Dizains ir nevis pievienotā vērtība, bet gan katras preces daļa; nākotnē tā loma tikai pieaugs un tie, kuri par to «aizmirsīs», zaudēs
Tā domā dāņu dizainers Nikolajs Vigs-Hansens (Nicholai Wiig-Hansen). Viņš pats dizaina jomā strādā ilgāk nekā divas desmitgades un ir secinājis, ka tā nozīme pieaug, tomēr ne visās nozarēs novērtē tā pienesumu, piemēram, gadās, ka mēbeļu ražošanas uzņēmuma vadība saprot dārgas iekārtas nozīmi, bet dizains tai šķiet pārāk dārgs prieks.
Fragments no intervijas
Jūs viesojāties Latvijā, kad te notika izstāde Design Isle, kurā bija aplūkojami arī konkursa Gada balva dizainā 2015 darbi. Kāds ir jūsu iespaids par izstādē redzēto?
Rodas iespaids, ka dizaineri daudz nedomā par ražošanu un mārketingu. Es teiktu, ka nepieciešams vairāk fokusēties uz patērētāju tirgu, uz gala pircēju. Man izstādes darbi vairāk izskatījās pēc skolas projektiem. Uzskatu, ka vispirms nepieciešams atrast noieta tirgu, noteikt adekvātu cenu un tad radīt produktus, balstoties uz šiem aspektiem. Dizains ir bizness, tāpēc nepieciešams fokuss uz to, kam dizainers vēlas šo produktu pārdot. Latvijā nedaudz pietrūkst izpratnes, kam konkrēta lieta, produkts tiek izgatavots un kāpēc. Skatoties uz daļu no izstādē redzētajiem darbiem, man bija sajūta un jautājums – kāpēc? Tas ir līdzīgi kā talantu šovos – vecāki un vecvecāki bērnam ir teikuši, ka viņš ļoti labi dzied, taču realitāte diemžēl parāda, ka viņš nemaz tik labi nedzied. Ikvienam ir nepieciešams tiekties uz augšu, katram ir vajadzīgi savi varoņi, ar kuriem sevi salīdzināt – vai esmu tikpat labs? Tā ir normāla lieta arī biznesā – uzņēmēji salīdzina sevi ar konkurentiem.
Tātad, jūsuprāt, darbi izstādē nebija pārāk labi?
Biju nedaudz sarūgtināts. Vēlreiz gribu uzsvērt, ka nozīmīgākie jautājumi, kas būtu jāuzdod attiecībā uz katru produktu, ir šādi: kas to pirks, kāda ir cena, vai dizainers pats to pirktu? Daudzi dizaineri saka, ka viņa produkta mērķa grupa ir jauni studenti, bet izrādās, ka produkta cena ir 500 eiro. Cik daudz studentu to var atļauties? Ir jābūt skaidrībai, ko dari, cenai un tirgum jābūt līdzsvarā.
Vai varat dot padomu, ko dizaineriem darīt, lai nākamgad jūs un citi žūrijas locekļi būtu apmierināti ar viņu darbiem?
Dizaineriem jābūt daudz kritiskākiem. Piemēram, ja kāds veido galdu, tas jāsalīdzina ar citiem galdiem tajā pašā cenu līmenī. Vai tas ir gana labs šajā līmenī? Nevēlos kritizēt, un izstādē bija daži jauki produkti, tomēr dažiem nebija, piemēram, pareizais apgaismojums. Nepieciešama pilna paka – produkta iepakojums, prezentācija, krāsu un apgaismojuma izvēle. Ir daudz nianšu, kam jāpievērš uzmanība. Ir ieguldītas lielas pūles, lai radītu produktu, bet par pārējo ir piemirsts. Nākamgad izstādes iekārtošanā iesaistiet mākslas cilvēkus un palūdziet, lai viņi to izdara. Ja kāds ir uztaisījis jauku lietu, bet viņš nav īpaši spēcīgs citās jomās, nepieciešams piesaistīt palīgus.
Plašāk lasiet rakstā Labu dizainu pērk, sliktu – ne piektdienas, 13.novembra laikrakstā Dienas Bizness (10.,11.lpp)!