Pretdarbība Latvijā ražotajiem zivju konserviem nav pēdējo gadu aktualitāte, bet sava veida tradīcija
Krievijas ekonomiskā pretdarbība zivrūpniekiem turpinās un draud ar vairāku ražotņu slēgšanu, tā DB 3000. numurā 2006. gada 11. decembrī bažīgi sauca nozares uzņēmēji. Pēc deviņiem gadiem zivrūpnieku galvassāpju iemesli ir pārsteidzoši līdzīgi - arī pašlaik mūsu šprotes krievi var meklēt kaut ar uguni, jo ceļu uz veikalu plauktiem tām liegušas ekonomiskās problēmas un sankcijas, kas pārlieku cieši savijušās ar politiskajām. Tolaik secināts, ka noteikto pieļaujamo benzpirēna normu nespēja pildīt pat paši Krievijas ražotāji. «Kā pa kalniem un lejām – Krievijas tirgus vienmēr bijis nestabils, sākot jau ar 1998. gada krīzi. Ar noteiktu periodiskumu ražotājiem, kas vēlas eksportēt uz Krieviju, problēmas rodas neizbēgami. Sadarbība ar Krieviju biznesam vienkārši nozīmē paaugstinātu risku, tas ir jāapzinās,» ar šodienas acīm vērtē AS Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris. Runājot par benzpirēna saturu, A. Babrim patīk piesaukt piemēru ar kotleti, kurā benzpirēna saturs ir daudzkārt augstāks nekā bundžiņā šprotu.
Ar gudru ziņu gadu no gada samazināta Brīvā viļņa eksporta daļa uz Krieviju – pirms rubļa defolta kaimiņvalsts tirgum ražoti 30% produkcijas. «Jebkurā gadījumā es šo tirgu paturēšu, jautājums ir tikai par apmēriem. Krievijas daļu mēs sadalījām uz pārējiem eksporta tirgiem – aptuveni 35 valstīm,» bilst A. Babris.
Atceroties nesenās Krievijas federālā veterinārā un fitosanitārā uzraudzības dienesta Rosseļhoznadzor vizītes mūsu uzņēmumos, līdzīgas tika plānotas arī 2006. gadā, taču Krievija vilcinājās nosaukt pārbaužu datumu, līdz ar ko zivrūpnieki necerēja uz ātru šprotu krīzes atrisinājumu. Pieaugot ģeopolitiskajam saspīlējumam, lielā kaimiņvalsts, kuras iedzīvotājiem tradicionāli tik ļoti garšojušas mūsu šprotes, jau pirms vairāk nekā gada atkal sāka iedziļināties no mūsu puses sūtītās produkcijas kvalitātē, meklējot un atrodot neatbilstības Krievijas tirgus prasībām.
Lai gan Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs savulaik mierināja, ka pārtikas kvalitātes starpgadījumi ir tehniski, nevis politiski, tomēr mūsu šprotes un cita produkcija ir kā iemesta spieķos sankciju kara riteņiem, kas veļas no Rietumiem uz Krieviju un atpakaļ.