Jaunais maksātnespējas likums sācis reāli darboties – iesniegts pirmais maksātnespējas pieteikums saskaņā ar jaunā likuma normām, informē Latvijas Kredītņēmēju apvienība (LAKRA)

LAKRA biedrs 1. novembrī pirmais iesniedza maksātnespējas pieteikumu tiesā un tas arī šajā nedēļā apstiprināts. «Šim cilvēkam ir viens īpašums (māja Valmieras rajonā) un kopējās parādsaistības GE Money bank nepārsniedz 100 000 latu. Tā kā šī cilvēka apgādībā atrodas viena persona, viņam ir iespēja uz vienu gadu atlikt mantas pārdošanu ar nosacījumu, ka tiek maksāti visi komunālie maksājumi. Pēc gada viņam 6 mēnešu laikā izsolē būs jāpārdod īpašums un pēc tam 2 gadus vajadzēs maksāt kreditoram 30% no saviem ikmēneša ienākumiem, bet ne mazāk kā 1/3 no minimālās algas,» skaidro LAKRA.

Šajās dienās Latvijā apstiprināts jau tūkstošais fiziskās personas maksātnespējas process. Salīdzinot ar pagājušo gadu, kad uz 1.novembri bija apstiprināti 200 maksātnespējas procesi, tad no pērnā gada 1. novembra līdz šā gada 6.decembrim apstiprināti pārējie 800 fiziskās personas maksātnespējas procesi.

Latvijas Kredītņēmēju apvienība (LAKRA) norāda, ka kopš 2010.gada novembra, kad stājās spēkā jaunais maksātnespējas likums maksātnespējas procesu skaits ir audzis četras reizes. Pēc apvienības teiktā, izdevīgāk esot iziet fiziskās personas maksātnespēju, samaksāt vienreizējos izdevumus, uzsākot šo procesu un tad 2,5 gadus vai 3,5 gadus maksāt trešo daļu no saviem ienākumiem.

LAKRA valdes loceklis un pirmais cilvēks, kurš Latvijā pasludināja fizisko maksātnespēju Jānis Āboliņš uzskata, ka nākamgad ierosināto fiziskās personas maksātnespējas procesu skaits varētu būt jau divas reizes lielāks, jo LAKRA bieži vēršoties cilvēki, kuriem nav spējīgi maksāt savas kredītsaistības, jo algas ir samazinātas par 30 % un vairāk, bet sakarā ar nodokļu izmaiņām, izdevumi ir pieauguši.

Latvijas kosmētikas ražotājs Stenders sadarbībā ar ilggadējiem uzņēmuma franšīzes partneriem Ķīnā noslēdzis darījumu ar Ķīnas investīciju fondu par 100% uzņēmuma daļu pārdošanu. Par uzņēmuma jaunajiem vadītājiem kļūst līdzšinējie partneri un franšīzes īpašnieki Ķīnā Mr. Gang Yang un Mr. Yang Zhao, informē uzņēmuma globālā mārketinga un attīstības vadītāja Baiba Čipa – Ziemele.

Jau vairāk nekā gadu Stenders ir strādājis pie investīciju piesaistes, kas palīdzētu atrisināt finanšu saspīlējumu un ļautu uzņēmumam pilnvērtīgi strādāt, attīstīties un turpināt iepriekšējos gados uzsākto izaugsmi. Pēc gandrīz gadu ilgušām pārrunām sadarbībā ar Stenders ilggadējiem Master franšīzes partneriem Ķīnā darījums ir noslēgts ar CICC Ehealthcare Investment Fund, kas ir daļa no viena no lielākajiem Ķīnas investīciju fondiem.

Šī darījuma rezultātā uzņēmuma dibinātāji Jānis Bērziņš, Zane Stavra un līdzīpašnieki Ieva Eglīte, Ameen Ali Y Yamany un investīciju fonds BaltCap Latvia Venture Capital Fund savas uzņēmuma daļas ir pārdevuši augstākminētajam fondam, kas kopš 2017. gada 29. septembra ir uzņēmuma Stenders vienīgais īpašnieks. Pats fonds uzņēmuma vadībā neiesaistīsies, to darīs līdzšinējie Stenders partneri Ķīnā, tagadējie uzņēmuma valdes locekļi Mr. Gang Yang un Mr. Yang Zhao.

Vairāki Latvijas kosmētikas nozares pārstāvji – MADARA Cosmetics, Bio2You, Stenders, Kinetics Nail Systems un Ieva Plaude-Rēlingere – nodibinājuši Latvijas Kosmētikas ražotāju asociāciju (LAKRA), kuras mērķis ir popularizēt mūsdienu Latvijas kosmētikas ražotājus un to produktus Latvijā un ārpus tās robežām. Asociācija strādās ne vien pie Latvijas kā kvalitatīvas kosmētikas ražotājvalsts tēla, akcentējot produktu kvalitāti, bet arī izglītos Latvijas sabiedrību par vietējās kosmētikas pozitīvajām īpašībām.

«LAKRA apvienojušies ražotāji, kuru kopējais apgrozījums ir aptuveni 20 milj. eiro, turklāt gandrīz 70% no saražotās produkcijas asociācijas biedri eksportē. Tas norāda uz šīs nozares konkurētspēju un arī potenciālu, jo Latvijas kosmētikas nozarē šobrīd ir ienākusi jauna uzņēmēju paaudze, kas spēj radīt ne tikai interesantus un kvalitatīvus produktus, bet arī aizraujošu stāstu, kas ir ļoti būtiski, lai iekarotu ārvalstu tirgus,» skaidro LAKRA valdes priekšsēdētāja Ieva Plaude-Rēlingere.

«Mūsu paaudzei ir pilnīgi jauns skatījums uz kosmētikas industriju. Turklāt ir gan vēlme un enerģija, gan ambīcijas savas idejas realizēt ne tikai Latvijas mērogā vien. Esmu pārliecināts, ka Latvijas kosmētikas industriju nākotnē ārvalstīs uztvers ne tikai kā līderi Baltijas mērogā, bet arī kā spēcīgu un kvalitatīvu kosmētikas ražotāju Ziemeļeiropā. Tieši tādēļ mēs esam apvienojuši savus spēkus,» saka MADARA Cosmetics valdes loceklis Uldis Iltners.

Pēdējos pāris gados jaundibinātu uzņēmumu skaits arvien palielinās un tas ir apsveicami, raugoties no ekonomikas attīstības aspekta. Katrs jauns uzņēmējs cer, ka viņa izlolotais bizness sasniegs labus rezultātus un peļņu, taču realitātē tas diemžēl ne visiem izdodas.

Nevēlos biedēt jauno uzņēmumu vadītājus, tomēr pašreizējā situācija maksātnespējas jomā mudina atgādināt, ka valdei kā uzņēmuma izpildinstitūcijai ir savi likumiskie pienākumi, par kuriem nedrīkstētu aizmirst, arī saskaroties ar finansiālām grūtībām.

Krietns un rūpīgs saimnieks ar atbildību

Prakse rāda, ka ne katrs no jaunajiem un arī vairs ne gluži jaunajiem uzņēmējiem apzinās, ka valdes priekšsēdētāja vai valdes locekļa statuss nes līdzi arī atbildību. Uzņēmuma valdes galvenais pienākums ir rūpēties par uzņēmuma darba organizāciju, lai īstenotu nospraustos mērķus un gūtu plānoto peļņu. Taču, ja dažādu iemeslu dēļ uzņēmums saskaras ar finansiālām grūtībām, valdes locekļiem savlaicīgi jākonstatē brīdis, kad jāpieņem lēmums par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu. Komerclikumā ietvertā frāze – valdes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam - nav emocionāls uzmundrinājums, bet gan noteikums, kura neievērošanai ir tiesiskas sekas.

Latvijas kredītņēmēju apvienība lūdz Latvijas valsts prezidentu Valdi Zatleru neatbalstīt šauras baņķieru grupas intereses un izsludināt Maksātnespējas likumu Saeimas pieņemtajā redakcijā.

Vēstulē prezidentam Kredītņēmēju apvienība (LAKRA) uz banku izteiktiem brīdinājumiem par kredītresursu dārdzību nākotnē atgādina, ka tieši šo resursu lētums izraisīja nekustamo īpašumu «burbuli» un faktiski arī krīzi Latvijas ekonomikā. Atbildības un riska trūkums no kredītiestāžu puses pieļāva 120% kredītu uz nepārbaudītu ienākumu un kredītvēstures pamata. LAKRA uzskata, ka banku pieprasītais līdzfinansējums tikai veicinātu uzkrāšanas kultūru Latvijā un mudinātu cilvēkus dzīvot atbilstoši saviem līdzekļiem. «Maksātnespēja nav sods par stāvēšanu neatļautā vietā, bet gan visas mantas zaudēšana, un divu gadu ilgs periods, kad ir jāizcieš skarbi ierobežojumi. Tieši otrādi, bankrota iespējamība liks galvojuma pieprasītājam rūpīgi pārbaudīt galvojuma kvalitāti, kas pēdējos gados nav ticis darīts, tādējādi diskriminējot šo saistību pastiprinājuma līdzekli kā tādu.

Lai gan Latvijas maksātnespējas likums atbilst labākajai starptautiskajai praksei, tā īstenošanā ir virkne nepilnību un trūkumu, kas rada zaudējumus, Ārvalstu investoru padomes Latvijā un profesionālo pakalpojumu uzņēmuma Deloitte veiktajā pētījumā.

Laika posmā no 2008. gada līdz 2014. gadam ļaunprātīga maksātnespējas procesa rezultātā Latvijas tautsaimniecība zaudējusi 665 miljonus eiro. Ja pašreizējais maksātnespējas process netiks uzlabots, zaudējumi turpinās pieaugt un nākamo 10 gadu laikā valsts tautsaimniecība var zaudēt 852 miljonus eiro, - secināts pētījumā.

Zaudējumus galvenokārt rada kvalitatīvas maksātnespējas procesa uzraudzības un kontroles sistēmas trūkums, kā arī maksātnespējas procesu ļaunprātīga izmantošana. Turklāt vairāk nekā puse jeb 52% maksātnespējas procesu ir uzsākti novēloti, samazinot kreditoru atgūto prasījumu apmēru. Apzinoties maksātnespējas procesu uzraudzības un kontroles sistēmas nepilnības, lai gūtu savtīgu labumu, visbiežāk tiek īstenotas četras krāpniecības shēmas - pamatlīdzekļu pārrakstīšanu uz citu sev piederošu uzņēmumu, uzņēmuma kontroles saglabāšana ar maksātnespējas administratora palīdzību, reiderisms, kā arī maksātnespējas procesa izmantošana savtīgos nolūkos, kuru īsteno maksātnespējas administrators.

Latvijas kosmētikas tirgus ir aptuveni 160 miljonus eiro liels, proti - Latvijā gada laikā tiek pārdoti dažādi kosmētikas produkti šādā vērtībā, lieicna Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas (LAKRA) apkopotie dati liecina.

Līdzīgi kā Eiropā, vadošās produktu kategorijas ir ādas un matu kopšanas līdzekļi, savukārt mazāko īpatsvaru ieņem dekoratīvā kosmētika.

Asociācijā atzīmē, ka kosmētikas noieta apjomi turpina pieaugt visos noieta kanālos, taču visstraujāk pieaugusi e-komercija.

«Kosmētikas industrija, līdzīgi kā daudzas citas, arvien lielāku vērību pievērš produktu tirdzniecībai internetā. Latvijā pēdējā gada laikā kosmētikas tirdzniecība internetā pieaugusi par vairāk nekā 40% un prognozējams, ka turpmāk šis pieaugums varēt saglabāties 20% robežās,» atzīst LAKRA valdes priekšsēdētāja Ieva Plaude-Rēlingere.

Latvijas kosmētikas tirgus apjoms, ņemot vērā demogrāfijas tendences, pēdējos gados neesot būtiski mainījies, un nav sagaidāms, ka tas strauji attistīsies arī nākotnē. Tieši šī iemesla dēļ Latvijas vadošie kosmētikas ražotāji daudz lielāku uzsvaru liek uz eksporta tirgiem, kuros tiek realizēti aptuveni 85% no saražotās produkcijas.

«Balsojums par maksātnespējas likuma grozījumiem parādīs īsteno partiju «seju», jo šai rīcībai būs reālas sekas nākotnē,» uzsver Latvijas Kredītņēmēju apvienības (LAKRA) valdes priekšsēdētājs Ainārs Gorenko.

Viņš arī norāda, ka tad katrs varēs uzskatāmi saprast to, kura partija «lej» un to, kura ir spējīga pildīt solījumus.

Būtiskākie grozījumi jaunajā maksātnespējas likumā paredzot, ka, pirmkārt, bankrota procedūras ilgums būs divi gadi, otrkārt, parādniekam būs jānovirza 30% no ienākumiem kreditoru saistību dzēšanai, treškārt, vienīgā mājokļa īpašnieki varēšot atlikt mājokļa pārdošanu līdz vienam gadam.

Turklāt jaunā likumprojekta redakcija ļaušot uzsākt maksātnespēju arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuru atalgojums mēnesī ir līdz 200 Ls, jo nebūs jāmaksā ikmēneša atalgojums maksātnespējas administratoram 180 Ls apmērā, uzsver LAKRA.

Kosmētikas ražošanas nozare ir viena no perspektīvākajām Latvijā, pārliecināts ir vietējā kosmētikas ražotāja Cosmetic Lab vadītājs Mārtiņš Baklāns.

«Uzskatu, ka kosmētikas ražošanas nozare ir viena no perspektīvākajām Latvijā, jo mums ir gan zinoši speciālisti, gan jauni un ambiciozi uzņēmumu vadītāji, bet asociācija ir tā vieta, kur mācīties citam no cita, kā arī iespēja veidot un attīstīt kopēju redzējumu par Latvijas kosmētikas nozari mūsu valstī un ārzemēs. Uzņēmumiem veiksmīgi attīstoties nākotnē, Latvija var kļūt par vadošo kosmētikas ražošanas valsti Ziemeļeiropā, jo mūsu produkciju novērtē daudzviet pasaulē,» saka M. Baklāns.

Cosmetic Lab, kas ražo ziepes un vannas bumbas, papildinājis Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijā (LAKRA) rindas. Uzņēmumā strādā 17 darbinieki, un uzņēmuma apgrozījums 2016. gadā bija vairāk nekā 320 000 eiro, bet šogad tas plānots jau aptuveni 900 000 eiro apmērā.

Finanšu ministrija kā Hipotēku un zemes bankas kapitāla daļas turētāja akceptē Hipotēku bankas agresīvo komercpraksi, uzskata Latvijas Kredītņēmēju apvienība.

Par to liecinot FM juridiski korektā, bet ciniskā atbilde uz LAKRA vēstuli, kurā tā lūdz FM sniegt atbildi, kāpēc šī banka, pārskatot aizdevuma līguma nosacījumus kredītņēmējiem, kas bez kavējumiem sedz ikmēneša maksu, vienpusēji palielina pievienotās procentu likmes no 1% līdz 6%, tādējādi veicinot šo kredītņēmēju maksātnespēju. LAKRA lūdza arī ministriju sniegt skaidrojumu, vai šāda rīcība būtu uzskatāma par agresīvu komercpraksi.

«Apvienība saņēma juridiski korektu, bet cinisku skaidrojumu, kurā Finanšu ministrija apraksta bankas kā komercstruktūras darbību un sniedz norādi, ka ar aizņēmējiem noslēgtie aizdevuma līgumi nesatur nosacījumus, kas liegtu aizņēmējam izbeigt aizdevuma līgumu pirms termiņa, ja aizņēmējs uzskata, ka Hipotēku bankas piedāvātā procentu likme ir pārmērīgi augsta,» paziņojumā presei pauž LAKRA. Cinisms, uzsver apvienība, slēpjas faktā, ka, ja vienpusēji pieņemtie uzcenojumi neapmierina klientu, tad uz trīsdesmit gadiem ņemtais kredīts ir jāatmaksā divu mēnešu laikā. Tādā veidā kredītņēmējs tiek novests līdz maksātnespējai, kas nodara reālu kaitējumu Latvijas ekonomikai, norāda apvienība, pārmetot FM, ka tā nespēj domāt valstiskā mērogā.

Esot sajūta, ka lielajām bankām dots uzdevums pārņemt pēc iespējas vairāk īpašumu, un bankas tuvākajā laikā kļūšot lielākie nekustamo īpašumu tirgotāji un pārvaldītāji, DB norādīja Latvijas Kredītņēmēju asociācijas (LAKRA) valdes loceklis un konsultants Jānis Āboliņš.

Viņš gan nezina teikt, ar ko šāda nostāja ir saistīta. LAKRA cerējusi, ka stājoties spēkā jaunajam Maksātnespējas likumam, bankām politika mainīsies, bet mainījies neesot pilnīgi nekas.

Savukārt Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāve Baiba Melnace atzīmē, ka bankas ir finanšu institūcijas, kas strādā ar naudu un kuru darbībai ir nepieciešama nauda, nevis zeme, dzīvokļi vai mantas – kustamais vai nekustamais īpašums.

«Ar nožēlu secinām, ka LAKRA izplata vispārīgu neprofesionālu viedokli, kas neatspoguļo reālo situāciju. Šādi apgalvojumi var nākt tikai par sliktu kredītņēmējiem, banku klientiem – gadījumā, ja kāds tādiem notic un nodomā – ko tad es iešu uz banku runāt, tāpat jau man neko nepalīdzēs, iespējams, šis klients atsakās sadarboties ar banku un meklēt risinājumus savai situācijai, un tieši pats sev šādi rada problēmas.» skaidro B.Melnace.

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma, tā intervijā DB, ko publicējām 2016. gada 15. janvārī, teica zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

Šodien, kad kļuvis zināms, ka M. Bunkus ir noslepkavots, publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma.

Vai nesenais Satversmes tiesas spriedums nozīmē, ka maksātnespējas administratori no šā gada būs pielīdzināmi valsts amatpersonām – to intervijā DB skaidro zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

«Faktiski Satversmes tiesa atzina, ka tie administratori, kas vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, nav pielīdzināmi valsts amatpersonām ar šā gada 1. janvāri, savukārt visi pārējie maksātnespējas administratori ir pielīdzināmi valsts amatpersonām,» secina M. Bunkus. Viņš skaidro, ka Satversmes tiesa nosprieda atzīt 2014. gada 25. septembra Grozījumu Maksātnespējas likumā 2. pantu un 2014. gada 30. oktobra Grozījumu likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», ciktāl tie nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

Ir apritējis gads, kopš stājies spēkā un darbojas jaunais Maksātnespējas likums. Tā tapšanas gaitā bija neskaitāmi daudz diskusiju, strīdu, publikāciju un ierosinājumu, un varēja vērot, kā veidojās gluži vai veselas «frontes» ar dažādām bieži pretrunīgām interesēm, vēlmēm un lozungiem.

To vidū izskanēja gan prasības pēc tā, lai process kopumā būtu ātrāks, gan tā, lai būtu lielāka kontrole pār administratoru darbu, gan arī dažādas citas vēlmes.

Tomēr likums, lai kāds tas būtu, jau gadu ir spēkā, un visiem, kuriem nācies ar to saskarties, ir radušies secinājumi par tā efektivitāti. Palūkojoties skaitliski, jāsecina, ka šī gada laikā ir sarucis juridisko personu maksātnespējas procesu skaits, savukārt pieaudzis fizisko personu maksātnespējas procesu apjoms – šai grupai likums pavēra pavisam jaunas iespējas. Ja pērn līdz 1. novembrim tika ierosinātas 2478 juridisko personu un 199 fizisko personu maksātnespējas lietas, no kurām attiecīgi pasludināti 2049 un 123 maksātnespējas procesi, tad šogad juridisko personu gadījumā ierosināto lietu skaits ir 651, bet fizisko personu – 624. Lielākai daļai no tām arī pasludināti maksātnespējas procesi.

Gada laikā ir būtiski audzis apstiprināto fizisko personu maksātnespējas procesu skaits, informē Latvijas Kredītņēmēju apvienības (LAKRA) jurists Jānis Āboliņš.

Pagājušajā gadā janvārī apstiprināti 7 pieteikumi, bet līdz šā gada 9. februārim – 321 pieteikums.

Pēc jurista vērtējuma, šie dati apliecinot, ka beidzot ir radīts likums, kas reāli darbojas cilvēku labā, un cilvēki to arī izmanto. Tāpat ievērības cienīgs fakts ir tas, ka šobrīd lietas tiekot izskatītas arī tādās tiesās, kurās līdz šim netika izskatīts neviens pieteikums, piemēram, Gulbenē un Alūksnē. Tas apliecina, ka parādnieki un maksātspējas problēmas nav aktuālas tikai Rīgā un Pierīgā.

LAKRA rīcībā esošā informācija liecina, ka ir mainījušies arī to personu loks, kas izvēlas iziet maksātnespējas procesu. Iepriekš tie bija uzņēmēji un nekustamo īpašumu attīstītāji ar lielām parādsaistībām un nereti vairākiem īpašumiem, bet šobrīd vidējais «maksātnespējīgais» esot ar vienu nekustamo īpašumu un ienākumiem, kas ir kritušies līdz 200 – 300 latiem mēnesī. Apmēram 20% cilvēku bankas jau ir atņēmušas īpašumus, apgalvo J. Āboliņš.

Oktobrī pabeigts Latvijā pirmais fiziskās personas maksātnespējas process, informē Latvijas Kredītņēmēju apvienības (LAKRA) valdes loceklis Jānis Āboliņš. Finansiālās saistības dzēstas medmāsai Žannai (vārds mainīts), vēsta laikraksts Diena.

LAKRA pārstāvji akcentē, ka līdz ar šo veiksmīgo gadījumu varot uzsatīt, ka «fiziskās personas maksātnespējas likums reāli darbojas arī dzīvē».

18. oktobrī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa apstiprināja fiziskās personas saistību dzēšanas procedūras pabeigšanu, attiecīgi ar tiesas lēmumu Žanna atbrīvota no atlikušajām parādsaistībām. Kā informē laikraksts, Žanna ir medmāsa, kurai ekonomiskās krīzes laikā strauji kritās ienākumi un attiecīgi nebija iespēju atdot parādus.

J. Āboliņš uzsvēris, ka līdzīgā situācijā ir arī citas privātpersonas, kuras sākušas maksātnespējas procesu, - tādu Latvijā ir vairāk nekā 2200.

Principā advokāta statuss un valsts amatpersonas statuss ir nesavienojams - tā intervijā saka Zvērinātu advokātu padomes loceklis Andris Rukmanis.

Fragments no intervijas

Valsts kontrole savā revīzijas atzinumā pauž viedokli, ka «valstī nav izstrādāta maksātnespējas politika». Ko nozīmē šis atzinums? Esošais likums taču nosaka to rāmi, kurā notiek process, – tātad politiku. Vai tas nozīmē, ka nepieciešams jauns Maksātnespējas likums?

Jā, absolūti, – ir kardināli jāmaina normatīvo aktu kopuma centrs, šis Maksātnespējas likums. Un tam ir konceptuāli jāatšķiras no tā visa nevajadzīgā un kopā salīmētā, kas ir esošajā likumā. Ir nepieciešamas sistēmiskas izmaiņas, kurām ir jābūt saistībā ar Valsts kontroles atklātajām nozares problēmām. Ir jāredz viss process kopumā, nevis pa gabaliņam, atsevišķi. Pašlaik kaut kas tiek darīts, bet pagaidām Tieslietu ministrijas rīcība diemžēl man atsauc atmiņā padomju laika teicienu, kam bija dziļa jēga – «udarim po bezdorožju avtoprobegom» (krievu val.). Kas nozīmē apmēram – «sakārtosim ceļus ar autopārbraucienu». Darbības ir nevis vērstas uz ceļu sakārtošanu, respektīvi, sistēmu, bet problēmas «risināšanu», pārejot uz «bobikiem». Mēs nevis konceptuāli nomainām veco ar visām problēmām, bet taisām sīkus remontus. Pašlaik Tieslietu ministrija virza jautājumus, ignorējot gan Satversmes tiesas procesus, gan Valsts kontroles atzinumu. Tomēr ir nepieciešams jauns, pārdomāts, kodolīgs, pārskatāms un viegli uzraugāms maksātnespējas procesa regulējums. Tagad galvenais lozungs ir «uzraudzība». Tātad pie tā visa, kas eksistē, pielikt klāt vēl Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzraudzību. Uzraudzība ir jāvienkāršo un jāpadara efektīvāka. Pašlaik ir daudz uzraugu, bet nav efekta. Sistēma dublējas un nav pietiekami centralizēta attiecībā uz maksātnespējas procesu. Uzskatu, ka ir nepieciešams maksātnespējas administratoru «brīvais tirgus», kas nozīmē, ka administratoru procesam izvēlas kreditori. Protams, šajā gadījumā valstij ir jāparūpējas par fiktīvo kreditoru «radīšanas» iespēju izskaušanu. Tāpat, iespējams, ir vajadzīga tiesu nolēmumu apstrīdēšana atsevišķos gadījumos. Taču, kāpēc šis process tika veidots pēc principa kā neapstrīdams…

Saeimā trešajā lasījumā pieņemtais maksātnespējas likumprojekts esot apliecinājums tam, ka arī Latvijā ar labām domām var sasniegt pozitīvu rezultātu, ir iespējams pārliecināt politiķus par to, kas būtu labāk valsts iedzīvotājiem, sacījis Latvijas Kredītņēmēju apvienības (LAKRA) valdes priekšsēdētājs Ainārs Gorenko.

LAKRA ir gandarīta par šodienas Saeimas lēmumu.

«Lai arī mēs šodien svinam sasniegumus, mēs negrasāmies apstāties pie sasniegtā, jo problēmu kredītņēmēju jautājumos vēl aizvien ir ļoti daudz, piemēram, jautājumā par Parex bankas sadalīšanu un ne tikai. Kā vēsta sena tautas paruna, mēs noņemam cepuri padarīto darbu priekšā, bet tagad būs jāatloka piedurknes, lai darbu turpinātu,» viņš teica.

Db.lv jau ziņoja, ka parlaments galīgajā lasījumā apstiprinājis jauno Maksātnespējas likumu, kas ieviesīs jaunus principus fizisko personu maksātnespējas procesā un paātrinās šo procesu juridiskajām personām.

Tautsaimniecības komisija atbalsta kredītņēmējiem labvēlīgu maksātnespējas likumprojektu, uzskata Latvijas Kredītņēmēju apvienība LAKRA

Pozitīvi tiek vērtēts paredzētais ierosinājums: ja kredītņēmējs dzīvo vienīgajā mājoklī, kura vērtība nepārsniedz 100 000 latus un viņa apgādībā ir citas personas, tad pēc procesa uzsākšanas, viņš var nekustamā īpašuma pārdošanu atlikt līdz vienam gadam, lai sameklētu citu mājokli, pie nosacījuma, ka viņš maksā komunālo maksājumus.

Kā kredītņēmējam labvēlīgs tiek nosaukts arī priekšlikums, ka maksātnespējas procesa saistību dzēšanas procedūra ilgs divus gadus un cilvēkam parādu dzēšanai katru mēnesi būs jāmaksā 30% no saviem ienākumiem.

Neapmierināti ar plānotajiem un Tautsaimniecības komisijas atbalstītajiem likuma grozījumiem ir banku pārstāvji, jo bankām galu galā būšot «jābaro spekulanti un treknie kaķi», izteicies Komercbanku asociācijas pārstāvis Kazimirs Šļakota. Ierosinājumi esot spekulantu interesēs, tāpēc bankas turpinās cīnīties par saavām tiesībām, vēstī telegraf.lv. Šādi ierosinājumi atbalstīti priekšvēlēšanu gaisotnē.

Pēc jaunā Maksātnespējas likuma spēkā stāšanās 2010.gada 1.novembrī būtiski samazinājies juridisko personu maksātnespējas procesu skaits. Kā vienu no galvenajiem cēloņiem Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes priekšsēdētāja Agnese Strode norāda juridisko personu maksātnespējas procesa depozīta ieviešanu, jo tā ir būtiski sadārdzinājusi procesa ierosināšanas procedūru.

Šobrīd maksātnespējas procesa depozīts ir 400 Ls, valsts nodeva parādniekam – 50 Ls, bet kreditoriem – 250 Ls. Tātad pašam parādniekam izmaksas, iesniedzot maksātnespējas pieteikumu, ir 450 Ls, bet kreditoriem – 650 Ls. Šādas maksātnespējas procesa pieteikuma izmaksas esot arī gadījumos, kad maksātnespējas pieteikumu iesniedz Valsts ieņēmumu dienests, un tas tiek segts no valsts budžeta.

Tādēļ Administratoru asociācija ierosina atteikties no juridisko personu maksātnespējas procesa depozīta, tā vietā paredzot, ka maksātnespējas procesa izmaksas tiek segtas no parādnieka līdzekļiem. Taču, ņemot vērā, ka bieži parādniekam nav nekādu līdzekļu, šādos gadījumos jāparedz parādnieka likumiskajiem pārstāvjiem civiltiesiska atbildība par savlaicīga maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns pašreizējās valdības pēdējās dienās – 2014.gada 10.janvārī – iesniedzis Saeimā priekšlikumus maksātnespējas administratoru sistēmas pilnveidei, tas ir, grozījumus Maksātnespējas likumā, kas vērsti uz fundamentālām izmaiņām maksātnespējas procesa regulējumā. Šie grozījumi, kas vispār nav tikuši diskutēti pirmajos divos lasījumos, ir iesniegti neilgi pirms Maksātnespējas likuma grozījumu skatīšanas Saeimas trešajā lasījumā, kas ir pretrunā kvalitatīvu tiesību aktu izstrādes un pieņemšanas kārtībai.

Kā divi būtiskākie priekšlikumi jāuzsver administratoru pielīdzināšana valsts amatpersonai un administratoru sertifikācijas nomaiņa uz eksamināciju, tādējādi atņemot valsts deleģētās funkcijas biedrībai Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija (turpmāk – Administratoru asociācija).

Ņemot vērā, ka apmēram puse no maksātnespējas procesa administratoriem ir zvērināti advokāti, tieslietu ministrs savos priekšlikumos gan norāda, ka «administratora amats ir savienojams ar zvērināta advokāta, kā arī zvērināta tiesu izpildītāja amatu». Taču tieslietu ministram Bordānam, kurš vienlaikus ir arī zvērināts advokāts, šķiet, jāatgādina advokatūras pamatprincipi, saskaņā ar kuriem advokāta darbs nav savienojams ar valsts amatpersonas pienākumu pildīšanu. Piemēram, saskaņā ar valsts amatpersonas pienākumu deklarēt savus ienākumus, publiski būs iegūstama informācija, kuras personas ir maksājušas honorāru zvērinātam advokātam. Acīmredzot ministram nav ienācis prātā, ka šāda situācija apdraud visbūtiskāko advokāta un klienta attiecību principu – konfidencialitāti. Līdz ar to, neskatoties uz šo tieslietu ministra «reveransu» kolēģiem, zvērināti advokāti tomēr būs spiesti izstāties no administratoru rindām, zaudējot, iespējams, kvalitatīvāko administratoru korpusa daļu.

Ņemot vērā Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju, kuras mērķis ir ierobežot Covid-19 izplatīšanās risku, 22. martā tika pieņemts likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" (turpmāk – Krīzes likums).

Lai komersanti saglabātu iespēju pilnvērtīgi turpināt savu saimniecisko darbību arī ierobežotas ekonomiskās situācijas ietvaros, kā arī lai nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti valstī, Krīzes likums uzlika ierobežojumus kreditoru tiesībām iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.

Krīzes likuma 17. pants nosaka, ka līdz 2020. gada 1. septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma (turpmāk – MNL) 57. panta pirmās daļas 1.–4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm:

Pēc jaunā Maksātnespējas likuma spēkā stāšanās 1.novembrī varētu sarukt tiesās ierosināto tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) skaits, taču vienlaikus varētu pieaugt to efektivitāte.

«Maksātnespējas likums paredz lielāku lomu nodrošinātajiem kreditoriem šī [tiesiskās aizsardzības] procesa apstiprināšanā. Šī iemesla dēļ ierosināto TAP lietu skaits varētu sarukt,» sacīja Maksātnespējas administrācijas direktors Ervīns Ābele.

Pēc viņa teiktā, tajā pašā laikā paredzams, ka palielināsies šo procesu efektivitāte, proti, lielāks skaits no pasludinātajiem TAP varētu tikt veiksmīgi pabeigts un parādnieks turpinātu veiksmīgi darboties. «Vienlaikus nodrošināto kreditoru lomas palielināšanas efektu varētu daļēji līdzsvarot apstāklis, ka jaunais regulējums paredz iespēju ierosināt TAP arī gadījumā, ja pret parādnieku pēc kreditora pieteikuma ir uzsākta maksātnespējas procesa lieta. Līdz ar to pēc jaunā likuma spēkā stāšanās TAP lietu skaits varētu samazināties, taču varētu palikt arī aptuveni tāds pats,» klāstīja Ābele.

Saeimas balsojums 17.jūnijā par maksātnespējas likuma galīgo redakciju parādīs īsteno partiju «seju». Partijas, kuras nobalsos pret, vai vēlēsies vēl ko «pārstrādāt», tādejādi «noraujot» likuma pieņemšanu nostāsies pret Latvijas tautas nākotni. Šis balsojums parādīs, vai deputāti ir tautas vai «banku» deputāti, teikts Latvijas Kredītņēmēju apvienības (LAKRA) atklātajā vēstulē Saeimas deputātiem.

Apvienība aicina atbalstīt sagatavoto maksātnespējas likuma redakciju, kas ļaus Latvijas pilsoņiem palikt dzimtenē, legāli strādāt, maksāt nodokļus, kas savukārt cels katra Latvijas iedzīvotāja labklājību un Latvijas ekonomikas uzplaukumu kopumā.

LAKRA vērš uzmanību uz to, ka iepriekš tika noraidīts gan Latvijas Kredītņēmēju apvienības izstrādātais Krīzes likumprojekts, kuru parakstīja vairāk nekā 12 500 Latvijas iedzīvotāju, gan Latvijas Republikas Finanšu ministrijas sagatavotā Privātā sektora parādu restrukturizācijas stratēģija.

Šobrīd deputātu rokās ir iespēja atbalstīt Latvijas kredītņēmējus, turklāt šī maksātnespējas likumprojekta redakcija neprasa papildus ne santīma no Latvijas budžeta. Gluži pretēji – tās rezultātā mazināsies ēnu ekonomika un budžetā ieplūdīs līdzekļi un attiecīgi būs jāveic mazāka budžeta konsolidācija, uzskata apvienība.

Šogad strauji pieaug pret fiziskām personām ierosināto maksātnespējas procesu skaits, kas, saglabājoties līdzšinējai tendencei, gada beigās var pārspēt visu iepriekšējo gadu rekordus.

To liecina SIA Lursoft pētījums par maksātnespējas procesiem, kas ierosināti pret fiziskām personām. «Faktiski jau pērn sākās lavīnveida fizisko personu maksātnespējas procesu skaita pieaugums, jo kopumā 2011. gadā tika ierosinātas maksātnespējas lietas pret 828 cilvēkiem, kas ir 3,5 reizes vairāk nekā 2010. gadā,» stāsta SIA Lursoft pārstāvis Ainars Brūvelis. Viņš norāda, ka šā gada pirmajā ceturksnī joprojām vērojams ierosināto maksātnespējas procesu skaita kāpums – par 85,4% – attiecībā pret fiziskām personām. Savukārt Latvijas Kredītņēmēju apvienības (LAKRA) valdes loceklis Jānis Āboliņš norāda, ka šobrīdījau pusgadu fizisko personu maksātnespējas procesu ir vairāk nekā juridiskām personām. Pagājušo mēnesi tas bija ļoti kardināli redzams, tāpēc LAKRA uzskatā, ka varbūt juridisko personu maksātnespējas turpmāk samazināsies, savukārt fizisku personu maksātnespējas procesu skaits tikai pieaugs.