Ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkojumu noteikti ierobežojumi darbībām Daugavpils pievadķēžu ražotāja AS "Ditton pievadķēžu rūpnīca" bankas kontos, izriet no uzņēmuma paziņojuma biržai "Nasdaq Riga".

Paziņojumā teikts, ka "Ditton pievadķēžu rūpnīca" 15.septembrī saņēma paziņojumu no uzņēmuma kontus apkalpojošajām bankām par to, ka saskaņā ar VID rīkojumu tiek apturētas bankas operācijas, kas saistītas ar uzņēmuma pret trešajām personām spēkā esošo saistību apmaksu.

"Ditton pievadķēžu rūpnīca" no VID neesot saņēmusi nekādu skaidrojumu par šādas rīcības iemesliem.

Paziņojumā teikts, ka 15.septembrī "Ditton pievadķēžu rūpnīcai" nav parādu saistībā ar tiem nodokļiem, kuru administrēšanu veic VID.

Paziņojumā apgalvots, ka 16.septembrī "Ditton pievadķēžu rūpnīca" nosūtīja VID priekšlikumu sazināties, taču līdz otrdienai, 20.septembrim nekāda atbilde no VID neesot saņemta.

Izplatītā informācija par AS Ditton pievadķēžu rūpnīca un vienu no tās akcionāra Vladislava Drīksnes saistība ar Eiropas Savienības fondu izkrāpšanu ir nepatiesa, paziņojumā Nasdaq Riga norāda uzņēmums.

Uzņēmums skaidro, ka ar līdzfinansējuma saņemšanu no Eiropas Savienības fondiem saistītais projekts tika īstenots laika periodā no 2009. līdz 2011.gadam, un AS Ditton pievadķēžu rūpnīca nav nekāda sakara ar šo projektu. Izmeklēšanas procedūras AS Ditton pievadķēžu rūpnīca teritorijā tika veiktas attiecībā uz AS Ditton pievadķēžu rūpnīca nomniekiem un bija saistītas ar dokumentu izņemšanu, kas, iespējams, varētu būt saistīti ar kriminālprocesu, teikts paziņojumā. Izmeklēšanas procedūras nepārtrauca un netraucēja AS Ditton pievadķēžu rūpnīca un visu tās nomnieku saimnieciskajai komercdarbībai.

AS Ditton pievadķēžu rūpnīca darbība notiek pilnā apjomā, amatpersonas nav aizturētas un nav arestētas, bet turpina savu tiesību, pilnvaru un pienākumu izpildi. Tāpat informācija par emitenta lielākā akcionāra V.Drīksnes aizturēšanu un arestu neatbilst īstenībai, norāda uzņēmums.

Lietā par četru miljonu eiro izkrāpšanu no Eiropas Savienības (ES) fondiem iesaistīti arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbinieki.

To intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Viens pret vienu» atklāja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

«Pašlaik daudz nevaru pastāstīt, tādēļ, ka tas ir noticis šodien, un, iespējams, izmeklēšanas interesēs informācija vēl netiek atspoguļota, bet katrā ziņā ir zināms, ka tur ir iesaistīti arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras darbinieki,» viņš pastāstīja.

Ministrs par šo tēmu ir sazinājies ar LIAA vadītāju Andri Ozolu un tuvākajā laikā plāno ar viņu tikties, lai aprunātos par to, kas īsti ir noticis un, kā vaina un atbildība ir šajā jautājumā.

Atbildīgajiem jārēķinās ar sekām, atzina ministrs. Vaicāts, vai viņš runā arī par politiskām sekām, Nemiro skaidroja, ka politisks lēmums nevar būt pārsteidzīgs. «Mēs noteikti gribam sīkāk saprast lietas apstākļus,» viņš uzsvēra, piebilstot, ka šis notikums ir jauns, tāpēc nav tik daudz informācijas, lai jau varētu runāt par politiskiem lēmumiem.

Aizdomās par vairāk nekā 4 miljonu eiro izkrāpšanu un naudas legalizāciju, Valsts policija šodien veic kratīšanas dažādās vietās Latvijā. Ir pieci aizturētie, informēja Valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

Šodien Valsts policija veic vairākas kratīšanas dažādās vietās Latvijas teritorijā iepriekš uzsāktā kriminālprocesa ietvaros pēc Krimināllikuma 177.panta trešās daļas un Krimināllikuma 195.panta trešās daļas par iespējamām krāpnieciskām darbībām ar mērķi nepamatoti saņemt naudas līdzekļus no Eiropas Savienības Reģionālā attīstītības fonda, izmantojot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras programmas sniegtās iespējas, kā arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Kriminālprocesā šobrīd tiek veiktas procesuālās darbības, tai skaitā vairākas kratīšanas.

Patlaban Valsts policija aizturējusi piecas personas aizdomās par naudas līdzekļu izkrāpšanu un iespējamu tās legalizēšanu vairāk nekā 4 000 000 eiro apmērā.

Ceturtdien, 17.janvārī, atcelts AS «Ditton pievadķēžu rūpnīca» iepriekš piemērotais nodrošinājums - pārreģistrācijas aizliegums, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Nodrošinājumu uzņēmumam 2018.gada decembrī piemēroja pēc zvērināta tiesu izpildītāja Lilijas Solovjovas lūguma. Līdz ar šī nodrošinājuma atcelšanu, uzņēmumam vairāk nav neviens aktuāls nodrošinājums.

AS «Ditton pievadķēžu rūpnīca» dibināta 1991.gadā un nodarbojas ar gultņu, zobratu, pārnesumu un piedziņas elementu ražošanu.

2017.gadā AS «Ditton pievadķēžu rūpnīca» strādāja ar apgrozījumu 5,637 miljonu eiro apmērā, savukārt tās peļņa pēc nodokļiem bija 945 tūkstoši eiro. Uzņēmums 2017.gadā nodarbināja 165 cilvēkus. AS «Ditton pievadķēžu rūpnīca» kopējie maksājumi Latvijas valsts kopbudžetā tajā gadā bija 338 tūkstoši eiro.

Daugavpils pievadķēžu ražotājs "Ditton pievadķēžu rūpnīca" no šodienas apturēs visu veidu automobiļu ķēžu ražošanu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai "Nasdaq Riga".

Kompānijas pārstāvji norāda, ka šāds lēmums pieņemts saistībā ar pieprasījuma kritumu pēc "Ditton pievadķēžu rūpnīcas" produkcijas.

Zviedrija var pierādīt, ka iespējams arī cits ceļš 

Cīņa ar pandēmiju lielā daļā pasaules nākusi komplektā ar ekonomiku pievēršanos....

"Ditton pievadķēžu rūpnīcas" pārstāvji skaidro, ka pieprasījums pēc kompānijas produkcijas samazinājies saistībā ar kraso automašīnu pārdošanas kritumu un to ražošanas konveijeru darbības pārtraukšanu Eiropas Savienībā un Muitas savienības valstīs, kā arī saistībā ar ekonomiskās aktivitātes pazemināšanās prognozēm šajā pasaules ekonomikas segmentā par 20-40% un vairāk, ko izraisīja Covid-19 pandēmija un plaša krīze pasaules ekonomikā.

"Par ražošanas atjaunošanas termiņiem un perspektīvām sabiedrība paziņos papildus," teikts paziņojumā.

"Ditton pievadķēžu rūpnīca" pagājušajā gadā strādāja ar 4,914 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9% mazāk nekā 2018.gadā, kā arī kompānija cieta zaudējumus 117 506 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Uzņēmuma akcijas kotē biržas "Nasdaq Riga" otrajā sarakstā.

Par AS «Ditton pievadķēžu rūpnīca» valdes priekšsēdētāju atkārtoti amatā iecelts Rolands Zarāns, kurš šo amatu ieņem kopš 2014.gada, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 23.janvārī.

«Lursoft» izziņa liecina, ka Rolands Zarāns ieņem amatus septiņos dažādos Latvijā reģistrētos uzņēmumos un organizācijās, cita starpā viņš ir valdes priekšsēdētājs nekustamo īpašumu apsaimniekotājā SIA «Ditton nams» un valdes loceklis SIA «Ditton biznesa parks».

Bez Rolanda Zarāna SIA AS «Ditton pievadķēžu rūpnīca» valdē kā valdes locekle darbojas Nataļja Redzoba.

AS «Ditton pievadķēžu rūpnīca» dibināta 1991.gadā un nodarbojas ar gultņu, zobratu, pārnesumu un piedziņas elementu ražošanu.

2017.gadā uzņēmums strādāja ar apgrozījumu 5,637 miljonu eiro apmērā, savukārt tā peļņa pēc nodokļiem bija 945 tūkstoši eiro; tas nodarbināja vidēji 165 cilvēkus.

Ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) paustais par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbinieku iesaisti Eiropas Savienības (ES) fondu izkrāpšanā grauj valsts reputāciju un rada miljoniem eiro zaudējumus, piektdien preses konferencē pauda LIAA direktors Andris Ozols.

Valsts policija (VP) otrdien aizturēja piecas personas aizdomās par aptuveni četru miljonu eiro izkrāpšanu no ES fondiem. Izskanējusi informācija, ka lietā iesaistīts «Ditton» holdings. Otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Viens pret vienu» ekonomikas ministrs teica, ka šajā lietā iesaistīti arī LIAA darbinieki.

Ozols norādīja, ka ministrs paudis kļūdainu informāciju un aicināja Nemiro to atsaukt.

«Tas, ko teica Nemiro, ir meli. Ir liela atšķirība tajā vai LIAA, sadarbojoties ar Valsts policiju, palīdzējusi novērst nelikumības, vai LIAA ir piedalījusies nelikumībās. Virsrakstiem, ka LIAA darbinieki ir piedalījušies krāpšanā, ir lielas negatīvas sekas. Iespējams, Nemiro ir jauns un nepieredzējis, bet LIAA nav iesaistīta krāpšanā,» uzsvēra Ozols.

Vairā nekā 200 Latvijas uzņēmumi 2023.gada decembrī eksportējuši preces uz Krieviju un Baltkrieviju

Pēc vairāku mēnešu pārtraukuma Ekonomikas ministrija (EM) savā mājaslapā nopublicējusi sarakstus ar Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem, kuri 2023.gada decembrī eksportējuši preces no Latvijas uz Krieviju un Baltkrieviju. Sarakstos atrodami tikai preču eksportētāji, bet nav iekļauti, piemēram, importētāji. Tieši saistībā ar importu pēdējo mēnešu laikā plaši izskanējuši arī valsts kapitālsabiedrību vārdi un atbildība, rosinot nacionālā līmenī virzīt Krievijas graudu importa aizliegumu Latvijā.

Attiecīgu likumprojektu graudu importa aizliegumam no Krievijas Saeimā plānots pieņemt februāra laikā. Tikmēr Eiropas Komisijas (EK) preses pārstāvis tirdzniecības un lauksaimniecības jomas jautājumos Olofs Gills (Olof Gill) Dienas Biznesam atturīgi vērtēja Latvijas iniciatīvas noteikti papildu tirdzniecības ierobežojumus lauksaimniecības produktu importam, norādot, ka neviena no ES pieņemtajām sankcijām saistībā ar Krievijas agresijas karu Ukrainā nav vērsta uz lauksaimniecības un pārtikas preču tirdzniecības ierobežošanu. Turklāt par sankcijām dalībvalstis lemjot kopīgi.

AS Ditton pievadķēžu rūpnīca noslēgusi pamatlīdzekļu (ražošanas iekārtu) iegādes darījumu ieguldītāju apstiprinātā uzņēmuma attīstības plāna 2015.-2017.gadam ietvaros, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Darījuma vērtība ir 2,795 miljoni eiro.

Darījuma finansējums ir nodrošināts 2010.gada kredīta līguma ar AS Citadele Banka ietvaros.

Šā gada pirmajā pusgadā uzņēmuma neto apgrozījums bija 3,079 miljoni eiro, kas ir par 451 tūkstoti eiro mazāk par 2016.gada 6 mēnešu rādītāju.

Pārskata periodā uz Austrumu un Rietumu tirgiem sabiedrība eksportēja 86% no produkcijas pamatveidiem, tai skaitā, 54 % uz Austrumiem un 32% uz Rietumiem; Latvijā tika realizēti 14% produkcijas.

Augusta beigās Ekonomikas ministrijas (EM) publicētajā sarakstā ar uzņēmumiem, kas 2024.gada jūnijā veikuši preču eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju, ir iekļauti attiecīgi 128 un 73 uzņēmumi no dažādām nozarēm.

Pusgada laikā kopš iepriekšējā saraksta publicēšanas to skaits ir nedaudz sarucis. Centrālās statistikas dati rāda, ka eksporta apjomi šogad, salīdzinot ar 2023.gada pirmajiem pieciem mēnešiem, uz Krieviju un Baltkrieviju turpina pakāpeniski kristies, kamēr imports no Baltkrievijas pat pieaudzis. Vienlaikus, kamēr preču eksportētāji jau ilgstoši dažādos formātos saņem publisko kaunināšanu un tiek publicēti īpašos sarakstos, oficiāls pakalpojumu eksportētāju un dažādo importētāju saraksts šajā laikā tā arī nav tapis, lai arī importētāji lielā mērā ir tie, kuri pērk preces un pakalpojumus un maksā līdzekļus Krievijas un Baltkrievijas ekonomikām.