Lietuvas dokumentu elektroniskās parakstīšanās rīks "Dokobit" sāk darbu Latvijā.

Risinājuma mērķis ir vienkāršot uzņēmējiem dokumentu parakstīšanu, piemēram, darba līgumu vai līgumu ar biznesa partneri, stāsta "Dokobit" līdzdibinātājs Gints Balčūns (Gintas Balčiūnas).

Jau iepriekš "Dokobit" risinājumam bija lietotāji Latvijā, taču tie pārsvarā bija lieli uzņēmumi, kas darbojas visā Baltijā. "Iepriekš vienīgais e-parakstīšanās risinājums Latvijā bija "eParaksts", kas nav īpaši populārs. Viss mainījās līdz ar "Smart-ID" ienākšanu tirgū. Tagad daudzas kompānijas to izmanto un veido jaunus digitālos pakalpojumus. "Smart ID" Latvijā ir izdarījis ļoti labu darbu. Tas ir ļoti populārs un ir vienīgais tik plaši izmantotais e-identitātes rīks," apgalvo G. Balčūns. Līdz ar to aug uzņēmuma klientu un lietotāju skaits, turklāt tie parakstās arī starpvalstu līmenī. Tāpēc uzņēmums nolēma izveidot atsevišķu biroju Latvijā. "Dokobit" ir lokalizējis visu risinājuma saturu un atradis pārstāvniecības vadītāju. "Tagad esam visā Baltijā," tā G. Balčūns.

Biznesa procesu digitalizācija pēdējos gados ir uzņēmusi apgriezienus. Pandēmijas sākumā dokumentu elektroniskā aprite un elektroniska parakstīšana ieguva milzīgu popularitāti. Pēdējo gadu laikā elektroniski parakstītu dokumentu skaits ir dubultojies un pat trīskāršojies. Tā acīmredzami nu jau ir tendence. Turklāt uzņēmumi ir ieguvuši pārliecību, ka šādā veidā tie rūpējas par ilgtspējību, kā arī ietaupa savu naudu un laiku.

Elektroniski parakstīto dokumentu skaits pieaudzis par 160 procentiem

Digitalizācijai uzmanība ir jāpievērš pastāvīgi. Lai tai būtu ilgtermiņa efekts, procesi ir visu laiku jāuzlabo. Digitalizācijas procesu plānošanā un ieviešanā ir jābūt iesaistītiem gan uzņēmumu darbiniekiem, gan piegādātājiem, klientiem un biznesa partneriem.

“Mūsu rīcībā esošie dati liecina, ka šī gada 11 mēnešos Baltijas valstīs dokumenti elektroniski parakstīti pusotru reizi biežāk nekā pērn šajā pašā laika periodā. Tas nozīmē, ka ir ietaupīta 9 684 221 papīra loksne, kuru ražošanai izmanto aptuveni 152 tūkstošus kilogramus koksnes. Tie ir aptuveni 1200 koku! Un tas viss tikai pateicoties tam, ka aizvien biežāk izvēlamies dokumentus parakstīt elektroniski,” saka Ilmārs Arsenovičs, “Dokobit” vadītājs Latvijā. Viņš arī atzīmē, ka pieprasījuma pieaugums saistīts ar tiem uzņēmējiem, kas tieši pandēmijas laikā atklāja un sāka izmantot attālinātās parakstīšanās rīkus. Savukārt tajos uzņēmumos, kur elektroniska parakstīšanās nebija jaunums, attālinātā dokumentu apritē tika iesaistītas aizvien vairāk puses. Iepriekš šī pieeja lielākoties tika izmantota tikai darījumos ar klientiem, lai nodrošinātu viņiem labāku sadarbības pieredzi. Tagad šajā ķēdē ir iesaistīti gan klienti, gan dažāda līmeņa uzņēmuma darbinieki un arī, piemēram, piegādātāji.

Lai plašākam uzņēmumu pulkam padarītu e-parakstīšanu pieejamāku, IT kompānija «Digital Mind» izstrādā risinājumu «SigningServices»

Uzņēmums produktā ir investējis aptuveni 120 tūkstošus eiro. Komanda pie risinājuma strādājusi divus gadus.

«Digital Mind» valdes loceklis Edgars Stafeckis stāsta, ka izstrādātais risinājums vienkāršo e-parakstīšanas ieviešanu un lietošanu. ««SigningServices» misija ir veicināt reģiona organizāciju un iedzīvotāju konkurētspēju un efektivitāti ar e-parakstīšanas piedāvātajām iespējām, ieviešot e- parakstīšanu par vispārpieņemtu praksi un strādājot pie tā, lai to padarītu vienkāršu, ērtu un pieejamu ikvienam,» viņš saka.

«Mūsu pēdējo mēnešu pieredze uzrāda uzņēmumu strauji pieaugošu interesi par elektroniskās parakstīšanas ieviešanu uzņēmuma kanālos. Elektroniskā paraksta lietotāju skaits pēdējā gada laikā ir ļoti būtiski pieaudzis un turpina augt,» apgalvo E. Stafeckis. Šobrīd risinājumu lieto 12 Baltijas valstu uzņēmumi. Pirmie produkta mārketinga centieni ir vainagojušies panākumiem un, pēc viņa teiktā, šobrīd ir vērojama liela ienākošās komunikācijas intensitāte un par risinājumu interesējas daudzi reģionā zināmi uzņēmumi. «Ambīcija ir pārdot šo produktu visā Eiropas Savienībā. Ir skaidrība par pirmajiem eksporta tirgiem, ir izvirzīti izmērāmi plāni un esam sākuši tos īstenot. Trīs gadu laikā ir plāns apgūt to tirgus daļu Eiropas Savienībā, kurā sabiedrības digitālais briedums ir atbilstošs mūsu mērķu sasniegšanas līmenim. Mēs šobrīd runājam par astoņām līdz desmit valstīm. Vērosim tirgu un pieņemsim nākamos lēmumus,» saka E. Stafeckis.

Daudzu gadu garumā cilvēki izmantoja papīru un tinti, lai parakstītu dokumentus. Šie laiki ir pagājuši, jo šobrīd lielākā daļa uzņēmumu gan apsver iespēju izvēlēties un izmantot, gan arī jau izmanto digitālus risinājumus. Un tie daži, kas šādu iespēju neapsver, visticamāk to nedara, jo šiem uzņēmumiem trūkst informācijas par elektroniskās parakstīšanās izmaksām. Izvērtējot iespējas pāriet no fiziskas parakstīšanās uz elektronisko parakstīšanos, cena reizēm var būt viens no svarīgākajiem vai pat svarīgākais aspekts. Patiesībā digitāls parakstīšanās process nemaz nav dārgs, kā varētu šķist. Kā tas ir iespējams?

Cik maksā fiziska dokumentu parakstīšana?

Lai labāk saprastu atšķirību starp fizisku un elektronisku parakstīšanos, pirmkārt, izvērtēsim fiziskā parakstīšanās procesa izmaksas. Vai tas tiešām ir bez maksas? Ilmārs Arsenovičs, “Dokobit” vadītājs Latvijā norāda, ka fiziskas dokumentu parakstīšanas procesā ir jāņem vērā izmaksas par papīru, drukāšanu, sūtīšanu un, kas vēl svarīgāk, - par darbaspēku, kas ir dārgākais no visiem resursiem. Taču tieši par darbaspēka izmaksām cilvēki bieži mēdz aizmirst.

Piemēram, uzņēmums mēnesī paraksta 50 dokumentu. Katrs ir drukāts uz divām lapām divos eksemplāros. Tās ir 200 papīra lapas. Šīm izmaksām jāpieskaita vēl arī izmaksas par drukāšanu. Katra lapa un tās drukāšana izmaksā 1 eirocentu. Tātad tikai papīram un drukai uzņēmums iztērē 2 eiro mēnesī. Tā ir mazākā izmaksu pozīcija. Pieņemsim, ka pusi šo dokumentu jeb 25 dokumentus nepieciešams nosūtīt klientam, partnerim vai jebkurai citai iesaistītajai pusei, izmantojot kurjera pakalpojumus. Pat, ja sūtīšanas izmaksas ir tikai 1 - 2 eiro, mēnesī uzņēmums tāpat tam iztērē vismaz 25 eiro.

Nav svarīgi, kurā posmā pārejā uz digitālu pakalpojumu sniegšanu uzņēmums atrodas - vai šis lēmums par attālinātu darbu ir pieņemts sen vai uzņēmums vēl tikai apsver tādu iespēju. Neatkarīgi no tā, digitalizācija šobrīt ir tik ērta, kā vēl nekad agrāk. Kad uzņēmums apsver spert pirmo soli, vispirms vajadzētu pamēģināt, kā tas ir - iztikt bez fiziskiem parakstiem un izmantot tikai elektronisko parakstīšanos. Parasti diezgan ātri kļūst skaidrs, ka tā ir iespēja vākt parakstus no klientiem, partneriem vai jebkuriem citiem cilvēkiem ārpus organizācijas attālināti un ļoti ērti.

Kā uzlabot dokumentu parakstīšanas procesu klientiem?

Elektroniska dokumentu parakstīšana ir ērta ne vien pašam uzņēmumam, bet arī tā klientiem. Saskaņā ar Dokobit vadītāja Latvijā Ilmāra Arsenoviča teikto - mūsdienās klientu pieredze ir viena no galvenajām konkurētspējas priekšrocībām. Attiecīgi tā ir vai nu priekšrocība vai arī trūkums, ja uzņēmums elektronisko parakstīšanos nenodrošina.

Iedomājies, cik ērti ir dokumentus parakstīt attālināti! Vairs nav nepieciešams nekur braukt tikai tāpēc vien, lai parakstītu dokumentu. Un neatkarīgi no nozares, kādā uzņēmums strādā - darbā ar klientiem un tad, ja ir nepieciešami viņu paraksti uz dokumentiem, iespēja izmantot digitālos risinājumus tikai uzlabos procesus un sadarbību.

Gluži kā dators, pele vai klaviatūra – arī eParaksts kļuvis par mūsdienu uzņēmēja ikdienas darba rīku, kas tiek likts lietā gan darbinieku un klientu identitātes pārbaudei, gan dokumentu parakstīšanai.

Šī gada pirmajos sešos mēnešos eParaksta lietojuma skaits dokumentu parakstīšanai pārsniedzis 7 miljonus reižu, kas ir vairāk nekā visā 2019. gadā kopā. Arī e-Identitātes apliecināšanai dažādās interneta vietnēs un e-pakalpojumu portālos eParaksts tiek izmantots arvien biežāk un teju sasniedzis visu pērnā gada lietošanas reižu skaitu.

Ievērojamais eParaksta lietošanas skaita pieaugums vērojams ne tikai pandēmijas dēļ, bet arī pateicoties jaunām izmantošanas iespējām. Uzņēmumi izvēlas pāriet uz elektronisko dokumentu apriti un integrē savās dokumentu vadības sistēmās eParaksta funkcionalitāti, kā arī ievieš to klientu portālos un piedāvā saviem klientiem pieteikties un saņemt pakalpojumus droši, izmantojot eParaksta rīkus e-Identitātes apliecināšanai un dokumentu parakstīšanai. Arī mobilā lietotne eParaksts mobile kļūst arvien populārāka, katru mēnesi lietotnei piesakoties ap 10 000 jaunu lietotāju, un nu jau vairāk nekā 150 000 iedzīvotāju aktīvi izmanto eParakstu viedtālrunī. Ir ērti, ja daudzas – gan sadzīviskas, gan biznesa lietas – vari nokārtot ar savu viedtālruni. Šo ērtību lietotāji atzinīgi novērtē.

Līdz ceturtajai fiziskās distancēšanās nedēļai lielākajai daļai uzņēmumu jau bija izdevies pāriet uz tiešsaistes procesiem un pielāgoties darbam attālināti. Daži atklāj jaunus rīkus, citi paplašina jau atklāto rīku pielietojuma klāstu. Tomēr, runājot par elektroniskiem dokumentu procesiem, joprojām ir gadījumi, kad tiek uzskatīts, ka distancēšanās dēļ dokumentus nevar parakstīt ne fiziski, ne arī attālināti, jo ne visiem ir kvalificēts e-paraksts. Mums ir labas ziņas – iespējas ir plašākas, nekā varētu šķist!

Cilvēku skaits, kuri pirmo reizi sāka lietot e-parakstu, ir pieaudzis trīs reizes

Patlaban e-parakstīšanās iespēja ir kļuvusi vēl aktuālāka uzņēmumiem, kuriem jāparaksta līgumi vai citi dokumenti ar partneriem, kolēģiem vai klientiem, kā arī iestādēm, kas sniedz dažādus pakalpojumus Latvijas pilsoņiem.

“Mēs esam aprēķinājuši, ka kopš fiziskās distancēšanās noteikumu stāšanās spēkā elektroniski parakstītu dokumentu skaits ir pieaudzis par 150 procentiem. Pieaugošo pieprasījumu veido gan tie uzņēmumi, kuri jau izmanto iespējas parakstīt dokumentus elektroniski, gan tie, kas tikko ir atklājuši attālinātās parakstīšanās rīkus,” informē Ilmārs Arsenovičs, uzņēmuma Dokobit vadītājs Latvijā.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir apstiprinājusi pensiju pārvaldītāja IPAS “Indexo” akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO jeb Initial Public Offering) prospektu, kas ļauj Indexo īstenot plānoto akciju piedāvājumu.

Vienas IPO procesā piedāvātās akcijas cena būs 14 eiro, bet akciju parakstīšanās periods būs no šī gada 28. jūnija pulksten 10:00 līdz 11. jūlija pulksten 12:00, informē uzņēmumā.

Indexo IPO procesā tiks kopumā piedāvātas 535 tūkstoši akcijas par kopējo vērtību 7,49 miljoni eiro. Akcijas cena ir noteikta saskaņā ar Indexo vērtējumu. Akciju iegādei nebūs minimālā limita, proti, investori varēs iegādāties sākot no vienas akcijas 14 eiro vērtībā.

“Ar akciju publiskā piedāvājuma palīdzību mēs vēlamies Latvijā izveidot pirmo banku, kas piederēs plašam iedzīvotāju lokam. Līdz šim neviena banka Latvijā nav veidota šādā ceļā un mūsu mērķis ir panākt, lai jaunās Indexo bankas darbība atspoguļotu Latvijas sabiedrības un ekonomikas intereses. Jo vairāk iedzīvotāji un uzņēmēji iesaistīsies Indexo attīstībā, jo precīzāk nākotnes Indexo bankas prioritātes sakritīs ar Latvijas izaugsmes vajadzībām. Pēc IPO noslēguma, mūsu nākamais uzdevums būs turpināt darbu pie bankas licences saņemšanas,” saka Valdis Siksnis, Indexo valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Elektronisko procesu un pakalpojumu kvalitāte strauji uzlabojas. Tāpēc organizēt biznesa procesus Baltijas valstīs tieši biznesa administēšanas kontekstā vēl nekad nav bijis tik vienkārši. Elektroniskie paraksti jeb e-paraksti drošās digitalizācijas procesā ir kļuvuši par tādiem kā elites vienību karavīriem. Kāpēc? Jo e-parakstus ir gandrīz neiespējami viltot vai izmantot ar atpakaļejošu datumu.

Digitālajiem rīkiem ir milzīga ietekme uz uzņēmuma nākotni. Pēdējo gadu laikā piedzīvojām un realizējām strauju digitālo transformāciju. Kombinējot dažādus digitālos rīkus, uzņēmumi savā rīcībā ieguva jaudīgus instrumentus, kas ļauj atteikties no dokumentu drukāšanas, skenēšanas un sūtīšanas pa pastu. Tādējādi arī klientiem uzņēmumi var nodrošinot augstākās klases pieredzi. Un tā ir tikai aisberga redzamā daļa, ja patiešām ir vēlme radīt nevainojamus elektroniskos procesus. Neatkarīgi no tā, vai uzņēmums strādā visās trijās Baltijas valstīs vai tikai vienā.

Daudzas aptaujas apliecina, ka dažādu administratīvu procedūru veikšana ļoti bieži darbiniekiem atņem laiku, ko citkārt varētu ieguldīt efektīvāk un tiešām savu darba pienākumu veikšanai. Nu jau ir pilnīgi skaidrs, ka rūpes par dokumentu apriti tādā pat veidā, kā tas notika pirms desmit gadiem, aizņem pārāk daudz laika. Piemērām, dokumentu drukāšana un parakstīšana ar roku, skenēšana un nosūtīšana pa pastu vai, izmantojot kurjera pakalpojumus, ir sarežģīta un lieka. Tomēr dažādu aptauju dati rāda, ka vairāk nekā 50% uzņēmumu joprojām izdrukā dokumentus tikai tāpēc, lai tos parakstītu.

Mēbeļu tirdzniecības uzņēmums Guru mēbeles apgrozāmo līdzekļu papildināšanai izmanto bankas Citadele mikrokredītu. Uzņēmuma līdzīpašnieks Jānis Zilkalns atzīst, ka šis finansējums uzņēmumam ir kā drošības spilvens.

“Mikrokredīts ir finansējums līdz 30 000 eiro apmērā, ko banka izsniedz bez ķīlas un kas darbojas kā kartes kredītlimits uz kartes. Tas ir piemērots risinājums uzņēmējiem, ja nepieciešami papildu līdzekļi,” saka bankas Citadele Vidējo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs Guntis Mincis. Mikrokredītu uzņēmumi var saņemt brīvi izvēlētam mērķim iekārtu iegādei, neparedzētiem izdevumiem, sezonalitātes efekta pārvarēšanai. Piemēram, nesezonā aktuāli būs, kā samaksāt algas darbiniekiem, bet sezonā var gadīties kāda negaidīta nepieciešamība pēc naudas, lai uzņēmums varētu turpināt aktīvi apkalpot klientus. “Mikrokredīts ir ērts aizdevuma veids, jo to piešķiram ātri, bez ķīlas, un kredītprocenti ir jāmaksā tikai par iztērētajiem naudas līdzekļiem,” stāsta Mincis.

Noslēgumam tuvojas pierakstīšanās uz šī gada pirmā sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) akcijām biržā Nasdaq Riga – pieteikties Latvijas finanšu koncerna AS DelfinGroup IPO akcijām iespējams vēl tikai septiņas dienas, līdz 11. oktobrim (ieskaitot).

Vienas akcijas cena ir 1,52 eiro. Minimālais akciju parakstīšanās apjoms vienam investoram: sākot no 1 akcijas. Maksimālais akciju parakstīšanās apjoms nav ierobežots.

“Pirmajā nedēļā investoru interese bija ļoti daudzsološa – sagaidām, ka IPO rezultātā par uzņēmuma akcionāriem kļūs dažādi institucionālie, kā arī privātie investori no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Ir novērojama ļoti liela aktivitāte privātpersonu un mazo investoru vidū. . Ceram, ka arī otrajā parakstīšanās nedēļā interese nemazināsies un visi interesenti, kas vēl nav paspējuši iegādāties akcijas, to veiksmīgi izdarīs. Ar nepacietību gaidām, lai, tūlīt pēc IPO noslēgšanās, ķertos klāt nākamo uzņēmuma stratēģisko mērķu realizēšanai,” saka AS DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paaugstinājis Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām («World Economic Outlook»), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,8% un 3,9% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 3% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,3% apmērā.

Inflācija Latvijā gan šogad, gan nākamgad prognozēta 3% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 9% šogad un 8,7% nākamgad, salīdzinot ar 9,6% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 0,3% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 1,5%.

No Baltijas valstīm lielāku IKP pieaugumu nekā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas tiek prognozēts 4% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,7% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 2,5% un 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3,8% un 3,4% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 1,8% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,4%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 8,4% šogad un 9% nākamgad, salīdzinot ar 6,8% pirms gada.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām (World Economic Outlook), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,7% un 3,3% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 4% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,5% apmērā.

Inflācija Latvijā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 2,7% un 2,4% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 7,9% šogad un 7,8% nākamgad, salīdzinot ar 8,7% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 2% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 2,6%.

No Baltijas valstīm identisku IKP pieaugumu kā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas arī tiek prognozēts 3,7% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,3% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 3,9% un 3,2%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3% un 2,5% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 2,2% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,1%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 6,7% šogad un 6,9% nākamgad, salīdzinot ar 5,8% pirms gada.

Latvijas finanšu koncerns AS DelfinGroup otrdien, 28. septembrī, uzsāk akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) biržā Nasdaq Riga. Pieteikties uzņēmuma IPO akcijām būs iespējams līdz 11. oktobrim.

Privātajiem investoriem un institucionālajiem investoriem būs iespēja parakstīties kopā uz 7,300,000 jaunām uzņēmuma akcijām. Uzņēmumam ir opcija palielināt kopējo akciju piedāvājumu vēl par 1,095,000 akcijām, tādējādi kopējam emitējamam akciju skaitam publiskajā piedāvājumā sasniedzot 8,395,000 akcijas. Vienas akcijas cena ir 1,52 eiro. Minimālais akciju parakstīšanās apjoms vienam investoram: sākot no 1 akcijas.

IPO varēs piedalīties jebkurš privātais investors no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas un institucionālie investori no Latvijas un atsevišķi izvēlētām Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīm, kā arī citi institucionālie investori saskaņā ar akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) prospektu.

Pandēmijas laikā lielākā daļa mūsdienīgu uzņēmumu sāka strādāt attālināti un pārcēla visus savus administratīvos procesus uz digitālo vidi. Taču kā tas patiešām izskatās katras nodaļas iekšienē? Un vai tiešām tas viss vienmēr ir vienkārši?

Apsverot pāriešanu no fiziskas dokumentu parakstīšanas uz digitālu dokumentu parakstīšanu, organizācijas dažkārt jautā, kādus dokumentus tās varētu parakstīt elektroniski. Te būs atbilde uz jautājumu, kā elektronisko parakstīšanos izmantot, lai izveidotu iekšējos procesus organizācijā. Elektronisko parakstīšanos var izmantot iepirkumu, pārdošanas un juridiskajos procesos, kā arī personāla, klientu apkalpošanas vai jebkurā citā nodaļā, kas ir saistīta ar dokumentu apriti.

Pārdošanas nodaļa noslēdz darījumus ātrāk

Otrdien, 28.jūnija sākas pensiju pārvaldītāja IPAS “Indexo” akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO jeb Initial Public Offering), kura ietvaros Indexo plāno piesaistīt 7,49 miljonus eiro, lai veidotu jaunu banku.

Indexo IPO procesā tiks kopumā piedāvātas 535 tūkstoši akcijas un vienas akcijas cena būs 14 eiro. Indexo IPO procesā tiek piedāvāti 15% no uzņēmuma pamatkapitāla. Saskaņā ar IPO noteikto cenu, Indexo tirgus kapitalizācija, vai kopējā akciju vērtība būs 49,959 miljoni eiro. Akciju iegādei nav minimālā limita, proti, investori var iegādāties sākot no vienas akcijas 14 eiro vērtībā.

“Indexo nākotnes bankas ieceres pamatā ir mērķis panākt finanšu vērtības apriti, kuras centrā būs Latvija – proti, piesaistot vietējo kapitālu no plaša cilvēku loka, mēs izveidosim banku, kas atbalsta Latvijas biznesa izaugsmi un apkalpo Latvijas iedzīvotājus, bet šajā biznesā radīto vērtību iegulda tālākā attīstībā un nodod atpakaļ akcionāriem - Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Ar Indexo akciju sākotnējo piedāvājumu mēs aicinām cilvēkus iesaistīties šīs vērtības radīšanā un kļūt par īpašniekiem pašiem savā pensiju pārvaldes uzņēmumā un nākotnē arī bankā,” saka Valdis Siksnis, Indexo valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem.

Kredītu mājokļa iegādei ekonomiskā krīzē bankas neatsaka, bet noteikumi ir nepievilcīgi un bankas nesteidz piesaistīt jaunus klientus. Situācijai ekonomikā kļūstot smagākai, Db veica eksperimentu, lai pārliecinātos, vai un uz kādiem noteikumiem var tikt pie kredīta nekustamā īpašuma iegādei.

Db jau iepriekš (20.11.) ziņoja, ka arī uzņēmumiem ir sarežģīti saņemt kredītus. Problēmas tas rada tiem, kam banku dēļ var nākties atteikties no Eiropas projektu īstenošanas.

Strādā ar esošajiem

Banku kredītspeciālisti tika apmeklēti novembrī, pirmās tikšanās bija īsi pirms valdības 8. novembra lēmuma par Parex bankas pārņemšanu, par 2 Ls nopērkot 51 % bankas akciju. Pirms šī lēmuma bankas bija atsaucīgākas pret potenciālo kredītņēmēju, piemēram, uz izdevīgākiem nosacījumiem piedāvājot iegādāties īpašumus, kas pieder personām, kuras nepilda saistības ar kredītiestādi. Tuvojoties novembra beigām un situācijai ekonomikā kļūstot sarežģītākai, sarunas ar kredītspeciālistiem kļuva īsākas un formālākas, neiedziļinoties, cik lieli ir potenciālā kredītņēmēja ienākumi, kāda ir kredītvēsture, liecina Db novērojumi. Neoficiāli banku speciālisti atzīst, ka šobrīd viņus īpaši neinteresē jaunu klientu piesaiste un akcents tiek likts uz darbu ar esošajiem.

Eleving Group, viens no Baltijas veiksmīgākajiem finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem, kas strādā transportlīdzekļu un patēriņa finansēšanas jomās 16 pasaules valstīs, ir uzsācis sākotnējo publisko akciju piedāvājumu (IPO), kura parakstīšanās periods ilgs līdz 8. oktobrim.

Privātie un institucionālie investori no Baltijas un Vācijas ir aicināti piedalīties šī gada lielākajā IPO un vienā no lielākajiem, kādu jebkad ir īstenojis privāta kapitāla uzņēmums Baltijas valstīs.

Eleving Group ir dibināts 2012. gadā Latvijā, ar mērķi nodrošināt pieejamus un ērti lietojamus transportlīdzekļu finansēšanas pakalpojumus. Šobrīd uzņēmums ar desmit dažādiem zīmoliem veiksmīgi strādā jau 16 valstu tirgos Eiropā, Āfrikā un Āzijā. Tā vadošais zīmols ir Mogo.

Uzņēmuma reģistrēto klientu bāze pārsniedz 1,3 milj. klientu visā pasaulē. Pēdējo septiņu gadu laikā Eleving Group ir uzrādījis ikgadējo biznesa izaugsmi 26% apmērā un nākamajos trīs gados pēc IPO plāno teju dubultot biznesa apjomus.

Biznesa vadīšana tiešsaistē jau kādu laiku ir ierasta prakse. Attiecīgi dokumentu parakstīšana attālināti arī ieņem savu vietu uzņēmuma ikdienā. Īpaši tagad, kad daudzi jau vairākus mēnešus strādā no mājām. Bet ko mēs patiesībā zinām par elektronisko parakstīšanos? Vai tā patiešām ir izdevīga? Vai arī tas ir vēl viens stilīgs vārds dažādu biznesu īpašnieku leksikā?

Vēl vairāk - ja esi jaunpienācējs, Tev varētu rasties jautājums - ko ar attālinātajiem procesiem var izdarīt tādu, ko nevar paveikt klātienē? Tādu lietu netrūkst, tāpēc mēs piedāvājam galveno ieguvumu sarakstu jebkurai organizācijai.

Kā laika ietaupīšana var ietekmēt Tavu biznesu?

Katrs uzņēmums - vai tas būtu mazs vai liels - cīnās ar administratīvo jautājumu kārtošanu, kas aizņem daudz laika. Izvēloties elektronisko parakstu jeb e-parakstu fiziskā paraksta vietā, ir iespējams ietaupīt kaudzi darba stundu. Turklāt vairs nebūs nepieciešamības organizēt sapulces tikai tāpēc, lai visas iesaistītās puses parakstītu vienu dokumentu. Uzņēmuma “Dokobit” pārstāvis Latvijā Ilmārs Arsenovičs norāda, ka pārejai uz e-parakstu var būt pat vēl lielāka loma, ja uzņēmums strādā starptautiskā mērogā, un dokumentu parakstītāji ir citu valstu iedzīvotāji. Turklāt ar e-parakstu visi biznesa procesi notiek ātrāk un nekas neapstājas tikai tāpēc, ka ir jāgaida kādas iesaistītās puses paraksts.

Šodien sākas parakstīšanās uz Latvijas Krājbankas 5 miljonu jaunās emisijas akcijām, kuras rezultātā banka varētu piesaistīt 7.5 miljonus latu.

Vienas akcijas pārdošanas cena noteikta 1.5 lati par akciju. Parakstīšanās uz akcijām notiks trīs posmos.

Pirmajos divos posmos tiesības parakstīties uz akcijām būs tiem Krājbankas akcionāriem, kuri saskaņā ar Latvijas Centrālais depozitārija sagatavoto akcionāru sarakstu uz 2009. gada 10. marta dienas beigām tiks noteikti kā Krājbankas parasto un/vai priekšrocību akciju īpašnieki, bet trešajā posmā – arī visiem pārējiem ieguldītājiem.

Parakstīšanās pirmajā posmā līdz 2009. gada 5. jūnijam (ieskaitot) savas pirmtiesības uz akcijām ir tiesīgi izmantot Krājbankas akcionāri proporcionāli katram akcionāram piederējušo Krājbankas parasto un priekšrocību akciju skaitam.

Telekomunikāciju kompāniju liktenis paliks lemšanai nākamajai valdībai, pašreizējā, parakstot saprašanās memorandu ar Telia, nekādas saistības nav uzņēmusies, kā vien tikai kopīgi ar otru pusi izstrādāt jaunu stratēģiju

Jau vairāk nekā desmit gadus nerimst jautājums par to, kas notiks ar diviem telekomunikāciju milžiem Latvijā SIA Latvijas Mobilais Telefons un SIA Lattelecom, kas ir ne tikai lieli nodokļu maksātāji (attiecīgi pērn – 24,52 milj. eiro un 40,21 milj. eiro), bet arī valsts maka papildinātāji ar dividendēm. Abiem uzņēmumiem būtībā (juridiski gan atšķiras) ir vieni un tie paši īpašnieki – Latvijas valsts un Telia. Ir bijušas idejas un priekšlikumi par šo īpašumu sadali, kur viens uzņēmums paliek vienam īpašniekam, bet otrs – otram, bija priekšlikums par abu uzņēmumu apvienošanu. Tomēr neviena no šim idejām nav guvusi atbalstu, neraugoties uz dažādiem argumentiem, kāpēc to vajadzētu darīt, jo vienmēr ir bijuši kādi apsvērumi, kāpēc to nedarīt. Pērnā gada rudenī valdībā netika atbalstīta ideja par LMT un Lattelecom apvienošanu vienā uzņēmumā, un kā argumenti visskaļāk skanēja divi – lai saglabātu konkurenci un lai abos uzņēmumos saglabātos reāla kontrolpakete Latvijas valstij. Lai arī tuvojošos Saeimas vēlēšanu gaisotnē šķita, ka nekas jauns šajā frontē nebūs, tomēr šā gada 12. jūlijā Latvijas valdības vadītājs Māris Kučinskis un Telia prezidents Jūhans Dennelinds parakstīja saprašanās memorandu par SIA Lattelecom un SIA Latvijas Mobilais Telefons turpmāko attīstību. Tā kā publiski memoranda teksts plašai sabiedrībai nebija pieejams, tad arī šī memoranda sakarā tika izteikti visdažādākie pieļāvumi un pieņēmumi (par privatizāciju, apvienošanu, Latvijas valsts ietekmes samazināšanu utt.) par to, ko īsti paredz šis dokuments. Lai kliedētu bažas un spekulācijas attiecībā par to, ko tas īsti paredz un ko nozīmē, Dienas Bizness lūdza Ministru prezidentam Mārim Kučinskim atbildēt uz jautājumiem saistībā ar šo dokumentu.

Vietējās izcelsmes degvielas un alternatīvo enerģijas avotu tirgotājs “Virši” (AS “Virši-A” un saistītie uzņēmumi) uzsācis akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), kam sekos plānotā akciju iekļaušana biržā Nasdaq Riga First North.

Divu nedēļu laikā līdz 5. novembrim akcijām var pieteikties ikviens Baltijas valstu iedzīvotājs.

Privātajiem un institucionālajiem investoriem būs iespēja parakstīties kopumā uz 1 509 121 jaunām uzņēmuma akcijām. Kopējais akciju skaits var tikt palielināts vēl par 226 368 papildu akcijām liela pieprasījuma gadījumā, tādējādi kopējam piedāvāto akciju skaitam sasniedzot 1 735 489 akcijas. Vienas akcijas cena ir 4,49 eiro un minimālais parakstīšanas daudzums – viena akcija.

Paredzēts, ka tiem “Virši” uzņēmuma grupas darbiniekiem, kuri parakstīsies akcijām, tiek kopumā garantētas pirmās 50 tūkst. akcijas. Savukārt katram ieguldītājam, kurš parakstīsies uz akcijām pirmajā piedāvājuma nedēļā, t.i., līdz 29. oktobra plkst. 16:00, tiek garantēta piešķiršana līdz 100 akcijām. Interesentiem ir iespēja pieteikties arī lielākam akciju skaitam, kas nodrošinās, ka pēc akciju sadales (alokācijas) IPO noslēgumā palielinās viņu iespēja saņemt proporcionāli lielāku kopējo akciju skaitu, ja kopējais pieprasījums parakstīšanās periodā pārsniegs IPO akciju skaitu.

Šodien, 11. decembrī, sākas parakstīšanās uz IPAS “Indexo” jaunajām akcijām.

Vienas akcijas cena ir 12 eiro. Parakstīšanās periods ilgst līdz šī gada 29. decembra plkst. 15.30. Jaunajā akciju emisijā “Indexo” plāno piesaistīt 12,5 miljonus eiro, kas nepieciešami bankas licencēšanai un bankas darbības nodrošināšanai.

Akciju emisiju “Indexo” veic saskaņā ar apstiprināto akciju emisijas prospektu, ar kuru var iepazīties “Indexo” mājaslapā. “Indexo” jaunajā akciju emisijā kopumā tiks piedāvātas 1 150 000 akcijas. Minimālais ieguldījums ir 12 eiro, kas ir vienas akcijas vērtība.

“Parakstīšanās jaunajām “Indexo” akcijām ir ne tikai unikāla iespēja kļūt par akcionāru labi pelnošajā banku sektorā, bet arī aktīvi līdzdarboties pozitīvu pārmaiņu veicināšanā Latvijas finanšu nozarē. Vēl pērn mūsu apgalvojumi par nepietiekamu banku konkurenci tika uztverti ar zināmu skepsi. Šobrīd šī problēma ir vispāratzīta. Situācija banku sektorā līdzinās tai, kāda tā bija pensiju pārvaldē pirms 7 gadiem. Pateicoties lielajai klientu bāzei, atpazīstamajam zīmolam “Indexo”, šī ir acīmredzama milzīga biznesa iespēja izveidot modernu, uz klientiem vērstu vietēju banku, kur visi stratēģiskie lēmumi, produktu attīstības prioritātes būs pakārtotas tieši Latvijas klientu vajadzībām. Aicinām ikvienu piedalīties “Indexo” jaunajā akciju emisijā, lai šāda banka varētu uzsākt klientu apkalpošanu jau īsi pēc bankas licences saņemšanas,” saka Valdis Siksnis,“Indexo” valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem.