektroniski publiski ticamu datu pieejamības trūkums spiežot zvērinātus notārus prasīt z/s īpašniekiem izziņas no Uzņēmumu reģistra par savu statusu. Zemnieki ir nemierā ar zvērinātu notāru prasību pierādīt savas īpašumtiesības uz z/s pirms līgumu slēgšanas.

Savukārt zvērināti notāri norāda uz juridiski ticamu datu trūkumu elektroniskā vidē, jo ziņas saņem nevis no jaunās Uzņēmumu reģistra valsts informācijas sistēmas kā pirm avota, bet gan no Uzņēmumu reģistra datu atkalizmantotāja SIA Lursoft, kura datiem ir tikai informatīvas raksturs.

Šo riņķadanci papildina arī jautājums par to, vai zvērinātiem notāriem ir jāmaksā valsts nodeva par izziņu saņemšanu no Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem (ja jāmaksā, tad klientiem jārēķinās ar dārgākiem notāru pakalpojumiem, ja nav jāmaksā, tad rodas jautājums, kas par to maksā).

Piena lopkopības z/s Pilslejas īpašnieks un vienlaikus lauksaimniecības pakalpojumu piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības Trikāta KS valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs ir neizpratnē par jauno kārtību. «Lai noslēgtu zemes nomas līgumu vai veiktu citas darbības pie notāra, notārs pieprasa Uzņēmumu reģistra izziņu, kas apliecina, ka esmu saimniecības īpašnieks. Turklāt šī izziņa ir derīga tikai 15 dienas un maksā noteiktu naudas summu. Murgs tas ir,» skaidro lauksaimnieks, paužot neizpratni par jauno kārtību. Pēc viņa paustā, tā ir birokrātija un apgrūtinājums uzņēmējdarbībai, jo vienkāršāk būtu notāriem ieskatīties valsts reģistra datos, kur skaidri ir redzami saimniecību īpašnieki.

Lūdz pārtraukt atbildīgo valsts amatpersonu bezdarbību, kuras rezultātā patlaban Latvijā ar normatīvajiem aktiem nav nodrošināts maksātnespējas procesu tiesiskums

Par to intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes priekšsēdētājs Olavs Cers.

Vēršanās pie ģenerālprokurora saistīta ar faktu, ka līdz ar Satversmes tiesas sprieduma interpretāciju un valsts amatpersonas statusa piemērošanu administratoriem normatīvā regulējuma pretrunas liedzot administratoriem īstenot tiesisku maksātnespējas procesu. Lai to nodrošinātu, no administratora pienākumu pildīšanas šobrīd būtu jāatkāpjas faktiski visiem praktizējošajiem administratoriem, paralizējot maksātnespējas procesu valstī. Tas saistīts ar faktu, ka līdz šim administratori darbojās privāttiesisko attiecību jomā, kam piemērojami pavisam citi principi nekā publiskajās tiesībās, kur tagad «ielikti» administratori kā valsts amatpersonas. Taču šīs pretrunas, pēc O. Cera sacītā, Tieslietu ministrija kā par maksātnespējas jomu atbildīgā nav ne risinājusi, ne novērsusi. Norma, kas paredz maksātnespējas procesa administratora pielīdzināšanu valsts amatpersonai, Saeimā tika pieņemta jau 25.09.2014., tātad ministrijas rīcībā bijis pietiekami ilgs laiks, lai parūpētos par šīs sistēmas praktisko jautājumu sakārtošanu.

Darījumos ar nekustamo īpašumu blēžiem ir brīvas rokas, dīvainas situācijas netiek uzskatītas par aizdomīgām un pārbaudāmām, tāpēc jāmeklē risinājumi visos līmeņos, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Par krāpniekiem nekustamo īpašumu darījumos daudz ir runāts, tomēr pagaidām nekas nav mainījies. Spilgts piemērs ir arī Saeimas Juridiskajai komisijai iesniegtā Aizkraukles rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieces Evitas Sietnieces vēstule ar lūgumu rast risinājumu.

Latvijas Zvērinātu notāru padome ir sagatavojusi priekšlikumus nekustamo īpašumu darījumu formas reformai, publiski paužot nozīmīgu notariāta lomu darījumu ar nekustamo īpašumu jomā un piedāvājot preventīvu un efektīvu pamattiesību uz īpašumu aizsardzību, neitrālas valsts amatpersonas (notāra) juridisku palīdzību darījumu noslēgšanā, izslēdzot iespējamību slēgt fiktīvus darījumus un novēršot īpašumu izkrāpšanas gadījumus, tādējādi izslēdzot prettiesisku darījumu reģistrāciju zemesgrāmatās.

Bez īpašnieka ziņas notikusi kapitāldaļu attiecību maiņa un uzņēmuma dibinātājs zaudējis vairākuma kapitāldaļas. Pilnvara un īpašnieka nevērība kalpoja uzņēmuma pārņemšanai.

2015. gada septembrī pilnvarota persona, izmantojot pilnvaru, veikusi labojumus uzņēmuma dalībnieku reģistrācijas veidlapā, norādot, ka sabiedrībai ir vēlme daļu vairākumu atsavināt labojumu veicējam. Labotā veidlapa tika pieņemta Uzņēmumu reģistrā, un pēc nepilna gada uzņēmuma vecais īpašnieks bija zaudējis kontroli savā uzņēmumā, piekļuvi e-pastiem, privātiem datiem, iestrādnēm un visam, ko radījis.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Ievērojot, ka uzņēmuma īpašnieks un pārreģistrācijas veicējs ir vienas ģimenes locekļi, kuru attiecības 2015. gadā mainījās un šobrīd abu starpā ir vairākas tiesvedības par notikušā sekām, Dienas Bizness nosauca uzņēmumu par SIA X, bet abiem strīdniekiem mainīja vārdus. Artis – vecais uzņēmuma īpašnieks, Ksenija – jaunā kapitāldaļu vairākuma īpašniece.

Nedaudz vairāk kā 2000 Latvijā reģistrētu uzņēmumu, kuru 100% īpašnieks ir ārvalstīs reģistrēta kompānija, Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz patiesie labuma guvēji – fiziskās personas; ja tas netiks izdarīts, attiecīgie uzņēmumi tiks likvidēti.

«Uzņēmumu reģistrs, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta EDS sistēmu, ir izsūtījis atgādinājumu 2000 uzņēmumu ar ārvalstu kapitālu, kuros nav neviena īpašnieka – fiziskās personas, iesniegt to patiesos labuma guvējus,» skaidro Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere. Viņa atgādina, ka prasība visām juridiskajām personām atklāt patiesos labuma guvējus stājās spēkā jau 2017. gada novembrī. Viņa uzskata, ka kopumā ir progress, jo pērn šādu uzņēmumu, kuri nav atklājuši patiesos labuma guvējus, kopējais skaits sasniedza teju 5000, bet pašlaik ir tikai nedaudz vairāk par 2000. Jāatgādina, ka ārvalstu kompānijas bez norādītiem patiesajiem labuma guvējiem tiek uzskatītas par potenciālo riska zonu naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanai.

Aptuveni 1000 Latvijā reģistrētajām SIA, kuru 100% īpašnieks ir ārvalstīs reģistrēta kompānija, Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz informācija par patiesajiem labuma guvējiem – fiziskajām personām; ja tas netiks izdarīts, attiecīgie uzņēmumi tiks likvidēti

«Pašlaik aptuveni 97% no visām Latvijā reģistrētajām SIA ir iesniegušas patieso labuma guvēju – fizisko personu - sarakstu vai arī izmantojušas normatīvajos aktos dotās iespējas, kad informācija Uzņēmumu reģistrā tika uzskatīta par iesniegtu uz noklusējuma pamata, taču atlikušie 3% nav izpildījuši šo prasību,» skaidro UR galvenā valsts notāre Guna Paidere. Sākotnēji tika identificētas aptuveni 5000 augsta riska SIA, kurām nebija norādīti patiesie labuma guvēji, pašlaik šis skaits sarucis līdz aptuveni 1000.

Jāatgādina, ka ārvalstu kompānijas bez norādītiem patiesajiem labuma guvējiem tiek uzskatītas par potenciālo riska zonu naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanai. Prasība atklāt patiesos labuma guvējus stājās spēkā jau 2017. gada novembrī.

Jau šī gada sākumā Rīgā ekspluatācijā tika nodoti 700 dzīvokļi, bet visa gada ietvaros kopumā tika prognozēts vairāk nekā 2000 jaunu mājokļu pieaugums.* Ņemot vērā, ka īres cenas ir augstas un daļa padomju laika daudzstāvu dzīvojamie nami ir nolietojušies, pieprasījums pēc jaunajiem mājokļiem palielinās. Šobrīd aktīvi top jauni daudzdzīvokļu nami un privātmāju ciemati, kas ir pieejami plašam pircēju lokam. Šogad - laika periodā no janvāra līdz augustam Rīgas dzīvokļu tirgū notikuši 6529 darījumi.

Kā rāda statistikas dati, TOP 1 Rīgas apkaime pēc darījumu skaita ir Purvciems, kam seko Teika, Centrs, Imanta un Pļavnieki. Visbiežāk tiek iegādāti vienas un divu istabu mājokļi pirmajā un otrajā stāvā.

Banka ir tiesīga atteikt klientam uzsākt darījuma attiecības vai arī pārtraukt darījuma attiecības, un tas attiecas uz jebkuru klientu, ne tikai ārvalstu klientu, portālam db.lv skaidroja Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) vadītāja Sanda Liepiņa.

Pēdējā laikā Dienas Bizness saņēmis informāciju, ka dažādu nozaru uzņēmumi piedzīvo situācijas, kad bankas slēdz to kontus, neskatoties uz godīgu darbību, kā rezultātā cieš gan darbinieki, gan klienti, gan sadarbības partneri, jo nav iespējams laikā veikt maksājumus, tādēļ vaicāja LKA, kādēļ šādas situācijas notiek aizvien biežāk. Tādēļ Dienas Bizness aicina uzņēmējus neklusēt un dalīties pieredzē, ja nācies saskarties ar šādu rīcību no banku puses: http://www.db.lv/zinas/uznemej-nekluse-473735

Portāls db.lv pamanīja, ka Latvijas Komercbanku asociācija 3.aprīlī savā mājas lapā ir izvietojusi prezentāciju ar nosaukumu «Galvenie aspekti, kas Latvijas uzņēmumam var liegt sadarbības uzsākšanu un kas tam jāizvērtē pirms sadarbības uzsākšanas ar bankām».

Maksātnespējas administratoru brīvais tirgus, iespējams, ļautu nozarei veiksmīgi pašregulēties, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vai ļaut kreditoriem pašiem izvēlēties maksātnespējas administratoru? Atšķirīgi viedokļi šajā jautājumā izkristalizējās laikraksta Dienas Bizness rīkotajā apaļā gada diskusijā par maksātnespējas nozares problēmām un nepieciešamajām reformām tās veiksmīgā attīstībā. Pašlaik maksātnespējīgajiem uzņēmumiem administratori tiek piešķirti rindas kārtībā, ko fiksē datorsistēma. Taču kreditora brīva izvēle attiecībā uz maksātnespējas administratoru, iespējams, ļautu nozarei veiksmīgi atrisināt administratoru reputācijas jautājumu, jo, piemēram, līdzīgi kā zvērinātu advokātu vai notāru gadījumā klients izvēlētos tikai tāda administratora pakalpojumus, kurš savas prasmes jau iepriekš pierādījis darbos un kura reputācija ir augstā līmenī. Tādā veidā notiktu arī administratoru pašregulācija un sava veida pašattīrīšanās – ar brīvā tirgus mehānisma līdzekļiem, kas liktu administratoriem rūpēties par savu reputāciju, konkurēt, pilnveidoties, būt labākajiem savā jomā.

Viļņā katru gadu tiek uzbūvēti un pārdoti aptuveni 5000 dzīvokļu, savukārt Rīgā šis skaitlis nesasniedz pat 2000. Jau šobrīd, iebraucot Lietuvas galvaspilsētā, mēs varam justies kā mazajā Baltijas Manhetenā, jo viņi ir atvērti ārvalstu investīcijām. Tikmēr mēs mēģinām pārdalīt Eiropas fondu naudu un vienkārši nelaižam lielos investorus mūsu valstī, tādēļ arī ekonomika kopumā neattīstās.

Tā situāciju Latvijas nekustamo īpašuma tirgū Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums vērtē nekustamo īpašumu attīstītāja un celtniecības pakalpojumu sniedzēja YIT LATVIJA valdes loceklis Andris Božē. Viņš atzīmē, ka par Latvijas nekustamo īpašumu tirgus atpalicību liecina arī kopējais kredītu portfelis - ja līdz 2008. gadam situācija visās Baltijas valstīs bija diezgan līdzīga un nekustamo īpašumu iegādei bankas kredītos katrā valstī bija izsniegušas apmēram 10-11 miljardus eiro, tad šobrīd aina ir pavisam citāda. Lietuva un Igaunija ir spējusi atgriezties pirmskrīzes līmenī un to jau pārsniegt, savukārt Latvijas kopējais kredītu portfelis joprojām ir vien ap pieciem miljardiem eiro.