Maiznīca SIA "Fazer Latvija" apgrozījums pērn palielinājās par 19% un sasniedza 32 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

"Fazer Latvija" pārstāvošā uzņēmuma "Fazer Bakery Baltic" vadītāja Anne Mere atzīst, ka, tā kā maizes ražošanas nozarē gala produkta cenu ietekmē mainīgās izejvielu, transportēšanas, ražošanas, enerģijas un darbaspēka izmaksas, gada laikā nācās īstenot efektivizācijas un optimizācijas pasākumus, kā arī pārskatīt produktu cenas.

"Papildu izaicinājums ir pakotās maizes ilgtermiņa tirgus kritums un sīvā konkurence, taču nepārtraukti pielāgojoties un radot jaunus risinājumus, "Fazer Latvija" ir izdevies palielināt savu pakotās maizes tirgus daļu Latvijā līdz vairāk nekā 21%," norāda A.Mere.

Vienlaikus "Fazer Group" apgrozījums pagājušajā gadā palielinājies par 13% un bija 1,1 miljards eiro, savukārt uzņēmuma peļņa (EBITDA) samazinājusies par 10% - līdz 101,4 miljoniem eiro.

Maizes ceptuve Fazer maiznīcas atsauc no tirgus vairākas maizes - Fazer dzīvo saulespuķu, Fazer dzīvo sēklu, Fazer dzīvo šķiedrvielu un Druvas kliju - konstatēta stikla gabala dēļ, pavēstīja uzņēmuma pārstāve Inta Pēdiņa.

Viņa uzsvēra, ka, pamatojoties uz pircēja sniegto informāciju, ka neliels stikla gabaliņš ir nokļuvis produktā Fazer dzīvā saulespuķu maize, Fazer maiznīcas no tirgus atsauc maizes Fazer dzīvā saulespuķu, Fazer dzīvā sēklu, Fazer dzīvā šķiedrvielu un Druva kliju ar derīguma termiņu līdz šā gada 21.decembrim - datums uz aizdares 21.12., lai nepieļautu draudus cilvēku veselībai un dzīvībai.

Fazer maiznīcu tirdzniecības direktors Dinārs Ozols pauda sarūgtinājumu par notikušo un atvainojās pircējiem par sagādātajām neērtībām. Pēc viņa teiktā, uzņēmuma rīcībā nav informācijas, ka Fazer maiznīcu maize ir izraisījusi veselības problēmas, un cerams, ka gadījums, kad tika atrasts stikla gabals, ir vienīgais.

Uzņēmums “Fazer Latvija”, kas strādā ar diviem maizes zīmoliem – “Fazer” un “Druva” - investējis 3,8 miljonus eiro jaunas tostermaižu produkcijas ražošanas līnijas attīstībā.

Šis solis palielinās ražošanas jaudu par 30%, tādējādi nodrošinot pircējus ar jau pieprasītiem un jauniem produktiem ar pievienoto vērtību.

“Tirgū ir novērojams pieprasījums pēc produktiem, kas ne vien garšo labi, bet ir kvalitatīvi un ar pievienoto vērtību. Saskaņā ar globālās informācijas un mērījumu kompānijas “Nielsen” datiem, tostermaizes segments pēdējos gados ir kļuvis par vienu no pieprasītākajiem Latvijā un tās patēriņš pēdējo 2 gadu laikā ir pieaudzis par 12%*. Tādēļ, sekojot līdzi pircēju paradumu maiņai un izmaiņām maizes produktu kategorijā, “Fazer Latvija” ir aprīkojis ražotni Ogrē ar modernu tostermaižu ražošanas līniju, lai patērētājam spētu piedāvāt labāko no tā, ko maize var mums sniegt,” atklāj “Fazer Bakery Baltic” vadītāja Anne Mere.

Šajā reizē portāls db.lv ciemojas Fazer maizes ražotnē Ogrē, kur top dārzeņu maize!

Uzņēmuma pirmsākumi meklējami vairāk nekā 60 gadus atpakaļ - 1946. gadā, kad Rīgā darbu uzsāka maizes un makaronu fabrika, kuras produkcija tika marķēta ar Druvas zīmolu. 2001. gadā Druva apvienojas ar Ogres apkaimē zināmāko maiznīcu - Ogres maiznieks, un pārceļ ražotni uz Ogri. Uzņēmums turpina darbību kā Ogres maiznieks, un, apvienojot abu uzņēmumu pieredzi, piedāvā pircējiem gan iecienītas, gan jaunas maizes šķirnes.

2001. gada beigās Ogres maiznieku pārņem Somijas lielākā un pazīstamākā maiznīca - Fazer Bakeries. Sākotnēji uzņēmuma nosaukums ir Fazer maiznīcas Druva, vēlāk 2005. gadā tas tiek pārdēvēts par Fazer maiznīcām, bet 2012. gada 27. martā uzņēmuma jaunais nosaukums ir Fazer Latvija. No 2010. gada Fazer Latvija pārņem Fazer saldumu tirdzniecību Latvijā.

“Fazer” mērķis ir nostiprināt savas pozīcijas visos tirgos, kuros uzņēmums strādā. Stratēģijas ietvaros “Fazer” apsver iespēju apvienot abas Baltijas maizes ceptuves vienā ražošanas struktūrā Ogrē. Šobrīd “Fazer” maizes ceptuves atrodas Kauņā un Ogrē.

Ieguldījums modernas noliktavas, jaunu komplektēšanas procesu un renovētas ražošanas ēkas izveidē būtu 18 miljoni eiro, kas ir nozīmīga summa Baltijas maizes tirgū. Sakarā ar šīm pārmaiņām, kuru rezultātā uzņēmuma ražotnē Kauņā darbavietu skaits varētu tikt samazināts par 185, “Fazer” uzsācis konsultācijas ar darbinieku pārstāvjiem.

“Fazer Bakery Baltic” apsver iespēju koncentrēt visu ražošanu vienā modernā maizes ceptuvē Ogrē.

Pateicoties šīm pārmaiņām, “Fazer” varēs nostiprināt savu pozīciju Baltijas tirgos, nodrošināt konkurētspēju, paplašināt produktu sortimentu jaunās kategorijās un turpināt attīstīt eksportu. Viena ceptuve ar paplašinātu noliktavu saldētiem un svaigiem produktiem, jauniem komplektēšanas procesiem un modernizētām ražošanas iespējām uzlabotu “Fazer Bakery Baltic” piegādes ķēdes efektivitāti, kas ir ļoti svarīgi visiem trim Baltijas tirgiem. Ieguldījuma apmērs lēšams 18 miljonos eiro, kas ir būtisks investīciju apjoms Baltijas maizes tirgū. Šobrīd “Fazer” maizes ceptuves atrodas Kauņā un Ogrē.

Maizes ražotājiem ir jāmeklē arvien jauni risinājumi, lai plašajā produktu daudzveidībā pārsteigtu patērētājus, tāpēc maizes tirgus attīstību veicina inovācijas, aģentūrai LETA sacīja Fazer Bakery Baltic, kurā ir apvienotas Fazer maiznīcas Ogrē un Kauņā, rīkotājdirektors Mindaugs Snarskis.

Viņš pastāstīja, ka pircēji pārtikas, tajā skaitā maizes izvēlē arvien vairāk pievērš uzmanību veselīgumam, kvalitātei, kā arī maizes svaram. Tie meklē jaunas garšas un formātus, kas atbilst viņu izpratnei par veselīgumu. Tāpēc uzņēmumi iegulda daudz resursu, meklējot inovatīvus risinājumus. «Nevienu vairs nevar pārsteigt, pievienojot receptūrā jaunas sēklas vai graudus - vajadzīgi jauni risinājumi,» sacīja Fazer Bakery Baltic rīkotājdirektors.

Snarskis piebilda, ka inovācijas veicina maizes tirgus attīstību, un šī tendence ir vērojama ne tikai maizes segmentos ar augstu pievienoto vērtību, bet arī tradicionālajos segmentos. Piemēram, baltmaizes segmentā pēdējā gadā laikā pēc vairāku gadu lejupslīdes ir redzama stabilizācija. Saskaņā ar globālās informācijas un mērījumu kompānijas Nielsen tirgus pētījuma datiem, galvenais iemesls stabilizācijai šajā segmentā ir pircēju izvēle par labu augstvērtīgai baltmaizei.

Fasētas svaigas maizes patēriņš Baltijā pamazām samazinās, savukārt saldētas maizes apjomi aug, līdz ar to jau tuvākajā laikā Lietuvas maizes ražotājs Fazer Lietuva UAB startēs šajā nišā.

Tā intervijā Dienas Bizness atklāj Fazer Lietuva UAB vadītājs un Baltijas organizācijas Fazer Bakery Baltic ģenerāldirektors Mindaugs Snarskis (Mindaugas Snarskis). Lietuvā Somijas uzņēmums Fazer nostiprinājās, 2001. gadā nopērkot maizes ceptuvi Gardėsis, kas dibināta 1995. gadā. 2001. gadā Fazer iegādājās arī Latvijas uzņēmumu Ogres maiznieks. Iepriekš Fazer Baltijā bija pazīstams kā saldumu zīmols.

Fazer ir starptautisks ģimenes uzņēmums no Somijas, kurš ražo un tirgo saldumus, maizi, kā arī nodrošina ēdināšanas pakalpojumus.

Izteikti sīva konkurence

Uzņēmums “Fazer Latvija” investēs jaunas tostermaižu produkcijas ražošanas līnijas attīstībā, kas būs apjomīgākā investīcija uzņēmuma ražotnē Ogrē kopš 2015. gada, kad maiznīcā tika atklāta “Fazer” kūku un konditorejas izstrādājumu ražošanas vienība.

Ņemot vērā biznesa vidē valdošo konkurenci un "Fazer Group" korporatīvo politiku, konkrētu investīciju apjomu uzņēmums neizpauž.

Lai arī viens no maizes ražotāju lielākajiem izaicinājumiem ir arvien krītošais maizes patēriņš, “Fazer Latvija” tirgus daļa aizvadītajā gadā ir bijusi 20%, norāda uzņēmumā.

“Analizējot patērētāju ieradumus, aizvadītajā gadā kopumā tirgū novērojams pieprasījums pēc produktiem, kas ne vien garšo labi, bet arī dara labu mūsu ķermenim un liek mums justies labi. Saskaņā ar globālās informācijas un mērījumu kompānijas “Nielsen” datiem, no dažādajiem maizes izstrādājumu segmentiem, pircēji ir arvien vairāk iecienījuši tieši tostermaizi. Kā rezultātā tostermaizes segments aizvadītajā gadā kļuva par vienu no pieprasītākajiem Latvijā un tā vērtība palielinājās par 16%, savukārt šī segmenta patēriņa apjoms pieauga par 14%,” atklāj “Fazer Bakery Baltic” vadītājs Klāvs Bērziņš.

No "Karl Fazer" sortimenta Latvijā visiecienītākā ir šokolāde ar veseliem lazdu riekstiem – aizvadītājā gadā pārdoti vairāk nekā 400 tūkstoši šo šokolādes tāfelīšu.

Ik gadu gardēžu rokās nonāk vairāk nekā 13 miljoni "Karl Fazer" šokolādes tāfelīšu. Tā tiek ražota Somijas pilsētā Vantā.

"Pasaulē šokolādes ražošanā lielākoties tiek izmantots piena pulveris, taču "Fazer" ir viens no retajiem, kas joprojām izmanto īstu, svaigu pienu. Piemēram, vienas 200 gramu šokolādes tāfelītes pagatavošanai ir nepieciešamas trīs svaiga piena glāzes. Katru gadu 20 miljoni litru svaiga piena pārtop "Fazer" piena šokolādē," stāsta Edmunds Jansons, "Fazer Confectionery" Tirdzniecības vadītājs Baltijas valstīs.

Šokolādes ražošanas procesā izmantoto svaigu pienu nogādā rūpnīcā īpašās autocisternās, kur tas tiek iebiezināts, iztvaicējot pienā esošo ūdeni. Pēc tam pievieno cukuru un maisījumu pārstrādā kondensētā pienā, kas piemērots šokolādes ražošanai. Tālākajā procesā tiek atkārtoti tvaicēts ūdens, kam tiek pievienota kakao masa un kakao sviests. Tad iegūto šokolādes masu divos posmos sasmalcina smalkā pulverī, lai no tās iegūtu piena šokolādi.

Uzņēmuma “Fazer Latvija” ražotnē Ogrē atklāta jauna tostermaižu produkcijas ražošanas līnija, kuras izveidē investēti 3,8 miljoni eiro un ar kuras palīdzību plānots palielināt ražošanas jaudu par 30%.

“Lai arī maizes ražotāji pēdējos gados ir bijuši spiesti strādāt sarežģītos apstākļos, maizes tirgum kopumā piedzīvojot lejupslīdi, "Fazer Latvija" ir izdevies palielināt savu svaigi fasētās maizes tirgus daļu Latvijā līdz vairāk nekā 21%. Kopumā tostermaizes segments pēdējos gados ir kļuvis par vienu no pieprasītākajiem Latvijā un tās patēriņš pēdējo 2 gadu laikā ir pieaudzis par 12%*. Tādēļ, sekojot līdzi pircēju paradumu maiņai un izmaiņām maizes produktu kategorijā, “Fazer Latvija” ir aprīkojis ražotni Ogrē ar modernu tostermaižu ražošanas līniju,” saka “Fazer Bakery Baltic” vadītāja Anne Mere.

Fazer Latvija investē 3,8 miljonus eiro jaunā tostermaižu ražošanas līnijā

Uzņēmums “Fazer Latvija”, kas strādā ar diviem maizes zīmoliem – “Fazer” un...

Ceptuvē Ogrē dienā tiek saražotas ap 21 tonnu dažādu tostermaizes vienību un nonāk pie pircējiem Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Somijā, papildina “Fazer Latvija” ražošanas vadītājs Kalvis Fjodorovs.

“Jaunās līnijas uzstādīšanas process sākās ar nokalpojušās 45 gadus vecās baltmaižu līnijas demontāžu un tās uzstādīšanā kopumā tika investēti 3,8 miljoni eiro, kas padara šo par līdz šim lielāko investīciju ražotnē kopš 2015. gada, kad maiznīcā tika atklāta “Fazer” kūku un konditorejas izstrādājumu ražošanas vienība,” turpina K. Fjodorovs.

2021.gadā "Fazer Latvija" strādāja ar 27,05 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1,7% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa samazinājās par 38,5% un bija 476 303 eiro.

Kompānija "Fazer Latvija" reģistrēta 2000.gadā, un tās pamatkapitāls ir 17,183 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

"Fazer Latvija" vienīgais īpašnieks ir Somijas kompānija "Fazer Bakeries", kas ir viens no "Fazer group" uzņēmumiem. Uzņēmums Latvijā strādā ar diviem zīmoliem - "Fazer" un "Druva".

Fazer Grupa savas trīs biznesa jomas – Fazer Bakeries, Fazer Confectionery un Fazer Russia apvienojusi Fazer Bakeries and Confectionery.

Fazer restorānu un ēdināšanas pakalpojumu bizness tiks reformēts 2010. gadā, vienlaikus mainot Fazer Amica nosaukumu uz Fazer Food Services, informē kompānija.

Fazer strukturālās reformas ir veiktas, lai veicinātu uzņēmuma izaugsmi - vēl vairāk paaugstinātu darbības efektivitāti un piemērotību mainīgajiem ekonomikas apstākļiem. Reformu mērķis ir nostiprināt Fazer zīmolus, uzlabot sadarbību ar klientiem un pircējiem, kā arī attīstīt jaunas darbības jomas un produktu konceptus.

2009. gadā Fazer uzņēmumu kopējais apgrozījums Latvijā bija 17,3 miljoni latu, kas ir neauditētie rezultāti. Fazer maiznīcas ar vairāk nekā 23% tirgus daļas ir otrs lielākais maizes ražotājs Latvijā, Fazer Amica ar 36 restorāniem un kafejnīcām - viens no vadošajiem ēdināšanas uzņēmumiem.

Fazer ražošanas konsolidācijas projekts Baltijā ir sekmīgi pabeigts, un notikusi visu ražošanas līniju pārnešana uz Ogres un Kauņas maiznīcām.

Projekta ietvaros Fazer maiznīcā Ogrē ir paplašināta ražotne, pārveidojot esošās līnijas un uzstādot jaunu porciju maižu līniju. Tikmēr darbi turpinās – aktīvi norit jaunās saldēto kūku un konditorejas izstrādājumu ražotnes būvniecība, kas ir pēdējo gadu vērienīgākais Fazer attīstības projekts Baltijas valstīs. Kopumā Fazer ceptuvē un jaunajā ražotnē Ogrē tiks izveidotas papildu 40 jaunas darba vietas, un plānoto investīciju apjoms pārsniedz 5 milj. eiro.

«Esam paveikuši ļoti nozīmīgu darbu, lai nostiprinātu pozīcijas maizes tirgū Latvijā un citu Baltijas valstu tirgos ilgtermiņā. Vienlaikus jāsaka, ka tikpat liels darbs veicams, lai uzsāktu saldētu kūku un konditorejas izstrādājumu ražošanu un eksportu jau šā gada rudenī. Pašreiz meklējam papildu jaunus darbiniekus gan maiznīcai, gan jaunajai ražotnei, kur nepieciešamas zināšanas un pieredze konditorejas izstrādājumu ražošanā,» komentē Mindaugas Snarskis, Fazer Bakery Baltic rīkotājdirektors.

“Fazer Bakery Baltic”, kas Latvijā pārstāv uzņēmumu “Fazer Latvija” SIA , kā arī maizes zīmolus “Fazer” un “Druva”, darbu sāk jauna vadītāja – Anne Mere, kas nomaina amatā līdzšinējo vadītāju Klāvu Bērziņu, kurš iepriekš uzņēmumu vadīja trīs gadus.

Pirms pievienošanās “Fazer” A.Mere ieņēma dažādus vadošus amatus Ziemeļvalstu pārtikas uzņēmumā “HKScan”, kas Latvijā pārstāv tādus zīmolus kā “Rīgas Miesnieks” un “Rakvere”, viņa uzņēmuma biznesu Baltijā vadīja pēdējos piecus gadus.

A. Meres iepriekšējā darba pieredze ir saistīta ar biznesa vadību, darbības kompetenču uzlabošanu, zīmola stratēģiju īstenošanu, kā arī mazumtirdzniecības biznesa attīstības veicināšanu dažādos tirgos.

“Lielāko savas karjeras laiku esmu strādājusi pārtikas nozarē, 18 gadus manas darbības fokuss ir bijis saistīts ar mājputnu un cūkgaļas ražošanas, pārstrādes un pārdošanas biznesu Baltijas valstīs. Esmu pārliecināta, ka mana pieredze un esošās zināšanas veicinās “Fazer” zīmola attīstību, izaugsmi un nostiprinās uzņēmuma pozīcijas tirgū,” stāsta A. Mere.

SIA Fazer maiznīcas valdi pametis Somijas pilsonis Markku Jaako Numminens (Markku Jaako Numminen), un viņa vietā apstiprināts tirdzniecības direktors Dinārs Ozols. Savukārt par mazinīcas rīkotājdirektoru iecelts Varis Peisenieks – līdzšinējais Fazer Bakeries & Confectionery piegādes ķēžu direktors Baltijā.

«Izmaiņas Fazer mazinīcu valdē un vadībā ir veiktas, lai nostiprinātu vadības grupu Latvijā un ir saistītas ar Fazer stratēģiju Baltijā,» skaidro valdes priekšsēdētājs Jespers Abergs. «Latvija tāpat kā pārējās Baltijas valstis ir un būs Fazer biznesa attīstībai nozīmīgas valstis. Lai uzņēmums sekmīgi strādātu un attīstītos, ir jādomā ilgtermiņā, taču vienlaikus jābūt elastīgiem un jāspēj ātri un efektīvi reaģēt uz izmaiņām tirgū, tāpēc mēs nostiprinām vietējās vadības grupas,» stāsta J. Abergs.

Patlaban uzņēmuma valdi veido valdes priekšsēdētājs J. Abergs (Jesper Georg Peter Aberg) un valdes locekļi Dinārs Ozols, Edgars Zumaras un Seppo Koivusaari (Kari Seppo Koivusaari).

Fazer grupa nolēmusi ēdināšanas un restorānu biznesu Latvijā un Igaunijā pārdot pašreizējai Fazer Amica Latvija vadības grupai.

Darījumu plānots pabeigt 2011. gada pavasarī. Fazer servisa virtuve Tallinā darījumā nav iekļauta un tiks integrēta Fazer Food Services Somijā. Kompānija norāda, ka Baltijas valstis arī turpmāk būs prioritārs tirgus Fazer maiznīcu un saldumu biznesiem.

«Tirgus attīstība un nākotnes perspektīvas Latvijā un Igaunijā ēdināšanas un pakalpojumu biznesā nenodrošina pietiekami lielas izaugsmes iespējas tik lielam uzņēmumam kā Fazer,» skaidro Fazer Grupas prezidents Karstens Slote (Karsten Slotte). Mazākam vietējam uzņēmējam ir labākas iespējas attīstīt šo biznesu tālāk. Fazer Amica Latvija komanda, kas izpērk Latvijas un Igaunijas ēdināšanas un restorānu biznesu īpašuma pārņemšanas veidā, noteikti izdosies to veiksmīgi attīstīt tālāk, viņš piebilda.

Maiznīcas Fazer Latvija apgrozījums 2015. gadā sasniedzis 21,59 miljonus eiro, kas ir par 28,6% vairāk nekā 2014. gadā, informē uzņēmums.

Pērn Fazer Grupa pabeidza Baltijas ražošanas konsolidācijas projektu - paplašināja maiznīcu un uzbūvēja jaunu kūku ražotni Ogrē, investējot vairāk nekā 5 miljonus eiro un izveidojot vairāk nekā 40 jaunas darba vietas. Savukārt Fazer Grupas apgrozījums 2015. gadā sasniedza 1,58 miljardus eiro, kas ir nedaudz mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt peļņa ir palielinājusies un sasniedza 44,9 miljonus eiro.

Fazer Grupas prezidents Kristofs Fitctums (Christoph Vitzthum) komentē: «Mēs strādājam, lai nostiprinātu Fazer konkurētspēju un rentabilitāti. Pēdējo trīs gadu laikā Fazer ir investējis aptuveni 100 milj. eiro Somijā un nākamo trīs gadu laikā mēs plānojam investēt tikpat, veicinot eksportu un radot jaunas darba vietas». Vienlaikus 2015. gadā Fazer Grupa vairāk nekā 22 milj. eiro ir investējusi citās valstīs, kur kā nozīmīgākie projekti ir maiznīcas Ogrē paplašināšana un industriālās virtuves izveide Kavlingē (Kavlinge) Zviedrijā.

Pēc biznesa novērtēšanas procedūras un savstarpējām pārrunām 13. maijā Fazer Amica Latvija un Fazer Group parakstījušas uzņēmuma daļu pirkuma līgumu.

Jāatgādina, ka jau šā gada janvārī tika ziņots, ka Fazer grupa ir parakstījusi nodomu protokolu par ēdināšanas un restorānu biznesu Latvijā un Igaunijā pārdošanu pašreizējai Fazer Amica Latvija vadības grupai. Saskaņā ar pirkuma līgumu jaunais īpašnieks pilnā apmērā pārņems Fazer Grupas saistības pret ēdināšanu un restorānu pakalpojumu nodrošināšanu esošajiem klientiem.

Pirkuma reģistrēšana Latvijas un Igaunijas Uzņēmumu reģistros paredzēta līdz 21. jūnijam Latvijā un līdz 31. augustam Igaunijā. Fazer Grupas prezidents Karstens Slote (Karsten Slotte) skaidro, ka tirgus attīstība un nākotnes perspektīvas Latvijā un Igaunijā ēdināšanas un pakalpojumu biznesā nenodrošina pietiekami lielas izaugsmes iespējas tik lielam uzņēmumam kā Fazer, un Fazer Amica Latvija komandai kā vietējam uzņēmējam ir labākas iespējas attīstīt šo biznesu tālāk.

Maizes ceptuves Fazer maiznīcas produktā Fazer dzīvā saulespuķu maize atrastais stikla gabaliņš tajā nonācis ar saulespuķu sēklām.

Par to informē uzņēmuma pārstāve Inta Pēdiņa. Pēc incidenta izmeklēšanas Fazer maiznīcas atklājušas, ka stikla gabaliņš ir nokļuvis produktā kopā ar saulespuķu sēklām, ko izmanto maizes receptūrā.

Lai nodrošinātu produktu kvalitāti, mainīts Fazer maiznīcu sēklu piegādātājs un vienlaikus tiek veikta papildu saulespuķu sēklu kontrole.

Fazer maiznīcu tirdzniecības direktors Dinārs Ozols atvainojas pircējai par nepatīkamajiem mirkļiem un informē, ka pēc uzņēmuma rīcībā esošās informācijas, šis ir bijis vienīgais negadījums. Pēc D. Ozola teiktā, zaudējumi, kas uzņēmumam radušies pēc vairāku veidu maizes atsaukšanas, nav lieli un būtiski neietekmēs tā turpmāko darbību.

Fazer uzsākusi jaunas ražotnes celtniecību Ogrē un saskaņā ar uzņēmuma plāniem jaunā ražotne darbību sāks nākamā gada rudenī, informē uzņēmuma pārstāvji.

Vienlaikus Fazer veic esošās maiznīcas paplašināšanu, kopumā uzņēmuma attīstībā investējot vairāk nekā 5 miljonus eiro un izveidojot aptuveni 40 jaunu darbavietu.

Jaunās ražotnes izveide un esošās maiznīcas paplašināšana Ogrē tiek veikta Fazer Bakery Baltic ražošanas konsolidācijas plāna ietvaros. Jaunā ražotne tiek būvēta līdzās esošajai Fazer Latvija maiznīcai un tiks pilnībā integrēta uzņēmuma kopējā infrastruktūrā.

Ražotne specializēsies saldētu produktu ražošanā, un sākotnēji visa produkcija tiks eksportēta. Fazer Bakery Baltic ražošanas konsolidāciju, paplašinot maiznīcas Ogrē un Kauņā, plānots pabeigt nākamā gada pavasarī.

Šonedēļ rubrikā Kā top? portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā top kefīra baltmaize Fazer ceptuvē Ogrē.

«Fazer kefīra baltmaizei ir bērnības garša,» saka Fazer Latvija ražošanas vadītājs Kalvis Fjodorovs.

2018. gada nogalē Fazer Latvija un SKDS veiktais pētījuma par maizes ēšanas paradumiem Latvijā parādījis, ka 76% Latvijas iedzīvotāju maizi ēd katru dienu, tostarp kviešu maizi. Nemainīgi maizes ēdājiem galvenais kritērijs izvēloties ir garša, to norādījuši 79% vīriešu un 75% sieviešu.

Fazer kefīra baltmaizi ēd arī Lietuvā un Igaunijā. «Ik mēnesi mēs izcepam mazliet vairāk nekā 100 tonnas šīs baltmaizes, apmēram puse paliek Latvijas ēdājiem, bet otra puse – Igaunijas un Lietuvas pircējiem,» informē K. Fjodorovs.

Otra lielākā maiznīca Latvijā SIA Fazer maiznīcas mainījusi nosaukumu uz Fazer Latvija. Nosaukuma maiņa ir likumsakarīgs solis 2010. gadā iesāktajām strukturālajām reformām un aptver abus Fazer biznesa virzienus Latvijā – maizes un saldumu nozari, informē kompānija.

SIA Fazer Latvija rīkotājdirektors Varis Peisenieks: «Neskatoties uz to, ka ekonomika Latvijā atgūstas lēni, 2011. gadā mums ir izdevies nostiprināt pozīcijas maizes tirgū un ievērojami uzlabot savus rādītājus saldumu nozarē. Fazer Latvija turpinās iesāktās reformas, uzlabojot ražotnes un kvalitātes pārvaldības sistēmu. Viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir palielināt uzņēmuma rentabilitāti, lai paaugstinātu tā konkurētspēju Latvijas tirgū.»

Fazer maizes ceptuve Latvijā ir palielinājusi apgrozījumu par 12% un nostiprinājusi pozīcijas kā otrā lielākā maiznīca Latvijā, bet saldumu biznesā Fazer apgrozījums Latvijā ir palielinājies par 30%. Maiznīcas apgrozījums 2011. gadā bija 14,1 miljoni latu, kas ir par 13% vairāk nekā apgrozījums 2010. gadā.

Lai arī maize ir produkts, ko ēd visur, tomēr garšas īpatnības un maizes ēšanas tradīcijas atšķiras. Latvijā iedzīvotāji īpaši ir iecienījuši baltmaizi, kas Latvijā no visiem maizes veidiem aizņem lauvas tiesu - 37%. Tās ražošanas procesu šoreiz piedāvājam aplūkot rubrikā Kā top?.

To, ka Latvijas iedzīvotāji ir lieli baltmaizes ēdāji, apliecina arī Fazer Latvija ražošanas dati - šajā ražotnē aptuveni 55% no visas saražotās maizes ir tieši baltmaize, savukārt Mākoņmaize, kas ir arī līdere Latvijas tirgū kopumā, veido 16% no kopējiem Ogres maiznīcā saražotās maizes apjomiem. Kopumā Fazer Latvija ražo aptuveni četrdesmit dažādus maizes veidus.

«Neņemot vērā to, ka latvieši godā rudzu maizi kā savu lepnumu, visvairāk Latvijā ēd baltmaizi, tai seko rudzu maize kukulīšos, kviešu sēklu maizes, saldskābās (ar katru gadu ēd mazāk), rudzu maizes ar piedevām - sēklām un graudiem -, formas maizes jeb tautā sauktie ķieģelīšus, tostermaizes porciju maizes, bagetes,» Fazer pārstāvji skaidro Db.lv Latvijas iedzīvotāju paradumus.

Maizes ražotājas SIA Fazer Latvija valdē notikušas izmaiņas, to pametot līdzšinējam valdes loceklim, Lietuvas pilsonim Edgaram Zumaram (Edgaras Zumaras), liecina Lursoft dati.

Viņa vietā valdes locekļa amata pienākumus pildīs Somijas valstspiedreīgais Petri Sakari Kujala (Petri Sakari Kujala). Tāpat SIA Fazer Latvija valdē darbu turpina līdzšinējais valdes priekšsēdētājs, Somijas pilsonis Marko Kristians Bergholms (Marko Kristian Bergholm) un valdes loceklis Kari Sepo Koivusāri (Kari Seppo Koivusaari).

Fazer uzņēmums izveidojies no ģimenes kafejnīcas, ko 1891. gadā Helsinkos izveidoja Karls Fazers (Karl Fazer). Uzņēmums Fazer Latvija reģistrēts 2000. gadā Druvas ielā 2, Ogrē, un tā pamatkapitāls pašreiz veido vairāk ne kā 12 milj. Ls.

Par jauno SIA Fazer maiznīcas valdes priekšsēdētāju iecelts Jespers Abergs (Jesper Åberg)., informē kompānija.

Izmaiņas SIA Fazer maiznīcas valdes sastāvā ir turpinājums reformām, ko Somijas maizes un saldumu ražošanas līderis Fazer Group uzsāka 2010. gada sākumā, norāda uzņēmuma komunikāciju direktore Baiba Gulbe.

Ieņemot dažādus amatus, Jespers Abergs Fazer Grupas uzņēmumos strādā kopš 1994. gada, no 2004. līdz 2009. gadam viņš vadījis Fazer saldumu biznesu Ziemeļvalstīs, Baltijā un Krievijā, ieņemot rīkotājdirektora amatus Fazer Confectionery, Cloetta Fazer, bet no šī gada 1. janvāra viņš ir Fazer Bakeries and Confectionery viceprezidents Baltijas valstis. Jepers Abergs ir ieguvis M. Sc. Econ. grādu Helsinki Biznesa administrācijas universitātē.

Fazer Group iegādājusies zīmolus Domino, Jaffa un Fanipala. Ar šo zīmolu pārņemšanu Fazer nostiprina tirgus pozīcijas cepumu tirgū un saskata lielu potenciālu tālākai attīstībai.

Fazer paplašina savu cepumu sortimentu, no uzņēmuma Mondelez iegādājoties cepumu zīmolus Domino, Jaffa un Fanipala. Minēto zīmolu pārņemšana ir turpinājums 2012. gadā veiktajai cepumu ražošanas pārņemšanai no uzņēmuma Kraft Foods (šobrīd Mondelez) Somijas pilsētā Vantā. Domino ir atzīts par vērtīgāko zīmolu cepumu kategorijā Somijā.

Fazer ir ilglaicīga pieredze cepumu biznesā - cepumi tika ražoti laikā no 1929. līdz 1995. gadam. Cepumi Domino sākti ražot 1953. gadā, Jaffa – 1969. gadā, bet Fanipala – 1997. gadā.

Šā gada septembrī apritēs 125 gadi, kopš zviedru izcelsmes uzņēmējs Karls Fazers (Karl Fazer) atvēra savu franču–krievu kafejnīcu Helsinku centrā. Šobrīd Fazer ir viens no Somijas pazīstamākajiem uzņēmumiem. Fazer cepumu ražotne atrodas Vantā (Vantaa), un tajā strādā ap 80 darbinieku.