"Rimi" e-veikalā pasūtītos pirkumus "Rimi Ozols" un "Rimi Spice" būs iespējams saņemt 24 stundas diennaktī.

Piedāvājot arvien daudzveidīgākas iepirkšanās iespējas un ātrāku "Rimi" e-veikalā veikto pirkumu saņemšanu, tiešsaistē pasūtītos pirkumus "Rimi Ozols" un "Rimi Spice" būs iespējams saņemt 24 stundas diennaktī. Savus pirkumus visu diennakti "Rimi Ozols" varēs saņemt "Rimi Drive", kurā pircēji var ierasties ar savu auto un saņemt e-veikalā veikto pasūtījumu tieši automašīnā. Savukārt "Rimi Spice" pirkumus visu diennakti varēs saņemt "Saņem veikalā" punktā pie "Rimi Spice" Informācijas centra, kur, ievadot speciālā terminālī pasūtījuma PIN kodu, "Rimi" darbinieks izsniegs sakomplektēto pirkumu grozu.

"Aicinām ikvienu šajā laikā būt atbildīgiem pret sevi un citiem – ne vien ievērot drošības un piesardzības noteikumus veikalos, bet arī plānot savus pirkumus, gatavot iepirkumu sarakstus, uz veikalu doties tikai nepieciešamības gadījumā. Savukārt, lai nodrošinātu ātrāku pirkumu saņemšanu "Rimi" e-veikalā, esam uzsākuši darbu nakts maiņās un sākuši testēt "Rimi" vēsturē pirmo nakts pasūtījuma saņemšanas projektu.

Gandrīz divas trešdaļas (63%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem nākamo 6 mēnešu laikā plāno veikt kādus neikdienišķus pirkumus, liecina pētījumu kompānijas TNS veiktais pētījums.

Visbiežāk (32%) Latvijas iedzīvotāji ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem norāda, ka nākamo 6 mēnešu laikā plāno veikt neikdienišķus pirkumus, kas saistīti ar mēbeļu iegādi vai mājokļa iekārtošanu.

Nedaudz retāk Latvijas iedzīvotāji norāda, ka nākamo 6 mēnešu laikā plānotie ne-ikdienišķie pirkumi ir saistīti ar sadzīves tehnikas iegādi (24%) vai ceļojumiem (23%).

Salīdzinoši retāk Latvijas iedzīvotāji ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem norādījuši, ka nākamo 6 mēnešu laikā plāno ne-ikdienišķus pirkumus, kas saistīti ar automašīnas/ motocikla/ cita transportlīdzekļa iegādi (10%), nekustamā īpašuma iegādi (6%), mākslas/ dizaina priekšmetu iegādi (3%), akciju, vērtspapīru iegādi (2%) vai citiem pirkumiem (3%).

Jaunākais EY patērētāju svētku sezonas uzvedības tendenču pētījums atklāj, ka 69% cilvēku šogad plāno iepirkties izpārdošanās, piemēram tā saucamajās “Singles Day” vai “Melnās piektdienas” akcijās.

Tomēr 64% apšauba atlaižu/akciju patieso vērtību un 58% secina, ka preces, kuras viņi vēlas, nav iekļautas akcijā.

Tāpat pētījums arī parāda, ka cilvēki visā pasaulē mēģinās taupīt dažādos veidos, piemēram, 78% centīsies samazināt ēdiena daudzumu, kas pēc svētkiem paliek pāri, 49% savukārt taupīs elektrību un nedegs papildu gaismas svētku laikā, bet 40% plāno rīkot mazākas svinības kā parasti, lai taupītu izmaksas.

Interesanti, ka šie rādītāji dažādos pasaules reģionos atšķiras tikai nebūtiski, kas norāda uz kopēju taupības tendenci šajā svētku sezonā.

EY pētījums arī atklāj, ka pasaulē kopumā 38% cilvēku jau ir sākuši veikt savus svētku pirkumus, kamēr 37% plāno to darīt novembrī, lai pagūtu dāvanas saņemt pirms svētkiem. Atbilstoši EY pētījumam, tikai 15% patērētāju pirkumus atliek uz decembri. Savukārt, katrs desmitais pētījuma respondents atzīst, ka nekādus svētku pirkumus veikt neplāno.

Latvijā strādājošās bankas daļēji jau izmanto dinamisku autentifikācijas metodi pirkumiem internetā, taču vairākas bankas vēl plāno pārmaiņas šo prasību ieviešanai.

Eiropas Centrālās bankas ieteikumi drošiem pirkumiem internetā un Eiropas Padomes foruma SecuRePay prasības par e-komercijas darījumu apstiprināšanu paredz izmantotās statiskās paroles aizstāšanu ar dinamisku autentifikācijas metodi, proti, galvenais nosacījums ir autentifikācijas metode, kas nepieļauj viena vienīga koda vai paroles izmantošanu. Nordea banka līdz šim klientus, kas veic pirkumus internetā ar kredītkarti, aicinājusi ievadīt kodu kartes lietotāja numuru un ik reizi unikālu kodu no kodu kartes, tādēļ izmaiņas autorizēšanās kārtībā nav plānots ieviest. Domājot par klientu datu drošību, veicot pirkumus internetā, no oktobra Nordea klienti varēs veikt drošus e-pirkumus, izmantojot arī Nordea Maestro norēķinu kartes. Līdzīgi kā gadījumā, kad pirkums tiek veikts ar kredītkarti, lai veiktu pirkumu internetā ar Nordea Maestro norēķinu karti, klients tiks aicināts ievadīt gan Nordea internetbankas lietotāja numuru, gan kodu no bankas kodu kartes vai kodu kalkulatora, tādējādi garantējot vēl lielāku drošību un klientu personīgo datu aizsardzību no trešajām pusēm, aģentūru LETA informēja Nordea bankas sabiedrisko attiecību vadītāja Latvijā Signe Lonerte.

Mazumtirdzniecības nozare vienmēr ir sinhroni līdzdarbojusies pircēju iepirkšanās paradumiem, kurus, savukārt, ietekmē dažādi ārējie notikumi un apstākļi. Pēdējo gadu laikā ir notikuši daudzi negaidīti pavērsieni, kas ir ietekmējuši sabiedrības noskaņojumu un veidu, kā tiek veikti ikdienas pirkumi.

Pandēmijas radītie ierobežojumi un Krievijas izraisītais karš Ukrainā ir “sašūpojis” gan ekonomiku, gan arī mazumtirdzniecības nozari, kā arī licis pircējiem pārdomāt savus tēriņus un pielāgot iepirkšanās paradumus.

Latvija – atlaižu kultūras eksperti

Baltijā Dzeltenas vai sarkanas, lielāka izmēra, ar uzrakstu treknrakstā – tā izskatās tipiskas preču cenu zīmes, kuras liela daļa pircēju ar acīm vienmēr sameklē, veicot savus ikdienas pirkumus. Pēc Strategic Planner Global apkopotajiem datiem gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju (48 %) izvēlas preces, kurām ir atlaide, tādējādi ierindojot Latviju un tās atlaižu kultūru trešajā vietā starp visām 28 Eiropas valstīm.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

#86% Latvijas e-pircēju ir veikuši pirkumus ārzemju interneta vietnēs, un tas ir augstākais rādītājs Eiropā.

86% Latvijas e-pircēju ir veikuši pirkumus ārzemju interneta vietnēs, un tas ir augstākais rādītājs Eiropā, liecina DPD sadarbībā ar Kantar TNS veiktā ikgadējā aptauja par eiropiešu tiešsaistes iepirkšanās paradumiem.

Tiešsaistē veiktie pirkumi veido 7,5% no kopējā Latvijas iedzīvotāju pirkumu skaita, kas ir zem Eiropas vidējā līmeņa (11,3%) un aptaujāto valstu vidū ir otrs zemākais rādītājs aiz Slovēnijas. Salīdzinot ar iepriekšējā gada aptaujas datiem, ir pieaudzis to Latvijas e-pircēju skaits, kuri internetā iepērkas regulāri jeb vismaz reizi mēnesī (Latvijā - 39%, vidēji Eiropā - 54%).

Latvijas iedzīvotāji internetā visbiežāk iegādājušies preces skaistumkopšanai un veselībai, kā arī modes un atpūtas preces. Tāpat arvien vairāk tiešsaistē pirktas rotaļlietas, bet mazāk - elektronika un augsto tehnoloģiju ierīces, kas iepriekš bija pirktākā preču kategorija.

Lai arī lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju sakās regulāri plānojam savas finanses (55%), bet vēl trešdaļa (34%) pēc vajadzības, tomēr ģimenes budžeta plānošanas horizonts ir īss, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījuma dati.

Cilvēki visbiežāk (69%) ģimenes budžetu plāno viena mēneša ietvaros, lai nepietrūktu naudas regulāro maksājumu veikšanai un neatliekamajiem izdevumiem. Taču ilgtermiņa skats ir salīdzinoši mazākajai daļai iedzīvotāju, kuri domā gan par uzkrājumu drošības spilvenam, gan nākotnes tēriņiem. To apliecina arī fakts, ka teju puse jeb 49% iedzīvotāju neparedzētu situāciju gadījumā, zaudējot regulāros mājsaimniecības ienākumus, spētu saglabāt ierasto dzīves līmeni ne ilgāk kā mēnesi.

Attieksmē pret budžeta plānošanu Baltijas valstu iedzīvotāji ir pārsteidzoši vienoti – arī vairums Lietuvā un Igaunijā dzīvojošo atzīst, ka naudas lietām saistītus jautājumus plāno regulāri (attiecīgi 61% un 56%). Pēc pētījuma datiem redzams, ka gados jaunāki iedzīvotāji plānošanai pievēršas mazāk, biežāk plānojot pēc nepieciešamības, tomēr, pieaugot vecumam, pieaug to iedzīvotāju īpatsvars, kuri savas finanses plāno regulāri. Regulāras plānošanas lielākie praktizētāji ir nestrādājoši pensionāri (67%) un iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem (60%). Interesanti, ka arī dzīvesbiedru attiecību forma ievieš zināmas korekcijas, proti, laulībā dzīvojošie pāri salīdzinājumā ar pāriem, kas dzīvo kopā ar partneri, rūpīgai finanšu plānošanai pievēršas biežāk.

2016. gada sākumā 44 % iedzīvotāju vismaz reizi gadā bija iepirkušies internetā, un salīdzinājumā ar 2015. gada attiecīgo periodu šis rādītājs ir audzis par 6 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2016. gada sākumā vismaz reizi gadā pirkumus internetā veica 45 % sieviešu un 44 % vīriešu. Pēdējo desmit gadu laikā iedzīvotāju skaits, kuri iepērkas internetā, ir palielinājies no 8 % 2006. gadā līdz 44 % 2016. gadā.

Iedzīvotāji visbiežāk iegādājās apģērbus, apavus un sporta preces (46 %), pasākumu biļetes (35 %), mājsaimniecības preces (34 %), elektroniku (29 %) un brīvdienu naktsmītnes (24 %). Vīrieši biežāk iegādājās internetā elektroniku (40 %) un datortehniku (26 %), savukārt sievietes – apģērbu, apavus vai sporta preces (54 %) un pārtikas un ikdienas lietošanas preces (26 %).

Vairāk nekā puse (56 %) jauniešu 16–24 gadu vecumā, kuri iepirkušies internetā pēdējā gada laikā, iegādājās apģērbu, apavus vai sporta preces, savukārt aptuveni katrs trešais pirka elektronikas preces (34 %) un pasākumu biļetes (30 %). Seniori (65–74 gadi) visbiežāk internetā iegādājās mājsaimniecības preces (45 %), nedaudz retāk – apģērbu, apavus vai sporta preces (21 %), kā arī pasākumu biļetes (19 %).

2022.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,876 miljoni iedzīvotāju - par 17 500 mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula norāda, ka iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Salaspils iedzīvotāju skaitam, un tas saistīts ar negatīvu dabisko pieaugumu, mirstībai būtiski pārsniedzot dzimstību, un ne vairs ar migrāciju, iedzīvotājiem izbraucot no valsts.

Iedzīvotāju skaits pērn saruka straujāk - par 0,92% salīdzinājumā ar 0,76% gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,91% un migrācijas dēļ - par 0,01%. Līdz ar Ukrainas pilsoņu, kuri pieprasījuši Latvijas valsts pagaidu aizsardzību, skaita pieaugumu prognozējams, ka pozitīva migrācijas dinamika varētu turpināties.

Aptuveni 43 procenti Lielbritānijas iedzīvotāju veic pirkumus internetā esot alkohola izraisīta reibuma stāvoklī, liecina iepirkšanās piedāvājumu salīdzināšanas vietnes Kelkoo pētījums.

Ceturtā daļa no iereibušajiem pircējiem savus pirkumus izdarījuši tikai tāpēc, ka bijuši dzēruši, un piektā daļa otrā rītā nav spējusi atcerēties, ko ir nopirkuši interneta veikalā, vēsta britu laikraksts The Daily Telegraph.

Tāpat pētījumā secināts, ka visbiežāk esot dzēruma stāvoklī tiek pirktas drēbas un apavi, kā arī datorspēles, filmas un grāmatas. Kāds no aptaujātajiem britiem pat atzinās, ka dzērumā esot iegādājies laivu.

Lielākā daļa dzērumā izdarīto pirkumu tiek veikti no 23 līdz vieniem naktī. Pētījumā secināts, ka reibumā esoši briti bijuši dāsnāki pircēji un tie arī vēlāk, vairāk nekā skaidrā esoši cilvēki, nožēlojuši savus pirkumus.

Summa, ko Latvijas iedzīvotāji tērē ārzemju interneta veikalos, ir gandrīz trīs reizes lielāka nekā tā, kas tiek izdota pašmāju vietnēs, liecina bankas Citadele apkopotie dati par veiktajiem pirkumiem internetā pēdējo 12 mēnešu laikā.

Dati rāda, ka no kopējās tiešsaistē veikto pirkumu darījumu summas ārzemju interneta veikalos tērēti 73%, kamēr Latvijā – vien 27%. Produkti un pakalpojumi, kam internetā tērētas vislielākās naudas summas, ir aviobiļetes, ceļojumi un izklaide, kā arī mazumtirdzniecība. Latvijas interneta veikalos iedzīvotāji visvairāk naudas izdevuši aviobiļešu iegādei, bet ārzemju – dažādos mazumtirdzniecības veikalos.

Vīrieši interneta veikalos tērē vairāk par sievietēm – no visas tiešsaistē veikto pirkumu kopsummas 55% sastāda vīriešu veikto pirkumu summa un 45% – sieviešu. Atšķirīgas ir arī nozares, kurās abi dzimumi izvēlas tērēt naudu. Vīriešiem aktuālāki ir pirkumi, kas saistīti ar izklaides un finanšu pakalpojumu nozarēm. Piemēram, no kopējās izklaides nozarē veikto pirkumu summas vīrieši tērējuši 71%, bet sievietes – 29%. Savukārt sievietes teju divreiz vairāk (71%) nekā vīrieši (29%) tērē Latvijas mazumtirdzniecības interneta veikalos – tie ir apģērbu, pārtikas u. tml. veikali.

Gandrīz puse - 46% aptaujāto iedzīvotāju - domā, ka pieradīs pie norēķināšanās eiro mēneša laikā, tomēr, kā rāda citu eirozonas valstu pieredze, drīzāk būs taisnība tiem 11% aptaujāto, kas uzskata, ka tas prasīs vairāk nekā gadu, norāda Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriana Kauliņa.

Kā piemēru viņa min Vāciju, kur desmit gadus pēc eiro ieviešanas 48% iedzīvotāju aizvien pārrēķina cenu vecajā nacionālajā valūtā, veicot nozīmīgus pirkumus - māju vai mašīnu, ikdienas pirkumus pārrēķina gan vairs tikai 36%. Savukārt, Īrijā vecajā valūtā ikdienas pirkumus pārrēķina vairs tikai 6% iedzivotāju un nozīmīgākus pirkumus - 9%.

Tas, cik ātri Latvijas iedzīvotāji pieradīs pie eiro, atkarīgs no daudziem apstākļiem, tomēr lielu lomu spēlē naudas maiņas kurss un pašu attieksme, uzsver eksperte. Latu un eiro vērtība ir samērā tuva – tas iedzīvotājiem ļaus ātrāk pieņemt jaunos ienākumus un izdevumus. No otras puses, lata un eiro maiņas kurss ir sarežģīts un tas apgrūtinās noorientēšanos jaunajās cenās. Saskaņā ar Eirobarometra pētījumiem, ātrāk jauno valūtu pieņem eiro piekritēji.

Puse Latvijas iedzīvotāju (51 %) vecumā no 15 līdz 49 gadiem ir apņēmušies jaunajā gadā kaut ko mainīt savā dzīvē, liecina mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia šā gada decembra sākumā veiktais Latvijas iedzīvotāju pētījums. Savukārt aptuveni trešdaļa no aptaujātajiem (34 %) vēl nebija izlēmuši, vai apņemsies kaut ko mainīt. Savukārt 15 % no iedzīvotājiem, sākot jauno gadu, savā dzīvē nedomā kaut ko izmainīt.

TNS Latvia iekšējo projektu vadītāja Dace Zolberga norāda, ka kaut ko mainīt savā dzīvē jaunajā gadā salīdzinoši biežāk ir apņēmušies gados jauni iedzīvotāji (15 līdz 30 gadi), kā arī iedzīvotāji ar pamata vai vidējo izglītību, pašnodarbinātie, studenti, skolnieki, bezdarbnieki, neprecētie iedzīvotāji un arī iedzīvotāji no ģimenēm, kurās ir 5 un vairāk ģimenes locekļi. Savukārt visu atstāt pa vecam un neko nemainīt, salīdzinoši biežāk plāno iedzīvotāji ar augstāko izglītību, vidzemnieki, precētie iedzīvotāji, iedzīvotāji ar augstiem ģimenes un personīgajiem ienākumiem, kā arī strādnieki un algotie darbinieki.

Visbiežāk iedzīvotāji 2009. gadā ir apņēmušies kaut ko mainīt savā darba dzīvē (20 %) – nodrošināt stabilu darba vietu, atsākt strādāt, saņemt paaugstinājumu u.tml. Tāpat 2009. gadā cilvēki ir apņēmušies mācīties (14 %) – sākt mācīties, cītīgāk mācīties, uzlabot zināšanas, paaugstināt kvalifikāciju, apgūt svešvalodas u.tml. Kamēr katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs vēlas manīt savu attieksmi pret dzīvi (11 %) vai centīsies ar pozitīvu skatu raudzīties nākotnē (11 %).

2015. gadā maksājuma karšu lietošana pieaugusi visas trīs Baltijas valstīs. Karšu izmantošana, maksājot par pirkumiem veikalos, pieaugusi visās iedzīvotāju vecuma grupās, tomēr aktīvākie karšu lietotāji ir iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 34 gadiem, secināts SEB Baltijas mājsaimniecību finanšu apskatā.

Karšu izmantošana, maksājot par pirkumiem, 2015. gadā procentuāli visstraujāk pieaugusi Lietuvā - par 17,5%, ko var skaidrot ar eiro ieviešanu, kas savulaik līdzīgā veidā mainījusi skaidras naudas lietošanas paradumus gan Igaunijā, gan Latvijā. Pērn Latvijā pirkumu ar kartēm skaits pieauga par 17%, savukārt Igaunijā – par 6,5%.

«Neskatoties uz to, ka karšu izmantošanas aktivitāte Lietuvā un Latvijā strauji aug, abas valstis karšu lietošanā joprojām atpaliek no Igaunijas. 2015. gadā Igaunijā ar vienu maksājumu karti vidēji mēnesī tika apmaksāti 12 pirkumi. Latvijas iedzīvotāji ar karti veica vidēji 7 pirkumus mēnesī, savukārt Lietuvas iedzīvotāji – tikai 5 pirkumus. Igaunijā šāda karšu aktivitāte bija attiecīgi 2009. un 2005. gadā. Arī maksājumu karšu skaits uz vienu iedzīvotāju Igaunijā ir 1,4, kas ir augstākais radītājs Baltijā. Latvija uz vienu iedzīvotāju ir 1,2 kartes, bet Lietuvā – 1,17. Vidējais karšu skaits uz vienu iedzīvotāju Eiropā veido 1,54,» skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

2024.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 872 tūkst. iedzīvotāju - par 11,1 tūkstoti mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn samazinājās par 0,6% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,7%, bet migrācijas dēļ palielinājās par 0,1%. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 8,2 tūkstoši remigrantu un 4,4 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā. Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 25,7 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu.

Neskaitot Ukrainas bēgļus, pirmoreiz kopš 1990.gada atbraucēju ir vairāk nekā aizbraucēju - vairāk iedzīvotāju pērn atgriezās Latvijā nekā devās prom.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 14 490 bērni - par 1 464 bērniem jeb 9,2% mazāk nekā 2022.gadā, un par 2 930 jeb 16,8% mazāk nekā 2021.gadā. Dzimstība samazinās arvien straujāk un ir zemākā pēdējo simt gadu laikā.

Vairāk nekā 66% Latvijas iedzīvotājiem, pamatienākumu zaudēšanas gadījumā, draud palikšana bez jebkādiem iztikas līdzekļiem, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā.

Lielai daļai (39%) nav nekādu uzkrājumu, ko izmantot, zaudējot darbu, bet 17% aptaujāto līdzekļu pietiks ne vairāk kā mēnesim.

SEB bankas aptauja visās trīs Baltijas valstīs tika veikta ar mērķi noskaidrot, cik finansiāli aizsargāti jūtas iedzīvotāji. Aptaujas rezultāti liecina, ka visdrošāk jūtas Igaunijas iedzīvotāji – 45% respondentu atbildējuši, ka ir apmierināti ar pašreizējo finanšu situāciju, ņemot vērā ienākumus, izdevumus un parādsaistības. Lietuvā apmierinātību pauduši 24% aptaujāto, savukārt vismazāk apmierināto ar pašreizējo situāciju ir Latvijā – vien 22% iedzīvotāju. Turklāt Latvijā ir visvairāk iedzīvotāju, kas ir neapmierināti ar pašreizējo situāciju – 46%, kamēr Lietuvā tā jūtas 37%, bet Igaunijā - 27%.

Aizvadītajā gadā Latvijas iedzīvotāji brīvdienās visvairāk devušies īsos iekšzemes ceļojumos, liecina Eiropas statistikas biroja Eurostat apkopotie dati. Saskaņā ar tiem, Latvijā reģistrēta augstākā īsu brīvdienu ceļojumu proporcija Eiropas Savienībā (ES).

Kopumā Latvijas iedzīvotāji 2010. gadā devušies 4,1 miljonā brīvdienu ceļojumu, no tiem iekšzemes ceļojumi veidojuši 3,28 miljonus, bet ārzemju ceļojumi 834 tūkstošus.

No visiem brīvdienu ceļojumiem 73% bijuši īsi iekšzemes ceļojumi, 7% - gari iekšzemes ceļojumi, 7% - īsi ārzemju ceļojumi un 13% - gari ārzemju ceļojumi.

Lielākā īsu iekšzemes brīvdienu ceļojumu proporcija ES bijusi Latvijā (73%), Somijā (70%), Dānijā (67%), Spānijā (65%), Bulgārijā un Portugālē (abās 64%).

Lietuvas iedzīvotāji kopumā devušies 3,2 miljonos ceļojumu, no kuriem 54% bijuši īsi iekšzemes ceļojumi, 12% - gari iekšzemes ceļojumi, 13% - īsi ārzemju ceļojumi un 21% - gari ārzemju ceļojumi.

Pirmo reizi kopš 2013. gada Latvijas iedzīvotāju mājsaimniecību finansiālās situācijas pašvērtējums sasniedzis augstāko rezultātu, kad pozitīvo atbilžu intensitāte pārsniedz negatīvās.

Saskaņā ar "Swedbank" veiktās aptaujas datiem trešā daļa Latvijas iedzīvotāju, salīdzinot ar pagājušo gadu, jūt mājsaimniecības finansiālās situācijas uzlabošanos: 27% aptaujāto piedzīvojuši nelielus, bet 4% – ievērojamus uzlabojumus.

Vienlaikus 43% norādījuši, ka viņu mājsaimniecības finanšu situācija gada laikā nav mainījusies. Kopumā iedzīvotāji atzīst, ka viņu ikmēneša ienākumi lēnām, bet stabili palielinās, taču vislielāko negatīvo ietekmi uz kopējo budžetu atstāj tēriņu pieaugums pārtikas iegādei. Raugoties uz nākamo gadu, optimisma rekordi nav novērojami.

Salīdzinoši biežāk finanšu situācijas uzlabojumus mājsaimniecībā izjūt iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 24 gadiem: 39% aptaujāto šajā vecuma grupā tā ir nedaudz uzlabojusies, bet 9% jūt ievērojamus uzlabojumus. Vismazāk uzlabojumu un biežāku finanšu situācijas pasliktināšanos izjūt pirmspensijas vecuma cilvēki 55–63 gadu vecuma grupā, kur tikai aptuveni piektā daļa šogad izjutuši nelielus uzlabojumus. Kopumā vairāk uzlabojumu mājsaimniecības budžetā jūt cilvēki ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem, bet cilvēki ar zemiem ienākumiem, gluži pretēji, biežāk atzīst, ka viņu mājsaimniecības finansiālā situācija šogad ir vēl vairāk pasliktinājusies. “Ja iepriekšējos gados identiska iedzīvotāju aptauja sniedza pozitīvo atbilžu skaitu, kam pretim līdztekus bija teju tāds pats negatīvo pretspēks, tad šogad jūtam, ka pozitīvo un neitrālo vērtējumu apmērs ir lielāks un kopā atsver vērtējumus par finanšu situācijas pasliktināšanos, radot pozitīvu kopējo bilanci.

72% respondentu Latvijā, 57% Lietuvā un 73% Igaunijā atzīst, ka pārtiku pašlaik internetā nepērk. Eiropas Savienībā šis īpatsvars ir 53%.

Tikai 4% Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā pārtikas produktus ir sākuši iegādāties internetā biežāk, nekā iepriekš, liecina starptautiskās informācijas un mērījumu kompānijas Nielsen veiktais pētījums par tehnoloģiju ietekmi uz mazumtirdzniecības sektoru un patērētāju attieksmi pret pārtikas preču un citu ikdienas pirkumu iegādi tiešsaistē.

Lielākais īpatsvars patērētāju, kas vēlētos pirkt pārtikas preces un citas ikdienā nepieciešamās lietas internetā, ir Āzijas un Klusā okeāna reģionā – 60%. Vienlaikus 61% respondentu pasaulē atzīst, ka došanās uz veikalu ir patīkama un nevēlas no tās atteikties.

Daudz biežāk norēķini un iepirkšanās notiek interneta vidē: maksājumi tiek veikti internetbankā, bet visdažādākās biļetes rezervētas un pirktas internetā tiešsaistē. Kā norādīts Centrālās statistikas pārvaldes ikgadējā apskatā par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošanu Latvijas mājsaimniecībā, pērn iedzīvotāji visbiežāk internetā iegādājās apģērbus, apavus un sporta preces (46%), pasākumu biļetes (35%), mājsaimniecības preces (34%), elektroniku (29 %) un brīvdienu naktsmītnes (24%). No visiem iedzīvotājiem, kuri veikuši pirkumus internetā pēdējā gada laikā, 81 % iepirkās Latvijas interneta veikalos, 46 % – citās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētos interneta veikalos, bet 40 % – pārējo pasaules valstu interneta veikalos.

Aizvadītajos divos gados nav notikušas krasas izmaiņas pirkumu struktūrā. Izņēmums ir pārtikas un ikdienas lietošanas preču iegāde, kas strauju lēcienu piedzīvoja 2015. gadā, kad pirkumu skaits, salīdzinot ar 2014. gadu, trīskāršojās. Pašlaik tas jau ir kļuvis par zināmu «modes kliedzienu», jo arī pērn pārtikas un sadzīves preču piegāde tiešsaistē turpināja pieaugt. Vairums šo klientu izmanto iespēju iegādāties produktus ar piegādi uz mājām, jo tas ir ērti, kā arī tiek ietaupīts laiks un nauda. Savukārt daļai klientu tā ir dzīves nepieciešamība – veci cilvēki, cilvēki ar īpašām vajadzībām, kā arī māmiņas ar maziem bērniem. Tā kā pasūtījumus var veikt arī no ārzemēm, tad šo iespēju izmanto arī cilvēki, kas devušies peļņā ārpus Latvijas, bet vēlas apgādāt mājās palikušos radiniekus ar nepieciešamajām precēm. Otra pakalpojumu kategorija, ka piedzīvo vērienīgu pieaugumu, ir brīvdienu naktsmītņu iegāde internetā. Tas liecina, ka parādās vēlme un arī finansiālās iespējas apceļojot Latviju.

Latvija Pasaules Bankas (World Bank) veidotajā biznesam draudzīgo valstu sarakstā šogad nokritusies līdz 29. vietai, tādējādi esot vismazāk biznesam draudzīgā valsts Baltijas valstu reģionā.

Pasaules Bankas veidotajā biznesam draudzīgo valstu sarakstā apkopota informācija par 181 valsti, balstoties uz 10 pazīmēm, ieskaitot tādus faktorus kā uzņēmējdarbības uzsākšanu, nodokļu slogu, eksporta iespējas u.c.

30 uzņēmējdarbībai labvēlīgākās valstis:

1. Singapūra

2. Jaunzēlande

3. Asv

4. Honkonga, Ķīna

5. Dānija

6. Lielbritānija

7. Īrija

8. Kanāda

9. Austrālija

10. Norvēģija

11. Īslande

12. Japāna

13. Taizeme

14. Somija

15. Gruzija

16. Saūda Arābija

17. Zviedrija

18. Bahreina

19. Beļģija

20. Malaizija

21. Šveice

22. Igaunija

23. Koreja

24. Maurīcija

Veikalu tīklā "Mego" martā apmeklētāju skaits ievērojami krities, bet pieaugusi pirkuma vidējā summa. Ņemot vērā situāciju, sākot no 16.aprīļa, spēkā stāsies izmaiņas "Mego" lojalitātes kartes sistēmā.

Vienlaikus veikalu tīklā novērotas izmaiņas arī apmeklētāju attieksmē pret veikala darbiniekiem.

Salīdzinājumā ar 2020.gada februāri vidējā pirkuma summa "Mego" veikalu tīklā palielinājusies par 16%.

Sākotnēji, kad PVO izsludināja pandēmiju, pieaugums novērots arī apmeklētāju skaitā, taču šobrīd situācija ir cita – cilvēki uz veikalu dodas retāk, taču pērk vairāk.

Nedaudz pieaudzis klientu skaits, kas izvēlas apmeklēt "Mego" diennakts veikalus vēlās vakara stundās. Līdz šim nakts laikā cilvēki visbiežāk iegādājās dažādas pirmās nepieciešamības preces, taču tagad, krīzes situācijas apstākļos, pircēji iegādājas pilnvērtīgu produktu klāstu ilgtermiņam.

Latvijas iedzīvotāji Ziemassvētkos vēlas saņemt dārgas un izsmalcinātas dāvanas, taču paši saviem tuviniekiem un draugiem paredzējuši dāvināt ko nelielu vai paša darinātu, liecina Tirdzniecības centra Mols veiktā iedzīvotāju aptauja par Ziemassvētku dāvanu izvēli.

Pētījumā Latvijas iedzīvotāju Ziemassvētku vēlmes 2008. gadā tika aptaujāti gandrīz 1 000 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Lai noskaidrotu iedzīvotāju Ziemassvētku vēlmes, respondentiem tika uzdoti divi galvenie jautājumi – "Kādu dāvanu vēlētos saņemt Ziemassvētkos?" un "Ko plāno dāvināt tuvākajam draugam šajos Ziemassvētkos?".

Pētījuma rezultāti rāda, ka 24% jeb lielākā daļa aptaujāto vīriešu Ziemassvētkos vēlas saņemt audio un video tehniku, datortehniku vai mobilos tālruņus. Savukārt lielākā daļa jeb 26% sieviešu vēlas saņemt dāvanu karti no kādā veikala vai tirdzniecības centra, kas liecina, ka sievietes ir praktiskākas, jo vēlas pašas izlemt kas viņām būtu noderīgāks. Arī vīrieši neatteiktos no dāvanu kartes, ko uzrāda pētījuma rezultāts – tās izvēlas 19% vīriešu. 25% sievietes priecātos par kosmētiku, skaistumkopšanas precēm un parfimēriju Ziemassvētku dāvanu maisā. Kopējais atbilžu skaits parāda, ka 29% gadījumu, respondenti izvēlētos citu dāvanas variantu, salīdzinoši dārgāku. Atbildēs norādītas tādas lietas kā nauda, atvaļinājums ārzemēs, automašīna, māja un dzīvoklis.

Iepirkšanās internetā Latvijā ik gadu kļūst arvien populārāka, un jau šobrīd 89% iedzīvotāju internetā iepērkas vismaz reizi gadā, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījuma dati.

No tiem vairāk nekā trešdaļa (39%) internetā iepērkas vismaz reizi mēnesī, kas ir uz pusi vairāk nekā pirms pieciem gadiem. Kā galvenās priekšrocības pirkumiem internetā iedzīvotāji uzskata iespēju iepirkties jebkurā sev vēlamā laikā (69%), turklāt neizejot no mājām (61%). Gandrīz tikpat pievilcīgas pircējiem šķiet interneta veikalu cenas (59%) un iespēja ērti salīdzināt dažādu veikalu piedāvājumus (56%). Taču iedzīvotāji atzīst, ka internetā pirkumus veiktu vēl biežāk, ja būtu pieejams plašāks preču sortiments (44%), īpaši pārtikas izvēlē.

Aptaujas dati rāda, ka lielākā daļa (57%) Latvijas iedzīvotāju vienlīdz bieži iepērkas kā Latvijas, tā ārzemju internetveikalos. Savukārt trešdaļa jeb 27% iedzīvotāju parasti iepērkas tieši Latvijas internetveikalos. Visbiežāk internetā iepērkas iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem.