Lietā par četru miljonu eiro izkrāpšanu no Eiropas Savienības (ES) fondiem iesaistīti arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbinieki.

To intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Viens pret vienu» atklāja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

«Pašlaik daudz nevaru pastāstīt, tādēļ, ka tas ir noticis šodien, un, iespējams, izmeklēšanas interesēs informācija vēl netiek atspoguļota, bet katrā ziņā ir zināms, ka tur ir iesaistīti arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras darbinieki,» viņš pastāstīja.

Ministrs par šo tēmu ir sazinājies ar LIAA vadītāju Andri Ozolu un tuvākajā laikā plāno ar viņu tikties, lai aprunātos par to, kas īsti ir noticis un, kā vaina un atbildība ir šajā jautājumā.

Atbildīgajiem jārēķinās ar sekām, atzina ministrs. Vaicāts, vai viņš runā arī par politiskām sekām, Nemiro skaidroja, ka politisks lēmums nevar būt pārsteidzīgs. «Mēs noteikti gribam sīkāk saprast lietas apstākļus,» viņš uzsvēra, piebilstot, ka šis notikums ir jauns, tāpēc nav tik daudz informācijas, lai jau varētu runāt par politiskiem lēmumiem.

Aizdomās par vairāk nekā 4 miljonu eiro izkrāpšanu un naudas legalizāciju, Valsts policija šodien veic kratīšanas dažādās vietās Latvijā. Ir pieci aizturētie, informēja Valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

Šodien Valsts policija veic vairākas kratīšanas dažādās vietās Latvijas teritorijā iepriekš uzsāktā kriminālprocesa ietvaros pēc Krimināllikuma 177.panta trešās daļas un Krimināllikuma 195.panta trešās daļas par iespējamām krāpnieciskām darbībām ar mērķi nepamatoti saņemt naudas līdzekļus no Eiropas Savienības Reģionālā attīstītības fonda, izmantojot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras programmas sniegtās iespējas, kā arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Kriminālprocesā šobrīd tiek veiktas procesuālās darbības, tai skaitā vairākas kratīšanas.

Patlaban Valsts policija aizturējusi piecas personas aizdomās par naudas līdzekļu izkrāpšanu un iespējamu tās legalizēšanu vairāk nekā 4 000 000 eiro apmērā.

Ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkojumu noteikti ierobežojumi darbībām Daugavpils pievadķēžu ražotāja AS "Ditton pievadķēžu rūpnīca" bankas kontos, izriet no uzņēmuma paziņojuma biržai "Nasdaq Riga".

Paziņojumā teikts, ka "Ditton pievadķēžu rūpnīca" 15.septembrī saņēma paziņojumu no uzņēmuma kontus apkalpojošajām bankām par to, ka saskaņā ar VID rīkojumu tiek apturētas bankas operācijas, kas saistītas ar uzņēmuma pret trešajām personām spēkā esošo saistību apmaksu.

"Ditton pievadķēžu rūpnīca" no VID neesot saņēmusi nekādu skaidrojumu par šādas rīcības iemesliem.

Paziņojumā teikts, ka 15.septembrī "Ditton pievadķēžu rūpnīcai" nav parādu saistībā ar tiem nodokļiem, kuru administrēšanu veic VID.

Paziņojumā apgalvots, ka 16.septembrī "Ditton pievadķēžu rūpnīca" nosūtīja VID priekšlikumu sazināties, taču līdz otrdienai, 20.septembrim nekāda atbilde no VID neesot saņemta.

Izplatītā informācija par AS Ditton pievadķēžu rūpnīca un vienu no tās akcionāra Vladislava Drīksnes saistība ar Eiropas Savienības fondu izkrāpšanu ir nepatiesa, paziņojumā Nasdaq Riga norāda uzņēmums.

Uzņēmums skaidro, ka ar līdzfinansējuma saņemšanu no Eiropas Savienības fondiem saistītais projekts tika īstenots laika periodā no 2009. līdz 2011.gadam, un AS Ditton pievadķēžu rūpnīca nav nekāda sakara ar šo projektu. Izmeklēšanas procedūras AS Ditton pievadķēžu rūpnīca teritorijā tika veiktas attiecībā uz AS Ditton pievadķēžu rūpnīca nomniekiem un bija saistītas ar dokumentu izņemšanu, kas, iespējams, varētu būt saistīti ar kriminālprocesu, teikts paziņojumā. Izmeklēšanas procedūras nepārtrauca un netraucēja AS Ditton pievadķēžu rūpnīca un visu tās nomnieku saimnieciskajai komercdarbībai.

AS Ditton pievadķēžu rūpnīca darbība notiek pilnā apjomā, amatpersonas nav aizturētas un nav arestētas, bet turpina savu tiesību, pilnvaru un pienākumu izpildi. Tāpat informācija par emitenta lielākā akcionāra V.Drīksnes aizturēšanu un arestu neatbilst īstenībai, norāda uzņēmums.

AS Ditton pievadķēžu rūpnīca valdes priekšsēdētāja amatu atstājis Pjotrs Dorofejevs, liecina Lursoft dati.

Par jauno valdes priekšsēdētāju iecelts Rolands Zarāns. Lursoft atrodamā informācija liecina, ka jaunieceltais AS Ditton pievadķēžu rūpnīca valdes priekšsēdētājs patlaban ir SIA GMG Bowling kapitāldaļu turētājs, kā arī ieņem amatus vairākos uzņēmumos, tostarp SIA Ditton Biznesa Parks, SIA Ditton nams, SIA Kraujas parks un citos.

Bez Rolanda Zarāna AS Ditton pievadķēžu rūpnīca valdē amatus ieņem arī divi valdes locekļi – Nataļja Redzoba un Jevgeņijs Sokolovskis.

AS Ditton pievadķēžu rūpnīca ir lielākais pievadķēžu ražotājs Baltijas valstīs. Uzņēmums darbības vēsture sniedzas līdz 1949.gadam un patlaban tam ir vairākas pārstāvniecības Krievijā, kā arī Baltkrievijā un Ukrainā.

Rīt tiks atklāta SIA Ditton Chain jaunā rūpnīca, kur ar Eiropas Savienības (ES) un bankas Citadele piešķirto finansējumu veikta ražošanas telpu rekonstrukcija, uzstādītas jaunās ražošanas iekārtas un sākta augstas kvalitātes auto pievadķēžu ražošana eksportam.

Uzņēmumā ir uzstādīti Lielbritānijā ražotie virpošanas un apstrādes centri, Baltkrievijā ražotās metālapstrādes iekārtas, Japānā ražotas augstas precizitātes preses, kā arī citas ražošanas iekārtas, kuru lielākā daļa ir ļoti specifiskas un tikušas izgatavotas speciāli Ditton Chain vajadzībām, raksta LETA.

Uzņēmumā ir jaunas, Vācijā ražotas krāsnis jeb termiskajās apstrādes iekārtas rūdīšanai un nitrocementācijai. Tajās temperatūra sasniedz tuvu 1000 grādu pēc Celsija, un tās projektā bija visdārgākās iekārtas – viena maksāja ap 650 tūkstošiem latu – padara detaļu īpaši izturīgu, un šādu krāšņu nekur citur Baltijā vairs nav.

Ildza ezera krastā Skaistas pagastā, Krāslavas novadā tapušas trīs vasaras mājas, kas viesiem ļaus piedzīvot īstu Latgali.

"Pazust Latgalē" piedāvā iespēju padzīvot kādā no trim vasaras mājām ezera krastā - īstā un autentiskā sādžā. Katra māja ir aptuveni 35 kvadrātmetrus liela, terases platība - 10 kvadrātmetri.

"Mēs vēlamies, lai cilvēks ierauga īstu Latgali, tādu, kāda tā ir Skaistas pagastā. Lai mūsu klientam ir iespēja satikt tādu brīnumu kā auto veikals un pastaigāties pa ciemu, pa vietējiem mežiem un pļavām. Mēs radījām modernu māju, bet visu pārējo centīsimies saglabāt tādu, kāds tas bija manā bērnībā. Savā ziņā tā būs iespēja atgriezties bērnībā arī mūsu klientiem vai kādā astoņdesmito gadu filmā," biznesa portālam db.lv stāsta "Pazust Latgalē" izveidotāja Inga Gavrovska.

Daugavpils pievadķēžu ražotājs "Ditton pievadķēžu rūpnīca" no šodienas apturēs visu veidu automobiļu ķēžu ražošanu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai "Nasdaq Riga".

Kompānijas pārstāvji norāda, ka šāds lēmums pieņemts saistībā ar pieprasījuma kritumu pēc "Ditton pievadķēžu rūpnīcas" produkcijas.

Zviedrija var pierādīt, ka iespējams arī cits ceļš 

Cīņa ar pandēmiju lielā daļā pasaules nākusi komplektā ar ekonomiku pievēršanos....

"Ditton pievadķēžu rūpnīcas" pārstāvji skaidro, ka pieprasījums pēc kompānijas produkcijas samazinājies saistībā ar kraso automašīnu pārdošanas kritumu un to ražošanas konveijeru darbības pārtraukšanu Eiropas Savienībā un Muitas savienības valstīs, kā arī saistībā ar ekonomiskās aktivitātes pazemināšanās prognozēm šajā pasaules ekonomikas segmentā par 20-40% un vairāk, ko izraisīja Covid-19 pandēmija un plaša krīze pasaules ekonomikā.

"Par ražošanas atjaunošanas termiņiem un perspektīvām sabiedrība paziņos papildus," teikts paziņojumā.

"Ditton pievadķēžu rūpnīca" pagājušajā gadā strādāja ar 4,914 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9% mazāk nekā 2018.gadā, kā arī kompānija cieta zaudējumus 117 506 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Uzņēmuma akcijas kotē biržas "Nasdaq Riga" otrajā sarakstā.

Visas darbības un plāni attiecībā uz bijušā Parex bankas īpašnieka Valērija Kargina ģimenes nekustamajiem īpašumiem Krāslavas novada Kombuļu un Skaistas pagastos ir saskaņoti ar attiecīgajām iestādēm, uzsvēra viņa preses pārstāvis Sergejs Bardovskis.

Viņš norādīja, ka bijušā baņķiera dēls Rems Kargins varētu ieguldīt īpašumos ārvalstīs, īpaši tāpēc, ka lielāko daļu laika viņš tur arī pavada, bet viņš izvēlējies ieguldīt ekonomiski atpalikušākajā Latvijas reģionā - Latgalē.

«Pateicoties saimnieciskajai darbībai, lauksaimniecības zeme tiek apstrādāta, zemes tiek uzturētas labā stāvoklī, budžetā nāk nodokļi un vietējiem iedzīvotājiem ir darbavietas. Saimniecība veic arī sponsorēšanas aktivitātes, lai palīdzētu cilvēkiem un organizācijām Latgalē,» apgalvoja Bardovskis.

«Visiem ir zināms, ka liela daļa zemju Latgalē ir pamestas un tas tiek gadiem ignorēts. Tāpēc rodas jautājums - vai tiešām tā ir patriotiska nostāja, kādam, kurš mēģina strādāt, nekavējoties traucēt, lai viss paliktu tā, kā ir?» retoriski vaicā Kargina ģimenes pārstāvis.

Nasdaq Riga valde nolēmusi nekavējoties atcelt uzraudzības statusu AS Ditton pievadķēžu rūpnīca, liecina paziņojums biržā.

Uzraudzības statuss AS Ditton pievadķēžu rūpnīca tika piemērots šā gada 7. maijā, ņemot vērā to, ka uzņēmums 29. aprīlī iesniedza biržai gada pārskatu par 2013. gadu kopā ar neatkarīgu revidentu ziņojumu, kurā tika iekļauti vairāki pamatojumi atteikumam sniegt revidenta atzinumu. Tādēļ revidents, ņemot vērā šos pamatojumus, kuru ietekmes un/vai iespējamās ietekmes nozīmīguma dēļ nav bijusi iespējama pietiekama un atbilstoša revīzija, kas ļautu revidentam sniegt atzinumu par šo finanšu pārskatu, nebija sniedzis atzinumu par AS Ditton pievadķēžu rūpnīca gada pārskatu par 2013. gadu.

Neskatoties uz to, AS Ditton pievadķēžu rūpnīca akcionāri 30. jūlijā pieņēma lēmumu apstiprināt sabiedrības 2013. gada pārskatu kopā ar neatkarīgu revidētu ziņojumu, tādēļ ir uzskatāms, ka vairs nav nepieciešams pievērst tirgus dalībnieku uzmanību faktam, ka revidents nav sniedzis atzinumu par sabiedrības 2013. gada finanšu pārskatu. Tādējādi ir novērsti apstākļi, kuru dēļ biržas valde 2014. gada 7. maijā uzņēmumam piemēroja uzraudzības statusu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome nolēmusi piemērot akciju sabiedrībai Ditton pievadķēžu rūpnīca soda naudu 7 500 eiro apmērā par Finanšu instrumentu tirgus likuma 56. panta piektās daļas pārkāpumu, informē FKTK pārstāve Ieva Upleja.

Šāds sods tiek piemērots, jo likumā noteiktajā termiņā kapitālsabiedrība neiesniedza 2016. gada pārskatu kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu. AS Ditton pievadķēžu rūpnīca ir atkārtoti pārkāpusi Finanšu instrumenta tirgus likuma 56. panta prasības.

FKTK padome, nosakot soda naudas apmēru, ņēma vērā AS Ditton pievadķēžu rūpnīca sadarbību ar FKTK, rīcību pārkāpuma novēršanā, kā arī izvērtēja AS Ditton pievadķēžu rūpnīca finanšu situāciju.

Ceturtdien, 17.janvārī, atcelts AS «Ditton pievadķēžu rūpnīca» iepriekš piemērotais nodrošinājums - pārreģistrācijas aizliegums, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Nodrošinājumu uzņēmumam 2018.gada decembrī piemēroja pēc zvērināta tiesu izpildītāja Lilijas Solovjovas lūguma. Līdz ar šī nodrošinājuma atcelšanu, uzņēmumam vairāk nav neviens aktuāls nodrošinājums.

AS «Ditton pievadķēžu rūpnīca» dibināta 1991.gadā un nodarbojas ar gultņu, zobratu, pārnesumu un piedziņas elementu ražošanu.

2017.gadā AS «Ditton pievadķēžu rūpnīca» strādāja ar apgrozījumu 5,637 miljonu eiro apmērā, savukārt tās peļņa pēc nodokļiem bija 945 tūkstoši eiro. Uzņēmums 2017.gadā nodarbināja 165 cilvēkus. AS «Ditton pievadķēžu rūpnīca» kopējie maksājumi Latvijas valsts kopbudžetā tajā gadā bija 338 tūkstoši eiro.

AS Ditton pievadķēžu rūpnīca tirdzniecība ar Krievijas un Ukrainas kompānijām veido attiecīgi 45% un 5-6% no kompānijas gada apgrozījuma, NASDAQ OMX Riga ziņo uzņēmums.

Šobrīd AS Ditton pievadķēžu rūpnīca attiecības ar Krievijas un Ukrainas kompānijām tiek regulētas un izpildītas saskaņā ar noslēgtajiem kontraktiem, un būtiski nokavētu saistību no Ukrainas partneru puses kompānijai šobrīd nav.

AS Ditton pievadķēžu rūpnīca valde un padome pastāvīgi kontrolē Krievijas un Ukrainas kompāniju līgumsaistību attīstību un virzību un, parādoties nelabvēlīgām tendencēm, kompānija nekavējoties veiks attiecīgus pasākumus, vienlaicīgi informējot par to ari ieguldītājus biržā.

Kā liecina informācija NASDAQ OMX Riga, lielākais AS Ditton pievadķēžu rūpnīca akcionārs ir Eduards Zavadskis, kuram pieder 20% kompānijas akciju. 19,92% akciju pieder Vladislavam Drīksnem, bet 13,63% - SIA Max Invest Holding. Vēl 13% akciju īpašnieks ir SIA Maleks S, bet 9.46% - Vladimirs Bagajevs.

Par AS «Ditton pievadķēžu rūpnīca» valdes priekšsēdētāju atkārtoti amatā iecelts Rolands Zarāns, kurš šo amatu ieņem kopš 2014.gada, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 23.janvārī.

«Lursoft» izziņa liecina, ka Rolands Zarāns ieņem amatus septiņos dažādos Latvijā reģistrētos uzņēmumos un organizācijās, cita starpā viņš ir valdes priekšsēdētājs nekustamo īpašumu apsaimniekotājā SIA «Ditton nams» un valdes loceklis SIA «Ditton biznesa parks».

Bez Rolanda Zarāna SIA AS «Ditton pievadķēžu rūpnīca» valdē kā valdes locekle darbojas Nataļja Redzoba.

AS «Ditton pievadķēžu rūpnīca» dibināta 1991.gadā un nodarbojas ar gultņu, zobratu, pārnesumu un piedziņas elementu ražošanu.

2017.gadā uzņēmums strādāja ar apgrozījumu 5,637 miljonu eiro apmērā, savukārt tā peļņa pēc nodokļiem bija 945 tūkstoši eiro; tas nodarbināja vidēji 165 cilvēkus.

Jumiķim un mūziķim Valdim Vucānam pēc Doma baznīcas jumta rekonstrukcijas darbu vadīšanas šķita, ka viņš ir sasniedzis karjeras augstāko punktu. Piezemēšanās realitātē no šī emocionālā tramplīna lika sasparoties un pieņemt lēmumu atgriezties dzimtajā Latgalē, lai šeit nestu vēsti par ilgmūžīgiem jumtiem.

Valdis Latgalē ir dzimis un audzis – Preiļos. Viņš smejas – kā jau īsts Latgaļu džeks pēc vidusskolas braucis uz Rīgu. «Dzīve ir kā klavieres – ir balts taustiņš, melns, atkal balts un melns, pa vidu uzraksts «Rīga», tad atkal – balts, melns... Beigās tikai vāks,» Latgales jauniešu raušanos uz galvaspilsētu kariķē Valdis. Arī naudas bijis tik, cik īstam latgaļu džekam varētu būt, tāpēc bija vienlaikus jāstudē un jāpelna iztika. Valdis ieguva nodokļu inspektora diplomu Rīgas Tehniskajā universitātē, kā tagad pats atzīst – vairāk mācoties mācīšanās pēc, nevis meklējot studijās jēgu un pamatu nākotnei. Taču tagad, izveidojot savu uzņēmumu, orientēšanās nodokļu jomā izrādījusies visai noderīga.

Krasās atšķirības no pārējiem reģioniem ir uzpūstas – citur dzīvojošie Latgales personā ir atraduši peramo sunīti, latviskās saimes melno avi

Mežizstrāde kā vienīgais iztikas avots un ģimeņu balstītājs, dzeršana un tukši pusnoplīsuši dzīvokļi vai mājeles, kuru īpašniekiem nav izdevies no tām atbrīvoties, sēstoties lidmašīnā savās peļņas gaitās ārpus Latvijas. Lauki un meži, ko kā pilnas iepirkumu somas no Latvijas iznesuši ārzemnieki. Tā nav tikai Latgale.

Latgali no pārējās valsts nešķir Berlīnes mūris, un arī stereotipos novalkātās puspatiesības drīzāk atgremo gadus divdesmit vecas ainiņas, nekā rāda, kas īsti notiek Latgalē. DB, pošoties uz Latgali, uzrunātais a/s Preiļu siers valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts strikti atteicās no intervijas, piebilstot, ka presē valda uzskats – «cilvēki Latgalē tikai nupat nokāpuši no kokiem», un ironiski piebilstot, ka «tā arī jāturpina rakstīt».

Valsts prezidents Andris Bērziņš vizītes laikā Daugavpilī, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, pauda pārsteigumu, kāpēc Daugavpilī savulaik nav tikusi izveidota brīvā ekonomiskā zona vai kādi citi atvieglojumi uzņēmējdarbības attīstībai.

«Atceros, Liepājā brīvā ekonomiskā zona savulaik deva jūtamu impulsu pilsētas ekonomikas attīstībai. Domāju, ka arī Daugavpilī kaut ko līdzīgu vajadzēja attīstīt,» teica Bērziņš.

Ekonomikas attīstības veicināšanai un bezdarba līmeņa mazināšanai ražotnes nebūt nav obligāti jācenšas atvilināt no rietumiem. Tās te var mierīgi rasties uz vietas, labs piemērs tam ir Ditton pievadķēžu rūpnīcas jaunā ražotne. Tā gan ir tapusi ar Eiropas Savienības (ES) atbalstu, un tajā ir uzstādītas rietumvalstīs izgatavotās ražošanas iekārtas, bet pamats šai ražotnei tomēr bijis tepat uz vietas, norādīja A. Bērziņš.

2022.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,876 miljoni iedzīvotāju - par 17 500 mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula norāda, ka iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Salaspils iedzīvotāju skaitam, un tas saistīts ar negatīvu dabisko pieaugumu, mirstībai būtiski pārsniedzot dzimstību, un ne vairs ar migrāciju, iedzīvotājiem izbraucot no valsts.

Iedzīvotāju skaits pērn saruka straujāk - par 0,92% salīdzinājumā ar 0,76% gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,91% un migrācijas dēļ - par 0,01%. Līdz ar Ukrainas pilsoņu, kuri pieprasījuši Latvijas valsts pagaidu aizsardzību, skaita pieaugumu prognozējams, ka pozitīva migrācijas dinamika varētu turpināties.

Dienas Biznesa abonenti ceturtdien, 14. septembrī kopā ar laikrakstu saņem žurnāla Biznesa Plāns otro numuru, kas veltīts uzņēmējdarbībai un uzņēmīgiem cilvēkiem Latgalē.

«Tam pamatā ir arī misijas apziņa. Esam šeit tāpēc, ka citur nemaz nevarētu būt, sevi jūtam kā šīs vides veidotājus,» žurnālā stāsta latgaliskā tirdzniecības centra Ūga saimnieki Aigars un Ingūna Zīmeļi Preiļos. Zīmeļi izveidojuši arī Preiļu Brīvo skolu – vienīgo šāda veida mācību iestādi Latgalē. «Tas, ka Latvijā tiek siltinātas skolas vai remontētas klašu telpas, vēl nenozīmē, ka ieguldām naudu izglītībā. Skatoties uz bardaku, piemēram, ar Eiropas fondu naudas izlietojumu Latgalē, tu vari psihot vai braukt projām, vai vari izveidot pirmo Latgalē vecāku dibinātu skolu. Kamēr valstī īstenosies izglītības reformas, mūsu bērni būs jau izauguši,» intervijā stāsta tirdzniecības centra Ūga īpašnieks A. Zīmelis.

Vidējais bezdarba ilgums Latgalē bezdarbniekiem ir 461 diena jeb 15 mēneši, bet citur Latvijā šis rādītājs ir trīs reizes mazāks - 147 dienas jeb pieci mēneši, šodien Saeimas Nodarbinātības apakškomisijas sēdē sacīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

Runājot par bezdarbnieka statistisko portretu Latgalē, Simsone teica, ka šie ir iedzīvotāji virs 50 gadiem, salīdzinoši ilgāku laiku bez darba un ar zemu izglītības līmeni.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka situācija Latgalē ir atšķirīga, piemēram, Daugavpilī bezdarba līmenis ir 7,6%, Vārkavas novadā - 7,2%, Ilūkstes novadā - 7,9%, bet Ciblas novadā - 23,7%, Zilupes novadā - 21,9% un Viļānu novadā - 20,5%. Kopumā Latgalē bezdarba līmenis oktobrī sasniedza 15,6%, bet Latvijā kopumā - 6,6%.

Latgalē salīdzinājumā ar pārējiem reģioniem ir lielāks īpatsvars bezdarbnieku, kuriem pēdējā nodarbošanās bija veikalu pārdevēji un palīgi, biroju, viesnīcu un citu telpu apkopēji, kā arī citur neklasificēti strādnieki.

Ienākumu nevienlīdzība starp reģioniem saglabājas, turklāt pērn kopējie mājsaimniecību ienākumi auga lēnāk tieši mazāk attīstītos reģionos, un Latgale nav «vienīgais rūpju bērns», secinājuši Swedbank ekonomisti.

«Piemēram, Vidzemē mājsaimniecību ienākumi uz vienu iedzīvotāju ir vien nedaudz lielāki, turklāt abos reģionos proporcionāli lielāka ienākumu daļa nekā citos reģionos nāk no pensijām,» norāda Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Salīdzinājumā ar 2004. gadu mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi ir auguši visos reģionos, tāpat deviņu gadu laikā ienākumu atšķirības plaisa starp reģioniem ir būtiski mazinājusies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2004. gadā Rīgā kopējie ienākumi uz vienu iedzīvotāju bija turpat divreiz augstāki kā Latgalē, bet pašlaik šī atšķirība ir būtiski sarukusi. Ienākumi uz vienu iedzīvotāju Pierīgā un Kurzemē ir pietuvojušies rīdzinieku ienākumiem (2011. gadā attiecīgi 109%, 97% un 118% no Latvijas vidējā).

Daugavpils uzņēmuma a/s Ditton pievadķēžu rūpnīca padomi pametis tās līdzšinējaisloceklis Timo Sass (Timo Sas), bet viņa vietā stājies Vladimirs Bagajevs (Vladimir Bagaev), kas iepriekš darbojies Krievijas uzņēmuma ģenerāldirektora amatā, liecina ieraksts Latvijas Vēstnesī.

Uzņēmuma padomē atkārtoti apstiprināts tās priekšsēdētājs Boriss Matvejevs, viņa vietniece Inga Goldberga, kā arī padomes loceklis Georgijs Sorokins un Anželina Titkova. Savukārt jaunievēlētais V. Bagajevs pēdējos trīs gadus strādājis Krievijas uzņēmuma Grifon ģenerāldirektora amatā.

A/s Ditton pievadķēžu rūpnīca neto apgrozījums 2011. gadā bija 8,67 milj. Ls, kas par 24% pārsniedza iepriekš plānotos septiņus miljonus latu. Pērn nopelnīts 121 tūkst. Ls, no kuras 9% paredzēts izmaksāt dividendes 0,15 santīmu apmērā par vienu akciju. Dividendes izmaksās 25. jūnijā.

Uzņēmuma lielākie akcionāri ir Vladislavs Drīksne, kuram pieder 20,39% akciju, Eduards Zavadskis - 20%, SIA Max Invest Holding - 13,16%, SIA Maleks S – 11,1% un Pāvels Samuilovs, kuram pieder 9,46% uzņēmuma akciju.

Gultņu, zobratu, pārnesumu un piedziņas elementu ražošanas uzņēmums AS Ditton pievadķēžu rūpnīca reģistrējis izmaiņas uzņēmuma padomes locekļu vidū, liecina Lursoft dati.

Savu padomes priekšsēdētājas vietnieces amatu vakar atstājusi Inga Goldberga, kura uzņēmuma padomē darbojās jau no 2009. gada. Šobrīd Inga Goldberga ieņem valdes locekles amatu Latgales tūrisma asociācijā un darbojas Daugavpils kultūras atbalsta biedrībā.

Aplūkojot uzņēmuma iesniegtos aizvadītā gada pārskata datus, redzams, ka neto apgrozījums, salīdzinot ar 2012. gadu, kritās par 32,2%, samazinoties līdz 9,516 miljoniem eiro. Ditton pievadķēžu rūpnīca aizvadīto gadu noslēdza ar peļņu 3,883 tūkstošu eiro apmērā. Uzņēmums ar darbavietām pērn nodrošināja 322 darbiniekus.

Lursoft pieejamie dati rāda, ka Ditton pievadķēžu rūpnīca ir 1991. gadā dibināts uzņēmums ar reģistrēto un apmaksāto pamatkapitālu 10,529 miljoniem eiro.

NASDAQ OMX Riga valde nolēmusi piemērot uzraudzības statusu AS Ditton pievadķēžu rūpnīca, liecina paziņojums biržā.

Birža uzraudzības statusu piemēro atbilstoši biržas noteikumiem par finanšu instrumentu iekļaušanu un tirdzniecību biržas regulētajos tirgos, kas nosaka, ka birža piemēro uzraudzības statusu, ja ir iestājušies emitenta darbību ietekmējoši apstākļi, kas varētu būtiski apdraudēt ieguldītāju intereses, kā arī citos gadījumos, kad ir svarīgi piesaistīt tirgus dalībnieku uzmanību kādam nozīmīgam apstāklim attiecībā uz attiecīgo finanšu instrumentu vai tā emitentu.

AS Ditton pievadķēžu rūpnīca 29. aprīlī iesniedza biržai gada pārskatu par 2013. gadu kopā ar neatkarīgu revidentu ziņojumu. Neatkarīgu revidentu ziņojumā ir iekļauti vairāki pamatojumi atteikumam sniegt atzinumu, tādēļ revidents, ņemot vērā šos pamatojumus, kuru ietekmes un/vai iespējamās ietekmes nozīmīguma dēļ nav bijusi iespējama pietiekama un atbilstoša revīzija, kas ļautu revidentam sniegt atzinumu par šo finanšu pārskatu, nav sniedzis atzinumu par AS Ditton pievadķēžu rūpnīca gada pārskatu par 2013. gadu.