Ceturtdien (25. septembrī) apjomīgā pasākumā Latvijas Dzelzceļa Muzejā tika pasniegtas balvas badad.lv apmeklētāju izvēlētajām sliktākajām reklāmām.

Par sliktāko reklāmu TV kategorjā balsošanā tika atzīta Urinal lidostas peidzīvojumu epopeja, kurai balvu piešķirt bija aicināts Kārlis Seržants.

Sliktākā drukātā reklāma - SPA laimīgais pārītis! Balvu piešķira drukātā vārda meistars Māris Zanders.

Sliktākā vides reklāma - BREX čipsi. Šo balvu piešķira Latvijas vides pazinējs Ingmārs Līdaka.

Sliktākais risinājums internetam - Dizains un Reklāmkonstrukcijas. Balvu ar lepnumu piešķira un publiku ar īpašu performanci priecēja kompānijas DARTZ vadītājs Leonards Jankolovičs. Par to īpaša pateicība un prieks, jo DATRZ bija viena no visvairāk diskutētajām reklāmām badad.lv.

Portālā Latviesi.com apkopota informācija par 104 pasākumiem 18 pasaules valstīs, kur latvieši atzīmē Ziemassvētkus un Jauno gadu. Visplašākās svinības šogad notiek ASV, kam seko Lielbritānija, Vācija un Brazīlija. Daudzviet svētku ieskandināšana notiek jau no decembra sākuma.

Latvieši Adventes laikā organizē tradicionālos Ziemassvētku tirdziņus, daudzviet notiek īpaši pasākumi tieši bērniem, bet pieaugušajiem tiek rīkotas svinīgas balles.

Plaša svētku pasākumu programma šogad sarīkota Brazīlijas latviešiem, kur lielākajos latviešu centros notiks jauniešu koru un latviešu ansambļa koncerti. Savukārt Nova Odessas pilsētā sarīkota pat īpaša svētku apsveikumu izstāde, kurā tiks izstādīti Jelgavas bērnu sūtītie Ziemassvētku apsveikumi vietējiem Brazīlijas latviešu bērniem, kuri savukārt zīmēja un sūtīja apsveikumus uz Jelgavu.

Lielbritānijā latvieši tiek aicināti uz kopīgiem Ziemassvētku dievkalpojumiem visos lielākajos latviešu centros – Derbijā, Notinghamā, Korbijā, Līdsā, Bradfordā, Londonā un Rovfantā.

Latvijas iedzīvotājus visvairāk kaitina reklāma, kurā tiek piedāvātas higiēnas preces un visdažādākie veļas pulveri, un no šīm reklāmām lielākā daļa cilvēku cenšas izvairīties, liecina Latvijas patērētāju pētījums.

Daudzi cilvēki par neciešamām atzīst arī medikamentu, automašīnu un tirdzniecības vietu reklāmas, taču higiēnas preces ir izteikts līderis - 53% iedzīvotāju to piedāvāšana plašsaziņas līdzekļos šķiet ārkārtīgi kaitinoša.

Pie šādiem secinājumiem nonākusi mediju aģentūra Creative Media Services, pēc kuras pasūtījuma tieši pirms ikgadējā starptautiskā reklāmas festivāla Golden Hammer tika veikts Latvijas reklāmas tirgus un patērētāju attieksmes pētījums.

Patērētāju attieksmes pētījums arī atklājis, ka visvairāk kaitinošās reklāmas vienlaikus ir arī tās, kuras cilvēki vislabāk atceras. Ja cilvēkiem būtu jānosauc reklāma, kas pirmā ienāk prātā, 37% nosauktu kādu no biežāk reklamētajiem veļas pulveriem, bet 29% minētu kādu higiēnas preču marku.

Ja jau tiek izmantotas Google reklāmas, iespējams, ir nācies aizdomāties, vai ir vērts ieguldīt arī SEO. Galu galā, mājaslapa jau parādās meklēšanas rezultātu augšgalā, pateicoties apmaksātām reklāmām, tad kāpēc gan investēt arī ar SEO? Patiesībā SEO un Google reklāmas ir divas dažādas stratēģijas, kas var lieliski papildināt viena otru. Pat ja Google reklāmas sniedz rezultātus, SEO var piedāvāt ilgtermiņa ieguvumus, ko vien ar reklāmām nav iespējams nodrošināt.

Šajā rakstā tiks izskaidrots, kā SEO atšķiras no Google reklāmām un kā abu kombinācija var palīdzēt uzņēmumam gūt lielākus panākumus internetā.

SEO un Google reklāmas: kāda ir atšķirība?

Vispirms jānoskaidro galvenās atšķirības starp SEO un Google reklāmām. Google reklāmas ļauj uzņēmumiem izmantot PPC (maksā par klikšķi) modeli, kas nozīmē, ka tiek veidotas pielāgotas reklāmas, kuras parādās Google meklēšanas rezultātu augšgalā. Pielāgojot reklāmas atbilstoši atslēgvārdiem, iespējams piesaistīt auditoriju tieši tad, kad viņi meklē konkrētus risinājumus.

SEO, savukārt, ir process, kura laikā mājaslapa tiek uzlabota, lai tā labāk parādītos organiskajos (neapmaksātajos) meklēšanas rezultātos. Rezultāti var nebūt redzami uzreiz, bet SEO ir ilgtermiņa ieguldījums, kas laika gaitā nodrošina stabilu un regulāru apmeklētāju plūsmu.

Latvijas valsts augstāko amatpersonu teiktajam, kad tās runā par stāvokli valstī, valsts finanšu sistēmas stabilitāti un tamlīdzīgām tēmām pilnībā tic tikai 1% Latvijas iedzīvotāju.

Par to liecina pētījumu centra SKDS 2008.gada novembrī veiktās aptaujas dati. Kopumā amatpersonu sacītajam tic 16% Latvijas iedzīvotāju, bet 15% no tiem nav pilnībā pārliecināti, ka valsts vadītāji runā patiesību. Savukārt 72% apgalvo, ka augstāko amatpersonu runām kopumā netic, turklāt tam pilnībā netic 26%, bet drīzāk netic 46% iedzīvotāju.

Šāda situācija ievērojami sarežģī valsts amatpersonu komunikāciju ar sabiedrību, runājot par ekonomisko krīzi valstī un dažādiem finanšu stabilizācijas plāniem, jo, lai cik atklāti amatpersonas par šiem jautājumiem nerunātu, lielākā daļa sabiedrības viņu teiktajam vienalga neticēs un apšaubīs visu, kas ir publiski izskanējis, uzsver SKDS.

Starptautiskās informācijas un mērījumu kompānijas Nielsen veiktais pētījums par uzticamākajiem reklāmas kanāliem pasaulē liecina - 83% respondentu sešdesmit pasaules valstīs par uzticamāko avotu, kur iegūt informāciju par produktiem un pakalpojumiem, uzskata draugus un ģimeni. Otrajā vietā ar 70% īpatsvaru ir zīmolu mājas lapas un citi kontrolētie kanāli tiešsaistē, savukārt 66% patērētāju uzticas internetā publicētajām citu lietotāju atsauksmēm.

Neraugoties uz interneta mediju pieaugumu, uzticamību nav zaudējuši arī tradicionālie reklāmas kanāli – TV, žurnāli un avīzes. Proti, 63% globālo respondentu atzina, ka viņi uzticas reklāmai televīzijā, 60% - reklāmai avīzēs un 58% - žurnālos. 48% respondentu pasaulē uzsver, ka uzticas video reklāmām tiešsaistē, 47% - reklāmām, kas parādās dažādos meklētājos un 46% - reklāmām sociālajos tīklos. 42% uzticas banneru reklāmām, 43% - mobilajām reklāmām, 36% - reklāmām īsziņās.

Viena no daudziem reklāmdevējiem pievilcīgākajām un, kā izrādās, arī labvēlīgākajām sabiedrības grupām ir tā dēvētā digitālā jeb Millenium paaudze – 21 līdz 34 gadus veci patērētāji, kas lielā mērā izauguši digitālajā laikmetā. Raugoties uz pētījumā iekļautajiem 19 reklāmas kanāliem un veidiem, šī sabiedrības grupa demonstrēja visaugstāko uzticēšanās īpatsvaru 18 reklāmas kategorijās, tai skaitā draugu ieteikumiem (85%), zīmolu mājas lapām (75%), patērētāju atsauksmēm internetā (70%), reklāmai TV (67%), reklāmai avīzēs un žurnālos (62%) u.tml. Digitālo un mobilo reklāmu kā uzticamu avotu minēja vairāk nekā puse – 53% respondentu, kamēr 51% ieklausās reklāmās sociālajos tīklos un 47% - tiešsaistes banneros.

Baltijas valstu iedzīvotāji ļoti labprāt iepērkas ārzemēs, visbiežāk kaimiņvalstīs, tam kopumā tērējot vairāk nekā miljardu eiro gada laikā. Šādi dati iegūti pētījumā par Baltijas valstu patērētāju izvēlēm, ko veica Nīderlandē dibinātais pētījumu institūts «Regionplan Policy Research» un profesionālo pakalpojumu kompānija «EY».

Pēc ekspertu skaidrojuma, šāda mēroga iepirkšanās ārzemēs skaidrojama ar zemiem ienākumiem un produktu cenu atšķirībām dažādās valstīs.

Katrs otrais Baltijas valstu iedzīvotājs pērk produktus vai mājsaimniecības preces ārzemēs vismaz reizi gadā. Visvairāk ārzemēs iepērkas Igaunijas iedzīvotāji – 56%, bet latvieši un lietuvieši dodas uz kaimiņvalstīm nedaudz retāk - attiecīgi 52% un 49%.

«Iemesli tam, ka Baltijas valstu iedzīvotāji iepērkas ārzemēs ir dažādi. Ienākumiem palielinoties, Baltijas valstu iedzīvotāji kļūst aizvien mobilāki. Palielinās arī tiešo avioreisu un attiecīgi lidojumu skaits no Baltijas valstīm, kas ir attīstīto valstu iezīme. Tomēr pētījums atklāja vēl kādu fenomenu - Baltijas valstis izceļas ar lielu skaitu «ekonomisko tūristu». Liela daļa Baltijas valstu iedzīvotāju regulāri dodas uz ārzemēm, lai iegādātos lētākas preces un pakalpojumus,» uzsver «Regionplan» pētnieks Ježijs Strātmeijers (Jerzy Straatmeijer), kura vadībā veikts šis pētījums.

Vistaupīgāk eiropiešu vidū šovasar ceļojuši lietuvieši, tērējot aptuveni 518 eiro, bet visvairāk – šveicieši, vidēji veltot tam 1114 eiro, liecina finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma «Revolut» analītiķu aprēķini.

«Revolut» analītiķi izvērtējuši datus periodā no 1. jūnija līdz 20. augustam par to, cik Eiropas iedzīvotāji šajā vasarā tērējuši lidojumiem, naktsmītnēm, transportam, pārtikai un dzērieniem ārvalstīs. Baltijas valstu starpā visvairāk ceļojumiem tērējuši igauņi, latvieši palikuši otrajā vietā, bet vislētāk ceļojuši lietuvieši.

Igauņi vidēji iztērēja 704 eiro un tie ir lielākie Izdevumi Baltijas valstu starpā. Sasummējot galvenos ceļojumu izdevumus, «Revolut» analītiķi secinājuši, ka viens latviešu ceļotājs vidēji iztērēja 597 eiro. Latvieši arvien biežāk ceļo uz ārvalstīm un tur iztērē arvien vairāk naudas. 2017. gadā latvieši ceļojot iztērēja par 18% vairāk, nekā 2016. gadā, un šī summa sasniedza 930 miljonus eiro, liecina Latvijas centrālā statistikas pārvaldes dati.

Rīgas dome, apejot likumdošanu un pieņemot konkrētiem uzņēmumiem labvēlīgus grozījumus saistošajos noteikumos, piešķīruši tiesības atsevišķiem uzņēmumiem pārņemt vairākumu vides reklāmu tirgus Rīgā. Uz vienlīdzīgas konkurences pārkāpumiem saistībā ar šo situāciju jau 2012. un 2014.gadā norādījusi Konkurences padome (KP), taču Rīgas dome joprojām nav ņēmusi vērā KP norādījumus un tirgū vienlīdzīga konkurence nav nodrošināta, norāda KP.

Savulaik LTV vēstīja, ka Rīgas pašvaldības uzņēmumi bez konkursa atbalsta vides reklāmas uzņēmumu - ar Rīgas domes politisko vadību saistīto kompāniju Baltic Media Line, kas simtprocentīgi pieder uzņēmumam Pilsētas līnijas.

Rīgas dome ir deleģējusi tiesības pārvaldīt reklāmas izvietošanu trim kapitālsabiedrībām - pašvaldības SIA Rīgas satiksme, kas pārvalda reklāmas izvietošanu sabiedriskajā transportā un pieturvietās, pašvaldības aģentūrai Rīgas gaisma - reklāmas izvietošana uz apgaismes stabiem, un pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) - reklāmu izvietošana uz apsaimniekojamo namu sienām. Sabiedriskajā transportā reklāmu izvieto Pilsētas līnijas, bet uz apgaismes stabiem un RNP namiem, kā arī sabiedriskā transporta pieturvietu nojumju stendos - tās meitasuzņēmums Baltic Media Line. Minētie līgumi noslēgti bez atklātu konkursu izsludināšanas.

Piedāvāju četrus iemeslus, kāpēc tev vajadzēja savu biznesu reklamēt internetā jau vakar. Visticamākais, ka sīvākais konkurents to dara jau šodien.

Pirmais iemesls – klients lieto internetu tagad. Jau vairāk nekā 80% Latvijas iedzīvotāju regulāri lieto internetu. Ja vēl nesen valdīja uzskats, ka, reklamējoties internetā, iespējams uzrunāt tikai jauniešus, tad uzmini, kura vecuma cilvēki visstraujāk apgūst jaunās tehnoloģijas? Gandrīz puse no iedzīvotājiem vecumā no 60–74 gadiem lieto internetu katru dienu. Statistika liecina, ka uz reklāmas banneriem internetā visbiežāk klikšķina tieši cilvēki vecumā virs 40 gadiem. Tāpat, lai «sērfotu» internetā vairs nav jāsēžas pie stacionārā datora – gan mobilās ierīces, gan internets ir pieejamāki nekā jebkad.

Otrais iemesls – tu vari acumirklī sasniegt arvien jaunu auditoriju. Internets ļauj šķērsot robežas, apvieno visus pasaules iedzīvotājus interešu kopienās, kuru fiziskā atrašanās vieta nav šķērslis. Iespējams, būsi pārsteigts, ieraugot kādu no Austrālijas, Peru, vai jebkura cita pasaules nostūra novērtējam tevis radīto produktu, bet šādi pircēji varētu kļūt par ikdienu, ja vien teiksi «jā» reklāmai internetā. Internets ir visātrākais veids kā «atvērt» savu biznesu visā pasaulē.

Pasaules interneta milzis Google atzinis, ka guvis peļņu no reklāmām, kuru izvietotāji tirgū virzīja nelegālus produktus, vēsta BBC.

Google automatizētā reklāmas sistēma ļāvusi internetā gozēties Londonas Olimpisko spēļu biļešu tālākpārdevēju, narkotisko vielu saturošu augu un viltus personas apliecinošu dokumentu tirgotāju reklāmām.

Pēc tam, kad BBC pievērsa uzmanību šīm reklāmām, kompānija Google nekavējoties tās izņēma no tīmekļa. Savukārt nelegālo biļešu pārdevēju reklāmas tika izņemtas no Google meklētāja policijas aizrādījuma dēļ – biļešu pārdošana bez Olimpisko spēļu atbildīgo amatpersonu atļaujas Lielbritānijā ir likumpārkāpums.

Sistēma, kas nosaka, kā reklāmas parādās Google meklētājā, ir daļēji automatizēta. «Mums ir noteikumi, kuras reklāmas Google netiek parādītas. Šo vadlīniju ievērošanai daļēji seko mūsu darbinieki, bet daļa darba tiek paveikta automātiski,» teikts Google paziņojumā. «Gadījumā, kad esam informēti par tādām reklāmām, kas neatbilst mūsu noteikumiem, mēs tās izpētam un vajadzības gadījumā izņemam no tīmekļa,» skaidro Google.

ASV sociālo tīklu milzis "Meta" pirmdien paziņoja, ka "Facebook" un "Instagram" lietotājiem Eiropā no nākamā mēneša būs iespēja iegādāties abonementu, lai šos sociālos tīklus izmantotu bez reklāmām.

"Lai ievērotu jaunos Eiropas noteikumus, mēs ieviešam jaunu abonēšanas iespēju Eiropas Savienībā (ES), [pārējā] Eiropas Ekonomikas zonā un Šveicē," teikts uzņēmuma paziņojumā.

"Meta" norāda, ka lietotāji Eiropā jauno abonementu varēs iegādāties par 9,99 eiro mēnesī interneta pārlūkprogrammas versijai vai par 12,99 eiro mēnesī lietošanai mobilajos telefonos ar "iOS" un "Android" operētājsistēmām.

Lietotāji joprojām varēs izmantot platformas bez maksas ar reklāmām, bet to lietotāju informācija, kuri iegādāsies abonementus, "netiks izmantota reklāmām", skaidro "Meta".

Šos abonementus varēs iegādāties tikai personas, kas sasniegušas 18 gadu vecumu.

"Meta" uzskata, ka šis solis kliedēs ES regulatoru bažas par uzņēmuma veikto datu apkopošanu un to izmantošanu reklāmām.

Latvijas iedzīvotāji Melnajai piektdienai vairs netic, bet tomēr joprojām ir piesardzīgi, piemēram, savas kāzas šajā dienā izvairītos rīkot gandrīz katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs, liecina apdrošināšanas sabiedrības If Latvia veiktā aptauja sadarbībā ar GFK, gatavojoties šī gada vienīgajai melnajai piektdienai, 13. jūnijam.

Aptaujas rezultāti rāda, ka tikai 2% no iedzīvotājiem tic, ka piektdiena, 13. datums ir Melnā piektdiena, kuras laikā var notikt kāda nelaime. Tikai 1% iedzīvotāju šajā dienā patiešām ir saskārušies ar kādu negadījumu. 66% aptaujāto tam pilnībā netic, un no tiem 13% uzskata, ka Melnā piektdiena ir māņticība, Db.lv informē Līga Lētiņa, If Latvia Komunikāciju vadītāja.

Uz jautājumu, kādas lietas cilvēki šajā dienā nedarītu, arī pilnībā pārliecinātie kļūst nedaudz piesardzīgāki. To vidū arī uzņēmēji.

Kopumā 22% aptaujāto norāda, ka šajā dienā neprecētos, turklāt starp viņiem 12% ir to, kas sākotnēji atbildējuši, ka netic šai dienai kā Melnajai piektdienai, 19% šajā dienā neplānotu operāciju, 17% nedotos ceļojumā ar kuģi, bet 15% nelidotu ar lidmašīnu, 15% neveiktu lielas operācijas ar naudu, 10% neparakstītu līgumus, un vēl 10% neveiktu lielus pirkumus, 7% nerīkotu biznesa aktivitātes, 5% neplānotu nekādas biznesa aktivitātes un tikai 0.4% aptaujāto šī diena ir laimīgāka nekā citas.

«Jebkuram aktīvam ir sava cena,» tā uz laikraksta Dienas bizness jautājumu, vai Parex bankas stratēģiskais investors varētu būt no Krievijas, intervijā atbild bijušais Parex bankas viceprezidents Jevgēnijs Zolotarevs, kas savulaik bija atbildīgs par investora piesaisti bankai.

Ieva Mārtiņa, DB

DB uz sarunu gan par pēdējiem notikumiem saistībā ar Parex bankas nonākšanu Hipotēku bankas rokās, gan par pasaules finanšu tirgus norisēm aicināja nu jau divus mēnešus darbojošās aktīvu pārvaldes kompānijas Maximus Capital dibinātāju un valdes priekšsēdētāju Jevgēniju Zolotarevu, kurš pirms tam kopš 1998. gada strādāja Parex bankā un bija atbildīgs ne vien par sindicēto kredītu piesaisti, bet arī bankas pārdošanu. J. Zolotarevs Parex banku atstāja šogad februārī pēc savstarpējās vienošanās un izveidoja jaunu kompāniju, savā komandā apvienojot pieredzējušus aktīvu pārvaldītājus, brokerus, un arī Latvijā pazīstamus cilvēkus, piem., bijušo Rīgas Fondu biržas vadītāju, patlaban Francijas Dalkia pārstāvi Latvijā Guntaru Kokoreviču, kā arī bijušo Latvijas premjeru Valdi Birkavu u.c. Maximum Capital galvenais ofiss ar 24 darbiniekiem atrodas Rīgā, pa diviem darbiniekiem strādā birojos Maskavā, Kijevā, Londonā un Baku. J. Zolotarevs skaidro, ka pēc aiziešanas no bankas viņš solīja sešus mēnešus nedarboties, nekonkurēt ar banku. Viņš atzina, ka gribējis sākt savu biznesu pirms dažiem gadiem un, strādājot bankā, viņam bija vēlme būt daļējam īpašniekam tajos biznesos, ko palīdzēja attīstīt, bet tāda vienošanās netika panākta. Savukārt jaundibinātā kompānija ļauj J. Zolotarevam specializēties un koncentrēties noteiktos virzienos. Tas nozīmē citu kvalitāti, paredz strādāt ar nedaudziem klientiem, bet darīt to kvalitatīvi.

Absolūtais vairākums (93%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem netic tam, ka šogad 21. decembrī būs pasaules gals.

To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes decembrī veiktais pētījums.

Lielākā daļa iedzīvotāju (78%) noteikti netic tam, ka 21. decembrī pienāks pasaules gals, savukārt 15% - tam drīzāk netic.

Pretējās domās ir tikai 3% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, kas apgalvo, ka tic pasaules galam 21. decembrī (2% - noteikti jā; 1% - drīzāk jā). Savukārt 4% aptaujāto šajā jautājumā nav konkrēta viedokļa.

Aptauju pētījumu aģentūra TNS veica sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes laikā no 2012. gada 11. līdz 13. decembrim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 800 ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem.

Valsts prezidenta Valda Zatlera izteikumi liecina, ka viņš varētu neizsludināt Saeimā pagājušajā nedēļā atbalstītos grozījumus, kas paredz aizliegt tirgot alkoholu 1.septembrī. Neapmierinātību un neizpratni izraisījis tas, ka šāds aizliegums attiektos ne vien uz veikaliem, bet arī bāriem un restorāniem, ziņo Diena.lv.

V. Zatlers intervijā Latvijas Radio konkrēti neatbildēja uz jautājumu, vai šos grozījumus izsludinās, tomēr viņš izteicās, ka deputātiem būtu jāveic citas izmaiņas likumos. «Pirmais signāls, kas ir viennozīmīgs: deputāti netic, ka tiek ievērots likums, kas liedz nepilngadīgajiem pārdot alkoholu. Ja jau reiz viņi tam netic, tad jādomā, kā nostiprināt tos likumus un to kārtību, lai ne tikai 1.septembrī, bet visa gada laikā nepilngadīgie nepirktu alkoholu un viņiem nebūtu iespējas nopirkt alkoholu, bet tie pieaugušie, kas dzīvo viesnīcās un apmeklē restorānus, baudītu to dzīvi, kas viņiem atļauta,» teica Valsts prezidents.

Kreditēšanas aktivitāte Latvijā joprojām ir viena no zemākajām eirozonā, kā rezultātā uzņēmēji ik gadu zaudē apmēram 12,5 miljardus eiro, ko varētu ieguldīt biznesa attīstībā.

2024. gada 1.ceturksnī Latvijas nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums bija vien 27,5% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 10,9 miljardi eiro, liecina “Eurostat” dati. Arturs Geisari, “Oferta Finance” idejas autors norāda, ka Latvijai ir milzīgs potenciāls palielināt piešķirto kredītu apjomu, tādējādi nodrošinot gan mazo un vidējo uzņēmēju attīstību, gan arī valsts ekonomisko izaugsmi kopumā.

“Mums ir vairāk nekā 35 tūkstoši uzņēmumu ar gada apgrozījumu virs 50 tūkstošiem eiro un pozitīvu pašu kapitālu. Tas vien nozīmē, ka Latvijas potenciāls aizņemties ir 3,7 reizes lielāks nekā šobrīd, taču tas netiek izmantots, kā rezultātā katrs no šiem uzņēmējiem principā zaudē iespēju nopelnīt apmēram 36 tūkstošus eiro gadā jeb trīs tūkstošus mēnesī. Bieži no uzņēmējiem dzirdam apgalvojumu, ka viņi vēlas attīstīties, taču statistika skaidri parāda, ka realitātē ne visi tam ir gatavi. Te ir nauda, kas reāli palīdzētu audzēt biznesa potenciālu, taču lielākā daļa vienkārši nobīstas. Bieži uzņēmēji pat nezina, kam un cik naudas nepieciešams, kā arī netic, ka viņi uz šiem papildus finanšu līdzekļiem vispār varētu pretendēt,” teic A.Geisari.

Iedzīvotāji visai skeptiski skatās uz to, ka nākotnē pensiju 2. un 3. līmenis spēs nodrošināt pietiekamu finansiālu atbalstu, liecina pētījumu centra SKDS veiktā aptauja.

40,6% nemaz netic, savukārt 37,5% drīzāk netic šādai iespējai, liecina iedzīvotāju atbildes.

Savukārt tikai 13% no aptaujātajiem tic, ka 2. un 3. pensiju līmenis nodrošinās vecumdienās pietiekamu finansiālu atbalstu.

46,5% no aptaujātajiem netic, ka valsts nākotnē spēs izmaksāt 2. pensiju līmenī individuāli uzkrātos līdzekļus.

Tāpat vairāk nekā puse aptaujāto uzskata, ka uz pašreizējo valsts nodrošināto pensiju nevar paļauties un iztikšana vecumdienās jānodrošina saviem spēkiem.

Mērķa grupa bija no 18-61 gadam, kas strādājuši un par kuriem veiktas iemaksas. Nav aptverti pensijas vecuma iedzīvotāji, skaidroja SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.

Influenceru mārketings papildina reklāmas misiju un parāda, ka cilvēki konkrēto produktu lieto, padarot reklāmu cilvēcīgāku.

Influenceru mārketinga aģentūras Honeymoon High vadītāja Agnija Grigule uzskata, ka viedokļu līderis virtuālajā vidē jeb t.s. influenceris ir slavenība komplektā ar savu mediju. Šodien šo mārketinga veidu izmanto pat bankas un citas samērā konservatīvas nozares, papildinot kopējo reklāmas kampaņu. Tomēr, pirms sākt izmantot šo mārketinga veidu, viņa iesaka piedomāt, vai saturs ir gana «garšīgs», lai kāds tam vēlētos sekot. Vairāk par influenceru mārketingu un izaicinājumiem tajā A. Grigule stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Kā jūs raksturotu šo jauno ekonomiku, kas attīstās Instagram platformā?

Lai arī latvieši paši sevi uzskata par lieliem alus dzērējiem, Baltijas alus indeksa pētījums liecina, ka Latvijā alu dzer mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā.

Baltijas jeb Cēsu alus indekss izveidots, nosakot alus popularitāti starp citiem alkoholiskajiem dzērieniem, alus lietošanas biežumu un citas izmērāmas alus lietošanas īpatnības. Latvijā alus indekss ir 47.6, Lietuvā – 51.7, bet Igaunijā – 52.2.

A/s Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone – Zatlere šodien atzina, ka indekss ir izmērāms lielums, kas nosaka katras Baltijas valsts alus kultūras attīstības pakāpi. Uzņēmēja uzsvēra, ka indeksam būtu jādod stimuls sacensties ar pārējām Baltijas valstīm. Indeksu plānots noteikt arī turpmākajos gados un tad varēs salīdzināt, kādas izmaiņas notikušas.

Plašs pakalpojumu klāsts un demokrātiskas cenas ir galvenie iemesli, kāpēc Lietuvas medicīnas kūrortu mazpilsēta Birštona kļuvusi par ārvalstu un Latvijas tūristu magnētu.

Lai gan pilsētas platība ir nieka 13 kvadrātkilometri un tās iedzīvotāju skaits sasniedz vien 4000, taču tajā atrodas vairākas sanatorijas un spa centri, piemēram, Royal Spa Residence,Medical SPA Eglės sanatorija,Vermes un Tulpes, kuras aktīvi uzņem gan atpūtniekus, gan cilvēkus ar veselības problēmām. Šobrīd notiek gan esošo sanatoriju un spa centru rekonstrukcija, gan jaunu būvniecība un uzņēmumi vēlas piesaistīt vēl vairāk ārvalstu tūristus, tajā skaitā arī no Latvijas.

Kā biznesa portālam db.lv apstiprināja spa centru vadītāji, tad veselības un medicīnas pakalpojumu joma attīstījusies, pateicoties pašvaldības un uzņēmēju sadarbībai.

"Lai gan saka – trakiem pieder pasaule, tomēr neviens negrib būt traks, – vismaz es ne," apliecina Viesturs Rudzītis.

Pazīstamais psihoterapeits nule kā klajā laidis savu pēdējo gara darbu, fundamentālo pētījumu Pie tēva, kurā veicis veselu jūru zinātnisku secinājumu par cilvēka psihes darbību, tai skaidrojumu meklējot sengrieķu mitoloģijā. Kā domā Viesturs Rudzītis, tur atspoguļojas cilvēka dzīve un attiecību modeļi, kas darbojas joprojām, arī Latvijas sabiedrībā. Un mums, latviešiem, viss vēl tikai priekšā, uzskata Viesturs Rudzītis: Latvieši baidās nosaukt lietas īstajos vārdospsihoterapeits.

Par iespaidīgu summu – 15 000 britu mārciņu (16 990 eiro), sociālajā tīklā «Facebook» pārdota populārākā un lielākā Lielbritānijas latviešu komunikācijas platforma – forums «Latvieši UK».

«Facebook grupu pārdevu es, Helmuts Meškonis, kurš arī ir grupas izveidotājs, un visas iegūtās summas saņēmējs ir mana kompānija Media Tower Limited,» viņš pastāstīja biznesa portālam db.lv.

H. Meškonis atklāj, ka «grupas pārdošana nebija sākotnēji plānota, lai arī šāda doma, bez šaubām, pa brīdim parādījās».

«Pircējs iegādājās grupu, jo jau bija sācis maksāt salīdzinoši lielu naudas summu par daļēju «Latvieši UK» grupas «cover photo» izmantošanu sava uzņēmuma reklāmai,» stāsta pārdevējs. Viņš pauž cerību, ka nākotnē grupā nekas nemainīsies, «lai arī ar skumjām redzu, ka grupā sāk parādīties arvien vairāk sludinājumu un reklāmas, kas vienmēr bija tabu».