Koncerns “Latvijas Finieris” tuvāko trīs gadu laikā Rīgā, Bolderājas rūpnieciskajā mezglā uzsāks jaunas sintētisko sveķu rūpnīcas būvniecību.

Tā būs aprīkota ar pasaulē unikālu tehnoloģiju, kas dos iespēju šīs plaši izmantotās līmvielas ražošanā būtiski samazināt fosilā fenola īpatsvaru, to aizstājot ar atjaunojamo lignīnu – dabisku biopolimēru, kas sastopams koksnē.

Rūpnīcas būvniecība ir daļa no starptautiskā konsorcija projekta VIOBOND, kas “Latvijas Finiera” vadībā apvieno 9 partnerus no piecām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Piecu gadu laikā projektā paredzēts izstrādāt formulu un radīt pasaulē pirmo industriālo ražošanas tehnoloģiju “zaļākiem”, videi un cilvēkiem draudzīgākiem sintētiskajiem fenola formaldehīda sveķiem, ko šobrīd Eiropā un citur pasaulē izmanto saplākšņu, siltumizolācijas materiālu, mēbeļu, grīdas segumu, smilšpapīru un daudzu citu ikdienā klātesošu produktu ražošanā.

Mēbeļu ražotājs "Mint furniture" radījis jaunu produktu līniju "Mint do it yourself", tādējādi reaģējot uz pašreizējo situāciju, kurā visiem jāpiemērojas saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu noteiktajiem ierobežojumiem.

Šobrīd slēgto robežu dēļ produktu līnija vairāk orientēta uz vietējo tirgu, bet nolūkots arī kaimiņvalstu tirgus, kur uzņēmums diezgan droši var prognozēt piegādes termiņus, kā arī vērā ņemama ir Baltijas kaimiņvalstīm vēsturiski līdzīgā amatniecības tradīciju pieredze.

DB jau rakstīja, ka SIA "Mint Furniture" ražo 70 dažādu nosaukumu mēbeles. Aptuveni 90% mēbeļu uzņēmums eksportē. Uzņēmuma galvenie eksporta tirgi ir Lietuva, Vācija, Zviedrija, Francija, Šveice, Nīderlande, Anglija un Krievija.

Jaunās līnijas produkti ir gatavi lietojami arī bez apstrādes, bet "Mint" vēlas aicināt ārkārtas situācijā radušos brīvo laiku pavadīt, darbojoties pašiem vai kopā ar bērniem - no "Mint" piedāvātā materiāla veidot savai videi atbilstošu dizainu, izmantojot koka apstrādes elementus - slīpēšanu ar smilšpapīru, lakošanu, beicēšanu, eļļošanu vai krāsošanu sev vēlamā tonī. Savā ziņā uzņēmums piedāvā alternatīvu darbmācības stundām mājmācības režīmā.

Lai gan līdzsvara dēļi ir specifisks nišas produkts, SIA Okrafts darbība liecina, ka pēc tiem ir pieprasījums – šovasar uzņēmums pārdevis jau vairāk nekā 250 dēļu vairākās pasaules valstīs

SIA Okrafts ražo līdzsvara dēļus un garos skrituļdēļus – t.s. longbordus. «Pirms pāris gadiem apmeklējām kādu pasākumu, pirmo reizi izbraucām ar longbordu, un iepatikās. Pirmā doma bija netērēt lielu naudu un uztaisīt pašiem, jo tā būs lētāk. Latvieši taču ir praktiski! Ņēmām un taisījām, protams, galu galā nekas lētāk nesanāca. Bijām uztaisījuši pirmos dēļus, cilvēkiem radās interese,» stāsta Valters Odziņš, SIA Okrafts īpašnieks. Pirms kāda no pasākumiem, kur bija paredzēts rādīt un stāstīt par saviem dēļiem, viņam sapnī radās ideja par līdzsvara dēli – tas ir dēlis uz apaļa ruļļa, uz kura cilvēks stāv un cenšas noturēt līdzsvaru. Valters tādu uztaisīja un paņēma līdzi uz tirdziņu, lai būtu, ar ko nodarboties, kamēr runā ar cilvēkiem. Beigās interese par jauno līdzsvara dēli bija lielāka nekā par garajiem skrituļdēļiem, un radās doma pievērsties to ražošanai. «Cilvēki, kas nāca klāt, interesējās nevis par longbordiem, bet balansa dēļiem, jo tas bija kaut kas neredzēts,» saka Valters.

Indijā hinduistu nacionālā kustība izstrādā jaunu atspirdzinošu dzērienu no govju urīna, ziņo Telegraph.

Šo dzērienu apņēmies ražot Indijas senākā un vecākā hinduistu nacionālā grupējuma Rashtriya Swayamsevak Sangh govju aizsardzības departaments.

Govju aizsardzības departamenta vadītājs Oms Prakašs (Om Prakash) sacīja, ka šo dzērienu, kas sauksies gau jal (govjūdens), plānots laist apgrozībā šī gada laikā, visticamāk, šī gada beigās.

"Govjūdens neodīs un arī negaršos pēc urīna. Tas būs unikāls produkts, kas izcelsies ar savu veselīgumu. Tas nelīdzināsies gāzētajiem dzērieniem un nesaturēs toksīnus," sacīja O. Prakašs.

O. Prakašs norāda, ka šis dzēriens ir piemērots visiem cilvēkiem un viņš ir pārliecināts, ka tas radīs labu konkurenci tādiem populāriem dzērieniem kā Coca-Cola un Pepsi.

Šī gada 14. aprīlī automašīnu ražotāji Nissan Motor un Chrysler paziņoja, ka viens otram ražos atsevišķus automašīnu modeļus. Sākot ar 2010. gadu Chrysler ražos pikapus priekš Nissan, savukārt Nissan ražos kompaktklases automašīnas priekš Chrysler, ziņo BusinessWeek.

Šis darījums uzreiz iezīmē abu ražotāju vājības. Nissan ražotais pikaps Titan ir bijis zaudētājs jau kopš tā parādīšanās tirgū 2003. gadā, kamēr Chrysler ražotās kompaktklases automašīnas stipri atpaliek no Japānas ražotāju automašīnām, piemēram, Honda Civic un Toyota Corola, raksta BusinessWeek.

BusinessWeek norāda arī uz vēl vienu iezīmi. Pašlaik 80% Chrysler pieder kādai ASV investīciju kompānijai, kura mūžīgi nevēlēsies paturēt Chrysler daļas. Tajā pašā laikā Renault-Nissan vadītājs Karlos Gosns (Carlos Ghosn) vairākas reizes ir izteicies, ka vēlas iegūt kādu Ziemeļamerikas partneri.

2021. gads energoapgādes nozarē līdztekus prognozētajam nesis arī iepriekš neparedzētus izaicinājumus. Atbilstoši prognozēm šogad turpināja strauji augt uzstādīto saules paneļu un reģistrēto elektroauto skaits, paplašinājās arī uzlādes staciju tīkls.

Elektrifikācijas pieaugums un tautsaimniecības pārkārtošanās pēc Covid-19 ierobežojumu izraisītās sabremzēšanās atspoguļojusies kopējā elektroenerģijas patēriņā. Dažādu ekonomisku, vides un ģeopolitisku faktoru izraisītā energoresursu cenu krīze mobilizējusi valdību meklēt iedzīvotāju un uzņēmēju atbalsta mehānismus, vienlaikus aktualizējot jautājumu par gudru un līdzsvarotu atjaunīgo energoresursu attīstības politiku šādu risku mazināšanai nākotnē.

Nepieciešamība pāriet uz zaļas enerģijas ražošanu un izmantošanu arī turpmāk kāpinās elektrības patēriņu, līdztekus tam arvien straujāk mainīsies patērētāju paradumi. No pasīviem patērētājiem daļa kļūs par aktīviem klientiem tādā izpratnē, ka vairs ne vien lietos tirgotāju pārdoto elektrību, bet to ražos arī paši savam patēriņam, ieviešot mikroģeneratoru, vai, piemēram, izvēlēsies pielāgot savus patēriņa paradumus pretēji kopējā pieprasījuma pīķa stundām.

Uzņēmums SIA APB nodevis vērtēšanai sava projekta InBoxLifestyle pirmo mikro māju. Pēc ilgstošiem produkta izstrādes un ražošanas sagatavošanās darbiem, pirmais prototips ir gatavs.

Lai uzlabotu cilvēku dzīves kvalitāti un vairotu neatkarību no birokrātijas un hipotekārajiem aizdevumiem, Latvijā uzsākts ražot stikla šķiedras ēkas, uz kurām neattiecas īpašuma nodokļi un būvatļaujas.

Pirmā mikro māja, kura tapusi kā cilvēkiem ar kustību traucējumiem pielāgota tualetes un dušas telpa, tuvākajās dienās aizceļos uz vienu no Austrijas kempingiem. Pircējs produktu saņems pilnīgi gatavu lietošanai bez nepieciešamības veikt būvdarbus.

Šobrīd uzņēmums spēj saražot piecas mikro mājas mēnesī, tomēr mērķi esot ambiciozi. Nākošo divu gadu laikā plānots attīstīt pārdošanas un garantijas servisa tīklu Eiropā, audzējot kapacitāti līdz 10 mikro māju ražošanai ik mēnesi.

Latvijā bāzētais biotehnoloģiju uzņēmums “Latvia MGI Tech” sāk gēnu sekvencēšanas iekārtu un reaģentu ražošanu, lai zinātņietilpīgus produktus eksportētu uz ASV un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Uzņēmuma ražošanas centrs 7000 m2 platībā atrodas “Lidostas parka” teritorijā. “Latvia MGI Tech” ir “MGI” ražošanas centrs Eiropā, kas paredzēts starptautiskai biznesa attīstībai ES un ASV.

Latvijā uzņēmums turpmāk ražos genomu sekvencēšanas iekārtas “DNBSEQ-G400” un pavadošos reaģentus “HotMPS”, lai audzētu eksportspēju mērķa tirgos. “DNBSEQ-G400” sekvencēšanas iekārta šobrīd ir visvairāk pieprasītā biotehnoloģija uzņēmuma produktu portfelī un tiek plaši izmantota gan zinātniskos institūtos, gan medicīnas diagnostikas centros visā pasaulē.

“Šis ir nozīmīgs atskaites punkts ne vien uzņēmuma attīstībā, bet arī biotehnoloģiju ražošanas līdera pozīcijas nostiprināšanā Baltijas valstīs. Viens no modernākajiem Eiropas mēroga ražošanas centriem tapis, pateicoties intensīvam darbam un ilgtermiņa investīcijām aptuveni 20 miljonu eiro vērtībā. Šeit mūsu enerģiskā komanda ražos augstas tehnoloģiskās sarežģītības produktus ar augošu pieprasījumu pasaulē. Tas palīdzēs veikt jaunus atklājumus zinātnē, kā arī cīņā ar onkoloģiskām vai citām smagām slimībām, uzlabojot agrīnas diagnostikas iespējas, un tādējādi piemeklēt labākās ārstēšanas metodes. Mēs pakāpeniski palielināsim savu ražošanas jaudu, attīstīsim eksportu uz ASV un ES valstīm, vienlaicīgi radot jaunas darba vietas,” akcentē biotehnoloģiju uzņēmuma “Latvia MGI Tech” izpildviceprezidents Dr. Andis Šlaitas.

Graudu pārstrādes uzņēmums AS Dobeles dzirnavnieks ieguvis tiesības piegādāt savus pašražotos makaronus uz Poliju, uzvarot Polijas Lauksaimniecības Tirgus Aģentūras konkursā programmas Pārtikas produktu piegāde Eiropas Savienības vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem ietvaros.

Līdz pat 2013. gada pirmajai pusei Latvijas ražotājs piegādās Polijas labdarības organizācijām 5209 tonnas makaronu.

Pieaugot ražošanas jaudai, uzņēmums piedāvās jaunas darba vietas, kā arī palielinās Latvijas kviešu graudu pārstrādes un realizācijas apjomus.

No šā gada jūlija līdz 2013. gada februārim ik dienu no Latvijas uz Poliju izbrauks vidēji divas kravas automašīnas ar Dobelē ražotiem makaroniem. Šie makaroni, kurus uzņēmums ražos un eksportēs, būs 100% Latvijas produkts - makaronu ražošanai Dobeles dzirnavnieks izmantos no Latvijas zemniekiem iepirktos kviešu graudus.

AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils novērtē šo uzvaru kā iespēju parādīt, ka Latvijas produkcija var konkurēt ar Eiropas lielajiem pārtikas milžiem. «Uzvara konkursā par pārtikas piegādi Polijas labdarības organizācijām mums sniegusi iespēju pierādīt gan Latvijas, gan citu Eiropas valstu ražotājiem, ka «Latvija var!» – Latvija var konkurēt pat ar tādām pārtikas lielražotāju valstīm kā Polija. Turklāt plānojam nodrošināt jaunas darba vietas Dobeles un apkārtnes iedzīvotājiem, kā arī radīt lielāku noietu Latvijas zemnieku graudiem.»

Mazāka flote, dārgākas zivis un sociālā spriedze - tādas būs sekas mazākām nozvejas kvotām nākamgad.

EK lēmums nākamajam gadam paredz 22% samazinājumu brētliņu nozvejai Baltijas jūrā, par 16% mazāk Rīgas jūras līcī drīkstēs zvejot reņģes, bet Baltijas jūras centrālajā daļā reņģes drīkstēs zvejot par 27% mazāk nekā šogad. Latvijas pārstāvji uzskata, ka mencu zvejas iespēju palielinājums nevar atsvērt tos samazinājumus, kas ietekmēs brētliņu un reņģu zvejniekus, kā arī zivju konservu ražotājus, kuri izmanto šīs zivis par izejvielām.

"Ja vairāk būvēsim rūpnīcas, kurās ražos konkurētspējīgus produktus, tad varēsim atļauties maksāt lielākas algas, kuru saņēmēji arī varēs samaksāt paaugstinātās kredītlikmes".

Tā intervijā Dienas Biznesam saka ekonomists, SIA Primekss īpašnieks Jānis Ošlejs.

Fragments no intervijas

Eirozonas centrālā banka plāno cīnīties ar inflāciju, paaugstinot naudas cenu — sadārdzinot kredītus, bet tas nozīmē, ka vēl bez sadārdzinātajiem būvmateriāliem un būvdarbiem, visi esošie un nākotnes hipotekāro kredītu maksājumi kļūs vēl lielāki, kas savukārt potenciālo pircēju loku Latvijā vēl vairāk samazinās.

Skaudra patiesība. Domāju, ka ir tikai viena izeja — celt būves, kas cilvēkus padara bagātākus. Proti, ja vairāk būvēsim rūpnīcas, kurās ražos konkurētspējīgus produktus, tad varēsim atļauties maksāt lielākas algas, kuru saņēmēji arī varēs samaksāt paaugstinātās kredītlikmes. Šaubos, vai, piemēram, Ilonam Maskam ir nozīme tam, cik lielu procentlikmi viņš maksās par māju, ja tādu gribēs uzbūvēt. Bet cilvēkam, kurš saņem 1000 eiro mēnesī un maksā hipotekāro kredītu, ECB lēmums palielināt procentlikmes būtiski ietekmēs rocību. Aktuālākais jautājums, kā mēs, valsts, varam ātri rīkoties, lai kļūtu bagātāki, vēlams, strauji.

Norvēģijas uzņēmuma Heimdal Byggsystem International AS meitasuzņēmuma Latvijā SIA HBSI Production ražotne Ventspilī ir pabeigta un to plānots šodien, 17. jūlijā, nodot ekspluatācijā, Db uzzināja Ventspils Brīvostas pārvaldē.

Jau iepriekš vēstīts, ka šogad Ventspilī darbu sāks rūpnīca, kas ražos bloka māju moduļus ar pilnu iekšējo apdari. Paredzēts, ka uzņēmums ražos līdz 2000 dzīvojamo ēku moduļu gadā. Saražotā produkcija tiks eksportēta sākumā uz Norvēģiju un nākotnē arī uz citām valstīm. Projekta īstenošana Latvijā paver Latvijas uzņēmumiem jaunas iespējas piegādāt dažādus izejmateriālus, konstrukcijas un iekārtas moduļu sistēmām.

Norvēģu kompānijas investīciju apjoms 1.kārtā būs apmēram 10 miljoni latu, un uzņēmums plāno izveidot līdz 120 jaunām darba vietām. Pirmajā projekta realizācijas kārtā tiks izbūvēts ražošanas angārs aptuveni hektāra platībā. Jaunā ražotne atradīsies Ventspils brīvostas teritorijā, Rūpniecības ielā 27. Šis ir viens no pēdējo gadu lielākajiem Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) investīciju projektiem un LIAA vēsturē ar visilgāko lēmuma pieņemšanas laiku.

KIA Stonic ir jauns B segmenta SUV modelis, kas pēc ražotāja aplēsēm jau tuvākajos gados kļūs par Eiropā populārāko KIA modeli, izkonkurējot pat lielo brāli KIA Sportage

Produkts, ko Eiropā sagaida milzu panākumi. Kompakts, ērts un funkcionāls. Ļoti svarīga iezīme, ka, neraugoties uz savu mazo izmēru un pieejamo cenu, KIA Stonic ir rūpīgi nostrādāts modelis ar rūpīgu apdares materiālu izvēli, nemaz nerunājot par personalizēšanas iespējām, atļaujot Stonic salikt dažādās variācijās, kombinējot 9 virsbūves, 5 jumta un 4 salona toņus. Skaidrs, ka Stonic ir mazs auto, taču tas pa visām varītēm centīsies izpatikt arī ģimenēm. Bagāžnieks ir 352 litru liels. Tas ir gaužām maz, toties otrajā rindā varēs satilpt pat divi pieaugušie. Komforta un ērtības būs ierobežotās devās, bet garāka auguma pasažieriem tur atrasties garākos pārbraucienos vispār nav ieteicams. Nelielam uzmundrinājumam var pieminēt, ka atzveltnes slīpums ir pietiekoši relaksējošs, nebūs jāsēž kā alvas zaldātiņam. Turklāt pats iekāpšanas un izkāpšanas process ir komfortablāks, nekā to varētu gaidīt, jo aizmugurējo durvju atvēršanas leņķis ir gandrīz 90 grādi.

Pēc daudziem gadiem Imants Martinsons, iespējams, ar smaidu atcerēsies sava biznesa aizsākumu un mazuli, kurš iedvesmojis pievērsties ekoloģisko bērnu mašīniņu ražošanai. Bet pašlaik SIA Pauks ir pavisam jauns – šā gada maija beigās dibināts – uzņēmums, raksta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Pašam nebija iespējas ar moto, auto sportu nodarboties, varbūt tāpēc uz to velk,» pasmaida firmas vadītājs.

«Doma radās mūsu draudzīgajā ģimenē, kad brālim piedzima dēliņš Mārcis. Pašam man bērnu nav, bet radinieks jau ir braucējs. Sapratu, ka daudz kas šodien ir pieejams, arī bērnu mašīnas, bet galvenokārt no plastmasas. Sekoja lēmums pamēģināt uzmeistarot kaut ko interesantu, ekoloģisku. Bet, ja spert pirmos soļus, kāpēc to uzreiz nedarīt nopietni?» sākumpunktu atceras SIA Pauks direktors I. Martinsons.

Vispirms tapušas skices, internetā smeltās idejas salāgotas ar reālajām iespējām, jo galvenā doma bijusi izmantot tieši koku. Pirmā – pamatmodeļa angliskais nosaukums ir Racer P1, lai rallija piegarša. Faktiski mašīna atgādina ratiņus, kuros bērniņš sēž iekšā un mamma vai kāds cits viņu vizina. Lielāki bērni divatā var raļļot, kas ir daudz jautrāk, vai arī laisties lejup no kalniņa. Ar auklu iespējams braucamrīku pastūrēt, jo riteņi ir regulējami. Bremzēšana notiek ar kājām, apstāšanās – kad beidzas inerce.

Rīgā rīkotajā Komercializācijas reaktorā (6th Commercialization Reactor) izveidotie Latvijas uzņēmēju un NVS valstu zinātnieku start-up sākuši realizēt projektus un jau ir saņēmuši pirmo finanšu atbalstu no Amber Sea Business Angels Club.

Kopumā Komercializācijas reaktorā uz investīcijām pretendēja astoņi projekti un piecas idejas spējušas pārliecināt investorus piešķirt investīcijas 50 tūkstošu eiro apmērā.

Pieci start-up uzņēmumi ir Phos4LED, ET Tech, DNX Dental Exclusive, ForbioSystems un Evoled.

Uzņēmums Phos4LED ražos un piegādās luminoforus, kurus izmanto gaismas diožu ražošanā. Pēc projekta īstenošanas plānots ražot tradicionālus luminoforus – polikristālus, kā arī unikālus monokristāliskus luminoforus ar tehniskām priekšrocībām, kas uzlabo gaismas diožu parametrus. Projekta Phos4LED komandā ietilpst zinātnieki un tehniskie speciālisti ķīmiķi no Novosibirskas. Ar projekta komerciālo daļu nodarbojas uzņēmējs no Rīgas un komerciālizācijas speciālists no Krievijas. Pašā projekta sākumposmā plānots izpētīt tirgu un nodibināt sadarbību ar potenciālajiem klientiem, skaidro Amber Sea Business Angels Club pārstāve Oļesja Ņizavcova.

Koģenerācijas elektrostacijas Avoti būvlaukumā Lizuma pagastā otrdien, 9.februārī svinīgi tika iebetonēta laika kapsula, atstājot nākamajām paaudzēm vēstījumu, tās dienas avīzi un naudu, informē Gulbenes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Krevica.

Plānots, ka jau šī gada nogalē te sliesies koģenerācijas elektrostacija, kas ražos elektrību, siltumu un nodrošinās vismaz 5 darba vietas – stacijas vadītājam un operatoriem.

Veiksmes darbos un turpmākajā attīstībā būvniekiem, projektētājiem un darbu pasūtītājam SIA Avoti SWF īpašniekam Uldim Misiņam vēlēja Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andris Apinītis un Lizuma pagasta pārvaldes vadītājs Uģis Aigars. Savu svētību deva arī katoļu draudzes mācītājs.

Koģenerācijas elektrostacija ražos elektrību no šķeldas. Vispirms tiks dedzināta šķelda, pēc kuras tiks saražots tvaiks. Ar tvaika palīdzību tiks griezta turbīna, šādā veidā saražojot elektrību un papildus – siltumu. Koģenerācijas elektrostacijas elektriskā jauda būs 3 megavati, bet siltuma jauda būs 11 megavati.

Jauno apkures sezonu Kuldīgas pilsētas pašvaldības SIA Kuldīgas siltumtīkli sāks ar paaugstinātu siltumenerģijas tarifu – 37.50 Ls/MWh, tas pēc apstiprināšanas Liepājas pilsētas sabiedrisko pakalpojuma regulatorā stājies spēkā 2008. gada 1. augustā līdzšinējo 32.00 Ls/MWh vietā.

"Mūsu tarifs, lai arī paaugstināts, būs viens no zemākajiem valstī," uzsver SIA Kuldīgas siltumtīkli valdes priekšsēdētājs Valdis Danenbergs. Pie tam klienti, kas veikuši vasaras maksājumu, ziemā par 1 MWh maksās par Ls 1.00 mazāk nekā noteiktais tarifs. Kad katrā konkrētā namā, iestādē vai uzņēmumā tiek uzsākta apkures sezona, izlemj tās īpašnieks vai apsaimniekotājs, atgādina V. Danenbergs.

Šajā sezonā siltumenerģiju lielākajai daļai Kuldīgas pilsētas ražos jaunā šķeldu katlumāja Lapegļu ielā, ko pašvaldība pērn uzbūvēja ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Vēl siltums tiks ražots trīs mazajās katlumājās. Siltumapgādes sistēmā iekļautas šovasar par Eiropas naudu izbūvētās Kalna un Pils ielas siltumtrases.

Saistībā ar klimata izmaiņām, kā arī Āfrikas valstu vadību centieniem pārdalīt tirgu tuvākajos gados kakao pupiņu cena industrijā trīskāršosies, kā iznākumā ražotāji, kas šokolādi ražo no kakao pupiņām, būs spiesti paaugstināt produkcijas cenas, atzina AS Laima valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis.

«Kopš pagājušā gada kakao pupiņu cenas jau ir pieaugušas par 40%. Cenu straujais pieaugums pēdējo gadu laikā galvenokārt tiek saistīts ar klimatiskajām izmaiņām pasaulē, kā rezultātā nav bijusi bagātīga raža. Tomēr nozīmīga loma cenu kāpumā ir arī Āfrikas valstu vadības iniciatīvām veikt tirgus pārdali un sakārtot šo nozari, aktīvi līdzdarbojoties visos procesos,» sacīja Gulbis.

Viņš norādīja - nozares aplēses liecinot, ka tuvākajos gados kakao pupiņu cena industrijā trīskāršosies. Līdz ar to šokolādes ražotāji, kas produkciju ražo no kakao pupiņām, būs spiesti nākotnē celt šokolādes produktu cenas.

Lexus LC kupeja ir īpašs auto ne tikai Lexus modeļu klāstā. Šobrīd pirmie LC modeļi jau ir ieradušies Baltijā, un reģionālais pārstāvis prognozē, kā 2018. gadā mērķis kopumā ir pārdot līdz 10 Lexus LC vienības.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Braukšana ar LC ir uzmundrinošs nevis nogurdinošs process, turklāt, ja vēl zem riteņiem ir tādi gleznaini kalnu serpentīni kā ceļā no Milānas līdz Minhenei, tad ar šādu auto var kļūt par autotūrisma fanu. Tieši šādu maršrutu kopā ar Lexus LC divu dienu laikā izpildīja šo rindu autors. Arī hibrīdversija ir pietiekoši enerģiska, vienīgais, izkāpjot no ikdienišķā braukšanas stila, vai tas būtu uz ātrgaitas autobāņa taisnivirziena kustībā, vai arī agresīvāk braucot pa serpentīniem, hibrīds būs acīmredzami gausāks. Toties LC 500h paātrinājums no miera stāvokļa būs zibenīgs, ļaujot no 0 līdz 100 km/h sasniegt 5 sekunžu paātrinājumu, kas tikai par 0,3 sekundēm atpaliks no LC 500 kupejas.

Noslēdzies SIA Keefa izsludinātais iepirkums par iekārtu iegādi un uzstādīšanu diētisko pārtikas produktu un augļu, dārzeņu biezeņu ražošanai, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Kompānija iegādāsies dārzeņu mazgātāju/mizotāju, smalcinātāju, vakuuma vārīšanas katlu, homogenizatoru, bag-in-box pildītāju un citas iekārtas.

Iepirkumā saņemti divu pretendentu pieteikumi, un par uzvarētāju atzīts SIA Saint-Tech. Uzvarētāja piedāvātā līgumcena ir 114,2 tūkstoši eiro.

Iepirkumu SIA Keefa veic ar Lauku atbalsta dienesta finansējuma palīdzību.

Laikraksts Bauskas dzīve šā gada aprīlī rakstīja, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstīta projekta gaitā Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) zinātnieces izstrādājušas jaunus diētiskos produktus, ko plānots ražot Stelpē.

Jaunie diētiskās pārtikas produkti no dabiskām izejvielām paredzēti cilvēkiem ar veselības traucējumiem, portālu informē LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes docente, inženierzinātņu doktore baušķeniece Solvita Kampuse. Viņa kopā ar kolēģēm – zinātņu doktorēm mežotnieci Ilzi Grāmatiņu, Zandu Krūmu un Īrisu Mūrnieci – jaunos produktus izstrādājušas ERAF uzņēmējdarbības un inovāciju programmā, kuras mērķis ir atbalstīt mazo un vidējo komersantu attīstību.

Ludzas novada cūkkopības nozares uzņēmums Cirmas bekons grasās ieguldīt teju trīs miljonus Ls jaunu cūku fermas korpusu būvniecībā.

Par to liecina Latvijas austrumu puses uzņēmuma paziņojums par iepirkumu konkursa rezultātu, kas publicēti Iepirkumu Uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Paredzēts, ka SIA Cirmas bekons slēgs līgumu ar Rīgā reģistrētu uzņēmumu SIA Intra-J par vairāk nekā 2,78 milj. Ls.

SIA Intra-J kā būvnieks izvēlēts no trim pretendentiem, kas iesniedza pieteikumus konkursā. Kopā ar Intra-J konkursā pieteicās arī SIA PKE un SIA Metal Plast Sistema.

Cūkkopības uzņēmums Cirmas bekons reģistrēts Ludzas novada Cirmas pagastā 1998. gadā. Uzņēmums nodarbojas arī ar graudaugu un citur neklasificētu lauksaimniecības kultūru audzēšanu, lopbarības ražošanu, kā arī ar komplekso tūrisma uzņēmumu, tūrisma operatoru un tūrisma aģentūru darbību, liecina informācija Lursoft.

A/s Rīgas piena kombināts (RPK) ieguldījis vienu miljonu eiro jaunas produktu grupas ražošanā.

RPK valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa stāsta, ka tos ražos divas pilnīgi jaunas Ecolean ražošanas līnijas, kas ir vienas no modernākajām pasaulē – viena ražos pienu, kefīru, paniņas un dzeramos jogurtus ar jaudu 2900 iepakojumi stundā, bet otra – biezo jogurtu, krējumu, desertus ar jaudu 5000 iepakojumi stundā.

Jaunā produktu grupa Mana Saime paredzēta ekonomiskajam segmentam. R. Misa stāsta, ka šī būs galvenā RPK Latvijas tirgum piedāvātā produktu grupa, kas būs par pamatu jaunu eksporta produktu izstrādei. RPK šā gada laikā paredz ieviest vēl vairākus jaunumus – jaunu saldējumu veidu un citu produktu ražošanu, ko R. Misa pagaidām neatklāj. Mērķis ir vietējais tirgus un eksports uz Krieviju.

Vācu autogiganta Volkswagen mazāko automobili VW Up, kuram tirgū jānonāk 2011. gadā, ražos Bratislavā, vēsta Automobilwoche.

Atgādināsim, ka VW Up konceptautomobili pirmo reizi ieraudzījām Frankfurtes autoizstādē 2007. gadā. Iepriekš VW vadība solīja, ka jauno pilsētas mazauto, iespējams, ražos Čehijā, Škoda rūpnīcā. Tomēr ņemot vērā čehu kronas sadārdzinājumu, uzņēmums esot nolēmis Volkswagen mazauto ražošanu pārcelt uz Bratislavas (Slovākija) rūpnīcu, kur tiek būvēti diametrāli citādi auto nekā VW Up, proti, dvīņubrāļi VW Touareg un Audi Q7.

Tehnoloģiju uzņēmums Google trešdien Sanfrancisko, Kalifornijā prezentējis savu jaunāko viedtālruni Pixel un Pixel XL, kas aizstās līdz šim ar Nexus zīmolu pazīstamos Google viedtālruņus.

Pixel un Pixel XL darbosies ar Android 7.1 Nougat operētājsistēmu. Lai gan pats Google tā arī neatklāja, kas ražos jaunos telefonus, ārvalstu mediji vēsta, ka tos ražos HTC. Pixel viedtālruņu lietotājiem būs neierobežota vieta Google Photos mākoņservisā.

Google prezentējis arī virtuālās realitātes brilles Daydream View.

Jauno Pixel viedtālruņu cena līdzinās iPhone izmaksām - ASV tirgū tie maksās sākot no 649 dolāriem.

#1/8

Foto: AP/SCANPIX/LETA

#2/8

Foto: AP/SCANPIX/LETA

#3/8

Foto: AP/SCANPIX/LETA

#4/8

Foto: AP/SCANPIX/LETA

#5/8

Foto: AP/SCANPIX/LETA

#6/8

Foto: AP/SCANPIX/LETA

#7/8

Foto: AP/SCANPIX/LETA

#8/8

Foto: AP/SCANPIX/LETA

Skatīties pārējos attēlus