Vistaupīgāk eiropiešu vidū šovasar ceļojuši lietuvieši, tērējot aptuveni 518 eiro, bet visvairāk – šveicieši, vidēji veltot tam 1114 eiro, liecina finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma «Revolut» analītiķu aprēķini.

«Revolut» analītiķi izvērtējuši datus periodā no 1. jūnija līdz 20. augustam par to, cik Eiropas iedzīvotāji šajā vasarā tērējuši lidojumiem, naktsmītnēm, transportam, pārtikai un dzērieniem ārvalstīs. Baltijas valstu starpā visvairāk ceļojumiem tērējuši igauņi, latvieši palikuši otrajā vietā, bet vislētāk ceļojuši lietuvieši.

Igauņi vidēji iztērēja 704 eiro un tie ir lielākie Izdevumi Baltijas valstu starpā. Sasummējot galvenos ceļojumu izdevumus, «Revolut» analītiķi secinājuši, ka viens latviešu ceļotājs vidēji iztērēja 597 eiro. Latvieši arvien biežāk ceļo uz ārvalstīm un tur iztērē arvien vairāk naudas. 2017. gadā latvieši ceļojot iztērēja par 18% vairāk, nekā 2016. gadā, un šī summa sasniedza 930 miljonus eiro, liecina Latvijas centrālā statistikas pārvaldes dati.

Baltijas valstu iedzīvotāji ļoti labprāt iepērkas ārzemēs, visbiežāk kaimiņvalstīs, tam kopumā tērējot vairāk nekā miljardu eiro gada laikā. Šādi dati iegūti pētījumā par Baltijas valstu patērētāju izvēlēm, ko veica Nīderlandē dibinātais pētījumu institūts «Regionplan Policy Research» un profesionālo pakalpojumu kompānija «EY».

Pēc ekspertu skaidrojuma, šāda mēroga iepirkšanās ārzemēs skaidrojama ar zemiem ienākumiem un produktu cenu atšķirībām dažādās valstīs.

Katrs otrais Baltijas valstu iedzīvotājs pērk produktus vai mājsaimniecības preces ārzemēs vismaz reizi gadā. Visvairāk ārzemēs iepērkas Igaunijas iedzīvotāji – 56%, bet latvieši un lietuvieši dodas uz kaimiņvalstīm nedaudz retāk - attiecīgi 52% un 49%.

«Iemesli tam, ka Baltijas valstu iedzīvotāji iepērkas ārzemēs ir dažādi. Ienākumiem palielinoties, Baltijas valstu iedzīvotāji kļūst aizvien mobilāki. Palielinās arī tiešo avioreisu un attiecīgi lidojumu skaits no Baltijas valstīm, kas ir attīstīto valstu iezīme. Tomēr pētījums atklāja vēl kādu fenomenu - Baltijas valstis izceļas ar lielu skaitu «ekonomisko tūristu». Liela daļa Baltijas valstu iedzīvotāju regulāri dodas uz ārzemēm, lai iegādātos lētākas preces un pakalpojumus,» uzsver «Regionplan» pētnieks Ježijs Strātmeijers (Jerzy Straatmeijer), kura vadībā veikts šis pētījums.

Igauņi apskauž Latviju par mūsu nodokļu politiku, mēs apskaužam igauņus, bet patiesībā savi plusi un mīnusi ir katrai valstij

Bieži tā negadās – igauņi atklāti atzīst, ka kaut kas Latvijā ir izdarīts labāk nekā viņu zemē. Vēl retāk mēs paši tā jūtamies, spēlējot nepārtraukto salīdzināšanās spēli ar kaimiņiem. Tāpēc šis zināmā mērā ir vēsturisks brīdis, ka Igaunijas biznesa laikraksts Äripäev raksta – igauņi apskaužot Latvijas nodokļu sistēmu. Latvijai esot labi plānota un mērķtiecīga nodokļu politika jaunajiem uzņēmumiem. Kā noprotat, runa ir par Latvijā daudz aprunāto un žņaudzīto mikrouzņēmumu nodokļa likmi, kādas Igaunijā nav. Protams, mēs paši apzināmies, ka pēc pēdējiem likuma grozījumiem un uzliktajiem ierobežojumiem, mikrouzņēmumu nodokļa likme Latvijā ne tuvu vairs nav tik draudzīga mazajiem uzņēmumiem, kāda tā bija iepriekš, bet tas netraucē igauņiem jūsmot par to, ka Latvija kļuvusi par lecekti augošām kompānijām.

Pēdējā gada laikā alkoholisko dzērienu tirdzniecība Igaunijas pierobežā plaukst un zeļ. Kā DB pārliecinājās Ainažos, igauņu un somu tūristi lielos apjomos iepērk alkoholiskos dzērienus, jo akcīzes starpība ar Igauniju dzērienus ļauj iegādāties krietni vien lētāk.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Alkohola veikalu Alko 1000 Market igauņiem piederošā kompānija SIA ET Invest izveidojusi bijušajā Latvijas-Igaunijas robežpunktā, kurš ilgu laiku stāvējis tukšs. Kompānijai vēl ir veikali Valkā, Apē un nule kā līdzīgs veikals atvērts Grenctālē. Ainažu Alko 1000 Market veikala vadītājs Oskars Kotāns neslēpj, ka alkohola tirdzniecība ir ienesīgs bizness. Kamēr ir iespēja, nauda ir jāpelna, viņš pamato veikalu izveidi.

Alko 1000 Market Ainažos darbu sācis maijā, bet jau pērn decembrī netālu durvis vēra igauņiem piederošs SuPerAlko, kam ir vesels veikalu tīkls Igaunijā. «Neesmu analītiķis, bet ekonomisti jau aprēķinājuši, ka alkohola akcīzes celšana valstij nekādu peļņu nenesīs. Varbūt īstermiņā būs ieguvums – mēnesi, divus, trīs, bet pēc tam viss aizies lejā. Ja izlīdzināsies cenas un akcīzes nodoklis ar Igauniju, tad kāda jēga igauņiem vai somiem būs braukt pie mums iepirkties. Tad arī somi vairs nebrauks, bet iepirksies Igaunijā,» vērtē Kotāns. Viņš atklāj, ka ziemeļvalstu kaimiņi Latvijā nepērk tikai alkoholiskos dzērienus, bet arī pārtiku un būvmateriālus, līdz ar to šī pārrobežu iepirkšanās dod savu artavu Latvijas ekonomikā. Uzņēmums sadarbojas ar lielākajiem pašmāju alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu ražotājiem un, kā lēš Kotāns, pēc akcīzes palielināšanas apjomi var sarukt. Strādāsim, kamēr būs izdevīgi. Ja nebūs izdevīgi, slēgsim veikalus, tā O. Kotāns.

35% Latvijas iedzīvotāju kredīta ņemšanu uzskata par principāli nepareizu, ar savu skeptisko attieksmi lielā mērā pārspējot savus ziemeļu un dienvidu kaimiņus, liecina Kantar Emor veiktā aptauja.

Par to, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret aizņemšanos nav tikai vispārīga, liecina viņu nodomi – Latvijā ir vismazāk cilvēku, kas plāno ņemt kredītu tuvāko divu gadu laikā. Ja Latvijā šādu rīcību apsver 39% aptaujāto, tad Lietuvā 56% respondentu plāno aizņemties tuvākajos divos gados.

Kantar Emor pētījumu eksperts Aivars Voogs skaidro, ka ir grūti pateikt, kāpēc attiecībā pret aizņemšanos latvieši ir skeptiskāki nekā viņu kaimiņi.. «2008. un 2009. gada ekonomiskā krīze skāra Latviju un tās bankas cieta nedaudz spēcīgāk nekā Igaunijā un Lietuvā. Tas varētu būt viens no piesardzības iemesliem,» norāda A.Voogs. «Tomēr aptauja atklāj vēl kādu nozīmīgu detaļu – 22% no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem savu finansiālo problēmu risināšanai ir izmantojuši ātros kredītus. Lietuvā un Igaunijā šis skaits ir attiecīgi 13% un 6%.»

«Pāreja uz eiro nozīmē, ka jebkura cilvēka maciņā vai burkā, jebkura uzņēmuma seifā visa nauda ir jāizceļ ārā un vai nu vietā jāieliek jauna vai arī jāpanāk, lai cilvēks strādā ar 21.gadsimta norēķinu metodēm jeb bezskaidriem norēķiniem,» norāda Swedbank valdes loceklis un Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Ģirts Bērziņš, sakot, ka Eiro ieviešanas process būs reizes desmit nopietnāks, nekā sākumā šķiet.

Swedbank apspriedusi eiro ieviešanu ar kolēģiem Igaunijā. Kā atzina Bērziņš, Latvijas izaicinājums ir lielāks nekā Igaunijā, jo mums ir ļoti liels monētu īpatsvars. «Igauņiem monētas bija problēma - viņi banku filiālēs apzināja visas iespējamās slēdzamās telpas, rūpīgi skatījās, kāds ir grīdas segums, cik daudz monētas var novietot uz vienu kvadrātmetru, lai nākamā dienā tās neattaptos pagrabā,» par kaimiņvalsts pieredzi eiro ieviešanas laikā stāstīja Bērziņš.

Apskatoties Latvijas Bankas mājaslapā, cik monētas Latvijā ir apgrozībā un kāds ir katras monētas svars, aplēsts, ka Latvijā apgrozībā ir 1100 tonnas monētu. «Daļu droši vien neatnesīs, saglabās kā suvenīrus, bet lielāko daļu atnesīs, pat 500, 600 vai 700 tonnas ir ļoti ievērojams svars. Jāsaprot, ka naudas nomaiņa notiek caur diezgan ierobežotiem kanāliem - dienas beigās tā saplūst vai nu pie tirgotājiem vai pie bankām, un šis naudas apjoms relatīvi īsā laikā būs jāpārvieto, kas būs liels un fiziski smags darbs,» raksturoja Bērziņš.

Visas trīs Baltijas valstis tiek uztvertas kā viens veselums ārvalstu kontekstā – ne tikai ģeogrāfiskā novietojuma un līdzīgo vēsturisko notikumu dēļ, bet arī sociālajos, ekonomiskajos un politiskajos rādītājos.

Tomēr atšķirīgās mentalitātes un kultūras kodi nereti maina visu kopējo ainu. Jo īpaši tas attiecas uz dažādiem ieradumiem, tradīcijām, ikdienas paradumiem iepirkšanās un kultūras patēriņa jomā, turklāt rādās, ka visas kaimiņvalstis ir krasi atšķirīgas un to kultūras kodi atspoguļojas arī vizuālajā komunikācijā.

1. Kamēr igauņi klausās, lietuvieši vizualizē

Skaidrs, ka šīs robežas saplūst un viss nav viennozīmīgi balts un melns, tomēr, papētot vairākas kampaņas, nākas secināt, ka igauņi daudz lielāku uzsvaru liek uz ziņas nodošanu un spēcīgu vēstījumu radīšanu, kamēr lietuvieši fokusējas uz vizuāli spilgtiem vai iespaidīgiem kadriem. Arī lielie reklāmas laukumi ir labs piemērs, kas liek secināt, ka Igaunijā tas būs teikums ar «tvistu», kamēr Lietuvā galvenā ziņa tiks nodota ar spilgtiem vizuālajiem risinājumiem, ko varbūt papildinās kāds teksts. Arī Igaunijas TV reklāmas tiek balstītas uz spēcīgiem vārdu salikumiem, kamēr lietuvieši bagātinās savus stāstus ar īpašu poētiskumu, izteiktām vizuālām detaļām un efektīviem radošajiem risinājumiem.

Latvijas vārds ierauts Tallinas, Pērnavas un Tartū tirgu skandālā, kas kaimiņvalstī pacelts pat līdz valdības līmenim. Igauņi, dzenot pēdas tirgos nopērkamo zemeņu aizdomīgajai izcelsmei, atklājuši pārpirkšanas shēmu ar daudz plašāku pārtikas produktu klāstu. Ogas, dārzeņi un sēnes vairumā tiek uzpirktas Rīgas «Nakts tirgū», bet tālāk ar daudz augstāku cenu tirgos Igaunijā tiek pārdotas kā izaudzētas igauņu zemnieku saimniecībās - vēsta LNT Ziņas.

Igaunijā tā sauktais zemeņu skandāls sākās pēc tam, kad dažādās vietās nopirktajās zemenēs laboratoriskie izmeklējumi uzrādīja pesticīdu atliekas virs atļautās normas. Konkrēto zemnieku saimniecību augsnēs problēmas netika atklātas, tāpēc radās aizdomas, ka tirgotāji Igaunijā pašmāju zemenes ir sajaukuši ar ievestajām. Ātri vien noskaidrojās – dažādas, tostarp neskaidras izcelsmes zemenes igauņi iepērk Rīgā Nakts tirgū, kur savukārt prece tiek ievesta arī no Lietuvas, Polijas un citām valstīm.

Igauņu uzpircēji Rīgā Nakts tirgū zemenes iepērk vidēji par 2,50 vai 3 eiro kilogramā, taču tirgos Igaunijā pārdod par 5 vai 6 eiro kilogramā. Turklāt Rīgā vairumā uzpirktās zemenes uzpircēji pārdod Tallinā, Pērnavā un Tartu, krāpjoties par to izcelsmi. Uz cenu zīmēm tiek apgalvots, ka ogas ir audzētas Igaunijā, nevis ievestas no Latvijas.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Tuvāko divu nedēļu laikā japāņu kompānija Mitsubishi paziņos, kuru no divām Baltijas valstu ostām izvēlējusies kā stratēģisko partneri kravu piegādei uz savu Austrumeiropas rūpnīcu Kalugā, ziņoja TV3 raidījums Nekā Personīga.

Japāņi nolēmuši trīskāršot auto ražotnes apjomus Krievijā un līdz ar to, piegādājot izejmateriālus, ievērojami palielināt kravu plūsmu. Viņi meklējot jaunu piegādes ceļu uz Krieviju - vai nu caur Rīgu vai arī Tallinu. Ja konkurencē ar Igaunijas galvaspilsētu uzvarēs Rīgas brīvosta, tās konteinerkravu apjoms pieaugšot vismaz par trešdaļu, varbūt pat uz pusi. Tomēr Latvijas ierēdņu neizdarības dēļ, kā arī Rīgas brīvostas darījumu un īpašnieku necaurspīdīgums draud novest pie tā, ka kaimiņi igauņi būs atkal mums priekšā un saņems ievērojamo Mitsubishi pasūtījumu, norādīja raidījuma veidotāji.

«Jāizdara brīnums», lai kravas plūstu nevis caur Tallinu, bet Rīgu, decembrī laikrakstam Dienas bizness sacīja DB Schenker Latvia direktors Aivairs Tauriņš. Dažu simtu eiro izmaksu pieaugums, salīdzinot ar Rīgu, japāņus diezin vai atbaidīšot. Viņaprāt, Rīga ir nr. 2 šajās sacensībās, un tikai tad, ja igauņiem kaut kas noiet greizi, Latvija var izmantot savu iespēju.

Latvieši iepērkas Igaunijā, savukārt igauņi Latvijas preces izliekoties nezinām, apgalvo Igaunijas socioloģisko pētījumu kompānijas Faktum&Ariko sociologs Kalevs Peti. Taču pierobežas iedzīvotāji stāsta pavisam ko citu.

Igauņi itin labprāt iepērkas Latvijas veikalos. Neatkarīgā noskaidroja, ka vismaz Valkā, Apē un Ainažos Igaunijas iedzīvotāji īpaši iecienījuši saimniecības preču veikalu piedāvājumu, jo Igaunijā neesot tik liels preču klāsts. Viņi pērk arī pārtiku. Robežai tuvīnajā Valkas veikalā Walk cenas esot norādītas arī eiro, lai vieglāka rēķināšana.

Valcēniete Inguna Medne saka – paziņas, kas strādā vai dzīvo Valgā, stāstot, ka pēc eiro ieviešanas preces ir kļuvušas dārgākas. Tāpēc arī cilvēki meklējot, kur lētāk. «Es esmu ievērojusi, ka igauņi pērk pārtiku un rūpniecības preces. Šeit ir arī būvmateriālu veikals, bet, manuprāt, tie gan Igaunijā ir lētāki. Pie pašas robežas ir veikals Selver. Uz to vienīgo šad tad gāju, bet man šķiet, ka tur cenas augstākas nekā Latvijā,» novērojumos dalās I. Medne.

Gatavojoties nodokļu ieņēmumu samazināšanai un ekonomiskai krīzei Igaunijas valdība pagājušajā nedēļā pieņēmusi krīzes novēršanas plānu, valsts sektora izdevumus samazinot par aptuveni 350 miljoniem latu, ziņo laikraksts Diena.

Nodokļu palielināšanu Igaunijā tuvākajā laikā neplāno. «Vētra vēl ir priekšā, bet, pateicoties Latvijai, mēs tai esam sagatavojušies,» pēc plāna pieņemšanas sacīja Igaunijas premjers Andruss Ansips. Plāns paredz samazināt valsts izdevumus par 10%. Pensijas aprīlī indeksēs par 5, nevis 14%, bet pašvaldību aizņēmumu griesti noteikti 22 miljonu latu apmērā. Tam vajadzētu garantēt budžeta deficītu robežās līdz 3%. Šonedēļ Igaunijas valdība turpinās skatīt izdevumu samazinājumu pa nozarēm. Finansējums līdzšinējā apmērā vai pat ar nelielu pieaugumu, visticamāk, būs izglītībai un zinātnei. Solītais skolotāju algu pieaugums varētu tikt iesaldēts.

Jāpiebilst, gan, ka no šī gada 1. janvāra samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme Igaunijā tika paaugstināta no kādreizējiem 5 % līdz 9 %. Samazinātais PVN, kas tagad ir 9 %, Igaunijā tiek piemērots grāmatām, medikamentiem, presei un viesnīcu pakalpojumiem.

Rallijā Latvija – Kuldīgas rudens 2009 šī gada N4 klases čempiona titulu izcīnījušais Aivis Egle, kurš savu sacīkšu Mitsubshi Lancer EVO ir novietojis garāžā, bet tā vietā uz starta izies ar Subaru Impreza WRC automobili.

Aivis Egle šā gada Latvijas autorallija čempionāta pēdējā, sestajā posmā uz starta stāsies ar 1999.gada Subaru Impreza WRC, taču tas nebūtu bijis iespējams, ja vien nu jau pieckārtējais Latvijas autorallija čempions šā gada titulu nebūtu nodrošinājis iepriekšējā čempionāta posmā – rallijā Kurzeme 2009. Tieši ar šādu tehniku savā laikā braucis arī britu rallists Ričards Bērnss, kurš 1999.gadā ieguva pasaules vicečempiona titulu, savukārt Subaru rūpnīcas komanda pietrūka tikai četri punkti, lai togad iegūtu Ražotāju kausu.

Kā stāsta Aivis Egle, viņam Subaru Impreza WRC sagādājusi kompānija Baltic Rally Rent. "Auto pieder somu rallistam Saku Vierimā un igauņu kompānija, ar kuras starpniecību to dabūju, apgalvo, ka auto ir pilnā komplektācijā – tieši tāds, kāds piedalījās 1999.gada pasaules rallija čempionātā. Par rezultātu prognozēm pagaidām vēl neizteikšos, jo Impreza ir tehnoloģiski vecāka nekā pārējie WRC auto, kas brauks Latvijas rallijā. Bet imprezai vēl ir visi aktīvie reduktori, tā kā domāju, ka būs interesanti braukt," saka Aivis Egle.

Baltijas valstīs visaktīvāk apdrošinās igauņi, turpretim Latvijas iedzīvotāji apdrošināšanas pakalpojumus izmanto vismazāk, If Latvija veiktais pētījums.

Latvijā nevienu apdrošināšanās veidu sev vai savai mājsaimniecībai nav izvēlējušies 39% iedzīvotāju, savukārt Igaunijā – tikai 18%. Lietuvā apdrošināšanu neizmanto katrs trešais, jeb 33% iedzīvotāju, Db.lv infomē Līga Lētiņa, If Latvia Komunikāciju vadītāja.

Baltijas valstīs populārākais apdrošināšanas veids ir autoīpašnieku obligātā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana (OCTA), liecina apdrošināšanas sabiedrības If Latvia un pētījumu centra TNS dati par apdrošināšanās paradumiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Igaunijā OCTA polises iegādājušies 62% iedzīvotāju, Lietuvā 54% iedzīvotāju, bet Latvijā – tikai 46% aptaujāto.

Šis gads sācies ar nepatīkamu ziņu visiem autobraucējiem – Latvijas valdība nolēma palielināt akcīzes nodokļa likmi degvielai, tā sadārdzinot benzīna cenu vidēji par trim centiem. Dzīvojot pierobežā, degvielas cenu atšķirība varētu spēlēt par labu Valkas un tuvākās apkārtnes iedzīvotājiem, kuri pēc degvielas var doties pāri robežai. Reģionālais laikraksts Ziemeļlatvija pētījis, vai tas tā tiešām ir, ka otrpus robežai pie igauņiem ir jūtamas būtiskas degvielas cenu atšķirības.

Izpētot šo situāciju, atklājas, ka igauņi zibenīgi ir noreaģējuši uz degvielas cenas sadārdzinājumu Latvijā un arī jaunā gada pirmajās dienās par pāris centiem palielinājuši cenu benzīnam.

Autobraucējs valcēnietis Mārtiņš, kurš regulāri degvielu iegādājas Valgā, uzskata, ka igauņiem nevajadzētu skriet līdzi letiņiem, lai tādā veidā pildītu savas kabatas ar naudu. Valcēnietis uzskata, ka vajadzētu būt otrādi, ja Latvijas pusē kāda prece maksā dārgāk, tad igauņi noteikti būtu vinnētāji, ja pie viņiem tas būtu nopērkams lētāk. Mārtiņš brīnījās par igauņu spēju tik ātri reaģēt uz degvielas cenu svārstībām, jo vakar, braucot uz darbu ap pulksten 7.30, iebraucis kaimiņpilsētas DUS Neste, kur cena par litru 95E degvielas bijusi vēl zem eiro. Taču īsi pirms dienas vidus tā pakāpusies jau pāri vienam eiro.

Igaunijas uzņēmējiem un iedzīvotājiem sāk palikt grūti apmaksāt automašīnas, kuras ņemtas līzingā, norāda vairāki autolīzinga nodaļu vadītāji, raksta Dv.ee.

Nespejot samaksat lizinga maksajumus, igauni zaude automašinas

Finansiālā situācija spiež Igaunijas iedzīvotājiem atgriezt automašīnu izplatītājam un ņemt kādu lētāku mašīnu vai arī meklēt citu izeju no situācijas, vienojoties ar līzinga sniedzēju.

"Automašīnu skaits, ko klienti atgriež, jo nespēj nomaksāt ikmēneša maksājumus, savā ziņā ir pieaudzis, bet Hansa Liising ar to jau bija rēķinājusies, tāpēc nekas briesmīgs nav noticis," norāda Hansa Liising vadītāja Gunara Tomemetsa.

Ekonomiskās krīzes laikā, igauņi domā veidus, kā celt sabiedrības garu šajos drūmajos recesijas laikos. Viņu plāns ir izveidot virtuālo laimes banku, ziņo baltic-course.com.

„Galvenais projekta mērķis ir izmantot modernās tehnoloģijas, lai izveidotu demokrātijas mašīnu, kas palīdzēs celt savstarpējo sapratni starp cilvēkiem, veidos valsti tuvāku cilvēkiem, liks cilvēkiem kļūt aktīvi iesaistītiem, lai uzlabotu savu dzīvi, tā vietā, lai pasīvi cerētu, ka kāds to izdarīs viņu vietā,” saka igauņu privātuzņēmējs Rainers Nolvaks, viens no projekta galvenajiem organizatoriem.

„Mēs domājam, ka it īpaši šobrīd, kad visa pasaule saskaras ar krīzi, mums vajag daudz domāt visas tautas masas līmenī, ko mēs varam darīt, lai cīnītos ar recesiju un padarītu dzīvi labāku,” piebilst Nolvaks.

"Lai gan saka – trakiem pieder pasaule, tomēr neviens negrib būt traks, – vismaz es ne," apliecina Viesturs Rudzītis.

Pazīstamais psihoterapeits nule kā klajā laidis savu pēdējo gara darbu, fundamentālo pētījumu Pie tēva, kurā veicis veselu jūru zinātnisku secinājumu par cilvēka psihes darbību, tai skaidrojumu meklējot sengrieķu mitoloģijā. Kā domā Viesturs Rudzītis, tur atspoguļojas cilvēka dzīve un attiecību modeļi, kas darbojas joprojām, arī Latvijas sabiedrībā. Un mums, latviešiem, viss vēl tikai priekšā, uzskata Viesturs Rudzītis: Latvieši baidās nosaukt lietas īstajos vārdospsihoterapeits.

Tūrisma nozarei pēc Covid-19 pandēmijas būs nepieciešami trīs atkopšanās gadi, prognozēja Latvijas viesnīcu operatora SIA "Mogotel" attīstības direktors Ivans Dokicāns.

Viņš norādīja, ka Latvijā un arī visā Baltijā tūrisma industrijai šī vasara un ziema būs sarežģīta, jo rādītāji nebūs ne tuvu 2019.gada līmenim, tostarp daudzas viesnīcas šogad nemaz neatvērsies, atvēršanu pārceļot uz nākamo gadu.

Vienlaikus Dokicāns prognozēja, ka līdz ar situācijas stabilizēšanos Ukrainā, kas, cerams, notiks drīz, nākamgad situācija būs daudz labāka, savukārt pilnīgu tūrisma nozares atkopšanos "Mogotel" attīstības direktors prognozēja pēc trim gadiem.

"Teiksim tā, pēc Covid-19 situācijas sliktāk jau nebūs. Tas ir viennozīmīgi. No 2020.gada 13.marta līdz 15.jūnijam viesnīcu noslodze bija ļoti zema - aprīlī vienīgajai viesnīcai, kas strādāja, noslodze bija apmēram 3%. Pašreizējo situāciju salīdzināt ar pandēmijas periodu nevar. Cilvēki turpina ceļot, atpūšas un arī Latvijā dzīvojošie cilvēki arvien biežāk paliek Rīgas viesnīcās. Pirms Covid-19 laikā latvieši Rīgas viesnīcas bija vien apmēram 3% no kopējā viesu skaita, tagad latvieši ir top trijniekā viesu ziņā. Lietuvieši, igauņi un latvieši ir trīs galvenās klientu grupas gan korporatīvajā segmentā, gan tūristu vidū," stāstīja Dokicāns.

Plašs pakalpojumu klāsts un demokrātiskas cenas ir galvenie iemesli, kāpēc Lietuvas medicīnas kūrortu mazpilsēta Birštona kļuvusi par ārvalstu un Latvijas tūristu magnētu.

Lai gan pilsētas platība ir nieka 13 kvadrātkilometri un tās iedzīvotāju skaits sasniedz vien 4000, taču tajā atrodas vairākas sanatorijas un spa centri, piemēram, Royal Spa Residence,Medical SPA Eglės sanatorija,Vermes un Tulpes, kuras aktīvi uzņem gan atpūtniekus, gan cilvēkus ar veselības problēmām. Šobrīd notiek gan esošo sanatoriju un spa centru rekonstrukcija, gan jaunu būvniecība un uzņēmumi vēlas piesaistīt vēl vairāk ārvalstu tūristus, tajā skaitā arī no Latvijas.

Kā biznesa portālam db.lv apstiprināja spa centru vadītāji, tad veselības un medicīnas pakalpojumu joma attīstījusies, pateicoties pašvaldības un uzņēmēju sadarbībai.

Lai arī latvieši paši sevi uzskata par lieliem alus dzērējiem, Baltijas alus indeksa pētījums liecina, ka Latvijā alu dzer mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā.

Baltijas jeb Cēsu alus indekss izveidots, nosakot alus popularitāti starp citiem alkoholiskajiem dzērieniem, alus lietošanas biežumu un citas izmērāmas alus lietošanas īpatnības. Latvijā alus indekss ir 47.6, Lietuvā – 51.7, bet Igaunijā – 52.2.

A/s Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone – Zatlere šodien atzina, ka indekss ir izmērāms lielums, kas nosaka katras Baltijas valsts alus kultūras attīstības pakāpi. Uzņēmēja uzsvēra, ka indeksam būtu jādod stimuls sacensties ar pārējām Baltijas valstīm. Indeksu plānots noteikt arī turpmākajos gados un tad varēs salīdzināt, kādas izmaiņas notikušas.

Par iespaidīgu summu – 15 000 britu mārciņu (16 990 eiro), sociālajā tīklā «Facebook» pārdota populārākā un lielākā Lielbritānijas latviešu komunikācijas platforma – forums «Latvieši UK».

«Facebook grupu pārdevu es, Helmuts Meškonis, kurš arī ir grupas izveidotājs, un visas iegūtās summas saņēmējs ir mana kompānija Media Tower Limited,» viņš pastāstīja biznesa portālam db.lv.

H. Meškonis atklāj, ka «grupas pārdošana nebija sākotnēji plānota, lai arī šāda doma, bez šaubām, pa brīdim parādījās».

«Pircējs iegādājās grupu, jo jau bija sācis maksāt salīdzinoši lielu naudas summu par daļēju «Latvieši UK» grupas «cover photo» izmantošanu sava uzņēmuma reklāmai,» stāsta pārdevējs. Viņš pauž cerību, ka nākotnē grupā nekas nemainīsies, «lai arī ar skumjām redzu, ka grupā sāk parādīties arvien vairāk sludinājumu un reklāmas, kas vienmēr bija tabu».

Eiropieši kļūst arvien skeptiskāki par savu valstu ekonomisko izaugsmi īstermiņā. Dubultojies to iedzīvotāju skaits, kas sagaida valsts ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, liecina Eurostat pētījums, par kuru ziņo euobserver.com.

Lielākās bailes par valsts ekonomikas pasliktināšanos bija ungāriem, no kuriem tikai 8% pauduši optimistisku skatījumu. Tiem seko somi un īri ar 9%, briti ar 10%. Turpretī visoptimistiskākie bijuši maltieši no kuriem 40% uzskatījuši, ka valsts ekonomiskā situācija uzlabosies. Tiem seko poļi un rumāņi ar 30% iedzīvotāju.

Kā galvenais iemesls noskaņojuma izmaiņām bijušas iedzīvotāju bažas par pieaugošajām pārtikas produktu un degvielas cenām.

Statistiķi norāda, ka eiropiešu negatīvais skatījums par savu valstu ekonomikām atspoguļojas arī attieksmē pret Eiropas Savienības (ES) institūcijām.

Īstenojot enerģētikas projektus kopīgi, trīs Baltijas valstis būtiski ietaupītu gan līdzekļus, gan laiku, samazinātu riskus un nostiprinātu savu drošību - šādu viedokli portālam Delfi.lt paudis uzņēmuma Lietuvos energija ģenerāldirektors Daļus Misjūns, kas būs viens no galvenajiem runātājiem ceturtdien un piektdien Palangā paredzētajā Baltijas valstu biznesa līderu konferencē Lūzuma punkts.

Kopā ar Eesti Energia valdes priekšsēdētāju Sandoru Līvi viņš šai forumā runās par Baltijas valstu enerģētisko neatkarību.

Lai gan līdz šim katra valsts par šo mērķi lielākoties cīnījusies saviem spēkiem, Misjūns uzskata, ka ir daudz iemeslu, kādēļ to vajadzētu uztvert kā kopīgu reģionālu izaicinājumu, bet vienlaikus ir būtiski, lai svarīgākie infrastruktūras objekti ģeogrāfiski atrastos dažādās vietās.

Enerģētikas infrastruktūra mūsu valstis saista ne mazāk kā kopīgā vēsture. Gandrīz visās enerģētikas nozarēs mūsu sistēmas ir integrētas - elektrotīkls, gāzesvads. Resursu ziņā arī esam līdzīgā situācijā. Tātad ir gan loģisks, gan tehnisks pamats uzlūkot enerģētisko neatkarību kā reģiona attīstības jautājumu. Protams, ja ir vēlēšanās, to var nodrošināt arī nacionālajā līmenī, bet tas būtu krietni dārgāk, viņš norādījis.