Pašvaldībām turpmāk tiks dota iespēja ierosināt un noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai attiecīgās pašvaldības teritorijā vai tās daļā.

Saeima otrajā lasījumā izskatījusi un akceptējusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto likumprojektu par grozījumiem Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā, kurā noteikta pašvaldību iespēja noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

Likuma grozījumu projektā noteikts, ka pašvaldība pēc savas iniciatīvas vai uz personas priekšlikuma pamata ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem var noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai attiecīgajā administratīvajā teritorijā vai tās daļā.

«Zemkopības ministrijas izstrādātie grozījumi dos iespēju jebkurai no pašvaldībām noteikt aizliegumu savā teritorijā audzēt ģenētiski modificētos kultūraugus, ja kaut vai tikai viens pagasta iedzīvotājs šādu iesniegumu iesniegs un pašvaldība nesaņems iebildumus no saviem lauksaimniekiem. Ja šo iespēju izmantos pilnīgi visas Latvijas pašvaldības, tad visa Latvijas teritorija iegūs ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas aizlieguma zonas statusu,» skaidro ZM Pārtikas departamenta direktore Arlita Sedmale.

Latvija un Grieķija iegūst tiesības neuzņemt savā teritorijā ASV uzņēmuma Monsanto ģenētiski modificēto kukurūzu, vēsta aģentūra Reuters.

Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) martā apstiprinātajām regulām atsevišķas valstis var pieprasīt, lai tās netiek iekļautas kompāniju pieteikumos ģenētiski modificēto kultūraugu atļaujas iegūšanai.

Ģenētiski modificētie kultūraugi tiek plaši audzēti Amerikās un Āzijā, bet Eiropā vienīgā audzētā šķirne ir Monsanto pret kaitēkļiem noturīgā MON810 kukurūza, turklāt ES valda atšķirīga nostāja pret ģenētiski modificētiem kultūraugiem.

Francija un Vācija iebilst pret ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu, savukārt Lielbritānija atbalsta, bet Skotijas valdība - neatbalsta.

ES jaunās regulas ir izraisījušas neapmierinātību ģenētiski modificēto augu industrijā un ASV, kas vēlas, lai Eiropa pilnībā atver savas durvis ASV ģenētiski modificētajiem augiem, un gribētu iekļaut šādu punktu topošajā ES un ASV brīvās tirdzniecības likumā.

Patlaban ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas ierobežojumus savā teritorijā noteikuši 104 novadi no 110, pieci novadi nav noteikuši aizliegumu, savukārt Salaspils novads publicējis nodomu par aizliegumu, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijas pārstāvji.

Tā kā daudzās pašvaldībās patlaban beidzas iepriekšējie lēmumi par aizliegumu audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus, tad 17 novadi ir informējuši Zemkopības ministriju par nodomu uzturēt spēkā aizliegumu audzēt minētos kultūraugus.

Aizliegums ir spēkā Raunas, Krimuldas, Vecumnieku, Salas, Carnikavas, Viļakas, Vaives, Jēkabpils, Kandavas, Ikšķiles, Iecavas, Alūksnes, Priekules, Ilūkstes, Mālpils, Auces, Tērvetes novadā.

Savukārt līdz šim aizliegums audzēt ģenētiski modificētos kultūraugus vēl nav noteikts Engures, Babītes, Mārupes, Strenču un Saulkrastu novadā.

Kā ziņots, Jaunpils novada pašvaldība 4.aprīlī izsludinājusi sabiedrisko apspriešanu par nodomu noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai pašvaldības administratīvajā teritorijā, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.

Rimi Latvia paziņojusi, ka savu veikalu plauktos vairs netirgos pārtikas produktus, kas satur ģenētiski modificētus organismus (ĢMO). Savukārt Maxima Latvija pārstāve Viktorija Gulbe, gan Stockmann pārstāvis Juris Prančs Db.lv norādīja, ka šo veikalu sortimentā nav ĢMO saturošu produktu, un tos netiek plānots ieviest. «Tādu produktu tirdzniecību mēs neatbalstām, un par mūsu mērķi ir uzstādīts, lai arī turpmāk mūsu veikala sortimentā nebūtu ĢMO saturošas pārtikas,» pauda J. Prančs.

Rimi Latvia atteikusies no augu eļļas tirgošanas, kas ražota no ĢMO saturošām izejvielām - trīs dažāda tilpuma pudelēs tirgoto Virtuosso eļļu. Tā tiks aizstāta ar vienu Virtuosso eļļu viena litra pudelē, un šai eļļai būs jauna receptūra.

Lēmumu atteikties no eļļas, kuras ražošanā izmantota ĢMO izejviela, Rimi pieņēma jau pagājušā gada nogalē, uzsākot pakāpenisku pāreju no esošās eļļas tirdzniecības uz jauna produkta ieviešanu. Jaunā eļļa bez ĢMO veikalu plauktos būs šovasar, skaidrots Rimi Latvia paziņojumā.

Šobrīd lielāko Rimi veikalu sortimentā ir vairāk nekā 40 tūkst. produktu vienību, un arī līdz šim produktu skaits, kas satur ĢMO vai ir ražoti no ĢMO saturošām izejvielām, bijis neliels - tie bija četri produkti: zivju barība un trīs veidu augu eļļas, norādīts kompānijas paziņojumā.

Valdība turpmāk varēs aizliegt vai ierobežot audzēt konkrētu ģenētiski modificētu kultūraugu visā valstī vai atsevišķā teritorijā. To paredz grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā, ko otrdien, 19.maijā, pirmajā lasījumā atbalstīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Šādus aizliegumus vai ierobežojumus varēs noteikt Eiropas Savienībā (ES) atļautu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai, ņemot vērā iemeslus, kas saistīti ar vides vai lauksaimniecības politikas mērķiem. Šādu ierobežojumu iemesli, kā to paredz likumprojekts, varēs būt, piemēram, pilsētas un valsts zemes plānojums, zemes izmantojums, sociālekonomiskā ietekme, līdzāspastāvēšana un sabiedrības nostāja, informē Saeimas Preses dienests.

Patlaban Ministru kabinets var noteikt aizliegumus vai ierobežojumus ES atļautu ģenētiski modificēto organismu audzēšanai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, lai netiktu apdraudēta konkrētās teritorijas bioloģiskā daudzveidība.

Priekules, Dundagas, Jēkabpils un Atašienes novadi izrādījuši iniciatīvu zonu pasludināšanā, kurās nebūs iespējams audzēt ģenētiski modificētos kultūraugus.

Tāda informācija izskanēja Vides ministrijā notiekošajā seminārā par ģenētiski modificēto organismu brīvo zonu izveidi Latvijā. Pašlaik Eiropas Savienības likumdošana neparedz iespēju, ka kāda dalībvalsts varētu sevi pilnībā pasludināt par ģenētiski modificēto kultūraugu (ĢMK) brīvo zonu, toties Latvijas likumdošana kopš šī gada 23. jūlija paredz, ka to var darīt atsevišķas pašvaldības. «Ja Latvija arī turpmāk grib sevi pozicionēt kā bioloģiskās lauksaimniecības zemi, par ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO) ir jāaizmirst, jo tie vairāk attiecas uz lauksaimniecības lielražotājvalstīm,» teica vides ministrs Raimonds Vējonis. Tomēr, lai arī Latvijā pašlaik nekur oficiāli netiek audzēti ģenētiski modificēti kultūraugi, kārdinājums tos ieviest īpaši ekonomiski spiedīgos apstākļos varētu būt ļoti liels, jo ĢMK ir ļoti spēcīgi lobiji pasaules lielāko «zaļās gēnu tehnoloģijas» jomā strādājošo uzņēmumu vidū, izskanēja seminārā. Db.lv 28.augustā jau rakstīja, ka, piemēram, ķīmijas koncerns BASF iecerējis tuvākajos gados kāpināt savu apgrozījumu līdz 1 miljardam eiro tieši uz ĢMO bāzes, jo ģenētiski modificētajiem kultūraugiem paredz lielu noietu.

Platība, kas apsēta ar ģenētiski modificētiem kultūraugiem, pagājušajā gadā palielinājusies par 10% līdz 148 miljoniem hektāru, kas atbilst aptuveni 10% no pasaules kopējās aramzemes platības, vēsta Financial Times.

Pieaugums bijis otrs lielākais, kāds reģistrēts kopš ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanas komerciāliem nolūkiem uzsākšanas 1996.gadā.

Saskaņā ar organizācijas ISAAA datiem pagājušajā gadā ģenētiski modificētus kultūraugus sējuši 15,4 miljoni lauksaimnieku 29 valstīs.

Desmit valstīs ar šādiem augiem bijusi apsēta platība, kas ir lielāka nekā viens miljons hektāru, bet līderes ir: ASV - 66,8 miljoni hektāru, Brazīlija - 25,4 miljoni hektāru, un Argentīna - 22,9 miljoni hektāru.

Visstraujāk ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšana palielinājusies Brazīlijā.

Daļa Latvijas pašvaldību ĢMO aizlieguma noteikšanu joprojām uzskata par lozungu lēmumu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ierobežojumus audzēt ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) kultūraugus pašvaldības var noteikt pēc savas iniciatīvas vai uz personas priekšlikuma pamata, izdodot pašvaldības saistošos noteikumus un nosakot aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai attiecīgajā administratīvajā teritorijā vai tās daļā.

Šobrīd lielākā daļa Latvijas pašvaldību aizliegušas savās teritorijās audzēt ĢMO kultūraugus. «Pamatojoties uz Ģenētiski modificēto organismu aprites likumu, pašvaldība, ievērojot sociālekonomiskos, klimatiskos vai vides apstākļus vai izvērtējot lauksaimnieciskās darbības metodes, pēc savas iniciatīvas vai uz personas priekšlikuma pamata ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem var noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai attiecīgajā administratīvajā teritorijā vai tās daļā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izvērtē šādus saistošos noteikumus un sniedz atzinumus atbilstoši likuma Par pašvaldībām regulējumam. Nekādu uzskaiti, kādās teritorijās šādi aizliegumi ir noteikti, VARAM neveic,» informē ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāve Laura Jansone. Vēlāk, precizējot sniegto informāciju, VARAM pārstāve norāda, ka ir šādas pašvaldības, kas nav nekad noteikušas ĢMO aizliegumu, – Babītes, Engures, Mārupes, Saulkrastu, Strenču novadi.

Pilots kosmosā, vertikālais lauksaimnieks un ķermeņa daļu ražotājs ir tikai daži no amatiem, kuri 20 gadu laikā varētu kļūt aktuāli, uzskata eksperti Lielbritānijā.

Pētnieku grupa Fast Future analizējusi nākotnes tendences, piemēram, iedzīvotāju skaita pieaugumu un klimata pārmaiņas, kuras skatītas saistībā ar attīstību zinātnes un tehnoloģiju jomā. Tā rezultātā izveidots 20 potenciālo nākotnes amatu saraksts.

Pētījumā secināts, ka digitālā revolūcija turpinās uzņemt apgriezienus, kā rezultātā pastiprināsies vajadzība pēc virtuālās vides darbiniekiem, piemēram, virtuālajiem juristiem. Vēl viena sfēra, kas kļūs īpaši aktuāla, būs vides aizsardzība, kā rezultātā būs nepieciešami, piemēram, klimata pārmaiņu speciālisti un vertikālie lauksaimnieki, kas pārtiku audzēs debeskrāpjos pilsētās. Aktuāla būs arī sabiedrības novecošanās problēma, tādēļ aktuāli amati būs atmiņas palielināšanas ķirurgs un ķermeņa daļu ražotājs. Šo darbinieku pienākums būs rūpēties par vecākās sabiedrības daļas dzīves kvalitāti, jo cilvēku vecums arvien pieaugs.

ASV Pārtikas un medikamentu uzraugs patlaban nopietni apsver, vai atļaut gēnu inženierijas rezultātā izaudzēta laša tirdzniecību, raksta New York Times.

Ģenētiski modificēto lašu audzētājs AquaBounty Technologies jau desmit gadus cenšas iegūt atļauju šīs zivs, kas gēnu inženierijas rezultātā ir aptuveni divas reizes lielāks nekā dabīgais lasis, tirdzniecībai.

Tagad kompānija pārtikas tirgus uzraugiem iesniegusi gandrīz visu, ja ne pat visu, informāciju par ģenētiski radīto lasi, lai varētu pārbaudīt, vai šos lašus ir droši ēst, vai uzturvielas tajos ir līdzvērtīgas dabīgajam lasim un vides drošību, šo zivi ražojot masveidā.

Ja šādā veidā audzēta laša tirdzniecība tiks apstiprināta, tam pretosies gan patērētāju grupas, gan vides aizstāvji. Pat Pārtikas un medikamentu administrācijas vidū valda šaubas par to, vai, šādam produktam nonākot tirgū, nebūtu nepieciešama speciāla etiķete, kas informē patērētāju, ka konkrētais produkts ir ģenētiski modificēts. Produktiem, kas satur ģenētiski modificētus augus, uz iepakojuma šāda informācija netiek drukāta.

Reaģējot uz Eiropas Komisijas (EK) plāniem atļaut ģenētiski modificētas kukurūzas šķirnes audzēšanu, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valde aicina atbildīgās Latvijas valsts institūcijas ieviest vēl stingrāku ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) kontroli lopbarībā un citās lauksaimniecības izejvielās.

Kā norāda LLKA valdes loceklis un LPKS „Durbes grauds” valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča, ģenētiski modificētu augu audzēšana nav pieļaujama vairāku iemeslu dēļ.

«Pirmkārt, mani un arī citus lauksaimniekus satrauc tas, ka ĢMO nav līdz galam izpētīti, un arī esošie pētījumi par to ietekmi uz cilvēka organismu ir ļoti pretrunīgi. Otrkārt, būsim godīgi, ĢMO atļaušana tos, kuri audzēs drošus un ar ĢMO nepiesārņotus augus, nostādīs nevienlīdzīgas konkurences situācijā. Sanāk, ka mēs ēdīsim no Eiropas nākušu, ar ĢMO piesārņotu pārtiku, kamēr paši audzēsim drošu. Vienīgais pozitīvais aspekts, kuru saredzu šai ziņai par Eiropas plāniem atļaut ĢMO – patērētājs varbūt beidzot sāks daudz vairāk dot priekšroku vietējām, ar ĢMO nepiesārņotām pārtikas precēm!» saka Bēča.

Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padomi vadīs zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, bet vietniece būs Vides ministrijas Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste.

To šodien lēma valdība, apstiprinot Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu „Par Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padomes sastāvu”. Padome ir MK izveidota konsultatīva institūcija, kuras mērķis ir koordinēt nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas politikas izstrādi. Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padome veicinās sadarbību starp institūcijām, kas kontrolē un uzrauga ģenētiski modificēto organismu apriti, un zinātniskajām institūcijām, kas veic pētījumus šajā jomā. Tāpat arī Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padomes darbība sekmēs ar ģenētiski modificēto organismu apriti saistītās valsts politikas īstenošanā iesaistīto institūciju sadarbību un valsts politikas instrumentu pilnveidošanu.

Domājot par nākotni, kad cilvēku kļūs arvien vairāk un vairāk un ir jāmeklē risinājumi, kā pabarot trešās pasaules valstis, ĢMO ir risinājums, intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka uztura speciāliste un bloga ksenijakomente.lv autore Ksenija Andrijanova. Pēc viņas domām, drausmīgākais, ko varēja izdarīt no sabiedrisko attiecību viedokļa, bija nosaukt šos produktus par ģenētiski modificētiem.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kuri uztura stereotipi jūs pašu visvairāk kaitina?

Globāli mani visvairāk kaitina attieksme pret ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO). Ja papētīsim, kāda ir attieksme pret ĢMO pasaulē un Latvijā, redzēsim, ka pie mums vēstules pret ĢMO rakstīja vairāki tūkstoši, bet tepat blakus Igaunijā – daži simti. Arī Vācijā un Anglijā nav tik lielas bailes. Protams, skeptiķi ir visur, bet atšķiras mērogs. Ja pateiksi latvietim, ka ĢMO ir nekaitīgs, viņš uzreiz tevi norakstīs kā oponentu, domās, ka esi muļķis, neko nesaproti un nav jēgas runāt tālāk. Tas ir gandrīz tāpat, kā pateikt kaut ko pilnīgi neētisku, šausmīgu.

Biogāze no jūras un augstvērtīgi raugi no mežiem – tādi ir zilās ekonomikas (Blue Economy) teorētiķa Guntera Pauli (Gunter Pauli) ieteikumi Latvijai, kā vietējos resursus izmantot maksimālas pievienotās vērtības radīšanai.

Rīgā profesors G. Pauli viesojās Lielās talkas desmit gadu jubilejas svinībās un uzstājās ar lekciju pie Valsts prezidenta.

Kāpēc jūs esat radījis nošķīrumu starp savu zilo ekonomiku un plaši pazīstamo zaļo ekonomiku, lai gan ekoloģiskie mērķi jau tām ir vienādi?

Par zaļo ekonomiku esmu cīnījies 30 gadus. Šajos gados esmu sapratis, ka viss, kas ir labi jums un kas ir labi videi, ir dārgi, tāpēc tas dabiski iznāk arī domāts bagātniekiem. Nepārprotiet – es neesmu pret zaļo ekonomiku. Es esmu par to. Tomēr mums ir jāprot rīkoties labāk, nekā mēs zaļās ekonomikas kontekstā darām šodien. Zilās ekonomikas pamatā ir nostāja, ka ir jāizmanto tas, kas mums ir, un ar mērķi no tā radīt maksimāli lielu vērtību. Un mums tiešām ir, kur piestrādāt, lai radītu lielāku vērtību.

Eiropas Komisijai ir jāatsauc izsniegtā atļauja lietot pārtikā un dzīvnieku barībā ģenētiski modificētās kukurūzas šķirni NK603xT25, kas ir noturīga pret glifosāta herbicīdiem, norādījuši Eiropas Parlamenta (EP) deputāti trešdien pieņemtajā rezolūcijā, informē EP preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.

EP deputāti uzsver, ka Pasaules veselības organizācija glifosātu klasificējusi «varbūtēji kancerogēnu», un mudina Komisiju pārtraukt izsniegt atļaujas ģenētiski modificētām sugām, kamēr nav uzlabota ES atļauju izsniegšanas procedūra.

Eiropas Parlaments norāda, ka, neraugoties uz tā paustajām bažām par ES ģenētiski modificētās pārtikas un barības autorizēšanas procedūras nepilnībām, Komisija 4.decembrī ir atļāvusi lietot kukurūzu NK603xT25 pārtikā un dzīvnieku barībā.

EP deputāti rezolūcijā min, ka Pasaules Veselības organizācijas vēža izpētes aģentūra šā gada martā norādījusi, ka glifosāta herbicīdi, pret kuriem NK603xT25 kukurūza ir noturīga, ir «varbūtēji kancerogēni» cilvēkiem.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) konstatējis ģenētiski modificētu soju Polijas uzņēmuma SBP PASZE SP.Z.O.O. ražotā dzīvnieku barībā, kas paredzēta bioloģiski turētu dējējvistu ēdināšanai.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, bioloģiski turētu dzīvnieku ēdināšanai paredzētas dzīvnieku barības ražošanā nedrīkst būt izmantoti ģenētiski modificēti organismi, informē PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

Ja šī dzīvnieku barība būtu paredzēta ne bioloģiski turētu putnu barošanai, tad ģenētiski modificētas sojas klātbūtne barībā būtu pieļaujama. Latvijā no Polijas ievests neliels daudzums – 275 kg neatbilstošās dzīvnieku barības un to iegādājusies viena no Latvijas bioloģiskajām putnkopības saimniecībām, kas nodarbojas ar bioloģiski ražotu olu iegūšanu. Šīs saimniecības saražoto olu marķējumā turpmāk nedrīkst būt norāde, ka olas ražotas bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumā.

Eiropas Parlaments trešdien noraidīja likumprojektu, kas mainītu pašreizējo ģenētiski modificētas pārtikas vai barības pārdošanas un lietošanas regulējumu un ļautu ES dalībvalstīm savās teritorijās ierobežot vai aizliegt ES līmenī atļautas ĢMO pārtikas un barības pārdošanu un lietošanu, informē EP.

EP deputāti pauduši bažas, ka šis tiesību akts varētu nebūt īstenojams praksē vai arī novest pie robežkontroles atjaunošanas starp dalībvalstīm. Viņi aicina Komisiju izstrādāt jaunu priekšlikumu.

«Šīsdienas balsojums ir nepārprotams signāls Eiropas Komisijai. Ja šis priekšlikums būtu kļuvis par tiesību aktu, tā darbotos pretī visam, ko mēs esam sasnieguši attiecībā uz vienoto tirgu un muitas savienību,» teica EP Vides komitejas priekšsēdētājs Džovanni La Via (EPP, Itālija), kura ieteikums noraidīt priekšlikumu tika pieņemts ar 577 balsīm par, 75 pret un 38 atturoties.

Eiropas Komisija otrdien devusi atļauju audzēt ģenētiski modificētu kartupeļus Eiropā, ziņo Telegraph.

Eiropas Komisija arī devusi atļauju trīs ģenētiski modificētu kukurūzas produktu tirdzniecībai Eiropā, taču ne to audzēšanai.

Līdz šim Eiropas Savienībā tika atļauts audzēt tikai ģenētiski modificētu kukurūzu, kas tika apstiprināta 1998.gadā.

Telegraph norāda, ka Eiropas Komisija atļāvusi Eiropā audzēt Vācijas ķīmijas kompānijas BASF izstrādāto kartupeļu šķirni Amflora. Jāatzīmē, ka Eiropas Komisija savā paziņojumā uzsver, ka Amflora kartupeļu šķirne tiks audzēta tikai rūpnieciskai lietošanai, tostarp dzīvnieku barībai, nevis cilvēku patēriņam.

Eiropas Parlamenta zaļo partija pauda šoku par Eiropas Komisijas lēmumu. Savukārt Itālijas Lauksaimniecības ministrija savā paziņojumā pauda nosodījumu par Eiropas Komisijas pieņemto lēmumu. «Mēs esam pret Eiropas Komisijas lēmumu atļaut ģenētiski modificētu kartupeļu audzēšanu. Mēs ne tikai esam pret šo lēmumu, bet mēs vēlamies uzsvērt, ka nepieļausim apdraudēt dalībvalsts suverenitāti šajā jautājumā. No mūsu puses mēs turpināsim aizsargāt tradicionālo lauksaimniecību un pilsoņu veselību.»

Vācijas ķīmijas un farmācijas kompānija Bayer pirmdien paziņoja, ka pēc vērienīgās ASV lauksaimniecības uzņēmuma Monsanto pārņemšanas Eiropā neieviesīs ģenētiski modificētas kultūras.

«Mēs nepārņemam Monsanto, lai Eiropā izveidotu ģenētiski modificētu kultūru ražotnes,» intervijā laikrakstam Sueddeutsche Zeitung norāda Bayer vadītājs Verners Baumans.

«Daži cilvēki uzskata, ka mums tas būtu vieglāk nekā Monsanto, ņemot vērā mūsu reputāciju,» sacīja Baumans. «Ja politiķi un sabiedrība Eiropā nevēlas ģenētiski modificētas sēklas, tad mēs to pieņemam, lai arī mums šajā jautājumā ir pretējs viedoklis.»

Monsanto pārņemšanas darījuma summa veidos 66 miljardus dolāru (58,8 miljardus eiro), tam kļūstot par visu laiku lielāko pārņemšanas darījumu, kādu īstenojusi Vācijas kompānija.

Ceturtdien, 8.maijā, norisinājās ģenētiski augstvērtīga jeb pārākās pakāpes priežu meža stādīšana SIA Rīgas meži Gaujas mežniecības Garkalnes iecirkņa 30. kvartālā 1,2 hektāru platībā. Šāda audze Pierīgas mežos stādīta pirmo reizi, informēja SIA Rīgas meži Mežsaimniecības daļas meža atjaunošanas galvenā speciāliste Anda Vilciņa.

Ģenētiski augstvērtīgie priežu stādi iegūti ilggadējas selekcijas rezultātā. 2005.gadā Rīgas mežu kokaudzētavā Norupe Latvijas valsts Mežzinātnes institūta Silava vadošā pētnieka Imanta Silava vadībā tika ierīkota augstākās pakāpes priežu sēklu plantācija 5 hektāru platībā.

Plantācija toreiz tika veidota no trim labākajām Latvijas priežu populācijām - Misas, Smiltenes un Baldones (Zvirgzdes). Plantācijas ierīkošanā pirmo reizi Latvijas meža selekcijas vēsturē izmantoti otrās paaudzes ģenētiski augstvērtīgāko priežu pēcnācēji.

2012.gadā no plantācijas tika iegūta pirmā sēklu raža, savukārt pērn kokaudzētavā Norupe no šīm sēklām izaudzēti pirmie 10 000 ietvarstādi. Gandrīz puse no tiem - 4 200 - šodien tika iestādīti augsnē sagatavotās vagās.

Valdība šodien apstiprinājusi noteikumu projektu, kas nosaka valsts nodevas apmēru par ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) riska novērtējuma atzinuma sagatavošanu un tās samaksas kārtību.

Zemkopības ministrijas izstrādātais noteikumu projekts paredz valsts nodevas apmēru par riska novērtējuma atzinuma sagatavošanu par ĢMO ierobežotu izmantošanu laboratorijās, ĢMO izmēģinājuma lauku izveidi, ĢM kultūraugu audzēšanu un arī ĢMO produktu tirdzniecību. Paredzēts, ka par ģenētiski modificētu organismu ierobežotu izmantošanu laboratorijās būs jāmaksā 1083 Ls, par ģenētiski modificētu organismu izmēģinājuma lauku izveidi - 1513 Ls, bet par ģenētiski modificētu produktu tirdzniecību - 2438 Ls. Tāpat noteikumi nosaka valsts nodevas samaksas kārtību - tā būs jāsamaksā pirms attiecīgā riska novērtējuma atzinuma sagatavošanas.

Ar kampaņu Turies pie karotītēm! Iedzīvotāji tiek aicināti izvēlēties kvalitatīvu, Latvijā ražotu produkciju, kas marķēta ar Zaļās un Bordo karotītes kvalitātes zīmēm, kā arī pievērst uzmanību informācijai, kas norādīta uz produktu etiķetēm, informē Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF).

Federācijas aptauja Pārtikas kvalitātes zīmes Latvijā, kas veikta, gatavojoties kampaņai, liecina, ka Zaļā karotīte ir atpazīstamākā no pārtikas produktu kvalitātes zīmēm Latvijā, un arī tās jaunāko māsu – Bordo karotīti – atpazīst gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju.

Aptauja liecina, ka pārtikas izvēlē galvenais kritērijs iedzīvotājiem joprojām ir cena (79%), taču 71% aptaujāto uzsvēruši arī kvalitātes nozīmi. Kā sava veida iepirkšanās ceļvedis pārtikas iegādē iedzīvotājiem kalpo kvalitātes zīmes uz iepakojuma – 74% aptaujāto tām pievērš uzmanību, sevišķi, ja tiek lemts par kāda jauna produkta iegādi.

Argentīna ir kļuvusi par pirmo valsti, kas apstiprinājusi ģenētiski modificētu kviešu audzēšanu un patēriņu, ceturtdien paziņoja šīs valsts Lauksaimniecības ministrija.

Ministrijas zinātniskās komisijas paziņojumā teikts, ka tā apstiprinājusi pret sausumu izturīgu kviešu varietāti. Argentīna ir ceturtā lielākā kviešu eksportētāja pasaulē.

"Šis ir pasaulē pirmais apstiprinājums pret sausumu izturīgai ģenētiskai transformācijai kviešos," paziņoja Nacionālā zinātnes un tehnoloģijas komisija (CONICET).

Eksperti tomēr pauda bažas par ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) audzēšanu un mārketingu, atzīmējot grūtības šādas produkcijas piedāvāšanā patērētājiem, kas nobažījušies par ĢMO ietekmi uz veselību un vidi.

CONICET paziņoja, ka Argentīnas kviešu ģenētiskajām modifikācijām jātiek apstiprinātām Brazīlijā, kas vēsturiski ir Argentīnas lielākais eksporta tirgus, lai tās būtu komerciāli dzīvotspējīgas.

Lauksaimnieki bažījas par rosinātajām izmaiņām valdības noteikumos par Ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) kontroli. Lai arī Zemkopības ministrija (ZM) plāno padarīt stingrāku ĢMO kontroli, bioloģiski saimniekojošiem zemniekiem par to pārliecības nav. Ražotāji satraucas, ka, iespējams, steigas dēļ noteikumu grozījumos ieviestas normas, kas rada bažas par noteikumu atvieglošanu potenciālajiem ĢMO izplatītājiem un ražotājiem.

Valdības noteikumu par ģenētiski modificēto organismu apzinātu izplatīšanu grozījumos paredzēts iestrādāt normu, ka ĢMO uzraudzības padomei ne vēlāk kā 15 darbdienu laikā pēc riska novērtēšanas atzinuma un atzinuma saņemšanas par sabiedrības viedokli jāiesniedz BIOR institūtam rekomendējoša rakstura priekšlikums par atļaujas izsniegšanu konkrētā ģenētiski modificētā organisma izplatīšanai. Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis pauž satraukumu par šo traktējumu, jo tas faktiski jau nosaka atļaujas izsniegšanu.

«Veicot šos grozījumus valdības noteikumos, paredzēts nomainīt kompetento ĢMO kontroles iestādi, taču tam līdzi nāk virkne atvieglotu prasību. Uzskatu, ka Zemkopības ministrijai ĢMO riskus vajadzētu izvērtēt plašāk un padziļināti, nevis vienkāršojot šos noteikumus,» skaidro G. Norkārklis. Arī citi laukos saimniekojošie zemnieki iebilst pret prasību vienkāršošanu.