Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Svarīgi ir saglabāt eirozonu kā valstu «klubu», kas balstās uz principiem un noteikumiem

Ņemot vērā galvojuma apmēru un to, kas līdz šim ir noticis Grieķijā, Latvijas Banka diezgan stingri iesaka Latvijas valdībai rūpīgi izvērtēt visus riskus – cik liela ir Grieķijas uzticamība, vai viņi spēs pieņemt reformas, tās īstenot, un pēc tam arī parādu atdot, intervijā saka Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Skrīvere.

Jūs esat viens no tiem cilvēkiem Latvijas Bankā, kas visvairāk seko līdzi notikumiem Grieķijā. Kā ekspertu vidū tika uztvertas ziņas, ka Eiropas valstu līderu starpā tomēr ir panākta principiāla vienošanās par trešo programmu?

No vienas puses, ir zināms optimisms, jo ir noplacis tas populisms, kas pēdējo mēnešu laikā nāca no Grieķijas valdības puses un apgalvoja: «Mēs gribam, lai mums palīdz, mēs gribam naudu, bet reformām mēs neesam gatavi.» Ir skaidrs, ka eirozona tādā ziņā ir «klubiņš» ar skaidriem noteikumiem, un, ja šos noteikumus neievēro, ir attiecīgas sekas. Un sekas šajā gadījumā ir tik nopietnas, ka kaut kādas reformas grieķi tomēr ir gatavi uzsākt. Lai gan domāju, ka pirmais pirmdienas rīta optimisms vairāk saistāms ar to, ka stundām garais samits ir noslēdzies. Tagad šis ir jautājums, kas jāizskata katrai valstij. Dažās tas jāapstiprina valdībai, dažās parlamentam ir jābalso par to. Mēs, Latvija, arī esam daļa no Eiropas Stabilitātes mehānisma. Vai mēs arī esam gatavi aizdot Grieķijai?

Ir pagājuši 8 gadi, kopš globālās finanšu krīzes, kas satricināja pasaules ekonomiku. Neraugoties uz monetārās politikas pūliņiem, pasaules attīstīto valstu tautsaimniecībās nav atgriezies līdz krīzei novērotais optimisms un izaugsme.

Gluži otrādi, Japānas centrālās bankas pūles ir koncentrētas, lai nepieļautu tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, eirozonas centrālās bankas cenšas pārtraukt ieilgušo pārlieku zemas inflācijas posmu, bet ASV atgriešanās pie normāla procentu likmju līmeņa norit lēnāk, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Pasaules attīstītajās valstīs tautsaimniecības reakcija uz monetāras politikas stimuliem ir kļuvusi neelastīgāka, un centrālo banku izmantoto instrumentu arsenāls, šķiet, ir tikpat kā izsmelts.

Veicot apjomīgo aktīvu pirkšanas programmu, Eirosistēmas jeb eiro zonas centrālās bankas ir veicinājušas kopējā ārpus banku sistēmas apritē esošā plašās naudas apjoma kāpumu, tomēr eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpina stagnēt, lai gan izdevies novērst deflācijas draudus.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Bankām būs jaunas prasības attiecībā uz aizņēmumiem, izsniegtajiem kredītiem, kas kredītiestādes padarīs drošākas un stiprākas, vienlaikus tiek veikti pasākumi, lai stiprinātu eirozonas valstu ekonomisko noturību un krīzes pārvarēšanas mehānismu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Eiropas Komisijas viceprezidents Eiro un sociālā dialoga, kā arī finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jomā Valdis Dombrovskis. Viņš norāda, ka pārmaiņas ir neizbēgamas, jo tādu nepieciešamību diktē iepriekšējā ekonomiskā krīze, kas sāpīgi skārusi ne vienu vien ES dalībvalsti.

Latvijā pašlaik ir pieteikts finanšu sektora uzraudzības kapitālais remonts. Vai visā ES arī notiks kaut kas līdzīgs?

Banku sektorā ir jānodala divas uzraudzības sistēmas – prudenciālā un cīņa ar naudas atmazgāšanu. Eiropas banku sistēmas kapitālais remonts kontekstā ar prudenciālo uzraudzību ir veikts jau pirms 4-5 gadiem, kad tika izveidota banku savienība – vienoti noteikumi, vienots uzraudzības un noregulējuma mehānisms. 2016. gadā Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu paketi tālākai banku sektora stabilitātes nostiprināšanai. Likumdošanas darbs pie šīs banku paketes noslēdzās ar Eiropas Parlamenta balsojumu šī gada aprīlī. Tā bankām ES uzliek par pienākumu izpildīt starptautisko standartu (tā dēvētās Bāzeles) prasības. Ir noteikts ierobežojums – cik daudz bankas drīkst aizņemties naudu, lai aizdotu tālāk, tiek ieviesta prasība, kura faktiski bankas ierobežo īstermiņa aizdevumus izmantot ilgtermiņa kreditēšanai u.tml. Šo jauninājumu ieviešanas termiņi ir no 1,5 līdz 2 gadiem atkarībā no normas. Kamēr ES ievieš tikko nobalsotos standartus banku darbībā, tikmēr Bāzeles komiteja jau ir vienojusies par jauniem nosacījumiem un prasībām, kuras spēkā stāsies, sākot ar 2021. gadu, bet būs pārejas laiks līdz 2027. gadam. Eiropas Komisija jau ir uzsākusi konsultācijas par jauno standartu ieviešanu. Līdz ar šo prasību ieviešanu varēs sacīt, ka pēckrīzes regulējošais ietvars būs izveidots. Svarīgākie uzstādījumi – bankām jānodrošina lielākas kapitāla rezerves, lielāki likviditātes buferi, lai bankas varētu sekmīgi pārdzīvot iespējamus finanšu nestabilitātes vai tirgus turbulences periodus. Vienlaikus jāveic darbs pie tā dēvēto slikto kredītu īpatsvara samazināšanas, ir apstiprināts plāns slikto kredītu apmēra samazināšanai. Pašlaik ES vidēji slikto kredītu īpatsvars ir 3,3%, bet starp dalībvalstīm šis īpatsvars ir krasi atšķirīgs. Piemēram, Grieķijā slikto kredītu īpatsvars sasniedz 43,5% pēc summas, kam seko Kipra, Portugāle, Itālija, savukārt Latvijai – 6%, kas salīdzinājumā ar minētajām valstīm ir labs rādītājs, taču, vērtējot pret ES vidējo, arī Latvijai tā apmērs ir jāsamazina uz pusi. Ja prudenciālo jomu kontrolē Eiropas Centrālā banka, tad naudas atmazgāšanas uzraudzība ir valstu nacionālo kontroles dienestu pārziņā. Protams, cīņas ar naudas atmazgāšanu jomā (AML – anti money laundering) ir būtiski palielinātas prasības – ES direktīvu veidolā. Turklāt piektās ES AML direktīvas prasības vēl nav ieviestas, jo vēl nav iestājies attiecīgais termiņš. Ja izvirzītās AML prasības ES ir vienas no stingrākajām visā pasaulē, tad nacionālo kontroles dienestu uzraudzības līmenis varētu būt augstāks. Redzot situāciju ar daudzajiem naudas atmazgāšanas skandāliem ES dalībvalstīs, Eiropas Komisija nāca ar priekšlikumu dot lielākas tiesības Eiropas banku iestādei, kura varētu uzdot nacionālo valstu iestādēm īstenot noteiktus pasākumus, ja tiktu konstatēta šo iestāžu bezdarbība, vai īpašos gadījumos konkrētu banku sakarā arī rīkoties valstu kontrolējošo iestāžu vietā. Par šādu risinājumu salīdzinoši nesen ir panākta politiskā vienošanās, un Eiropas Parlaments to arī savā sesijā ir akceptējis, tagad notiek darbs pie tās iedzīvināšanas procedūrām.

Kopīga fiskālās disciplīnas ietvara veidošana ir ļoti daudzšķautņains jautājums gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā (ES). No vienas puses, tā ir politiskā saspēle, kur arī Latvijai jāpieliek pūliņi, lai mūsu balsi Eiropā sadzirdētu un izveidotu mehānismu, kas nodrošina atbildīgu dalībvalstu budžeta politiku.

No otras puses, protams, fiskālās disciplīnas īstenošanu, pirmkārt, jāsāk savās mājās ar pavisam praktisku mērķi – pieejamā naudas apjoma saprātīga tērēšana, lai apmierinātu pēc iespējas vairāk vajadzību un dzīvotu labāk. Šajā rakstā pievērsīšos fiskālās disciplīnas padomes lomai un iespējām uzlabot fiskālo disciplīnu Latvijā un apskatīšu Eiropas Savienības fiskālās padomes līdzšinējo veidošanas gaitu.

Sabiedrībai no publiski pieejamās informācijas, kas mēdz būt arī virspusēja un politiski motivēta, ne vienmēr ir viegli saprast, vai īstenotā budžeta politika patiesi ved uz lielāku labklājību. Turklāt pat politikas īstenotājiem arvien grūtāk ir saprast, vai nosacījumi tiešām tiek izpildīti un cik objektīvi ir Eiropas Komisijas (EK) pieņemtie lēmumi, izvērtējot konkrētu dalībvalstu atbilstību regulās definētajiem atbildīgas budžeta politikas nosacījumiem. Ir vairāki ceļi, kā turpināt attīstības ceļu arī šajos apstākļos: var atņemt valstīm iespējas radoši lavierēt pa disciplīnas kritēriju džungļiem un budžeta lēmumu pieņemšanu centralizēt vai tomēr censties risināt pastāvošā mehānisma problēmas.

Latvijai nereti pārmet aizraušanos ar nerezidentu naudu, tomēr no tās nav jābaidās, bet gan jāseko, lai tā tiek ieguldīta sabalansēti. Tā intervijā Dienas Biznesam norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Kristaps Zakulis. Savukārt jaunajām Eiropas prasībām banku sektoram Latvijas bankas jau lielākoties atbilst, tādēļ nekādu pārejas periodu nebūs.

Cik bankām izmaksāja eiro ieviešana?

Pašas bankas ir nosaukušas 30 milj. Ls. Mēs, protams, klusi cerējām, ka šis skaitlis būs mazāks, jo vairāki tirgus dalībnieki kopēja pieredzi no Igaunijas bankām. Tomēr ir arī sistēmu atšķirības, un nav iespējams, ka atbrauc Igaunijas kolēģis ar trīs gadus veciem špikeriem, un tas arī viss. Tā gluži nesanāca.

Ārvalstu medijos Latvijas ieiešanu eirozonā pavadīja runas, ka tagad caur Latviju eirozonā ieplūdīs netīrā nauda. Ja atmetam jau dzirdētos argumentus par uzraudzību un likviditāti, vai šādas bažas tomēr pastāv?

Mēs no savas puses nekādus papildu pievilcības faktorus neredzam. Nerezidentu bizness Latvijā drīz svinēs savu divdesmitgadi, un tā pirmsākumos par eiro neviens pat nesapņoja. Pēc globālajiem satricinājumiem nerezidentu aktivitāte Latvijā atgriezās jau 2009. gada vidū, kad šeit vēl bija daudz neskaidru jautājumu. Tādēļ tas, vai Latvijā lieto latus vai eiro (turklāt vairāk nekā puse nerezidentu klientu lieto ASV dolārus), mūsu skatījumā nav nekas tāds, kā kādam pilnai laimei būtu pietrūcis. Turklāt tas, ka mēs esam eirozonā, nozīmē, ka spersim arī otru soli un būsim iekšā vienotajā banku uzraudzības mehānismā. Neredzu nevienu iemeslu, kādēļ lai mēs banku uzraudzības jomā sāktu gulēt uz lauriem. Tādēļ es arī šādas spekulācijas nevaru apstiprināt.

Latvija aizņemsies līdzekļus, kas mūsu valstij līdz ar pievienošanos eirozonai būs jāiemaksā Eiropas Stabilitātes mehānismā (ESM).

Dalība ESM tā dalībvalstīm rada finansiālās saistības, kas izpaužas kā ieguldījumu veikšana ESM pamatkapitālā jeb apmaksājamajā kapitālā un vajadzības gadījumā kapitāla pēc pieprasījuma nodrošināšanā. Pēc sākotnējiem aprēķiniem pirmajos piecos gados pēc iestāšanas eirozonā Latvijai ESM būs jāiegulda aptuveni 40,4 miljoni eiro (28,4 miljoni latu) katru gadu, bet pēc 12 gadu pārejas perioda atlikusī ieguldāmā summa veidos aptuveni 113 miljonus eiro (79,42 miljonus latu). Līdz ar to kopējā iemaksu summa būs 315 miljoni eiro (221,4 miljoni latu).

Finanšu ministrijas (FM) Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss šodien žurnālistiem uzsvēra, ka šie 40,4 miljoni eiro, kas mūsu valstij nākamgad jāiegulda ESM, ir nevis izdevumi, bet gan ieguldījums pamatkapitālā. Latvija summu, kas jāiemaksā ESM, aizņemsies, par šo aizņēmumu maksājot procentus. Tādējādi iemaksas ESM nepalielinās budžeta deficītu un arī nesamazinās nākamā gada budžetā papildu tēriņiem pieejamo finansējuma apmēru jeb fiskālo telpu.

«Latvija uzņemas garantijas, ka kopumā piecos gados naudā un garantijās katrs Latvijas iedzīvotājs nodrošinās, ka tiks apmaksāti grieķu bezjēdzīgie tēriņi iepriekšējos gados 910 eiro apmērā no cilvēka,» citējot Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga iknedēļas preses konferencē pausto, raksta ventspils.lv.

«Tātad pirmajos piecos gados katram Latvijas iedzīvotājam jāiemaksā eirozonas valstu, tādu valstu kā Grieķija, Spānija, Portugāle, Īrija un citu, glābšanas fondā 160 eiro. Un katram Latvijas iedzīvotājam jāgarantē, jāuzņemas saistības – ja būs vajadzīgs, iemaksās vēl 750 eiro no katra iedzīvotāja. Kopumā tas ir 910 eiro no cilvēka. Protams, es varu atļauties samaksāt 910 eiro, nenoliegšu, bet es domāju, ka ļoti daudziem tā ir ļoti liela nauda. Un diez vai Latvijas tautai būtu jāapmaksā grieķu bezjēdzīgie tēriņi iepriekšējos gados,» norādīja A. Lembergs.

Db.lv jau rakstīja, ka iestājoties eirozonā, Latvijai pastāv risks ne tikai iesaldēt vairākus miljardus eiro, bet dramatiskākajā scenārijā daļu no šīs summas pazaudēt. Pēc eiro ieviešanas no 2014. gada 1. janvāra Latvijai, līdzīgi, kā tas pienākas citām eirozonas valstīm, būs jāsāk veikt iemaksas 2012. gadā izveidotajā un dažkārt kritizētajā Eiropas stabilizācijas mehānismā (ESM). Šis finansiālas palīdzības fonds eirozonas valstīm aizstāj īslaicīgo Eiropas finanšu stabilitātes fondu un Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu, no kuriem 2010. – 2012.gadā tika izmaksāta simtiem miljardu eiro palīdzība parādu krīzē cietušajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tostarp Grieķijai, Spānijai. Ja ES dalībvalstis ir disciplinētas un nenokļūst jaunās finanšu nepatikšanās, Latvijas izmaksas, līdzīgi kā prēmija par valsts finanšu veselības apdrošināšanu, būs salīdzinoši nelielas – virs 300 milj. eiro. Proti, tā ir maksa par pārliecību, ka negatīva ekonomiskā scenārija gadījumā paši saņemsim palīdzību, līdzīgi, kā tas bija 2009.gadā, kad no aizdevējiem varējām saņemti 7,5 mljrd. eiro. Bet problēmu gadījumā ESM no Latvijas var pieprasīt papildus teju piecas reizes lielāka apjoma finanšu līdzekļus. Turklāt pastāv risks ja ne visu, tad daļu naudas pazaudēt. Latvijas puse šobrīd gandrīz nepieļauj šādu situāciju rašanos, tikmēr, skatot pašreizējo situāciju, vairāki ES valstu analītiķi iezīmējuši potenciālos teju 80 miljardu eiro zaudējumus, ko Grieķijas dēļ varētu ciest Vācija, kuru turklāt pašu novājinājuši sniegtie aizdevumi, DB informēja Vācijā dzīvojošais Latvijas izcelsmes ekonomikas doktors profesors Jānis Ofmanis. Tādējādi Latvijas cena par līdzdalību sāk izskatīties lielāka, nekā to grib atzīt Latvijas Banka (LB) un valdība.

No situācijas Grieķijā neviens nav ieguvējs, lai gan lielākā zaudētāja ir Grieķija, ciešot no ļoti nopietniem valsts fiskālās stabilitātes satricinājumiem, bet arī Eiropas ekonomikai šī situācija nerada ieguvumus, Dienas Biznesam norāda Nils Melngailis, kurš strādā banku nozarē un šobrīd atrodās Atēnās.

Par to, kāda konkrēti būs šī ietekme, varēs spriest tikai pēc svētdienas referenduma, kur iespējami divi galvenie scenāriji – referendums atbalsta Grieķijas valdības pozīciju jeb nē. «Ja atbalsta, tad svarīgi kā tālāk valdība risinās sarunas ar aizdevējiem, lai atjaunotu valsts fiskālo stabilitāti. Un tikai pēc tam būs redzams, vai Grieķija paliek eiro zonā un spēj izpildīt eiro zonas dalībvalsts saistības. Latviju šī situāciju būtiski neietekmēs, daudz lielāka ietekme Latvijas ekonomikā ir no Krievijas sankcijām, kur nepieciešams pārorientēties uz citiem eksporta tirgiem,» uzsvēra N. Melngailis.

Viņaprāt, Latvija no Grieķijas situācijas var redzēt sekas tam, ja savlaicīgi netiek veiktas nepieciešamās reformas. Kopumā situācija pēc šāda scenārija prasa daudz vairāk laika un naudas, lai pēc tam stabilizētu valsts ekonomiku un atjaunotu sociālo drošību. Ir skaidrs, ka Grieķijas uzticība starptautiskos finanšu tirgos ir nopietni iedragāta, ko apliecina valsts kredītreitingu kritiskais samazinājums.

Šodien, 24. oktobrī, divu dienu darba vizītē Latvijā ierodas Vienotā noregulējuma valdes locekle Joanne Kellermane (Joanne Kellermann).

Vizītes laikā plānots pārrunāt galvenās Vienotā noregulējuma mehānisma prioritātes un Latvijas banku sektora aktualitātes ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāju Pēteru Putniņu un Noregulējuma un garantiju fonda daļas vadītāju Nadeždu Karpovu un ekspertiem. 25. oktobrī Joanne Kellermane tiksies arī ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu, informē FKTK.

«Viena no finanšu krīzes mācībām ir atbilstošas banku darbības atjaunošanas un noregulējuma plānošanas nepieciešamība. Vienotā noregulējuma valde ir gandarīta par ciešo un labo sadarbību ar nacionālajām noregulējuma iestādēm, tai skaitā FKTK. Ar kopīgu darbu mēs nodrošinām efektīvu banku glābšanu, lai atstātu pēc iespējas mazāku ietekmi uz reālo ekonomiku, dalībvalstu finansēm, kā arī eirozonu kopumā,» teica Vienotās noregulējuma valdes locekle Joanne Kellermane.

Eirozonas ekonomiskā izaugsme 2017. gadā sasniedza 2.3%, turpinot pēdējos gados vērojamo ekonomikas atlabšanu. Šķiet, ka pašreizējā ekonomiskā augšupeja atzīmē beigu punktu ieilgušam lejupslīdes un stagnācijas periodam, kas raisījis daudz jautājumu par eirozonas nākotni. Vai eirozonas fiskālai politikai pienācis laiks pārmaiņām?

Kopš vienotas valūtas ieviešanas 1999. gadā, tālāka eiro zonas integrācija ir bijusi visai gausa. Īpaši izteikti to var novērot fiskālās politikas jomā. Atšķirībā no citām monetārajām savienībām – eiro zonā faktiski nepastāv centralizēts budžets, līdz ar to visas fiskālās politikas sviras atrodas dalībvalstu rokās. Proti, lēmumi par nodokļu regulējuma pārmaiņām, tēriņiem aizsardzībai un pensiju indeksāciju netiek pieņemti centralizēti Eiropas institūcijās – tos pieņem dalībvalstu valdības. Līdz ar to arī atbildībai par fiskālās politikas sekām būtu jāgulstas uz pašu dalībvalstu pleciem, un, palielinoties atsevišķu valstu maksātnespējas draudiem, citām monetārās savienības valstīm nevajadzētu ciest. Tomēr vēl salīdzinoši nesenā Grieķijas krīze atgādina, ka realitātē aina ir citāda un bažas par atsevišķu dalībvalstu fiskālās politikas ilgtspēju ir saistošas gan eiro zonai kopumā, gan arī pārējām tās dalībvalstīm.

Esam daļa no eirozonas, un tāpēc arī Baltijas centrālās bankas piedalās Eiropas Centrālās bankas jaunākajā «naudas drukāšanas» programmā, pērkot gan savu valstu obligācijas, gan eirozonas starptautisko organizāciju parādzīmes.

Jāsaka gan, ka Baltijā un tai skaitā Latvijā nav pietiekami daudz vietējo parādzīmju, ko centrālās bankas varētu nopirkt. Tieša «naudas drukāšanas» ietekme uz Latvijas ekonomiku būs samērā neliela, jo Latvijas problēma ir, nevis finanšu līdzekļu trūkums, bet gan ļoti vārgs investīciju pieprasījums. Tajā pat laikā programmai būs netieša pozitīva ietekme uz Baltiju caur eksporta kāpumu, pateicoties ekonomiskās aktivitātes uzlabojumam Eiropā.

Tā secināts jaunākajā Swedbank makroekonomikas apskatā.

Ar šo gadu visas Baltijas valstis ir eirozonas dalībvalstis. Latvijas sabiedrība, šķiet, jau pieradusi pie eiro valūtas, tomēr jāuzsver, ka dalība eirozonā ir kas vairāk nekā tikai jauna valūta. Piemēram, Eiropas Centrālās bankas (ECB) monetārās politikas lēmumi ietekmē mūs ļoti tiešā veidā, un arī Latvijai ir iespēja tos ietekmēt, norāda banka.

Ceturtdien, 30. janvārī, notiks Eiropas Centrālās bankas vienotā uzraudzības mehānisma pirmā Uzraudzības valdes sēde, kurā pārrunās priekšlikumus Vienotās uzraudzības ietvaram, ko plānots nodot publiskajai apspriešanai februāra sākumā.

Uzraudzības valdē (Supervisory Board) Latvijas banku uzraudzības iestādi pārstāvēs Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Kristaps Zakulis, informē FKTK.

Uzraudzības valde ir izveidota, lai plānotu un īstenotu ECB uzraudzības pienākumus, veiktu sagatavošanās darbus vienotā uzraudzības mehānisma veiksmīgai uzsākšanai, kā arī pilnībā sagatavotu lēmumu projektus, kas tiks nodoti ECB Padomei apstiprināšanai. ECB Padomei būs tiesības šos lēmumprojektus apstiprināt bez grozījumiem vai noraidīt (beziebildumu procedūra), tādējādi nostiprinot Uzraudzības valdes lomu.

Uzraudzības valde sastāv no Uzraudzības valdes priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka, četriem ECB pārstāvjiem, kā arī no katras iesaistītās valsts banku uzraudzības iestādes pārstāvja. Valstīs, kur centrālajai bankai nav banku uzraudzības funkcijas, piemēram, Latvijā, ECB Uzraudzības valdē var pieaicināt centrālās bankas pārstāvi. Latvijas Bankas izvirzītā pārstāve ir tās padomes locekle Zoja Razmusa, kuras kompetencē būs kopējās finanšu sistēmas stabilitātes jautājumi.

Finanšu ministrija (FM) kā Eiropas Savienības (ES) fondu revīzijas iestāde (RI), kas veic neatkarīgu ES fondu finansējuma un citu ārējo investīciju kontroli Latvijā, trešdien, 15. februārī, iesniedza Eiropas Komisijai (EK) pirmo pilno 2014. – 2020. gada plānošanas perioda gada kontroles ziņojumu (GKZ) un atzinumu. Secinājums – esošais plānošanas periods ir uzsākts sekmīgi, informē FM.

«Šis mums ir būtisks gads. Mēs kā ES fondu revidenti un EK uzticības partneri Latvijā ne tikai aizveram iepriekšējā 2007. – 2013. gada plānošanas perioda grāmatu, bet sākam arī jaunu pārbaužu nodaļu no pavisam tīras lapas jau 2014. – 2020. gada plānošanas periodā,» skaidro FM ES fondu RI vadītāja Nata Lasmane. Viņa uzsver, ka šis periods ir iezīmējies ar veiksmīgu iestāžu savstarpējo sadarbību – šajā plānošanas periodā katra dalībvalsts EK vienlaicīgi iesniedz dažādu iestāžu saskaņotu dokumentu paketi.

«Kopumā varam teikt, ka šo periodu uzsākām ļoti labi. Kopējais kļūdas līmenis visos fondos nav lielāks par EK noteikto 2% slieksni, kas nozīmē, ka konstatētās kļūdas apjoms ir pieņemams un nav pamata apšaubīt, ka vadības un kontroles sistēma darbojas pietiekami labi,» komentē RI vecākā eksperte Agnese Abula. Viņa salīdzināja ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda (KF) datus ar iepriekšējā perioda sākuma rezultātiem un norādīja, ka šis periods ir sācies veiksmīgāk nekā iepriekšējais. Attiecībā pret citiem fondiem kā Eiropas atbalsta fonds (EAF), Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds (PMIF) un Iekšējās drošības fonds (IDF) kļūdas līmenis ir līdzīgs, tādējādi var secināt, ka kopumā Latvijā ir izveidojusies pieredze fondu atbilstošā ieviešanā, kas ir labs stabilitātes apstiprinājums. «Tas ļauj arī secināt, ka RI auditējamie fondi tiek ieviesti un kontrolēti atbilstoši un mēs kā dalībvalsts spējam būt uzticami partneri EK,» norāda A. Abula.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Finanšu nozares asociācija (FNA) konstatē, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) savā atzinumā par Solidaritātes iemaksu likumprojektu norāda1 uz tām pašām problēmām, ko FNA ir akcentējusi savos komentāros Ministru prezidentei, Saeimas Finanšu un budžeta komisijas priekšsēdētājam un Latvijas Bankai.

No ECB atzinuma izriet, ka likumprojekta autori nav visaptveroši vērtējuši likumprojekta ietekmi uz banku sektoru, it īpaši no finanšu stabilitātes un banku sektora noturības perspektīvas. ECB vērš uzmanību, ka šādu analīzi būtu nepieciešams veikt. Tāpēc FNA atkārtoti pauž bažas par šādas likumdošanas iniciatīvas virzīšanu bez skaidra un datos balstīta izvērtējuma, īpaši ņemot vērā, ka likumprojekta fiskālā ietekme nākamgad pārsniegs 90 miljonus eiro.

Jāatgādina, ka Latvijas Banka, Finanšu ministrija un Ekonomiskas ministrija ir apgalvojušas, ka Solidaritātes iemaksas likums veicinās kreditēšanu. FNA vēlas vērst uzmanību, ka ECB ir nonākusi pie atšķirīga secinājuma, proti, ka Solidaritātes iemaksas likumprojekta ietekme uz kreditēšanas pieaugumu nav skaidra. Turklāt ECB konstatē, ka kreditēšana Latvijā ir atguvusies lielākā mērā nekā eiro zonā kopumā, bez valsts iejaukšanās ar šāda veida likumdošanas iniciatīvu palīdzību.

Solidaritātes iemaksas likumprojekts nelabvēlīgi ietekmēs nosacījumus, kādos darbojas kredītiestādes, līdz ar to tā vispārējā ietekme uz kreditēšanas pieaugumu un tādējādi netieši uz valsts budžetu ir neskaidra, jo īpaši ilgtermiņā, teikts Eiropas Centrālās bankas (ECB) atzinumā par likumprojektu.

ECB atzinumā minēts, ka, no vienas puses, likumprojekta rezultātā samazināsies kredītiestāžu pelnītspēja, kura salīdzinājumā ar situāciju citās eirozonas jurisdikcijās ir bijusi salīdzinoši augsta, un tādējādi samazināsies nodokļu bāze, uz kuru attiecas parastais nodoklis kredītiestāžu peļņai.

Pelnītspējas samazināšanās, ja tā būs ilgstoša, varētu ierobežot kredītiestāžu spēju ilgtermiņā izsniegt kredītus Latvijas tautsaimniecībai. No otras puses, atlaide, kas būs atkarīga no atsevišķas kredītiestādes kreditēšanas apmēra, stimulēs kredītu izsniegšanu īstermiņā.

ECB ieskatā ar atlaidi panāktais stimuls var būt īpaši efektīvs, palielinot kredītu izsniegšanu Latvijas nefinanšu sabiedrībām, kas novērtēta kā strukturāli vāja, jo īpaši ierobežotā kredītu piedāvājuma dēļ, ņemot vērā salīdzinoši zemo konkurenci kredītiestāžu starpā.

Grieķijas notikumu tiešā ietekme uz Latvijas ekonomiku ir zema, ņemot vērā niecīgos abu valstu savstarpējās tirdzniecības apjomus. Latvijas preču un pakalpojumu eksports pagājušajā gadā veidoja tikai 0,2% no kopējā Latvijas eksporta. Preču importa īpatsvars kopējā Latvijas importā ir vēl niecīgāks – 0,08% no kopējā Latvijas preču importa, savukārt pakalpojumu importā Grieķijas īpatsvars veidoja tikai 0,45%, informē Finanšu ministrija.

«Kopš šā gada februāra situācija Grieķijā ir tikai pasliktinājusies, jo esošās valdības bezatbildības rezultātā valsts trauslā ekonomiskā izaugsme ir pilnībā iznicināta. Diemžēl valdība aizvien neapzinās situācijas nopietnību un ved savu valsti pretī katastrofai. Šādas rīcības dēļ visvairāk cietīs tieši Grieķijas iedzīvotāji. Atbildība par notiekošo Grieķijā, kā arī iespējamo ietekmi uz kopējo eirozonu būs jāuzņemas Alekša Cipra populistiskajai valdībai,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

J. Reirs ir pārliecināts, ka sarežģīto Grieķijas ekonomisko situāciju ir iespējams stabilizēt. To pierādīja iepriekšējās valdības cieša sadarbība ar eirozonas dalībvalstīm un starptautiskajiem partneriem, kad Grieķijas ekonomika pēc recesijas sāka uzrādīt nelielu, bet tik vajadzīgu izaugsmi.

Eirozonas glābšanas fonds - Eiropas Stabilitātes mehānisms (ESM) - otrdien apstiprināja, ka tam nācies finanšu grūtībās nonākušajai Grieķijai izmaksāt 555 miljonus eiro.

Nedēļu pēc tam, kad eirozonas dalībvalstu finanšu ministri un Eiropas Centrālā banka (ECB) saasināja situāciju attiecībā uz palīdzības sniegšanu Grieķijai, šiem 555 miljoniem eiro vajadzētu Atēnām sniegt nelielu atelpu no valsts kreditoriem.

Mediji gan vēsta, ka sākotnēji ESM šos finanšu līdzekļus nav vēlējies piešķirt. Taču, ņemot vērā to, ka Grieķijai parādsaistību atmaksai martā vien nepieciešams iegūt astoņus miljardus eiro, atbalsts, ko sniedz ESM līdzekļi, ir vien relatīvs.

ESM izmaksātie finanšu līdzekļi iegūti no priekšrocību akcijām, kuras Grieķijas valdība ieguvusi, lai finanšu krīzē rekapitalizētu bankas, un naudas, kas vēlāk ieguldīta Grieķijas Finanšu stabilizēšanas fondā.

Jaunās palīdzības programmas tapšana nemaina faktu, ka Grieķijas pašreizējais parāds nav apkalpojams.

Arī Latvija ir devusi zaļo gaismu sarunām par starptautiskā aizdevuma programmas sagatavošanas uzsākšanu starp Eiropas Komisiju un Grieķiju, ziņo Ministru kabinets. Finanšu ministra Jāņa Reira pilnvarošana šīm sarunām reizē ir arī īsa atbilde uz to, vai parlaments jaunā aizdevuma veidošanās fāzē tiek iesaistīts. Nē, netiek.

Tā kā Grieķija nav atmaksājusi savu jūlija sākumā pienākošos 1,6 mljrd. EUR parādu Starptautiskajam Valūtas fondam un tam pēc statūtiem ir liegts tālāk piedalīties šīs valsts finansēšanā, jaunais aizdevums tiek plānots jau vien ar ES palīdzību jeb tikai caur Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM). Tā akcionāri ir visas eirozonas valstis, ieskaitot Latviju, un vairākās no tām par pašu jaunās palīdzības programmas sākšanu ir jālemj parlamentiem. DB jau norādīja (15.07.2015.), ka pēc Grieķijas laikraksta Ekathimerini analīzes parlamentārs lēmums būtu jāpieņem arī Latvijai, tomēr Latvijā pagājušajā nedēļā augstākajā politiskajā līmenī par to valdīja ļoti atšķirīgi redzējumi, līdz tika secināts, ka visa parlamenta iesaiste nav nepieciešama. Finanšu ministrija (FM) oficiāli ir uzsvērusi, ka Latvijas nodokļu maksātāju nauda tiešā veidā jaunā aizdevuma plānā netiek skarta. FM ierēdnis, kas gan nebija pilnvarots runāt oficiāli, sarunā ar DB skaidro shēmu, kuras dēļ paredzamā ESM aizdevuma nauda būs relatīvā drošībā. Proti, 700 mljrd. EUR lielais ESM tā struktūras dēļ statistikā neparādās kā nacionālo valstu saistības – tajā iemaksātā nauda faktiski nevairo ne, piemēram, Latvijas budžeta deficītu, ne valsts ārējo parādu.

Latvijā nodokļu administrēšana jau tagad maksā ievērojami dārgāk nekā Igaunijā. Ja tiek ierobežota iespēja veidot mikrouzņēmumus, nodokļu administrēšana būs vēl sarežģītāka. No pārvaldes efektivitātes viedokļa tas ir nejēdzīgi. Turklāt vēl jo sliktāka ir nestabilitāte. Valdība iedomājas, ka vajag vairāk naudas valsts budžetam, un maina nodokļu sistēmu kā zeķes, intervijā laikrakstam Diena norāda ekonomikas ministre Dana Reizniece – Ozola.

Fragments no intervijas

Kā Latvijas ekonomiku ietekmējis periods, kurā pastāv Krievijas embargo daudziem Eiropas Savienības (ES) ražojumiem?

Kopumā Latvijas tautsaimniecība labi tikusi galā – kopējais eksporta apjoms pat audzis, bezdarba kāpums nav vērojams. Tomēr atsevišķiem uzņēmumiem, it īpaši pārtikas nozarē, gads kopš embargo ieviešanas bijis smags. Protams, var teikt, lai uzņēmēji meklē jaunus tirgus, bet Krievijas sankcijas attiecas ne tikai uz Latvijas ražojumiem, bet arī daudzu citu valstu ražojumiem, tāpēc spriedze Latvijai tuvajos tirgos ir liela un ar savu produkciju mūsu valsts uzņēmējiem tajos iekļauties ir grūti. Risinājums ir skatīties tālāk par Eiropas robežām. Patlaban notiek process, ka uzņēmumi pārorientē darbību uz citiem tirgiem. Daži uzņēmumi šajā aspektā bijuši ļoti veiksmīgi, piemēram, Food Union nesen Ķīnā nogādāja pirmo saldējuma klāstu. Redzam, ka arī kopumā eksports uz Ķīnu ir audzis, pat dubultojies. Palielinājies arī eksports uz ASV.

Grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos var būt liktenīgi apmēram 80% zaļo ražotāju, liecina Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) prognozes; izdzīvos valsts un pašvaldību uzņēmumi.

Apstiprinot paredzētos grozījumus MK noteikumos 560. un 561., divu gadu laikā varētu bankrotēt vairāki simti uzņēmumu, kas enerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus (AER), paredz nozare. Ekonomikas ministrijā (EM) norāda, ka grozījumi sagatavoti, izpildot Elektroenerģijas tirgus likumā (ETL) noteikto deleģējumu MK izstrādāt elektrostaciju pārkompensācijas novēršanas aprēķinu veikšanas, kā arī vienotā tehnoloģiskā cikla principa piemērošanas kārtību un nosacījumus. AER nozares pārstāvji atbalsta sektora sakārtošanu, taču uzskata, ka pašlaik izstrādātais mehānisms ir nepamatots, negodīgs un var pilnībā sagraut sektoru.

Trūkst tālredzības

Šobrīd finanšu nozarei ir aktuāla Solidaritātes iemaksas likuma jeb banku virspeļņas nodokļa virzība. Nodoklis tiek plānots kā terminēts, tomēr zināms, ka jebkura terminēta nodokļa darbības ilgums var tikt pagarināts, tādēļ nav skaidra tā ilgtermiņa ietekme

Vēl aizvien nav saprotams šī nodokļa pamatojums, jo tas adresēts tikai vienai nozarei un arī tur visas bankas Latvijā nav liekamas vienā maisā.

Ir saprotama valsts interese gūt papildu ieņēmumus dažādu nodokļu veidā, tomēr kāda būs tieši šo centienu praktiskā ietekme, jautājām finanšu nozares pārstāvjiem. Atbildes uz Dienas Biznesa jautājumiem sniedza Uldis Cērps, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs, Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā, kura reprezentē lielo banku pozīciju, un Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs, kurš reprezentē nelielo banku viedokli. Gan asociācijai, gan lielo banku un nelielo banku izvēlētajiem pārstāvjiem uzdodam vienus un tos pašus jautājumus, jo banku profili, darbības specializācija, apgrozījumi, kreditēšanas jomas tik ļoti atšķiras, ka vienpusējs skaidrojums būtu nepilnīgs, turklāt šo atšķirību uztverei ir būtiska nozīme, veidojot jelkādus normatīvos aktus finanšu nozarei. Jautājumi ir šādi:- Kā saprotat virzāmā likuma pamatojumu un jēgu?- Kāda ir tā faktiskā ietekme uz nozari?- Kādas ir iespējamās ilgtermiņa sekas, ja likums ir spēkā ilgāk par vienu gadu?