Nepalielinot cenas visa gada garumā, maizes ceptuves Lāči apgrozījums 2008. gadā, salīdzinot ar 2007. gadu, palielinājies par 5.6%, sasniedzot 3.4 miljonus latu, informē uzņēmums.

2008. gadā uzņēmuma maizes pārdošanas apjomi ir noturēti 2007. gada līmenī. Tas skaidrojams ar to, ka Lāču maizei ir stabils patstāvīgo klientu loks. 2008. gadā tika arī attīstīts baltmaizes segments, tirgū ieviešot trīs jaunas kviešu maizes un ātro uzkožu segments, kas, savukārt, ir veicinājis maizes sortimenta paplašināšanos. Tāpat Lāči ir arī sākuši cept jaunu rupjmaizi un saldskābmaizi.

Visbūtiskāk ir pieauguši pārdošanas apjomi Lāču konditorejas izstrādājumiem, proti, par 19%.

"Pagājušais gads nebija no tiem vieglākajiem un 2009. gads arī būs saspringts. Tāpēc pie pašreizējās ekonomiskās situācijas ir jāstrādā gudrāk un galvenais – efektīvāk," atzīst SIA Lāči īpašnieks Normunds Skauģis.

Pieprasījums pēc maizes pēdējos gados Baltijā ir samazinājies, tostarp Igaunijā par 15 līdz 20%, tajā pašā laikā palielinās interese par veselīgiem izstrādājumiem, piemēram, maizi ar dažādām sēklām

Tā intervijā DB stāsta Igaunijas maizes ražotāja Leibur AS valdes priekššēdētājs Aso Lankots (Asso Lankots). Uzņēmumam ir divas ražotnes – Tallinā un Tartu. 1993. gadā uzņēmums tika privatizēts, un šobrīd tā īpašnieks ir Ziemeļvalstu maiznīcu grupa Vaasan. Uzņēmuma vēsture gan ir senāka – 1762. gadā maiznieks Juliuss Valentīns Jaekšs (Julius Valentin Jaeksch) izveidoja beķereju Tallinas vecpilsētā. Šis gads tiek uzskatīts par dzimšanas dienu industriālajai maizes ražošanai Igaunijā un vienlaikus arī Leibur, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Mūsu maizes piedāvājums ir visai tradicionāls. Pamatā pārdodam maizi klaipos, tostermaizi, formas maizi, doniņas. Atšķirībā no Latvijas un Lietuvas Igaunijā realizējam visai daudz porciju maizes – doniņas. Tai Igaunijā ir diezgan nozīmīga tirgus daļa. To nosaka gan lietošanas ērtība, gan tas, ka daļai cilvēku patīk garoziņa,» spriež A. Lankots.

Saldskābmaizes konkursā, ko Jelgavā Piena, maizes un medus svētku laikā Latvijas Maiznieku biedrība (LMB) organizēja sadarbībā ar Mārketinga padomi, lai izceltu labākās Latvijas saldskābmaizes, pieteicās 12 Latvijas maizes ceptuves un kopā tika vērtēti 23 saldskābmaizes paraugi, informē Latvijas Maiznieku biedrība.

Ņemot vērā, ka Latvijā ražo divu veidu saldskābmaizes, t.i., no rudzu un kviešu miltiem, tad komisijas arī vērtēja abus veidus. Tomēr kā vienām, tā otram saldskābmaizes veidam nedrīkstēja būt piedevas: rieksti, žāvēti augļu utml. Atšķirībā no citiem gadiem, šogad pirmo reizi konkursa vērtēšanā piedalījās divas komisijas: patērētāju un ekspertu. Patērētāju komisija bija apmeklētāji, kuri veica izstādīto maizes šķirņu degustāciju.

Savukārt ekspertu komisija sastāvēja no Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU), Latvijas Amatniecības kameras (LAK), LMB un MP pārstāvjiem. Līdz ar to saldskābmaizei bija divas nominācijas: patērētāju atzītākā saldskābmaize un ekspertu novērtētākā saldskābmaize.Pēc patērētāju vērtēšanas tika saņemtas vairāk kā 600 degustētāju lapiņas, kas bija aizpildītas ar vērtējumu. Rezultātā nebija nevienas tādas konkursa dalības maizes, kas nebūtu saņēmusi no kāda degustētāja 1.vietu. Ekspertu komisija vērtēja maizes sensoros kvalitātes rādītājus – garšu, smaržu, maizes mīkstuma īpašības, formu un maizes garozu. Katrai maizei tomēr ir savas garšas nianses, bet tā kā galvenie rādītāji ir garša un smarža, tad liela nozīme bija maizes svaigumam.

26. februārī maizes ceptuvē Lāči tiks apbalvoti konkursa Maizes akadēmija laureāti.

Konkurss Latvijas skolām noslēdzās 30. janvārī un tā mērķis bija ieinteresēt bērnus izzināt īstas rudzu maizes vērtību un piedalīties tās tapšanas procesā, tādejādi vēlreiz atgādināt jaunajai paaudzei, cik nozīmīga un būtiska ir īsta rudzu maize.

Kā informē SIA Lāči mārketinga vadītājs Atis Blinds, konkursā savus pieteikumus iesūtīja 61 klase no 19 skolām un dalībnieki tika vērtēti četrās klašu grupās.

Konkursa programmā ietilpa maizniekmeistaru stāstījums par maizes vēsturi, ekskursija pa ceptuvi, teorētiskā kārta, praktiskās nodarbības, kā arī mājas uzdevuma atrādīšana. Praktisko nodarbību laikā trīs klases izvirzīti pārstāvji veidoja kopīgu klases maizes klaipu.

Maizes ceptuve Lāči vidējo maizes cenu šogad samazinājusi par 30 %.

Cenu samazināt ir izdevies pateicoties tam, ka darba tirgū ir liela konkurence, līdz ar to roku darbs ir kļuvis lētāks un darba devējam nav jāierēķina nākotnes darba algu pieaugums un neparedzētie riski. Tāpat ir samazinājušās resursu un atsevišķu izejvielu, proti, tieši malkas un miltu cenas. Iepriekš bija arī jārēķinās ar straujo inflācijas pieaugumu.

«Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju valstī, lata vērtība iekšējā tirgū ir tikai pieaugusi. Par to latu, ko kādreiz tērējām, tagad varam nopirkt vairāk, arī Lāču maizi, jo tagad varam piedāvāt labāku cenu,» stāsta ceptuves Lāči saimnieks un maizniekmeistars Normunds Skauģis.

Maizes cenas samazinājums dod iespēju Lāčiem realizēt gandrīz visu maizi, izņemot lielākos maizes kukuļus un augļu maizes, mazāk par vienu Ls.

Ja pieturas tikai pie mērķa nopelnīt, nekas nesanāks, tāda ir maiznieka Agņa Elpera pārliecība.

Agnis Elperis ir cēsnieks, kurš uz dzīvi mazpilsētā atgriezies pirms trīs ar pusi gadiem mērķa – strādāt ar rokām – vadīts, pat ja tam pamatā nebūs lielas peļņas gūšana.

Pirms maizes cepšanas A. Elperis ar ēdienu nav bijis cieši saistīts, taču ieraudzījis draugus cepam maizi ar dabīgu ieraugu, un, pirmo reizi sastapies ar to dzīvē, viņš nolēma, ka jāpamēģina uzcept maizi pašam. Šodien Cēsu maizi atzinīgi novērtēt paspējuši jau lielākā daļa Latvijas gardēžu un nozares profesionāļu.

Atgriežas pie roku darba

Pēc profesijas poligrāfijas nozares pārstāvis un vadības uzskaites sistēmu lietotāju apkalpošanas speciālists, bet tagad maiznieks A. Elperis atzīst, ka lielu gandarījumu pēc padarīta darba nav piedzīvojis. «Vērienīgi projekti, kuriem neredz ne sākuma, ne gala, mēdz ilgt gadiem, taču tādā darbā nekad nedzirdēsi «paldies!»,» stāsta maiznieks. Protams, ne jau «paldies» dēļ pievērsies cepšanai, taču tagad ir labi padarīta darba sajūta, kas pārņem ikdienā; tā ir veselīgāka gan garīgi, gan fiziski.

Latvijas Labības pārstrādātāju asociācija paziņojusi, ka tuvāko gadu laikā graudaugu cenas būtiski nemainīsies, jo nav novērots graudaugu deficīts, savukārt maizes cenas turpinās palielināties pieaugošo ražošanas izmaksu dēļ.

Pašlaik ir redzama graudu cenu stabilizācijas tendence biržās. Tomēr jāņem vērā, ka tai ir sezonāls raksturs, - jāizpārdod noliktavās esošie iepriekšējā gada krājumi. Tāpat arī jāsaprot, ka neviens ilglaicīgā periodā nevar prognozēt to, kas notiks ar graudu cenām. It īpaši šādas prognozes ir grūti izteikt septembrim un oktobrim, jo šis ir pļaujas un ražas datu apkopošanas laiks. Tagad mēs varam spriest vienīgi pēc šī brīža informācijas, kas ir pozitīva. Pašlaik izskatās, ka būs liela raža, līdz ar to cenas būs stabilas, tomēr tikpat labi labības laukus var piemeklēt postījumi, pēc kuriem graudu cenas varētu kāpt. Tāpēc pašlaik ir grūti prognozēt, kādas būs graudu cenas.

Iespējams, ka ierobežojumi tiks saglabāti līdz maijam vai jūnijam, kad varētu sākt atjaunoties patēriņš, taču tas nebūs tāds, kāds tas bija pirms pandēmijas atnākšanas uz Latviju. Taču jau tagad daudzi cilvēki ir bez darba, iztiek ar pabalstiem, bet ir arī tādi, kuri ir bez iztikas līdzekļiem. Šķiet, ka lielā krīze būs tikai šogad. Vasaru jau skaisti pārdzīvosim.

Tā intervijā žurnālam Dienas Bizness saka SIA Lāči īpašnieks Normunds Skauģis. Viņš teic, ka 2021. gads ir laiks, “kurā jāspēj saglabāt uzņēmumu, tajā strādājošos, jāsaglabā iespējas maksāt tās algas, kuras esam solījuši maksāt. Un, lai arī tieši uzņēmumu neietekmēja minimālās algas paaugstināšana no 430 līdz 500 eiro, tomēr netiešu šī lēmuma ietekmi attiecībā uz izmaksām jūtam. Šis vairāk ir izdzīvošanas gads, bet noteikti ne izaugsmes laiks”.

Fragments no intervijas

Vai pandēmija ietekmējusi maizes ražošanas un realizācijas apmērus?

Nē. Pandēmija maizes ražošanu Lāču ceptuvē nav ietekmējusi. Nenoliedzami, ka Covid-19 pandēmijas ierašanās Latvijā 2020. gada agrā pavasarī sašūpoja maizes tirgu, taču maizes patēriņu koronavīruss nesamazināja. Neraugoties uz svārstībām kopumā, 2020. gadā maizes ražošanas un pārdošanas apjomi ir bijuši stabili, kam iemesls varētu būt fakts, ka strādājam ar lielveikaliem, bet nestartējam nekādos iepirkumu konkursos par maizes piegādēm, kur būtiskākais kritērijs ir zemāka cena, nevis augstāka kvalitāte. Jāņem vērā, ka maizes tirgū pārmaiņas notiek visu laiku un, piemēram, 2021. gadā ir pieaudzis kviešu maizes patēriņš. Analizējot notiekošo pēdējā gada laikā, jāsecina, ka maizes tirgus ir nostabilizējies un arīdzan noslāņojies, jo cilvēks to maizi, kuru pirka, to arī turpina iegādāties, jo vairs netiek novērota pircēju lēkāšana no vienas maizes grupas uz citu. Tas nozīmē, ka cilvēks savā izvēlē (paradumos) ir kļuvis konservatīvāks. Tā jau ir sava veida krīzes pazīme, kas bija novērota arī iepriekšējā lielajā ekonomiskajā recesijā – 2008.–2010. gadā, kad cilvēki pirka tikai to maizi, ko labi pazina, un neeksperimentēja. Tādējādi gan toreiz, pirms 10–11 gadiem, gan arī pērn un 2021. gada sākumā ir ļoti grūti tirgū ieiet ar jaunu produktu. Piemēram, Lāči pērn pircējus centās ieinteresēt ar divām jaunām kviešu maizēm – ar griķiem un ar dārzeņiem, taču atsaucība no patērētāju puses nav tāda, kādu to varēja novērot pirms diviem – trijiem gadiem. Jauniem produktiem grūti iedzīvoties, tam vajadzīgs daudz vairāk laika. Kā interesantu faktu var minēt, ka, piemēram, vasarā, kad tika atcelti iepriekš noteiktie koronavīrusa izplatības ierobežošanas pasākumi, pieauga valriekstu maizes pārdošanas apjomi. Savukārt gaišās un tumšās ogu maizes patēriņš visu laiku ir bijis ļoti stabils, kas nozīmē, ka tai ir savs uzticīgs pircējs. Tas ir situācijā, kad uzņēmums nav mainījis mārketinga politiku.

Maizes un konditorejas izstrādājumu patiesās tirgus cenas patērētāji vēl joprojām neredz, taču to pieaugumu maskējošais pārejas periods lēnām tuvojas noslēgumam, tāpēc šajā segmentā notiks pārmaiņas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Lāči īpašnieks Normunds Skauģis.

Tā kā iedzīvotāju skaits samazinās un mainās ar patērētāju izvēle, tad, viņaprāt, nenoliedzami kopējais maizes patēriņš Latvijā samazinās, un maizes ražotājiem ir jādomā, kā to kompensēt, – ar lielākiem eksporta apjomiem (jauniem eksporta tirgiem un lielākiem realizācijas apjomiem esošajos noieta tirgos) vai (un) arī ar jauniem produktiem.

Fragments no intervijas

Kāda situācija ir maizes tirgū, jo īpaši, ja Latvijā iedzīvotāju skaits ar katru gadu samazinās?

Situāciju maizes tirgū var vērtēt gan no maizes ražotāju, gan no patērētāju skatupunkta. Jāņem vērā, ka situācija un līdz ar to arī vērtējums būs atšķirīgs, jo ražotāju viedoklis atkarīgs no tā, pie kādas grupas tie pieder – pie lielajiem vai mazajiem maizes cepējiem. Vienīgais visas grupas – patērētājus un ražotājus – vienojošais ir izejvielu cenu pieaugums. Piemēram, maizes cepšanai būtiskākās izejvielas – miltu – cenas gada laikā ir dubultojušās. Tajā pašā laikā ražotāji cenšas, cik vien tas iespējams, produkta cenu celt minimāli, lai patērētājiem to joprojām būtu interese iegādāties. Lāču gadījumā maizes cena ir palielināta, vienlaikus tā nav pieaugusi tik lielā apmērā, kādā kāpušas izejvielas.

Tuvojoties Ziemassvētkiem, maizes ceptuve Lāči ir palielinājusi svētku produkcijas klāstu par 55% un kā īpašo svētku piedāvājumu kompānija izgatavojusi jaunu un nebijušu konditorejas izstrādājumu Piparkūku namiņš, kas savā būtībā ir ne tikai svētku gardums, bet arī rotaļlieta, ko pats var izveidot, saliekot kopā vairākas piparkūku plāksnītes, informē uzņēmuma mārketinga vadītājs Atis Blinds.

„Lai iepriecinātu savus pircējus svētkos, mēs centāmies radīt kaut ko jaunu, oriģinālu un ar augstu pievienoto vērtību,” uzsver ceptuves saimnieks Normunds Skauģis. „Kā jau svētkos mēs īpašu uzmanību pievērsām tieši saldumiem un konditorejas izstrādājumiem, radot gan pilnīgi jaunus produktus, gan izveidojot jaunas garšas jau esošajiem gardumiem. Īpaši gandarīti esam par jauno produktu Piparkūku namiņš, kuru tāpat kā konstrukcijas klucīšus ir iespējams pašiem salikt kopā, lai uzbūvētu mājiņu. Manuprāt, tā var būt lieliska dāvana ikvienam Ziemassvētkos!”

Kā galvenos produktus, ko Lāči ir ieviesuši uz šiem svētkiem, ir jāmin piparkūkas, kas ir izstrādātas pēc īpašas svētku receptes un tiks piedāvātas par draudzīgāku cenu. Speciāli ir izstrādāts arī Ziemassvētku kēkss un kēkss ar šokolādes gabaliņiem un ruma garšu. Enerģijas maizes ar valriekstiem un augļiem ir radītas speciālā Ziemassvētku iepakojumā, kas ir izmantojamas un pasniedzamas kā mazas un jaukas dāvanas, toties piparkūka kastītē Laimīgā poga ir veidota gan kā gardums, gan kā rotājums eglītē, gan arī kā dāvana, ietverot īpašu novēlējumu. Visi šie produkti un Piparkūku namiņš ir jau pieejami visos lielākajos veikalu tīklos Latvijā un Lāču tirdzniecības vietās. Lai radītu cilvēkiem labāku svētku noskaņojumu, maizes ceptuvē Lāči un to tirdzniecības vietās ir atvērta Piparkūku darbnīca, kurā ikvienam kopā ar ģimeni ir iespēja kārtīgi izbaudīt īstu piparkūku cepšanu, nodarboties ar to apgleznošanu, piedalīties piparkūkas namiņu konstruēšanā, kā arī iesaistīties citās svētku atrakcijās. Tāpat arī Lāču izklaides pasākumu nodaļa piedāvā iespēju maizes ceptuvē iepazīties ar maizes cepšanas senajām tradīcijām un izcept pašiem savu maizes kukulīti svētku galdam.

Maizes kvalitātes konkursā pēc žūrijas vērtējuma zelta diplomio un medaļas par izcilu maizes kvalitāti tika piešķirti 15 maizes paraugiem.

Sudraba diplomi un medaļas par ļoti labu kvalitāti piešķirtas 23 maizes paraugiem, savukārt bronzas diplomi un medaļas par labu kvalitāti – 6 maizes paraugiem, vēsta konkursa rīkotāji.

AS Hanzas Maiznīcas saņēma zelta diplomu par Kuršu sēklu maizi, kā arī sudraba diplomus par Kuršu rudzu maizi un Kungu baltmaizi. SIA Fazer Maiznīcas saņēma sudraba apbalvojumus par Druva Mākoņmaize un Fazer Gardā baltmaize, kā arī bronzas apbalvojumu par Druva Māras rudzu maize. SIA Iļģuciema maiznīca konditoreja saņēma zelta apbalvojumus par Tiroles maize, savukārt bronzas apbalvojumu - par Ciabata ar tomātiem un baziliku un Ciabata Natture. SIA Dona saņēma sudraba apbalvojumus par trīs produktiem – Saldskābā maize, Rudzu maize un Piena baltmaize. SIA Lāči saņēma zelta apbalvojumu par Īsta rupjmaize, kā arī sudraba apbalvojumus par Īsta baltmaize un Gaišā augļu maize. SIA Saldus maiznieks piešķirts bronzas apbalvojums par Zemnieku rudzu maize.

Salinātā rudzu maize ir Latvijas lepnums, un, globāli skatoties, no daudzām mūsu maizes šķirnēm ir tapuši atvasinājumi citās valstīs

To intervijā DB norāda maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāja Lāči saimnieks Normunds Skauģis. Viņš stāsta par to, ka maizes cena bija jāpaaugstina jau pērn, taču konkurence neļauj to darīt, turklāt Lāču plānos esot Austrālijas pievienošana eksporta tirgiem un veikalu tīkla paplašināšana.

Aptuveni pirms gada Lāči sāka ražot konfektes. Vai tam ir plānotā atdeve?

Mēs uz to neskatījāmies kā uz milzīgu biznesa projektu, jo mums šajā jomā ir daudz jāmācās, jāsaprot, kā strādā tirgus. Projektu aizsākām, jo mums pašiem ļoti garšo šokolāde un ir daudz ideju, ko vēlamies pircējam piedāvāt. Kāpēc to nedarīt?

“Fazer Bakery Baltic”, kas Latvijā pārstāv uzņēmumu “Fazer Latvija” SIA , kā arī maizes zīmolus “Fazer” un “Druva”, darbu sāk jauna vadītāja – Anne Mere, kas nomaina amatā līdzšinējo vadītāju Klāvu Bērziņu, kurš iepriekš uzņēmumu vadīja trīs gadus.

Pirms pievienošanās “Fazer” A.Mere ieņēma dažādus vadošus amatus Ziemeļvalstu pārtikas uzņēmumā “HKScan”, kas Latvijā pārstāv tādus zīmolus kā “Rīgas Miesnieks” un “Rakvere”, viņa uzņēmuma biznesu Baltijā vadīja pēdējos piecus gadus.

A. Meres iepriekšējā darba pieredze ir saistīta ar biznesa vadību, darbības kompetenču uzlabošanu, zīmola stratēģiju īstenošanu, kā arī mazumtirdzniecības biznesa attīstības veicināšanu dažādos tirgos.

“Lielāko savas karjeras laiku esmu strādājusi pārtikas nozarē, 18 gadus manas darbības fokuss ir bijis saistīts ar mājputnu un cūkgaļas ražošanas, pārstrādes un pārdošanas biznesu Baltijas valstīs. Esmu pārliecināta, ka mana pieredze un esošās zināšanas veicinās “Fazer” zīmola attīstību, izaugsmi un nostiprinās uzņēmuma pozīcijas tirgū,” stāsta A. Mere.

Tradicionāli iepakotie maizes klaipiņi pircējus vairs tik ļoti nesaista; ražotāji investē viņu vēlmju apmierināšanā, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tirgū pamatā dominē trīs lielie ražotāji – Latvijas maiznieks, Fazer un Hanzas maiznīca. Pārējo maizes tirgus apjomu aizpilda vairāki vidējie, pamatā nišas produktu ražotāji – Dona, Lielezers, Lāči, Kuldīgas maiznieks, Liepkalni u.c. Tajā pašā laikā arvien lielāku tirgus daļu nodrošina maiznīcas un konditorejas, kuras ierīkotas tirdzniecības vietās, novērojusi SIA Liepkalni Mārketinga vadītāja Ieva Zariņa.

«Maizes tirgus ir ļoti dinamisks. Tajā ir sīva konkurence, ir novērojama patērētāju uzvedības maiņa. Cilvēki arvien vairāk izvēlas maizes ar dažādām piedevām – sēklu, graudu. Pie augošiem segmentiem varam minēt maizes ar piedevām un Latvijas ne tik ļoti raksturīgām garšām, bet tradicionālās maizes īpatsvars kļūst arvien mazāks. Priecē, ka Latvijā veiksmīgi līdzās pastāvēt spēj tik dažādi ražotāji un maizes piedāvājums ir tik plašs,» saka Artūrs Ilziņš, a/s Latvijas maiznieks valdes loceklis, pārdošanas un mārketinga vadītājs.

Latvijā īstā rupjmaize neiznīks, un to apliecina stabilais pieprasījums mazajās maizes ceptuvēs, kuru akcentē arī maizes ceptuves Lāči saimnieks Normunds Skauģis.

Šonedēļ rubrikā Kā top? portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā top īstā rupjmaize Lāču maizes ceptuvē.

«Rudzu maizes tirgus pašlaik ir stabils - nepaliek ne lielāks, ne mazāks,» Db.lv stāstīja maizes ceptuves Lāči saimnieks Normunds Skauģis, norādot, ka rupjmaize ir produkts, kura tirdzniecības apjomi nav atkarīgi no sezonas. Īstā rupjmaize ir visvairāk ceptā un pārdotā maize Lāčos. Šī maize tiek cepta dažādu izmēru kukulīšos, tāpat to izmanto, gan gatavojot grauzdiņus, gan rīvmaizi.

Kopumā Lāčos ik dienas tiek uzceptas piecas sešas tonnas dažādu veidu maizes. Visas sastāvdaļas, izņemot sāli un cukuru, tiek pirktas Latvijā.

Augsti godātais ministra kungs!

Pārtikas ražošanas nozare Latvijā pēdējos gados ir ievērojami attīstījusies un kļuvusi par vienu no lielākajām mūsu valsts pārstrādes rūpniecības nozarēm, veidojot gandrīz 20% no rūpniecības pievienotās vērtības, kā arī dodot darbu vairāk kā 25 tūkstošiem cilvēku.

Kopš 2004. gada pārtikas nozares pieaugums bijis vidēji 15% gadā, kas norāda uz samērīgu izaugsmi. Diemžēl 2008. gads ir iezīmējās ar satraucošu tendenci – ievērojamu kritumu, kas šobrīd jau pārsniedz 10% robežu.

Īpaši sāpīgi šīs negatīvās tirgus izmaiņas izjūt maizes un maizes izstrādājumu ražotāji, kuru produkciju Latvijas iedzīvotāji patērē savā ikdienas uzturā.

Nav noslēpums, ka maizes izstrādājumu cenas pēdējā gada laikā ir augušas. Tam iemesli ir dažādi – gan vietējā inflācija un ražošanas izmaksu straujais kāpums, gan negatīvās izmaiņas globālajos pārtikas tirgos.

Konkurences padome (KP) ir noslēgusi maizes tirgus monitoringu, kurā izvērtēja situāciju pēc publiskajā telpā izskanējušās informācijas par vienādajām maizes cenām tirgū, informē KP.

KP maizes tirgus monitoringu uzsāka, reaģējot uz gada sākumā plašsaziņas līdzekļos pausto informāciju par viena veida maizes cenu sakritībām dažādu mazumtirgotāju tīklu veikalos.

Sākotnēji apkopojot konkrēto maizes veidu cenas dažādu tirgotāju tīklu veikalos, KP novēroja atsevišķas sakritības, kā rezultātā uzskatīja par nepieciešamu noskaidrot piegādātāju un mazumtirgotāju maizes cenas veidošanas principus, kā arī izvērtēt noslēgtos sadarbības līgumus.

Vērtējot piegādātāju sadarbības līgumus ar mazumtirgotājiem, KP secināja, ka tie nesatur ierobežojumus mazumtirgotājiem patstāvīgi noteikt maizes tālākpārdošanas cenu, kas būtu smags konkurences tiesību pārkāpums.

Pirms gada vēl nebija skaidrs, vai Hugu runājošiem lāčiem ir nākotne - tagad par to vairs nav jāšaubās.

Aizgājušās vasaras sākumā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu Hugu piedalījās dizaina izstādē Tokijā. «Kāds japānis, kurš bija uzdāvinājis sievai mūsu lāci, bija skatījies sarakstu ar pretendentiem un brīnījās, kāpēc Hugu nav sarakstā. Mani uzrunāja un tā mēs tikām uz izstādi,» saka Lauris Rasa, runājošo lāču Hugu idejas autors. Japānā mazumtirgotāji ar ražotāju nekad nesadarbojas «pa tiešo». Tāpēc bija nepieciešams visai ilgs laiks, lai izvērtētu izplatītājus, kas Hugu pārstāvēs Japānā, turklāt tur ir ierasts, ka ir tikai viens aģents, tāpēc bija grūti izvērtēt, kurš būs «īstais» sadarbības partneris.

Lāči ir viena no retajām maizes ceptuvēm, kas mūsdienās cep maizi no dabīgām izejvielām, izmantojot roku darbu un senas cepšanas tradīcijas. Lai pircējiem būtu vieglāk to atšķirt, ir radīts marķējums – margrietiņa, kas simbolizē, ka produkts ir dabīgs un nesatur uzlabotājus, Db.lv informēja SIA Lāči mārketinga vadītājs Atis Blinds.

„Ar šo marķējumu mēs gribam vērst uzmanību un arī pierādīt, ka var cept maizi bez mākslīgiem stimulatoriem un sasniegt to, ka tā ir patīkami mīksta ar izcilām smaržas un garšas īpašībām. Ja to mēs bijām panākuši pirms tam ar rudzu maizēm, tad tagad esam arī pārņēmuši seno laiku īpašos paņēmienus un to darām ar kviešu maizēm,” atzīst SIA Lāči īpašnieks Normunds Skauģis.

Maizes ceptuve Lāči tikko ir sākusi ražot dabīgu kviešu baltmaizi un divu veidu sēklu maizes – tumšo un gaišo. Izstrādājot šīs trīs maizes, visu pamatā ir sarežģīti un ilglaicīgi raudzēšanas paņēmieni, kas dod šiem produktiem papildus pievienoto vērtību – B, E un PP grupas vitamīnus un šķiedrvielas, kas labāk izmantojamas cilvēka organismā un piedalās gremošanas trakta sakārtošanā.

Viena no lielākajām maizes ceptuvēm valstī a/s Latvijas Maiznieks pagājušā gada laikā saražojusi aptuveni 31,5 miljonus maizes klaipu, kas kopumā veido vairāk nekā 15 000 tonnu.

Latvijas Maiznieka pārstāvis Juris Užulis norāda: «Pēdējā gada laikā esam veikuši uzlabojumus ražošanas procesos, lai palielinātu saražotos apjomus un nodrošinātu pieaugušo tirgus pieprasījumu, kā arī esam paplašinājuši produktu sortimentu, uzsākot četru jaunu maizes veidu ražošanu.

Līdz ar to šobrīd jau spējam katru diennakti saražot vidēji 45 tonnas maizes.»

Latvijas Maiznieks arī šogad plānojot nostiprināt savas pozīcijas Latvijas maizes produktu segmentā, uzsākot gan jaunu maizes līniju, gan produktu ražošanu. Salīdzinājumā, ja pērn uzņēmums uzsāka četru jaunu maizes līniju ražošanu, tad šogad pircējiem uzņēmums plāno piedāvāt jau sešus jaunus maizes produktus.

Atzīmējot SIA Lāči pilngadību, piektdien, 12. augustā, maizniekmeistars Normunds Skauģis ceps lielāko rudzu maizes kukuli, kura svars plānots 60 kg.

Tas būšot līdz šim lielākais izceptais rudzu maizes klaips Latvijā. Plašākai sabiedrībai milzu klaips tiks izrādīts svētdien, 14. augustā, kad Lāčos notiks dzimšanas dienas svinību pasākums. «Ideja par lielākā rudzu maizes klaipa cepšanu Lāčos ir jau kādu laiku. Nolēmām to realizēt uz Lāču pilngadības svinībām, godinot 18 gadskārtu kopš Lāču uzņēmums darbojas. Lielo klaipu cepsim klona krāsnī un tas, kā visi rudzu maizes klaipi, tiks gatavots ar rokām un krāsnī ielikts un izņemts izmantojot tam speciāli gatavotu milzu lizi,» stāsta saimnieks Normunds Skauģis.

Latviešu maizes ceptuve Lāči nolēmusi atjaunot ASV rupjmaizes ēšanas tradīcijas, jo patlaban ASV nav izteiktas rupjmaizes kultūras, un visvairāk rupjmaizi ASV esot iecienījuši iebraucēji.

Tā Db.lv pastāstīja Lāču pārdošanas un mārketinga daļas vadītājs Atis Blinds. Viņš norāda, ka Amerikā dzīvo daudz iebraucēju, kuri iegādājas uzņēmuma ražoto rupjmaizi.

Lāču rupjmaize «aiz okeāna» tiek tirgota jau divus gadus. ASV iedzīvotājiem tiek piedāvāti galvenie Lāču maizes pamatveidi, ko iespējams iegādāties vairākos veikalos dažādās ASV pavalstīs.

Maizes ceptuve Lāči dibināta 1993. gadā. Lāču maizes ceptuvei ir piešķirts Zaļās karotītes kvalitātes karogs. Pazīstamākie Lāču produkti ir Īsta rupjmaize, Īsta saldskābmaize, Burkānmaize, augļu maizes, Valriekstu maize, kā arī kēksi, cepumi un kūkas.

Šodien sākusies pieteikšanās konkursam Maizes akadēmija 2009, kas notiks jau otro reizi maizes ceptuvē Lāči.

Pagājušo gadu šajā konkursā bija pieteikusies 61 klase no 19 Latvijas skolām, informē uzņēmums.

«Izvērtējot iepriekšējā gada pieredzi, esam secinājuši, ka jaunatnei ir interese par maizes tapšanas procesu. Organizējot šādu konkursu, mēs gribam pievērst uzmanību, ka tiek saglabātas senās latviešu amatu prasmes, tāpēc svarīgi ir organizēt pasākumus, kuri izglīto un piesaista bērnus šī darba apguvē. Īpaši svarīgi tas ir šodien, kad redzam, cik ļoti maz jaunā paaudze vispār zina par maizi un Latvijas tradicionālajām vērtībām,» stāsta ceptuves Lāči saimnieks un maizniekmeistars Normunds Skauģis.

Konkurss norisināsies vairākās kārtās. Skolēni iegūs ne tikai izglītojošu informāciju par maizes vēsturi, maizes cepšanas kultūru un tās uzturvērtību, bet arī varēs iejusties maiznieka amatā, veidojot paši savu maizes kukulīti. Tāpat vajadzēs atbildēt uz āķīgiem jautājumiem un pildīt dažādus citus interesantus uzdevumus, kas saistīti ar īstu rudzu maizi un senajām latviešu maizes cepšanas tradīcijām. Piemēram, būs jāveido maizes reklāmiņas prezentācija.

Karstās vasaras dēļ maizniekiem, kas rudzu maizes cepšanai izmanto vienīgo Latvijas rudzu šķirni «Kaupo», šogad var pietrūkt miltu. Daudzi uzskata, ka tieši no tiem tiekot cepta visgardākā rudzu maize, svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas».

«Es vēl nezinu, kāds ir iekūlums, cik novākts pa visu Latviju, neesam vēl sazinājušies ar iepircējiem. No malas skatoties, tā tas arī varētu būt. Labā ziņa, ka graudi, kas izauguši, ir ļoti labi, kvalitatīvi,» atzīst maizes ceptuves «Lāči» saimnieks Normunds Skauģis, kura maizes ceptuvē rupjmaizes cepšanai izmanto miltus no Latvijā radītas rudzu šķirnes «Kaupo».

Jau tā rudzu sējumi Latvijā veido vien 5% no kopējām graudu platībām, kur 67% aizņem kvieši. Taču jaunākie dati liecina, ka tagad sasniegts pēdējo 18 gadu rudzu sējumu antirekords, proti, slapjo laika apstākļu dēļ pērn apsēts uz pusi mazāk platību. Pēc pieteiktajiem platībmaksājumiem var nojaust, ka «Kaupo» iesēts vien ap 6% no visiem rudzu sējumiem. Turklāt šogad sausuma dēļ ražas bijušas par 30 līdz 50% zemākas.