Latvijas vīnkopju un vīndaru biedrība sadarbībā ar biedrību "Slow Food Straupe" aicina uz piektajiem Latvijas vīndaru svētkiem, kas notiks 17. jūlijā vēsturiskajā Straupes Zirgu pastā.

Latvijas vīndari piedāvās svētku viesiem nobaudīt Latvijas augļu, ogu un ziedu vīnu daudzveidīgās garšas. Būs iespējams nobaudīt 12 Latvijas pazīstamāko mazo vīna darītavu brūvējumus.

Latvijas augļu-ogu vīna darināšanai ir senas kultūrvēsturiskas tradīcijas. Jau vairākus gadus Latvijas Vīnkopju un Vīndaru biedrība nopietni strādā, lai Latvijas vīna darināšanas amata prasmes tiktu izkoptas augstākā, profesionālā pakāpē. Lai vīndaru radītais produkts iegūtu atzinību ne tikai atsevišķu vīna pārzinātāju vidū, bet tiktu ar lepnumu piedāvāts arī visos Latvijas restorānos.

Šie svētki ir viens Latvijas vīnkopju un vīndaru biedrības radītā un ELFLA līdzfinansēta projekta “Latvijas vīna tūre” pasākumiem, lai plašāku Latvijas iedzīvotāju daļu iepazīstinātu ar vīna tapšanas mākslu.

Restorānā "Pullman Riga Old Town " 23.novembrī pulcēsies Latvijas labākie vīndari, lai atklātu nu jau septīto pēc kārtas vadošo Latvijas vīndaru ražojumu degustāciju - "Latvijas vīnu, augļu un ogu vīna skate 2023 ".

“Latvijas vīnu, augļu un ogu vīna skate 2023 ” pasākumā būs iespēja tikties ar 14 vīndariem un nodegustēt vairāk nekā 100 augļu, vīnogu un citu ogu vīnu un sidru šķirnes. Skates laikā gaidāmas arī vairākas aktivitātes, tostarp aklā degustācija un balsošana par labāko skates vīnu.

“Latvijas vīnu, augļu un ogu vīna skate 2023” piedāvātie vīnogu, augļu un ogu vīni un sidri tapuši no Latvijā audzētiem augļiem un ogām, kā arī pagatavoti pēc profesionālām vīna darīšanas metodēm un paaudzēs nodotām zināšanām. Skates ilggadējie dalībnieki regulāri pilnveido savas vīndaru prasmes, ko pierāda arī prakse – vairākiem vīndariem ir atzīstamas godalgas un tituli arī Baltijas valstu mērogā. Vairums vīna skates dalībnieki ir arī apvienojušies Latvijas Vīnkopju un Vīndaru biedrības projektā “Latvijas vīna tūre” (www.latvijasvinature.lv), kas kalpo kā pārskatāms ceļvedis ikvienam interesentam, kurš vēlas doties tūrē pa Latvijas vīna darītavām.

Aizvadītās nedēļas nogalē Sabilē notikušajā starptautiskā Baltijas-Skandināvijas vīndaru konferencē norisinājās no Latvijā selekcionētajām vīnogām darīto vīnu konkurss, kurā piedalījās licencētu vīna darītavu īpašnieki. Konkursa ietvaros starptautiska žūrija noteikusi labākos no Latvijā selekcionātajām vīnogu šķirnēm darinātos vietējos vīnus.

Kopumā konkursā piedalījās 11 Latvijas vīndari ar 29 vietējiem vīniem, kā arī žūrijas vērtējumam tika izlikti septiņi vīni no vairākām Skandināvijas valstīm.

Latvijas vīnu kategorijā pirmo vietu ieguva Ričarda Ivanova darinātais vīns no vietējās šķirnes Sukribe, otro vietu ieguva vīndara Normunda Labrenča dzirkstošais baltvīns no vīnogu šķirnes Vino Nordica, bet trešo vietu ieguva vairāku vietējo šķirņu izlases deserta vīns, kuru darināja vīndare Marta Igaune, Nozare.lv informēja Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības pārstāvji. Žūrija izcēla arī jaukto ogu sarkanvīnu, kuru darinājis vīndaris Andris Dišlers.

Latvijas augļu un ogu vīnu konkursa 2014 apbalvošanas ceremonijā par labāko vīna darītavu atzīta SIA Lejasķērzēni, kas ražo Naukšēnu mājas vīnu un konkursa kopvērtējumā saņēma visvairāk punktu, informē pasākuma organizatori.

Kā atzīst vīnzinis Jānis Kaļķis, šogad bijusi spēcīgākā konkurence konkursa vēsturē: «Ja pirmajos gados bija daudz nedzeramu paraugu, tad šogad no 157 dzērieniem tādi bija tikai divi vai trīs. Vīna darīšanas māksla Latvijā arvien aug, cilvēki mācās noķert to īsto sajūtu un aug dzērienu kvalitāte. Piemēram, ja līdz šim zemeņu vīni praktiski nebija dzerami, šogad visi konkursā pieteiktie bija izcili.»

157 dzērienu konkurencē šī gada labāko vīnu titulus saņēma Viestura Krēvica darītais Aveņu vīns, Guntara un Raimonda Lubiānu Jāņogu vīns, kā arī Naukšēnu mājas vīna darītais Zemeņu vīns.

«Kā Jums izdevās iekļūt lidostas «Rīga» Duty-Free zonā?» šāds jautājums tika uzdots Līgatnes vīna darītavas saimniekam Ainaram Vanagam, šodien, 24. maijā, tiekoties Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības projekta «Latvijas vīna tūres» sezonas atklāšanā.

A. Vanags pasākuma viesiem uz jautājumu atbildēja ar vīndara humoru, ka viņa stāsts ir vienkāršs: «Nekas nav vienkāršs. Tā bija sagadīšanās.»

Uz Dienas Biznesa jautājumu, kāds varētu būt nākamais izaicinājums A. Vanags atbildēja, ka tā būtu nokļūšana nacionālās lidsabiedrības «Air Baltic» lidmašīnās un viesnīcu minibāros. «Mēs to varētu,» pārliecināts A. Vanags. Tas nozīmētu ieguldījumus dizainā un iepakojumā, taču tas būtu iespējams. Lidostā «Rīga» Līgatnes vīni nopērkami jau piecus gadus.

Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrībā ir 35 juridiskas personas un 12 vīna darītavas piedalās Lauku atbalsta dienesta atbalstītā projektā «Latvijas vīna tūrisma attīstība», kura mērķis ir iepazīstināt ar Latvijā tapušu vīnu gan Latvijas iedzīvotājus, gan tūristus.

Lai palielinātu investīciju ieplūdi Latvijā, jāizvērtē valsts aktīvu pārdošana biržā.

Šādu rekomendāciju Ārvalstu investoru padome Latvijā (ĀIPL) ir iesniegusi tikšanās laikā ar Latvijas valdības augstākajām amatpersonām. ĀIPL aicina valdību piedāvāt investoriem plašākas investīciju iespējas valsts uzņēmumos, vienlaikus nodrošinot procesa caurskatāmību un godīgas konkurences iespējas visplašākajam investoru lokam, tostarp pensiju un ieguldījumu fondiem, līdzekļu pārvaldes kompānijām, brokersabiedrībām un citu veidu investoriem.

Cūkkopjiem bažas par mēra ietekmi

Lietuvā uzliesmojušais cūku klasiskais mēris apdraud arī Latvijas cūku audzētājus.

Vīnkopības nozare un pieprasījums pēc Latvijā darīta vīna turpina palielināties, atzina aptaujātie vīnkopji.

Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības valdes priekšsēdētājs Ričards Ivanovs stāstīja, ka šogad Vidzemes pusē lielākā daļa vīnogu salā nosala, savukārt Kurzemē un Zemgalē vīnogu raža varētu būt vien trešdaļa no ierastā apjoma. Ivanovs gan uzvēra, ka vīnogu dārzus ļoti ietekmē saimniecību mikroklimats. Arī Kurzemē ir dārzi, kur ogu gandrīz nav.

Ivanovs stāstīja, ka gan vīnogulāju platības, gan nozares perspektīvas Latvijā turpina palielināties. Palielinās arī Latvijas klimatam piemērotu šķirņu dažādība. Arī to, ka vīnogu tiek stādīts katru gadu arvien vairāk, var just, jo stādu trūkst.

Ivanovs skaidroja, ka no kopējā vīnogu apjoma, lielākā daļa ir tehniskās šķirnes vīnogu, kas tiek izmantotas vīna darīšanā. Galda šķirnes veido tikai nelielu daļu no kopapjoma.

Lai arī pērn ekonomikas izaugsme bremzējās, eksporta nozares turpināja palielināt devumu Latvijas iedzīvotāju ienākumos, secināts šodien prezentētajā "Luminor" bankas reģionu eksporta pētījumā. Rīgas un pārējās Latvijas ekonomikas struktūra ir ļoti atšķirīga – kamēr Rīgā izteikti dominē IT un biznesa pakalpojumu nozare, tikmēr reģionos lielāko ekonomikas daļu veido meža nozare, kā arī mašīnbūve un elektronika.

“Viens no pētījuma ieguvumiem ir iespēja gūt niansētu priekšstatu par Latvijas ekonomikas ģeogrāfiju, kas nav pieejams citur. Dažos gadījumos no tā var izdarīt secinājumus, dažos nē, bet iegūtā kopaina ir interesanta – tā ļauj novērtēt to, kā norit cilvēku dzīve dažādās Latvijas vietās. Pērn visstraujākais pieaugums starp jaunajiem jeb “topošajiem” novadiem, kas izveidosies administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, bija vērojams Valkas novadā, kura eksporta ienākumi reālā izteiksmē pērn pieauguši par 15%.

Reģionu vidū, spītējot tranzīta svārstībām, visstraujāk eksporta nozares attīstījās Kurzemē. Savukārt Latgales nākotne ir ļoti lielā mērā atkarīga no rūpniecības attīstības Rēzeknē un Daugavpilī. Taču piecu gadu griezumā saskaņā ar pētījuma rezultātiem straujākais eksporta ienākumu pieaugums bija Ādažu novadam, strauji attīstījusies arī Kuldīga, Smiltene, Līvāni un Gulbene,” stāsta pētījuma autors, "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Trīs lielākās reģionālās partijas - Reģionu alianse, Latgales partija un Vidzemes partija ir konceptuāli vienojušās par reģionālo partiju apvienības Reģionu apvienība veidošanu. Jaunās apvienības mērķis ir veicināt reģionālo politisko spēku apvienošanos un kopīgu startēt 12.Saeimas vēlēšanās 2014.gadā. Jaunveidojamajai reģionālo partiju apvienībai aicina pievienoties arī citas reģionālās partijas, vēlētāju apvienības un reģionālos līderus.

Par ieceri veidot reģionālo partiju apvienību Reģionu apvienība ir vienojušies visu trīs partiju līderi, tai skaitā Andrejs Ence (Reģionu alianse), Aldis Adamovičs (Latgales partija) un Guntis Gladkins (Vidzemes partija), tiekoties Rīgā, 21.augustā.

Trīs partiju līderi uzskata, ka kopīgi veidojamās Reģionu apvienības svarīgākais uzdevums ir kļūt par galveno Latvijas reģionu interešu aizstāvi LR Saeimā un valdībā, izveidojot pragmatisku dialogu ar pārējiem politiskajiem spēkiem.

«Pašvaldību vēlēšanās reģionālās partijas ieguva ļoti daudz mandātus. Vēlēšanu rezultāti nepārprotami norāda, ka reģionālo partiju popularitāte un ietekme pieaug,»” jau komentējot Reģionu Alianse rezultātus aizvadītājās pašvaldību vēlēšanās, teica partijas Reģionu Alianse priekšsēdētājs un Babītes novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ence. «Reģionālo partiju panākumi pašvaldību vēlēšanās ir pamudinājuši sasparoties arī citas partijas. Par reģionālajām partijām nu interesējas arī Saeimā pārstāvētās partijas, lai gan iepriekš tās pret reģionālajām partijām izturējās visnotaļ augstprātīgi. Šobrīd situācija ir mainījusies,» sacīja A. Ence.

No 28. līdz 31. jūlijam, Sabiles Vīna svētku laikā, Sabilē notiks arī 1. Baltijas un Skandināvijas vīnogu konference.

Šī ir otrā starptautiskā konference, ko organizē Latvijas vīnogu audzētāju un vīndaru biedrība – pirmā Ziemeļu vīnkopības konference notika 2006.gadā Jūrmalā, informē Latvijas vīnogu audzētāju un vīndaru biedrība.

Konferences dienās plānota uzkrātās pieredzes apmaiņa par vīnogu audzēšanu Eiropas ziemeļu valstīs un par vīna darīšanu šajā reģionā, kā arī paredzēta vīnu prezentēšana un konkurss. Diskusijās vīndari un vīnogu audzētāji runās par jaunumiem vīnogu šķirņu selekcijā un par Eiropas šķirņu audzēšanu mūsu reģionā. Tāpat paredzēts runāt par vīnogu audzēšanā izmantojamo agrotehniku.

Savā brūzī pelnītā maize izrādās ar garozu; vietējie uzraugi ir bargāki nekā Eiropā

Ar mērķi atbalstīt lauku tūrismu, dodot iespēju uzņēmējiem, kas gatavi attīstīt nelielus brūžus un vīna darītavas, papildināt piedāvājuma klāstu un gūt papildu ienākumus, savulaik veikti atvieglojumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā. Gandrīz visi uzņēmumi, kas izveidojās, tiešām uzņem tūristus, vada ekskursijas un vīna tūres. Dažiem vīndariem vīna darīšana ir kļuvusi par pamatbiznesu, tomēr viņi atzīst, ka sākotnēji lēstie apjomi, ka mazam vīndarim vajadzētu saražot tonnu vīna gadā vai 15 tonnas drusku lielākam vīndarim, rāda, ka ne viens, ne otrs modelis autonomi pastāvēt nespēj.

Ražotāji lēš, ka no kopējā pārdotā alkohola apjoma Latvijā tie būs ne vairāk kā procentu simtdaļas, tirgū tiek piedāvāta atzīstama dažādība – vīni, tostarp arī dzirkstošie vīni, sidri, degvīni, ābolu brendijs. Tūrisma pakalpojumu izstādē Balttour kāds apmeklētājs smējis, ka Latvija jau pielīdzināma vīna zemei Francijai. Līdz tai gan, protams, vēl ir tālu, tomēr pamazām atsijājas labākie, veidojas un stabilizējas piedāvājums, un ir redzams, ka mājas vīna ražošana piepilda tiem atvēlēto nišu un ar savu unikālo sortimenta mainību un elastību bagātina Latvijas ražojumu klāstu.

Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē sekretariāts ir vienojies ar Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības biedriem - komerciālā vīna ražotājiem - par sadarbību Latvijas prezidentūras laikā, lai prezidentūras viesus iepazīstinātu ar Latvijas vīnu kvalitāti.

Kā pastāstīja prezidentūras Komunikācijas un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Linda Jākobsone, biedrība prezidentūras viesiem un apmeklētājiem piedāvās degustācijai 500 litrus Latvijas vīna produkcijas, kas tapusi no vietējiem augļiem, dārza un meža ogām un kas 2014.gadā ieguvusi biedrības Kvalitātes kontroles zīmi, kuru saņem konkursa Latvijas augļu un ogu vīna konkursa 2014 uzvarētāji.

«Šī sadarbība ir iespēja Latvijas vīnu darītājiem iepazīstināt ar savu produkciju ES valstu iedzīvotājus, kā arī uzsvērt savu produktu kvalitāti Latvijā,» skaidroja Jākobsone.

Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrība šajā sadarbībā pārstāv SIA Līgatnes vīnu darītava, SIA Vējkalnietis, ZS Smilškalni, ZS Pīlādži, SIA Vīns.LV, SIA Aizputes vīnu darītava, SIA EVI&JO, SIA Jokas Developments, IK Cremon 6 un SIA Abavas dārzi.

Rīgā pirmo reizi Latvijā notikusi vadošo Latvijas vīndaru ražojumu degustācija Latvijas augļu un ogu vīna skate 2015, informē Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome.

Vakara gaitā ikvienam bija iespēja tikties ar vīndariem un degustēt vairāk nekā 80 augļu un ogu vīnu un sidru šķirņu. Skates laikā notika arī vairākas aktivitātes, tostarp ikviens varēja nobalsot par labāko vīnu.

Organizējot šo pasākumu, Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrība (LOSP dalīborganizācija) vēlējās popularizēt kvalitatīva augļu un ogu vīna gatavošanu, salīdzināt tirgū piedāvāto augļu un ogu vīnu kvalitāti, informēt patērētāju par piedāvājumā esošiem vīniem, kā arī izvērtēt vietējā vīnmateriāla potenciālu augstvērtīga produkta iegūšanai.

Labākais vīns tautas sesijas balsojumā saņēma Vīna ceļš - Ķiršu ports.

Līgatnes vīna darītava uz pārējo fona izceļas ar prasmi iemānīt pudelē visdažādākās garšas un smaržas. Produktu portfelī ir 80 dzērienu nosaukumi, piemēram, lāceņu un rabarberu vīns, biešu un burkānu degvīns. Joko, ka tas varot pārcelt no piektdienas uz pirmdienu.

Vīna darītavas īpašnieks Ainārs Vanags ir gandarīts, ka ābolu ledus vīnu savas vizītes laikā Latvijā ir atzinīgi novērtējis Francijas prezidents Emanuels Makrons. Uzņēmuma darbā ir iesaistījušies visi ģimenes locekļi, kā arī nodarbināti vairāk nekā 100 tūkstoši čaklu darbinieču – bišu. Šogad pēc vairāku gadu eksperimentiem ir izdevies arī medus vīns, kam pievienota bišu maize un propoliss. Uzņēmuma trumpis ir vietējās izejvielas – vīni tiek gatavoti no Gaujas Nacionālā parka teritorijā augušām ogām, augļiem, augiem un ziediem.

Desmit gadu laikā, kopš valdība ir devusi zaļo gaismu mazajām alkohola darītavām, Latvijā tās ir savairojušās kā sēnes pēc lietus. Līgatnes vīna darītava bija viena no pirmajām. Kādu tirgus nišu desmit gadu laikā Līgatnes vīni ir ieņēmuši? Kā tie atšķiras no pārējiem?

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

AS Lazdonas piensaimnieks kāpinājusi apgrozījumu un palielinājusi klientu loku, iekarojot Latvijas otru galu – Kurzemi.

Latvijas piena pārstrādes uzņēmums AS Lazdonas piensaimnieks 2020. gadā atzīmēs 100 gadu jubileju, kopš esošajās telpās notiek piena pārstrāde. Uzņēmuma līdzīpašniece un valdes priekšsēdētāja Elvīra Utināne norāda, ka uzņēmums veic pilnu piena pārstrādes ciklu – piena sagādi, pārstrādi, piena produktu ražošanu un realizāciju. Saražotās produkcijas klāsts ir daudzveidīgs – piens, krējums, biezpiens un biezpiena izstrādājumi, jogurti, deserti utt. Pagājušajā gadā uzņēmums strādāja ar 6,46 milj. eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 18,7% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga 2,3 reizes – līdz 199,14 tūkst. eiro. E. Utināne skaidro, ka uzņēmumam, līdzīgi kā citiem, ir labāki gadi un ne tik labi gadi, gan skatoties no apgrozījuma, gan no peļņas skatu punkta. Pagājušais gads nav bijis slikts, bet šogad, sagaidot Latvijas simtgadi, rezultāti uzlabojušies par vismaz 10%. Nākotne ir sieram, sviestam un pulverveidīgajiem piena produktiem, un nišas produkti būs vajadzīgi vienmēr, bet lielražošana nevar nodrošināt šādu produkciju, viņa uzskata.

Šogad Otaņķu audējas Agras Vaitkus mājās Splītes ciemiņu, visticamāk, būs vairāk nekā citus gadus. Nīcas novada Tūrisma informācijas centra vadītājas Daces Vecbaštikas pierunāta, Agra piekritusi piedalīties Kurzemes Tūrisma asociācijas rīkotajā akcijā Apceļo Kurzemi, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Audēja A. Vaitkus uzņems akcijas Apceļo Kurzemi dalībniekus, izrādīs savu darbnīcu un pastāstīs tūristiem par aušanas procesu. Šogad akcijas tēma ir Kurzemes meistarstiķis.

A. Vaitkus darbnīcā Splītu dzīvojamajā mājā ir divas stelles, bet vēl divas ir vasaras darbnīcā, kas iekārtota šķūnī. Tur Agra auž lielos, krāsainos vilnas deķus.

Audējas gada lielākais notikums, raugoties no biznesa viedokļa, ir gadatirgus Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, kas notiek katru gadu jūnija sākumā, un tam meistare gatavojas ļoti nopietni.

«Šajā tirgū cilvēki ierodas jau ar konkrētu mērķi, dodas pie konkrēta meistara, kuru gaida un jau pazīst. Piemēram, viena kundzīte katru gadu pērk pa vienai segai. Jokoju, ka man mājās nav neviena deķa, ko mazbērniem iedot, bet viņai droši vien pilns skapis stāv,» stāsta audēja. Segas nonāk kundzes vasaras mājā Pierīgā, un vēsos vasaras vakaros, sēžot laukā, ģimene tajās esot pieradusi ietīties.

Notikušajās Ukrainas parlamenta vēlēšanās uzvarējusi valsts prezidenta Viktora Janukoviča izlolotā Reģionu partija. Šobrīd aplēses liecina, ka Reģionu partija savākusi aptuveni pusi no 450 vietām Ukrainas parlamentā, jo minēto partiju atbalstīs arī liels skaits individuālu kandidātu, kas būs ieguvuši vietu valsts parlamentā, ziņo ārvalstu mediji.

Tāpat nav izslēgts, ka minētā varas partija veidos koalīciju ar Komunistisko partiju, ja tas būs nepieciešams. Līdz ar šādu vēlēšanu iznākumu palielinājušās bažas, ka Ukraina varētu attālināties no demokrātijas ceļa. Eiropas attiecīgās varas iestādes jau šī gada maijā pieņēma rezolūciju, kurā tiek paustas bažas par politisko pretinieku izslēgšanu no demokrātiskā procesa un politiskās opozīcijas apspiešanu. Šajā ziņā attiecību saasinājumu izraisīja opozīcijas līderes, ekspremjeres Jūlijas Timošenko apcietināšana. Attiecību neuzlabošanās nozīmē, ka varētu sarežģīties Ukrainas un Eiropas Savienības tirdzniecības attiecības. ES sola neratificēt politiskās asociācijas un brīvās tirdzniecības līgumu ar Ukrainu tik ilgi, kamēr vien J. Timošenko atradīsies apcietinājumā. Jautājums ir, cik lielā mērā šo valsti gatava balstīt Krievija, kas pagaidām neuzklausa Ukrainas vēlmes pēc lētākas gāzes.

Komercbanku pakalpojumu pieejamība reģionos turpina samazināties – jo tālāk no Rīgas, jo grūtāk saņemt kredītu bankā. Diemžēl bankas Latviju neformāli ir sadalījušas perspektīvās un mazāk perspektīvās zonās.

Daudzās ES valstīs komercbanku nevēlēšanos darboties reģionos veiksmīgi kompensē krājaizdevu sabiedrības, taču Latvijā tas notiek ļoti fragmentāri un nelielā apjomā. Lai reģionālā ekonomika turpinātu augt un tajā tiktu veidoti un attīstīti uzņēmumi, nepieciešams veicināt jaunas, alternatīvas uzņēmumu kreditēšanas formas, kam jo īpaši svarīgs ir valsts un likumdevēju atbalsts. Taču kādi ir iemesli tam, ka, par spīti pieprasījumam un nepieciešamībai, krājaizdevu sabiedrību un citu alternatīvo aizdevēju attīstība reģionos kavējas?

Krājaizdevu sabiedrībām Latvijā ir diezgan sena vēsture – jau 19. gadsimta nogalē un 20. gadsimta sākumā tas bija pamata finansēšanas veids. Tas bija veids, kā latvieši palīdzēja viens otram un sabiedrībai kopumā – būvēja īres namus, veidoja uzņēmumus, kultūras iestādes, citiem vārdiem sakot – uzlaboja dzīves kvalitāti. Tolaik krājaizdevu sabiedrības populāras bija visur Eiropā – īpaši rietumos. Atšķirībā no Rietumeiropas, kur tās nekad nav pārtraukušas savu darbību un joprojām ir nozīmīgs ekonomikas dzinējspēks, Latvijā to attīstība drīzāk ir stagnējusi.

Šobrīd ir vispārēja pašvaldību krīze Saeimā, jo parlamentā nav deputātu ar iepriekšēju darba pieredzi pašvaldībās, apgalvo Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektora vietnieks Māris Kučinskis.

Divu gadu laikā 11.Saeimas deputāti ir daudz ko iemācījušies, bet, pēc Kučinska domām, «jauno seju» pieprasījums reizēm jau kaitina. Citās jomās tiek pieprasīti profesionāļi, bet politikā - neprofesionāļi bez iepriekšējas pieredzes. Agrāk Saeimā gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti, kuri pirms tam bija vadījuši pašvaldības, neformāli sadarbojās, lemjot par pašvaldību darba reglamentēšanu. Tagad Saeimā ir diezgan liels tukšums. Tas ir tik liels, ka ir visas iespējas to aizpildīt ar reģionālo partiju apvienību.

Kučinskis atzīst, ka viņu pašvaldību vēlēšanu rezultāti nepārsteidza. Taisnība ir tiem, kuri apgalvo, ka priekšvēlēšanu periods ir četri gadi. To var teikt arī par lielo pilsētu mēriem. Vadība ir nomainījusies tikai Daugavpilī, kur mēra amatā atgriezās Jānis Lāčplēsis, kurš reiz jau bija veiksmīgi vadījis šo pašvaldību. Īslaicīgo mēru maiņu mēnesi pirms vēlēšanām Jūrmalā neskaitu. Tas liecina, ka cilvēki vērtē mēru reālos darbus, iestājas par stabilitāti un aizvien mazāk padodas kādiem jauniem riskiem. Visiem lielo pilsētu domju priekšsēdētājiem vairāk vai mazāk ir iepriekšējie darbi, ko parādīt vēlētājiem. Latvijas lielajās pilsētās ir stabilitātes pazīmes. Cits jautājums - kas būs uz Saeimas vēlēšanām, jo tās ir atšķirīgas vēlēšanas.

Liepājas domes deputāts Stīns Lorenss kļuvis par partijas Reģionu alianse Liepājas pārstāvniecības vadītāju.

Reģionu alianse ir orientēta uz Latvijas laukiem un mazpilsētām. Faktu par iestāšanos partijā portālam irliepaja.lv apliecinājis pats S. Lorenss, plašākus komentārus tomēr nav sniedzis, aizbildinoties ar laika trūkumu.

Reģionu alianses valdes priekšsēdētājs Andrejs Ence pastāstījis, ka Lorenss partijā uzņemts 20.martā. A. Ence arī nenoliedz, ka Lorensa iestāšanās Reģionu aliansē saistīta ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, kurās viņš plāno startēt, veidojot Reģionu alianses sarakstu Liepājā.

Stīna Lorensa, pazīstama arī kā mūziķis Luijs Fonteins, ekscentriskais publiskais tēls pagaidām Reģionu alianses valdes priekšsēdētāju nebaida. «Katrs mēs esam ar savām īpatnībām, cits lielākām, cits mazākām,» portālam teicis Ence, skaidrojot, ka viņa vadītā partija ļaujot tās pārstāvjiem uz vietām rīkoties pēc saviem ieskatiem, bez diktāta no valdes puses.

Plānošanas reģioni ceļ trauksmi, norādot – ja valsts nepiešķirs papildus finansējumu 2014. gadam, Latvijas plānošanas reģionu tālāka darbība un funkciju izpilde ir apdraudēta. Katrs no plānošanas reģioniem vēlas saņemt papildu 60 tūkstošus latu.

«Visi pieci plānošanas reģioni ieņem nozīmīgu lomu Latvijas attīstībā, kas nozīmē, ka to darbības apdraudējums tikai negatīvi ietekmēs reģionu tālāku attīstību, vēl vairāk palielinās izaugsmes plaisu starp dažādām pašvaldībām un ilgtermiņā pasliktinās dzīves kvalitāti iedzīvotājiem,» teikts plānošanas reģionu izplatītajā paziņojumā.

«Lai plānošanas reģioni spētu pilnvērtīgi pildīt normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, katram no tiem ir nepieciešami papildus līdzekļi vismaz 60 000 latu apmērā. Jāmin, ka kopš 2008.gada valsts finansējums plānošanas reģioniem ir samazināts par 60%,» norādīts reģionu paziņojumā.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārskats par patērētāju (nebanku) kreditēšanas tirgus darbību liecina, ka licencētie tirgus dalībnieki 2023. gada 1. pusgadā ar patērētājiem noslēdza 471,93 tūkstošus jaunu darījumu, no jauna izsniedzot kredītus 358,57 miljonu eiro apmērā, kas ir par 17,82 tūkstošiem darījumu jeb 3,92% un summas izteiksmē par 46,78 miljoniem eiro jeb 15% vairāk nekā 2022. gada attiecīgajā laika posmā.

Minētā summa – 358,57 miljoni eiro – ir lielākais no jauna izsniegto kredītu apjoms pirmajā pusgadā patērētāju (nebanku) kreditēšanas sektorā kopš 2013. gada, kad tika uzsākta pārskatu sagatavošana.

Arī šajā pārskata periodā neviena no sabiedrībām nebija pārstāvēta piecos kredīta veidos, savukārt četrus kredīta veidus patērētajiem piedāvāja tikai viena sabiedrība. Četras sabiedrības patērētājiem 2023. gada 1. pusgadā izsniedza jaunus aizdevumus 3 kredīta veidos, sešas sabiedrības 2 veidos, savukārt lielākā daļa – divdesmit četri licencētie patērētāju (nebanku) kredīta devēji turpināja specializēties vienā konkrētā kredīta veidā. Jāpiemin, ka puse jeb astoņpadsmit kredītu devēji paralēli patērētāju kreditēšanai nodarbojās arī ar juridisko personu un/vai privātpersonu biznesa vajadzībām kreditēšanu.

Šodien stājas spēkā jaunais Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums, kas noslēdz otro pašvaldību reformu pēc valsts neatkarības atjaunošanas.

Reforma paredz, ka līdzšinējām 119 pašvaldībām beidzas pilnvaras un tās tiek nodotas jaunajām pašvaldībām, no kurām daudzas ir izveidotas, apvienojot kādreizējos novadus. Turpmāk Latvijā būs 43 pašvaldības.

Reformas veidotāji paredzēja, ka Latvijā būs 42 pašvaldības, bet Satversmes tiesa atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei, līdz ar to pašlaik Varakļānu novada pašvaldība turpinās darbu kā patstāvīga teritoriālā vienība.

Administratīvi teritoriālā reforma paredz, ka Ādažu novads tiks apvienots ar Carnikavas novadu, veidojot jaunu Ādažu novadu.

Aizkraukles novadā tiks apvienots Aizkraukles, Kokneses, Neretas, Pļaviņu un Skrīveru novads.