Ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkojumu noteikti ierobežojumi darbībām Daugavpils pievadķēžu ražotāja AS "Ditton pievadķēžu rūpnīca" bankas kontos, izriet no uzņēmuma paziņojuma biržai "Nasdaq Riga".

Paziņojumā teikts, ka "Ditton pievadķēžu rūpnīca" 15.septembrī saņēma paziņojumu no uzņēmuma kontus apkalpojošajām bankām par to, ka saskaņā ar VID rīkojumu tiek apturētas bankas operācijas, kas saistītas ar uzņēmuma pret trešajām personām spēkā esošo saistību apmaksu.

"Ditton pievadķēžu rūpnīca" no VID neesot saņēmusi nekādu skaidrojumu par šādas rīcības iemesliem.

Paziņojumā teikts, ka 15.septembrī "Ditton pievadķēžu rūpnīcai" nav parādu saistībā ar tiem nodokļiem, kuru administrēšanu veic VID.

Paziņojumā apgalvots, ka 16.septembrī "Ditton pievadķēžu rūpnīca" nosūtīja VID priekšlikumu sazināties, taču līdz otrdienai, 20.septembrim nekāda atbilde no VID neesot saņemta.

Izplatītā informācija par AS Ditton pievadķēžu rūpnīca un vienu no tās akcionāra Vladislava Drīksnes saistība ar Eiropas Savienības fondu izkrāpšanu ir nepatiesa, paziņojumā Nasdaq Riga norāda uzņēmums.

Uzņēmums skaidro, ka ar līdzfinansējuma saņemšanu no Eiropas Savienības fondiem saistītais projekts tika īstenots laika periodā no 2009. līdz 2011.gadam, un AS Ditton pievadķēžu rūpnīca nav nekāda sakara ar šo projektu. Izmeklēšanas procedūras AS Ditton pievadķēžu rūpnīca teritorijā tika veiktas attiecībā uz AS Ditton pievadķēžu rūpnīca nomniekiem un bija saistītas ar dokumentu izņemšanu, kas, iespējams, varētu būt saistīti ar kriminālprocesu, teikts paziņojumā. Izmeklēšanas procedūras nepārtrauca un netraucēja AS Ditton pievadķēžu rūpnīca un visu tās nomnieku saimnieciskajai komercdarbībai.

AS Ditton pievadķēžu rūpnīca darbība notiek pilnā apjomā, amatpersonas nav aizturētas un nav arestētas, bet turpina savu tiesību, pilnvaru un pienākumu izpildi. Tāpat informācija par emitenta lielākā akcionāra V.Drīksnes aizturēšanu un arestu neatbilst īstenībai, norāda uzņēmums.

AS Ditton pievadķēžu rūpnīca valdes priekšsēdētāja amatu atstājis Pjotrs Dorofejevs, liecina Lursoft dati.

Par jauno valdes priekšsēdētāju iecelts Rolands Zarāns. Lursoft atrodamā informācija liecina, ka jaunieceltais AS Ditton pievadķēžu rūpnīca valdes priekšsēdētājs patlaban ir SIA GMG Bowling kapitāldaļu turētājs, kā arī ieņem amatus vairākos uzņēmumos, tostarp SIA Ditton Biznesa Parks, SIA Ditton nams, SIA Kraujas parks un citos.

Bez Rolanda Zarāna AS Ditton pievadķēžu rūpnīca valdē amatus ieņem arī divi valdes locekļi – Nataļja Redzoba un Jevgeņijs Sokolovskis.

AS Ditton pievadķēžu rūpnīca ir lielākais pievadķēžu ražotājs Baltijas valstīs. Uzņēmums darbības vēsture sniedzas līdz 1949.gadam un patlaban tam ir vairākas pārstāvniecības Krievijā, kā arī Baltkrievijā un Ukrainā.

Lietā par četru miljonu eiro izkrāpšanu no Eiropas Savienības (ES) fondiem iesaistīti arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbinieki.

To intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Viens pret vienu» atklāja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

«Pašlaik daudz nevaru pastāstīt, tādēļ, ka tas ir noticis šodien, un, iespējams, izmeklēšanas interesēs informācija vēl netiek atspoguļota, bet katrā ziņā ir zināms, ka tur ir iesaistīti arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras darbinieki,» viņš pastāstīja.

Ministrs par šo tēmu ir sazinājies ar LIAA vadītāju Andri Ozolu un tuvākajā laikā plāno ar viņu tikties, lai aprunātos par to, kas īsti ir noticis un, kā vaina un atbildība ir šajā jautājumā.

Atbildīgajiem jārēķinās ar sekām, atzina ministrs. Vaicāts, vai viņš runā arī par politiskām sekām, Nemiro skaidroja, ka politisks lēmums nevar būt pārsteidzīgs. «Mēs noteikti gribam sīkāk saprast lietas apstākļus,» viņš uzsvēra, piebilstot, ka šis notikums ir jauns, tāpēc nav tik daudz informācijas, lai jau varētu runāt par politiskiem lēmumiem.

Aizdomās par vairāk nekā 4 miljonu eiro izkrāpšanu un naudas legalizāciju, Valsts policija šodien veic kratīšanas dažādās vietās Latvijā. Ir pieci aizturētie, informēja Valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

Šodien Valsts policija veic vairākas kratīšanas dažādās vietās Latvijas teritorijā iepriekš uzsāktā kriminālprocesa ietvaros pēc Krimināllikuma 177.panta trešās daļas un Krimināllikuma 195.panta trešās daļas par iespējamām krāpnieciskām darbībām ar mērķi nepamatoti saņemt naudas līdzekļus no Eiropas Savienības Reģionālā attīstītības fonda, izmantojot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras programmas sniegtās iespējas, kā arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Kriminālprocesā šobrīd tiek veiktas procesuālās darbības, tai skaitā vairākas kratīšanas.

Patlaban Valsts policija aizturējusi piecas personas aizdomās par naudas līdzekļu izkrāpšanu un iespējamu tās legalizēšanu vairāk nekā 4 000 000 eiro apmērā.

Nasdaq Riga valde nolēmusi nekavējoties atcelt uzraudzības statusu AS Ditton pievadķēžu rūpnīca, liecina paziņojums biržā.

Uzraudzības statuss AS Ditton pievadķēžu rūpnīca tika piemērots šā gada 7. maijā, ņemot vērā to, ka uzņēmums 29. aprīlī iesniedza biržai gada pārskatu par 2013. gadu kopā ar neatkarīgu revidentu ziņojumu, kurā tika iekļauti vairāki pamatojumi atteikumam sniegt revidenta atzinumu. Tādēļ revidents, ņemot vērā šos pamatojumus, kuru ietekmes un/vai iespējamās ietekmes nozīmīguma dēļ nav bijusi iespējama pietiekama un atbilstoša revīzija, kas ļautu revidentam sniegt atzinumu par šo finanšu pārskatu, nebija sniedzis atzinumu par AS Ditton pievadķēžu rūpnīca gada pārskatu par 2013. gadu.

Neskatoties uz to, AS Ditton pievadķēžu rūpnīca akcionāri 30. jūlijā pieņēma lēmumu apstiprināt sabiedrības 2013. gada pārskatu kopā ar neatkarīgu revidētu ziņojumu, tādēļ ir uzskatāms, ka vairs nav nepieciešams pievērst tirgus dalībnieku uzmanību faktam, ka revidents nav sniedzis atzinumu par sabiedrības 2013. gada finanšu pārskatu. Tādējādi ir novērsti apstākļi, kuru dēļ biržas valde 2014. gada 7. maijā uzņēmumam piemēroja uzraudzības statusu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome nolēmusi piemērot akciju sabiedrībai Ditton pievadķēžu rūpnīca soda naudu 7 500 eiro apmērā par Finanšu instrumentu tirgus likuma 56. panta piektās daļas pārkāpumu, informē FKTK pārstāve Ieva Upleja.

Šāds sods tiek piemērots, jo likumā noteiktajā termiņā kapitālsabiedrība neiesniedza 2016. gada pārskatu kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu. AS Ditton pievadķēžu rūpnīca ir atkārtoti pārkāpusi Finanšu instrumenta tirgus likuma 56. panta prasības.

FKTK padome, nosakot soda naudas apmēru, ņēma vērā AS Ditton pievadķēžu rūpnīca sadarbību ar FKTK, rīcību pārkāpuma novēršanā, kā arī izvērtēja AS Ditton pievadķēžu rūpnīca finanšu situāciju.

AS Ditton pievadķēžu rūpnīca tirdzniecība ar Krievijas un Ukrainas kompānijām veido attiecīgi 45% un 5-6% no kompānijas gada apgrozījuma, NASDAQ OMX Riga ziņo uzņēmums.

Šobrīd AS Ditton pievadķēžu rūpnīca attiecības ar Krievijas un Ukrainas kompānijām tiek regulētas un izpildītas saskaņā ar noslēgtajiem kontraktiem, un būtiski nokavētu saistību no Ukrainas partneru puses kompānijai šobrīd nav.

AS Ditton pievadķēžu rūpnīca valde un padome pastāvīgi kontrolē Krievijas un Ukrainas kompāniju līgumsaistību attīstību un virzību un, parādoties nelabvēlīgām tendencēm, kompānija nekavējoties veiks attiecīgus pasākumus, vienlaicīgi informējot par to ari ieguldītājus biržā.

Kā liecina informācija NASDAQ OMX Riga, lielākais AS Ditton pievadķēžu rūpnīca akcionārs ir Eduards Zavadskis, kuram pieder 20% kompānijas akciju. 19,92% akciju pieder Vladislavam Drīksnem, bet 13,63% - SIA Max Invest Holding. Vēl 13% akciju īpašnieks ir SIA Maleks S, bet 9.46% - Vladimirs Bagajevs.

Ceturtdien, 17.janvārī, atcelts AS «Ditton pievadķēžu rūpnīca» iepriekš piemērotais nodrošinājums - pārreģistrācijas aizliegums, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Nodrošinājumu uzņēmumam 2018.gada decembrī piemēroja pēc zvērināta tiesu izpildītāja Lilijas Solovjovas lūguma. Līdz ar šī nodrošinājuma atcelšanu, uzņēmumam vairāk nav neviens aktuāls nodrošinājums.

AS «Ditton pievadķēžu rūpnīca» dibināta 1991.gadā un nodarbojas ar gultņu, zobratu, pārnesumu un piedziņas elementu ražošanu.

2017.gadā AS «Ditton pievadķēžu rūpnīca» strādāja ar apgrozījumu 5,637 miljonu eiro apmērā, savukārt tās peļņa pēc nodokļiem bija 945 tūkstoši eiro. Uzņēmums 2017.gadā nodarbināja 165 cilvēkus. AS «Ditton pievadķēžu rūpnīca» kopējie maksājumi Latvijas valsts kopbudžetā tajā gadā bija 338 tūkstoši eiro.

Daugavpils pievadķēžu ražotājs "Ditton pievadķēžu rūpnīca" no šodienas apturēs visu veidu automobiļu ķēžu ražošanu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai "Nasdaq Riga".

Kompānijas pārstāvji norāda, ka šāds lēmums pieņemts saistībā ar pieprasījuma kritumu pēc "Ditton pievadķēžu rūpnīcas" produkcijas.

Zviedrija var pierādīt, ka iespējams arī cits ceļš 

Cīņa ar pandēmiju lielā daļā pasaules nākusi komplektā ar ekonomiku pievēršanos....

"Ditton pievadķēžu rūpnīcas" pārstāvji skaidro, ka pieprasījums pēc kompānijas produkcijas samazinājies saistībā ar kraso automašīnu pārdošanas kritumu un to ražošanas konveijeru darbības pārtraukšanu Eiropas Savienībā un Muitas savienības valstīs, kā arī saistībā ar ekonomiskās aktivitātes pazemināšanās prognozēm šajā pasaules ekonomikas segmentā par 20-40% un vairāk, ko izraisīja Covid-19 pandēmija un plaša krīze pasaules ekonomikā.

"Par ražošanas atjaunošanas termiņiem un perspektīvām sabiedrība paziņos papildus," teikts paziņojumā.

"Ditton pievadķēžu rūpnīca" pagājušajā gadā strādāja ar 4,914 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9% mazāk nekā 2018.gadā, kā arī kompānija cieta zaudējumus 117 506 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Uzņēmuma akcijas kotē biržas "Nasdaq Riga" otrajā sarakstā.

Par AS «Ditton pievadķēžu rūpnīca» valdes priekšsēdētāju atkārtoti amatā iecelts Rolands Zarāns, kurš šo amatu ieņem kopš 2014.gada, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 23.janvārī.

«Lursoft» izziņa liecina, ka Rolands Zarāns ieņem amatus septiņos dažādos Latvijā reģistrētos uzņēmumos un organizācijās, cita starpā viņš ir valdes priekšsēdētājs nekustamo īpašumu apsaimniekotājā SIA «Ditton nams» un valdes loceklis SIA «Ditton biznesa parks».

Bez Rolanda Zarāna SIA AS «Ditton pievadķēžu rūpnīca» valdē kā valdes locekle darbojas Nataļja Redzoba.

AS «Ditton pievadķēžu rūpnīca» dibināta 1991.gadā un nodarbojas ar gultņu, zobratu, pārnesumu un piedziņas elementu ražošanu.

2017.gadā uzņēmums strādāja ar apgrozījumu 5,637 miljonu eiro apmērā, savukārt tā peļņa pēc nodokļiem bija 945 tūkstoši eiro; tas nodarbināja vidēji 165 cilvēkus.

Gultņu, zobratu, pārnesumu un piedziņas elementu ražošanas uzņēmums AS Ditton pievadķēžu rūpnīca reģistrējis izmaiņas uzņēmuma padomes locekļu vidū, liecina Lursoft dati.

Savu padomes priekšsēdētājas vietnieces amatu vakar atstājusi Inga Goldberga, kura uzņēmuma padomē darbojās jau no 2009. gada. Šobrīd Inga Goldberga ieņem valdes locekles amatu Latgales tūrisma asociācijā un darbojas Daugavpils kultūras atbalsta biedrībā.

Aplūkojot uzņēmuma iesniegtos aizvadītā gada pārskata datus, redzams, ka neto apgrozījums, salīdzinot ar 2012. gadu, kritās par 32,2%, samazinoties līdz 9,516 miljoniem eiro. Ditton pievadķēžu rūpnīca aizvadīto gadu noslēdza ar peļņu 3,883 tūkstošu eiro apmērā. Uzņēmums ar darbavietām pērn nodrošināja 322 darbiniekus.

Lursoft pieejamie dati rāda, ka Ditton pievadķēžu rūpnīca ir 1991. gadā dibināts uzņēmums ar reģistrēto un apmaksāto pamatkapitālu 10,529 miljoniem eiro.

Noslēgusies AS Ditton pievadķēžu rūpnīca iepirkuma procedūra par ražošanas telpu izveidi vai rekonstrukciju, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Gada sākumā kompānija darbības programmas «Uzņēmējdarbība un inovācijas» papildinājuma apakšaktivitātes «Uzņēmējdarbība un inovācijas» ietvaros iesniedza Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) attiecīgu projektu un par tā īstenošanu ar LIAA tika noslēgts attiecīgs līgums.

Pēc līguma noslēgšanas tika veikta iepirkuma procedūra.

Šonedēļ sabiedrība noslēdza attiecīgu būvdarbu līgumu par projekta ietvaros paredzēto darbu izpildi ar iepirkuma konkursā uzvarējušo pretendentu SIA Ditton Būve. Līguma summa veido 2,75 miljonus eiro.

Db.lv jau martā rakstīja, ka apstiprināts AS Ditton pievadķēžu rūpnīca iesniegtais projekts par ražošanas telpu izveidi vai rekonstrukciju

Ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) paustais par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbinieku iesaisti Eiropas Savienības (ES) fondu izkrāpšanā grauj valsts reputāciju un rada miljoniem eiro zaudējumus, piektdien preses konferencē pauda LIAA direktors Andris Ozols.

Valsts policija (VP) otrdien aizturēja piecas personas aizdomās par aptuveni četru miljonu eiro izkrāpšanu no ES fondiem. Izskanējusi informācija, ka lietā iesaistīts «Ditton» holdings. Otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Viens pret vienu» ekonomikas ministrs teica, ka šajā lietā iesaistīti arī LIAA darbinieki.

Ozols norādīja, ka ministrs paudis kļūdainu informāciju un aicināja Nemiro to atsaukt.

«Tas, ko teica Nemiro, ir meli. Ir liela atšķirība tajā vai LIAA, sadarbojoties ar Valsts policiju, palīdzējusi novērst nelikumības, vai LIAA ir piedalījusies nelikumībās. Virsrakstiem, ka LIAA darbinieki ir piedalījušies krāpšanā, ir lielas negatīvas sekas. Iespējams, Nemiro ir jauns un nepieredzējis, bet LIAA nav iesaistīta krāpšanā,» uzsvēra Ozols.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 54 komercķīlas, bet 144 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 190 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 129 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 60 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu devis uzņēmums JK Estate un SIA MC Turaida Property, kā parādnieku norādot SIA MC Turaida Property. Komercķīlas maksimālā prasījumu summa ir 7 miljoni eiro. Ķīlu ņēmusi AS Swedbank. Vienīgā uzņēmuma valdes locekle ir Jūlija Krūmiņa meita Maija Čerņavska. Uzņēmumam JK Estate pieder viesnīca Jūrmalā Villa Alvine.

Otru lielāko komercķīlu reģistrējusi AS Ditton pievadķēžu rūpnīca. Ķīlas vērtība ir 4,6 miljoni eiro, un to ņēmusi AS Citadele banka.

Vairā nekā 200 Latvijas uzņēmumi 2023.gada decembrī eksportējuši preces uz Krieviju un Baltkrieviju

Pēc vairāku mēnešu pārtraukuma Ekonomikas ministrija (EM) savā mājaslapā nopublicējusi sarakstus ar Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem, kuri 2023.gada decembrī eksportējuši preces no Latvijas uz Krieviju un Baltkrieviju. Sarakstos atrodami tikai preču eksportētāji, bet nav iekļauti, piemēram, importētāji. Tieši saistībā ar importu pēdējo mēnešu laikā plaši izskanējuši arī valsts kapitālsabiedrību vārdi un atbildība, rosinot nacionālā līmenī virzīt Krievijas graudu importa aizliegumu Latvijā.

Attiecīgu likumprojektu graudu importa aizliegumam no Krievijas Saeimā plānots pieņemt februāra laikā. Tikmēr Eiropas Komisijas (EK) preses pārstāvis tirdzniecības un lauksaimniecības jomas jautājumos Olofs Gills (Olof Gill) Dienas Biznesam atturīgi vērtēja Latvijas iniciatīvas noteikti papildu tirdzniecības ierobežojumus lauksaimniecības produktu importam, norādot, ka neviena no ES pieņemtajām sankcijām saistībā ar Krievijas agresijas karu Ukrainā nav vērsta uz lauksaimniecības un pārtikas preču tirdzniecības ierobežošanu. Turklāt par sankcijām dalībvalstis lemjot kopīgi.

Metālapstrādes un mašīnbūves nozarei svarīgākais ir, lai Krievijas rubļa kritiena dēļ neapsīktu pasūtījumi no Eiropas, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas prezidents Vilnis Rantiņš.

Nozares eksporta lielākā daļa nonāk Eiropā, taču Eiropas valstis arī ir visai cieši saistītas ar Krievijas tirgu. Ir bažas, ka varētu samazināties pasūtījumu apjomi no Eiropas, taču to skaidri zināsim janvāra otrajā pusē. Patlaban Eiropā jau ir sākušās Ziemassvētku brīvdienas, tāpēc vairs nekas nenotiek, sacīja Rantiņš.

Viņš piebilda, ka vairumu nozares uzņēmumu Krievijas rubļa krišana būtiski neietekmēs, taču ir pāris uzņēmumu, kuriem eksports uz Krieviju ir pietiekami liels - AS Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca, AS Ditton pievadķēžu rūpnīca un vēl daži. Šie uzņēmumi rubļa kritumu varētu izjust sāpīgāk.

Eiropas Savienības (ES) ekonomiskās sankcijas pret Krieviju Daugavpils uzņēmējus būtiski neiespaidos, šodien Daugavpils domes vadības preses konferencē atzina domes Attīstības departamenta Biznesa attīstības nodaļas vadītājs Vladimirs Nadeždins.

«Lielākā daļa Daugavpils firmu, kuras savu produkciju eksportē, ir orientētas lielākoties uz ES valstīm un Baltkrieviju. Ar Krieviju sadarbojas nedaudz uzņēmumu,» norādīja Nadeždins.

Lielākie no Daugavpils uzņēmumiem, kas cieši sadarbojas ar Krieviju, ir Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca un Ditton pievadķēžu rūpnīca.

Savukārt Daugavpils domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis (Latgales partija) pieļāva, ka Krievijas ekonomiskais boikots varētu negatīvi ietekmēt dzelzceļa pārvadājumus un izejvielu piegādi.

Daugavpils mērs izteicās, ka viņam gribētos, lai sekas no ekonomiskajām sankcijām pret Krieviju Daugavpilij būtu minimālas.

Daugavpilī Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) 29. aprīlī rīkos Vakanču gadatirgu, kuram pieteikušies 40 darba devēji, kas kopumā piedāvās 300 vakances.

Darbiniekus šajā pasākumā meklēs tādi uzņēmumi kā a/s Ditton pievadķēžu rūpnīca, a/s Latvijas maiznieks, SIA Rimi Latvija, SIA Aurora Baltika, SIA Šafrans, SIA Kover, SIA Antaris, SIA Lattex D, SIA Axon cable, ARD Būvserviss, SIA VAV textile group, SIA Latgales sakaru serviss, biedrība Integrum Plus, SIA Sadzīves pakalpojumi, SIA Modes formula, SIA Latgales priede M., biedrība Asmu Latgalīts un citi. Tādējādi strādājošie tiek meklēti darbam tirdzniecībā, būvniecībā, metālapstrādē, kokapstrādē, šūšanā, mārketingā, ēdināšanā, signalizācijas un sakaru sistēmu projektēšanā, tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanā, elektromontāžā, lauksaimniecībā, automobiļu remonta un citās jomās.

Augusta beigās Ekonomikas ministrijas (EM) publicētajā sarakstā ar uzņēmumiem, kas 2024.gada jūnijā veikuši preču eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju, ir iekļauti attiecīgi 128 un 73 uzņēmumi no dažādām nozarēm.

Pusgada laikā kopš iepriekšējā saraksta publicēšanas to skaits ir nedaudz sarucis. Centrālās statistikas dati rāda, ka eksporta apjomi šogad, salīdzinot ar 2023.gada pirmajiem pieciem mēnešiem, uz Krieviju un Baltkrieviju turpina pakāpeniski kristies, kamēr imports no Baltkrievijas pat pieaudzis. Vienlaikus, kamēr preču eksportētāji jau ilgstoši dažādos formātos saņem publisko kaunināšanu un tiek publicēti īpašos sarakstos, oficiāls pakalpojumu eksportētāju un dažādo importētāju saraksts šajā laikā tā arī nav tapis, lai arī importētāji lielā mērā ir tie, kuri pērk preces un pakalpojumus un maksā līdzekļus Krievijas un Baltkrievijas ekonomikām.

AS Ditton pievadķēžu rūpnīca apgrozījums šā gada pirmajā ceturksnī sasniedzis 1,369 miljonus eiro, kas ir par 6% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Pārskata periodā uz Austrumu un Rietumu tirgiem kompānija eksportēja 71% no produkcijas pamatveidiem, tai skaitā, 37% uz Austrumiem un 34% uz Rietumiem; Latvijā tika realizēti 29% produkcijas.

Uzņēmuma zaudējumi pēc nodokļiem sasniedza 523 tūkstošus eiro.

2016.gada pirmajā ceturksnī sabiedrības produkcijas tirdzniecības apjomi un neto apgrozījuma saruka, kas, ņemot vērā sabiedrības pamatizdevumu saglabāšanos (piemēram, apkures izdevumus), būtiski ietekmēja sabiedrības zaudējumu rašanos, skaidro uzņēmuma vadība.

Sabiedrības preču realizācijas kritumu veicināja cenu paaugstināšanu par 5-15% pirmajā ceturksnī. Īstermiņā šādi cenu paaugstinājumi izraisa pārdošanas apjomu samazinājumu un pircēju noplūdi, taču var prognozēt, ka nākotnē tirgus stabilizēsies un pārdošanas apjomi palielināsies un pircēji atgriezīsies, uzsver uzņēmuma pārstāvji.