Latvijas Republika 2007.gada 21.decembrī pievienojas Šengenas telpai, līdz ar to Latvija pilnībā kļūs piederīga Eiropas Savienības tieslietu, brīvības un drošības telpai bez iekšējām robežām, Db.lv informēja Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Preses un sabiedrisko attiecību dienesta priekšniece Jevgēnija Korne.

Līdz ar Latvijas pievienošanos Šengenas telpai gan Latvijas pilsoņiem, gan Latvijas nepilsoņiem, bezvalstniekiem un bēgļiem būs tādas pašas ceļošanas tiesības kā citu dalībvalstu pavalstniekiem. Viņi varēs brīvi pārvietoties jebkurā no divdesmit četrām Šengenas valstīm – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Polijā, Ungārijā, Slovākijā, Čehijā, Austrijā, Vācijā, Nīderlandē Beļģijā, Luksemburgā, Francijā, Spānijā, Portugālē, Itālijā, Grieķijā, Slovēnijā, Islandē un Maltā. Tomēr, arī pēc pievienošanās Šengenas telpai, Latvijas nepilsoņi, bezvalstnieki un bēgļi bez vīzas nevarēs ieceļot Lielbritānijā un Īrijā.

Google Map

Sestdien, 29.martā pusnaktī tiks atceltas robežpārbaudes iekšējiem lidojumiem starp deviņām jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas decembra vidū pievienojās Šengenas līgumam, tā noslēdzot vērienīgo Šengenas telpas paplašināšanos, atgādina Iekšlietu ministrija.

Latvijā šo brīdi svinīgi atzīmēs lidostā Rīga 30.martā plkst.8.30, kad simboliski tiks atcelta Latvijas gaisa robeža un iekšlietu ministrs Mareks Segliņš, satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, lidostas Rīga un Valsts robežsardzes vadība un citas amatpersonas sagaidīs pirmos pasažierus, kas ielidos Latvijā no Šengenas telpas – Somijas galvaspilsētas Helsinkiem.

Personu robežkontrole lidostā Rīga tiek organizēta divos terminālos – Šengenas un ne-Šengenas. 2008.gada 29.marta pusnaktī tiks atcelta robežkontrole Šengenas terminālā, bet ne-Šengenas terminālā tā turpināsies kā iepriekš. Izņēmuma gadījumos, ja tas nepieciešams valsts drošībai vai to prasīs citi svarīgi apstākļi, personu ceļošanas dokumentu pārbaudes varēs īslaicīgi atjaunot arī Šengenas terminālā.

Lai gan jauno Šengenas dalībvalstu lidostās šī līguma nosacījumi stājas spēkā 30.martā, jau no šodienas lidostā Rīga tiek ieviesta un realizēta pasažieru dokumentu un drošības kontrole saskaņā ar Šengenas līguma prasībām par pasažieru plūsmu sadalīšanu, liecina sniegtā informācija medijiem.

Ielidošanā 1 tiks apkalpoti pasažieri no Šengenas līguma dalībvalstīm, savukārt Ielidošanā 2 - pasažieri no valstīm, kuras nav pievienojušās Šengenas līgumam.

Izlidošana A un izlidošana C apkalpos pasažierus, kas dosies uz ne-Šengenas valstīm, bet izlidošana B – tos, kuri dosies uz Šengenas dalībvalstīm.

Ar šodienu izlidošanas A sektorā atrodas robežsardzes postenis un pirmais reiss, kurš izlidoja no Rīgas uz ne - Šengenas valsti, ievērojot Šengenas līguma noteikumus, bija 10:30 uz Kaļiņingradu.

Latvijas pievienošanās Šengenas līgumam ļaušot ievērojami palielināt pasažieru skaitu, tostarp arī tranzītpasažieru skaitu, kas pēc lidostas Rīga prognozēm varētu pieaugt divas reizes.

Pateicībā par ieguldīto darbu Šengenas konvencijas finanšu programmas (Schengen Facility) projektu veiksmīgai realizācijai, šodien Valsts robežsardze lidostas Rīga valdes priekšsēdētāju Krišjāni Peteru apbalvojusi ar krūšu zīmi Par Latvijas valsts robežas izbūvi, informēja lidostas pārstāvis Mārtiņš Langrāts.

Šogad oktobrī lidosta Rīga pauda pilnīgu gatavību pievienoties Šengenas līguma zonai un ir izpildījusi visus nepieciešamos pievienošanās priekšnoteikumus. Lidosta Rīga:

• Ir gatava pasažieru plūsmas sadalīšanai lidojumiem uz Šengenas līguma zonas valstīm un valstīm, kuras nav pievienojušās Šengenas līguma zonai;

•Ir nodrošinājusi pasažieru pārvietošanās uzraudzīšanu un transportēšanu uz perona, dodoties uz un no lidmašīnām;

•Ir veidojusi un aprīkojusi, atbilstoši visām prasībām, robežkontroles kabīnes un infrastruktūru ap tām terminālā, kas paredzēts lidojumiem uz ne-Šengenas valstīm, informēja M. Langrāts.

2005.gada maijā tika uzsākta Šengenas konvencijas finanšu programmas īstenošana. Šā gada septembrī tika pabeigti visi pasākumi, kas saistīti ar programmas 15 projektu ietvaros noslēgto 162 līgumu izpildi. Programmas mērķis bija nodrošināt efektīvu un kvalitatīvu Eiropas Savienības ārējās robežas kontroli un aizsardzību.

Latvijas tūrisma firmas izstrādā specpiedāvājumus trešo valstu tūristiem, lai piesaistītu lielāko daļu Šengenas zonas apmeklētāju.

Pašreizējā Latvijas tūrisma industrijas vīzija ir piesaistīt lielu daļu potenciālo NVS un Āzijas valstu ceļotgribētāju uz Latviju kā sava ceļojuma sākumpunktu. Galvenais «ierocis» cīņā par tūristiem varētu kļūt Rīgas lidosta un aviobiļešu piedāvātās cenas. Tiesa, šobrīd problēmas var radīt augošās cenas, kas neatbilst tūrisma pakalpojumu kvalitātei.

Strādā kopīgi

Lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Krišjānis Peters uzsver, ka gan airBaltic, gan lidosta, gan Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) plāno strādāt kopīgi, lai mērķus realizētu. TAVA direktors Uldis Vītoliņš, kura vadītā organizācija šobrīd uzņemoties tādas kā koordinatora funkcijas un mudina tūrisma nozarē iesaistītās kompānijas sadarboties un piedāvāt dažādus specpakalpojumus potenciālajiem NVS tūristiem, norāda, ka bez airBaltic specpasākumus un koordinētas darbības veic arī kuģošanas kompānija Tallink, viesnīcu ķēdes u.c. tūrisma nozarē iesaistītas kompānijas un struktūras. «Vīzija ir tāda, ka mēs vēlamies izveidot Latviju par tūrisma centru, no kura tālāk plānot un doties ceļojumā pa visu reģionu,» uzsver U. Vītoliņš. Latvijas pirmais mērķis šobrīd esot aizsteigties priekšā kaimiņvalstīm Lietuvai un Igaunijai un nodrošināt labākās pozīcijas NVS valstu tūristu piesaistīšanai, jo arī mūsu kaimiņvalstīm iestāšanās Šengenā sniegs līdzīgas priekšrocības cīņā par tūristiem. «Mums arī tīri ģeogrāfiski ir priekšrocības - esam Baltijas reģiona pašā vidū un Rīga ir kā radīta, lai kļūtu par tūrisma plūsmas centru,» uzsver U.Vītoliņš.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Horvātija 1.janvārī pārgājusi uz Eiropas Savienības (ES) kopīgo valūtu eiro un pievienojas Šengenas zonai.

Pusnaktī (plkst.1.00 pēc Latvijas laika) Horvātija, kuras iedzīvotāju skaits sasniedz 3,9 miljonus, atvadījās no kunas un kļuva par 20.eirozonas valsti.

Vienlaikus tā kļuva arī par 27.Šengenas zonas dalībvalsti, un tas horvātiem dod brīvas pārvietošanās tiesības pār zonas iekšējām robežām.

Eksperti uzskata, ka pievienošanās eirozonai ļaus Horvātijai pasargāt savu ekonomiku straujās inflācijas apstākļos.

Taču pašu horvātu izjūtas nav tik viennozīmīgas. Kamēr pievienošanos Šengenas zonai vairums pilsoņu vērtē atzinīgi, pāreja uz eiro dažos rada bažas, un opozīcijā esošie labējie apgalvo, ka kopīgā ES valūta nāk par labu vienīgi tādām lielvalstīm kā Vācija un Francija.

Polija eiro zonai varētu pievienoties 2015.gadā, tādu pieļāvumu izteicis Polijas finanšu ministrs Jaceks Rostovskis, raksta dv.ee.

Jāatgādina, ka iepriekš Polijas atbildīgās amatpersonas ziņoja, ka eiro zonai valsts varētu pievienoties 2011.gadā, vēlāk termiņš tika pagarināts līdz 2012.gadam, bet attiecīgie plāni par iespējamiem termiņiem koriģēti saistībā ar pasaules finanšu krīzi.

Tiesa, konkrēts laiks, kad valsts varētu pievienoties eiro zonai nav zināms, bet arī Polijas premjerministrs Donalds Tusks pieļāvis, ka termiņš, kad Polijā varētu ieviest Eiropas Savienības vienoto valūtu, ir 2015.gadā.

Polija, Čehija, Ungārija un Baltijas valstis ir tās, kurās uzskata, ka tajās eiro valūtu varētu ieviest turpmākajos gados. Savukārt no Baltijas valstīm visātrāk eiro zonai varētu pievienoties Igaunija.

#Atsevišķos laika periodos pirms pārbaudes kabīnēm veidojas līdz pat 100 pasažieru garas rindas.

Lidostas Rīga infrastruktūra nav pietiekama, lai intensīvās noslogojuma stundās nodrošinātu Eiropas Savienības (ES) regulā noteiktās sistemātiskas pārbaudes visām ārējo robežu šķērsojošajām personām, neradot nesamērīgu ietekmi uz pasažieru plūsmu, kas veicina ievērojamu rindu veidošanos pirms robežpārbaudes, secinājusi Iekšlietu ministrija (IeM).

Ministrijas sagatavotajā ziņojumā valdībai skaidrots, ka pagājušā gada aprīlī stājās spēkā ES regula attiecībā uz pārbaužu pastiprināšanu pie ārējām robežām, proti, ieviešot sistemātiskas pārbaudes datu bāzēs ieceļošanas un izceļošanas brīdī ES dalībvalstu, Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņiem.

Šengenas zonas 26 dalībvalstu iekšlietu ministri ceturtdien vienojās turpmāk regulāri tikties, lai apspriestu krīžu pārvaldību.

Tā sauktā Šengenas Padome pirmoreiz tiksies 3.martā, paziņoja Francijas iekšlietu ministrs Žeralds Darmanēns pēc neformālas tikšanās ar saviem kolēģiem Francijas pilsētā Lillē.

Šengenas zona, kurā ir atcelta iekšējā robežkontrole, pašlaik ietver 22 no 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kā arī četras valstis ārpus ES - Islandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju un Šveici.

Pēdējos gados iekšējā robežkontrole starp Šengenas zonas valstīm vairākkārt tikusi atjaunota terorisma draudu, migrācijas krīžu un Covid-19 pandēmijas dēļ.

Eiropas Komisija (EK) decembrī ierosināja atjauninātus noteikumus, lai stiprinātu Šengenas zonas pārvaldību. EK ieskatā, mērķtiecīgās izmaiņas nodrošinātu ciešāku koordināciju ES līmenī un ļautu dalībvalstīm labāk tikt galā ar jauniem izaicinājumiem gan ES kopējo ārējo, gan iekšējo robežu pārvaldībā Šengenas zonā.

Pēc vienpadsmit dienām Latvija pievienosies to valstu skaitam, kas ietilpst Šengenas līguma zonā.

Jāatzīst, ka šāda pavērsiena rezultātā mums būs vairāk plusu nekā mīnusu, un galvenais labums, protams, ir iespēja brīvai tūrisma un kravu plūsmai, nestāvot nereti bezcerīgās rindās pie vienas otras valsts robežas. Taču ir atsevišķi aspekti, kam šajā jaunajā situācijā noteikti būtu jāpievērš uzmanība.

Pirmkārt, ņemot vērā, ka nupat mēs, teju burtiski, būsim kļuvuši par tiltu starp Austrumiem un Rietumiem. Ņemot vērā Šengenas līguma zonas galējās robežas faktoru, šo situāciju vajadzētu mēģināt vērst mums par labu, attīstot šo valsti gan kā tranzīta, gan arī kā tūrisma un pakalpojumu centru. Bet, otrkārt, līdz ar 21. decembri mūsu valsts institūcijām būtu jāpievērš uzmanība vairākiem būtiskiem faktoriem.

Līdz ar straujo pasažieru skaita pieaugumu, kā arī nepieciešamību pakāpeniski atjaunot autobusu parku, lidosta Rīga starptautiska iepirkuma konkursa rezultātā pērnā gada nogalē iegādājusies un šodien, 8.janvārī, nodevusi ekspluatācijā četrus jaunus autobusus, liecina sniegtā informācija medijiem.

Pieaugot pasažieru apjomam, ar esošo 4 autobusu kapacitāti kļuva par maz, lai nodrošinātu kvalitatīvu pasažieru apkalpošanu, skaidroja lidostas pārstāvis Mārtiņš Langrāts. Tādēļ tika izsludināts starptautisks konkurss, kura rezultātā ar Polijas uzņēmumu Solaris tika noslēgts līgums par četru jaunu autobusu iegādi par kopējo līguma summu 760 000 lati.

Līdz ar to būs astoņi autobusi, kas nodrošinās pasažieru pārvadāšanu pa peronu. Viens autobuss var pārvadāt līdz sešdesmit pasažieriem.

Jaunie autobusi arī nodrošinās pasažieru plūsmas sadalīšanu, atbilstoši Šengenas līguma noteikumiem.

Noteikumi paredz, ka lidostām ir jāsadala pasažieru plūsma lidojumiem uz valstīm, kuras pievienojušās Šengenas līgumam un valstīm, kuras nav pievienojušās Šengenas līgumam.

Latvijas pievienošanās Šengenas valstīm no nākamā gada pavērs vēl nebijušas iespējas jau tā strauji augošajam aviācijas biznesam Latvijā.

To Db apstiprināja nozares eksperti, uzsverot, ka «vienotā debesu telpa» motivēs iedzīvotājus iegādāties gan lidmašīnas, gan attīstīt lidlaukus. SM pārstāvji norāda, ka Latvijas pievienošanās Šengenas līgumam būtiski sekmēs avionozares izaugsmi, jo tiks mazināti birokrātiskie šķēršļi, piemēram, tām lidmašīnām, kas ielidos no Šengenas līguma valstīm, nebūs nepieciešama robežkontrole. Tās varēs pacelties vai nolaisties jebkurā sertificētā lidlaukā. «Tā kā Latvija no decembra būs Šengenas zonā un būs iespējams no jebkuras pļavas pacelties un aizbraukt uz Vāciju, domājams, ka privāto lidmašīnu tirdzniecībai ir labas perspektīvas,» norāda pilotu skolas VIPilots direktors Igors Gusts. Arī lidlauku īpašnieki redz labas biznesa iespējas. «Lidmašīnu izmantojums vēl vairāk augs ar 2008. gadu, kad Latvija pievienosies Šengenas līgumam, jo tad bez robežkontroles varēs aizlidot, piemēram, no Cēsīm uz Kauņu, kaut vai pēc alus,» norāda Cēsu lidlauka saimnieks Gundars Skudriņš.

Piektdien, 21.decembrī Valsts prezidents Valdis Zatlers piedalīsies vairākos pasākumos, kas saistīti ar Šengenas līguma spēkā stāšanos, Db.lv inormēja Prezidenta preses dienests.

Latvijas pievienošanās Šengenas līgumam paredz pašreiz esošā robežkontroles režīma atcelšanu uz Eiropas Savienības iekšējām robežām.

Būtiskākie atvieglojumi būs izjūtami pierobežu iedzīvotāju ikdienas gaitās, kā arī sauszemes robežas šķērsojošajiem Latvijas tūristiem. Sagaidāms, ka iekļaušanās Šengenas zonā, kas no 21.decembra aptvers jau 25 valstis, palielinās arī pierobežas reģionu ekonomisko aktivitāti, uzskata Zatlers.

Valsts prezidenta darba kārtība 21.decembrī:

Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers un Igaunijas Valsts prezidents Tomass Hendriks Ilvess piedalās simboliskajā robežpārejas barjeras noņemšanā Raiņa/Sõpruses ielā.

Šveicē svētdien notiks referendums par aktīvāku iesaistīšanos Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras darbībā, pieaugot bažām, ka negatīva balsojuma rezultātā Šveice var tikt izspiesta no Šengenas zonas.

Šveices valdība un parlaments jau atbalstījuši valsts līdzdalībai plānotajā "Frontex" darbības paplašināšanā.

Tomēr ieceres pretinieki lēmumu kritizē un panākuši referenduma rīkošanu šajā jautājumā.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka vēlētāji atbalsta aktīvāku dalību "Frontex" un saskaņā ar kārtējo aptauju par to gatavi balsot 69% respondentu.

Šveice nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, taču ir Šengenas zonā.

"Frontex" tika nodibināta 2004.gadā, lai palīdzētu ES dalībvalstīm un Šengenas asociētajām valstīm aizsargāt ES brīvas pārvietošanās telpas ārējās robežas.

"Frontex" šobrīd vairāk nekā 1500 darbinieku, taču 2015.gadā Eiropas migrācijas krīzes apogejā Eiropas Parlaments nobalsoja par aģentūras stiprināšanu, bet 2019.gadā tika nolemts, ka astoņu gadu laikā "Frontex" pastāvīgs personāls jāpalielina līdz 10 000 robežsargu.

Komercdarbība vienmēr ir saistīta ar riskiem. Daļa no riskiem var izrietēt arī no politiskiem lēmumiem, kas var rezultēties arī sankcijās, kas ir īpaši būtiski pēdējo notikumu kontekstā Ukrainā, Krievijā un Baltkrievijā.

Ko varētu darīt Latvijas komersanti situācijās, kad plānotie vai noslēgtie darījumi ir saistīti ar sankcionētām personām? Nereti darījumi tiek iesaldēti un pārtraukti.

2021.gada izskaņā kokrūpnieki cēla trauksmi par Latvijas kredītiestāžu lielo piesardzību darījumos ar Baltkrieviju. Savukārt vairākas citas Latvijas kompetentās institūcijas, tostarp Latvijas Banka, norādīja, ka ģeopolitiskās situācijas saspīlējums varētu rādīt sarežģījumus uzņēmējdarbības veikšanā tikai atsevišķiem uzņēmumiem, bet ne Latvijas ekonomikai kopumā. Arī praksē ir zināmi gadījumi, kad uzņēmēji lūguši sniegt konsultācijas saistībā ar banku izteikto piesardzību darījumos ar Baltkrievijas komersantiem to pārstāvētajai valstij piemēroto sankciju dēļ. Tas apliecina, ka ģeopolitiskās situācijas saspīlējuma radītās blaknes uzņēmējus skar pat visai tieši un liek meklēt risinājumus.

Igaunijas ministru prezidenta Andrusa Ansipa (Andrus Ansip) plāns pievienoties eiro zonai 2010. gada jūlijā ir pārāk ambiciozs, tā uzskata Eiropas Savienības (ES) monetāro lietu komisārs Joakims Almunia (Joaquin Almunia), raksta Bloomberg.

Ceturtdien, 19. martā, pirms ES līderu samita Briselē J. Almunia ar A. Ansipu apspriedīs Igaunijas pievienošanos eiro zonai. Igaunija varētu prasīt, lai Eiropas Komisija (EK) un Eiropas Centrālā banka (ECB) veic ārkārtas novērtējumu par to, vai valsts varētu sasniegt eiro ieviešanai nepieciešamos ekonomiskos rādītājus līdz šī gada beigām.

Igaunijai "būtu ļoti ierobežots laiks, lai praktiski sagatavotos eiro ieviešanai", ja valsts pievienotos eiro zonai nākamgad jūlijā, liecina Bloomberg rīcībā nonākuši ES iekšējie dokumenti. Šajos dokumentos saskatāma skepse attiecībā uz Igaunijas plānoto laiku pārejai uz eiro.

Igaunija pašlaik piedzīvo straujāko lejupslīdi kopš neatkarības atgūšanas 1991. gadā. Lai palīdzētu ekonomikai atlabt un lai piesaistītu jaunas investīcijas, Igaunija cenšas ātrāk pievienoties eiro zonai.

Mūsdienās priekšlīguma slēgšana ir visai izplatīta parādība. Kā piemēru var minēt dzīvokļa pirkuma priekšlīguma parakstīšanu pirms daudzdzīvokļu mājas uzbūvēšanas, nomas priekšlīgumu, kad komersants vēlas rezervēt tiesības lietot telpas vēl neuzceltajā biroju ēkā, priekšlīgumu, ar kuru puses grib rakstiski nostiprināt panākto vienošanos par topošā kapitāla daļu pirkuma būtiskiem noteikumiem un atrunāt iepriekš veicamās sagatavošanās darbības.

Runājot ar klientiem par priekšlīgumu, daudzos gadījumos atklājas, ka viņiem ir nepareiza izpratne par šī darījuma būtību un tā radītām tiesiskām sekām. Bieži vien cilvēki kļūdaini uzskata, ka priekšlīgumam nav tāds pats saistošs spēks kā citiem darījumiem (piemēram, pirkumam vai nomai), proti, puse var atteikties no priekšlīguma izpildes (t.i., tajā norādītā līguma noslēgšanas) un vainīgajai pusei būs vienīgi jāatlīdzina ar priekšlīguma sagatavošanu saistītie izdevumi (piemēram, jurista, finanšu konsultanta vai tulka pakalpojumi). Tātad otra puse nevarēs prasīt priekšlīguma piespiedu izpildi un pilnu savu zaudējumu atlīdzināšanu (ieskaitot atrauto peļņu). Jāsaka, ka šādam aplamam viedoklim vēl pirms nesena laika bija zināms pamats, jo tas atbilda juridiskajā literatūrā izteiktajām atziņām un pat dažiem Augstākās tiesas spriedumiem.

Pagājuši nu jau 4 gadi, kopš Latvija ir eirozonā un mūsu nauda ir eiro. Iespējams, daudziem jau būs aizmirsies, cik «karstas» diskusijas sabiedrībā bija pirms eiro ieviešanas.

Tajā laikā Latvijas Bankas pārstāvji plašākai sabiedrībai skaidroja eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, iespējamos riskus un gaidāmos ieguvumus, kuri tika izteikti precīzi izmērāmos skaitļos. Diskusija notika arī par emocionālām lietām, tostarp kolēģis Gundars Dāvidsons uzrakstīja vēstuli eiroskeptiķim, kurā skaidroja savu atbalstošo pozīciju.

Tagad ir pienācis laiks atskatīties uz to, kā tad Latvija ir izmantojusi eiro radītās priekšrocības, kā arī – vai ir piepildījies kas no tā, par ko pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas brīdināja eiroskeptiķi.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka cilvēki ir novērtējuši ieguvumus no eiro ieviešanas. Vienlaikus joprojām šad un tad izskan eiroskeptiķu kritika. Tāpēc šajā rakstā:

Līdzšinējo valstu pieredze liecina, ka, pievienojoties eiro zonai, tajās tiek saglabāts esošais kurss. Tāda pozīcija arī ir Latvijas Bankai, proti, lai lata kurss pret eiro tiktu saglabāts nemainīgs - 0,702804, DB konferencē Biznesa prognozes 2013 norādīja Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Mārtiņš Bitāns. Tiesa, jāatzīmē, ka gala lēmumu kopīgi pieņems Latvijas un Eiropas institūcijas.

Attiecībā par Latvijas pievienošanos eiro M. Bitāns atzīmēja, ka Latvija atšķirībā no citām valstīm, kuras apsver pievienošanos eiro zonai, piemēram, Polija, Lietuva, ir izpildījusi visus Māstrihtas kritērijus. Tāpēc ir aktuāls jautājums, kāpēc Latvijai šo situāciju neizmantot.

Pēdējie aptaujas dati liecina, ka šobrīd lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju eiro ieviešanu neatbalsta. Tomēr 2008.gadā, kad eiro zonā valdīja fiskālā bezatbildība, tolaik veiktie aptaujas dati rādīja, ka cilvēki daudz vairāk atbalstīja pievienošanos eiro zonai, atgādināja M. Bitāns. Savukārt šobrīd, kad ir noteiktas stingras prasības, tad sabiedrības aptaujas dati apliecina par pretējo. «Vai atbalstām bezatbildību?» jautā M. Bitāns.

Aizsardzības ministrijas (AM) iepirkums par loģistikas pakalpojumu par pārtikas piegādi Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām ir organizēts, pārkāpjot aizsardzības resorā noteikto kārtību iepirkumu plānošanai un organizēšanai, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā finanšu revīzijā par AM 2023.gada pārskatu.

Pārskatā VK vērtēja, vai jaunā pārtikas iegādes modeļa plānošana, iepirkuma īstenošana un noslēgtais līgums atbilst normatīvo aktu prasībām.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka iepirkuma rezultātā iegādātais pakalpojums nebalstās NBS vajadzībās un neatbilst aizsardzības resora un nacionālās drošības interesēm. Lai arī iepirkums veikts un līgums slēgts par loģistikas pakalpojumu visaptverošai pārtikas piegādei NBS vajadzībām miera un krīzes laikā, kā arī atsevišķu pārtikas produktu grupu rezervju uzglabāšanu, iepirkumā un līgumā nav noteiktas prasības par pārtikas piegādi un rezervju glabāšanu krīzes laikā.

VK min, ka plānotā līguma summa līdz 220 miljoniem eiro ar tiesībām to palielināt par 50% līdz 110 miljoniem eiro, kopējo maksimālo līguma summu paredzot līdz 330 miljoniem eiro piecos līguma darbības gados, pirmo reizi norādīta, iepirkuma komisijai lemjot par līguma slēgšanu ar iepirkuma procedūras uzvarētāju SIA "Zītari LZ".

Piecu Ziemeļvalstu premjerministri pirmdien tikšanās laikā Oslo pārrunāja ierosinājumu pārtraukt izsniegt tūristu vīzas Krievijas pilsoņiem, tomēr viņiem nebija vienotas nostājas šajā jautājumā.

Somijas premjerministre Sanna Marina, kas jau iepriekš iestājusies par to, lai Krievijas pilsoņiem netiktu izsniegtas tūristu vīzas, uzsvēra, ka laikā, kad Krievijas karaspēks nogalina cilvēkus Ukrainā, Krievijas pilsoņiem nebūtu kā tūristiem jādodas uz Eiropas valstīm, jo daudzi no viņiem atbalsta karu.

"Krievijas pilsoņi nesāka šo karu, bet tajā pašā laikā mums jāsaprot, ka viņi atbalsta šo karu," pēc premjeru tikšanās žurnālistiem teica Somijas valdības vadītāja.

"Nedomāju, ka ir pareizi, ka Krievijas pilsoņi var ierasties Eiropas Savienībā un Šengenas zonā un apskatīt ievērojamākās vietas, kamēr Krievija nogalina cilvēkus Ukrainā," uzsvēra Marina.

2006. gadā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) administrēja četru Eiropas Savienības (ES) fondu ieviešanu Latvijā: Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Phare programma, Pārejas programma un Šengenas konvencijas finanšu instruments.

Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) Latvijai ir pieejams kopš tās iestāšanās ES – 2004. gada 1. maija. ERAF līdzekļi 2004. - 2006. gada programmēšanas periodam ir 382 043 677 eiro jeb 268 501 824 Ls.

Kopš 1997. gada 21. oktobra CFLA kopumā ir bijusi atbildīga par 26 dažādu Phare programmu ieviešanu, kurām paredzētais finansējums ir bijis vairāk kā 200 milj. eiro. 2006. gadā tika noslēgti 99 apakšlīgumi Phare projektu ietvaros, par kopējo ES līdzfinansējuma summu 10 745 586 eiro.

Līgumu slēgšana un ieviešana 2004. gada Pārejas programmas ietvaros faktiski tika uzsākta 2005. gadā. Līgumu slēgšana 2004. gada Pārejas programmas ietvaros tika pabeigta 2006. gada 15. decembrī, un to ieviešana turpināsies līdz 2007. gada 15. decembrim. 2006. gadā tika noslēgti 22 līgumi par kopējo summu 3 693 056 eiro. Kopā 2004. gada Pārejas programmas ietvaros bija pieejami 6,7 miljoni eiro.

Tiek rīkota projekta Administratīvās rīcībspējas stiprināšana vīzu izsniegšanas, imigrācijas un Šengenas informācijas sistēmas (SISII) noslēguma konference, Db.lv informē Brigita Vaivode, PMLP Preses un Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece.

Ceturtdien, 26. jūnijā tiek organizēta preses konference, ar kuru noslēgsies Eiropas Savienības (ES) Pārejas līdzekļu programmas mērķsadarbības projekts SISII. Šis projekts tika ieviests sadarbībā ar Nīderlandes Tieslietu ministrijas Imigrācijas un naturalizācijas dienestu (IND) un Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP), kuras telpās norisināsies minētā konference.

ES šim projektam ir piešķīrusi finansējumu 343 078 EUR, nacionālais līdzfinansējums ir 40 361 EUR. Projekta ieviešanas laiks bija 12 mēneši: tas sākās 2007. gada jūlijā un beigsies tieši pēc gada - 2008.gada jūlijā.

Galvenais projekta uzdevums bija panākt Latvijas tiesību normu atbilstību Šengenas un ES acquis prasībām vīzu izsniegšanas, migrācijas un Šengenas informācijas sistēmas (SIS II) jomās, kas ietilpst PMLP kompetencē. Galvenais izaicinājums projekta partneriem bija izvērtēt, un, ja nepieciešams, uzlabot esošo likumdošanu, administratīvās procedūras un apmācību PMLP.