Pakalpojumi

Kuru valstu tūristiem Rīga tīk visvairāk?

Lelde Petrāne,04.12.2014

Jaunākais izdevums

Šā gada trešajā ceturksnī Rīgas viesnīcās un citās tūristu mītnēs apmetušies 382 458 viesi, kas ir par 12% vairāk nekā šajā laika periodā pērn, taču pavadīto diennakšu skaits palielinājies par 16%, liecina Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja (RTAB) apkopotā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informācija. Visvairāk tūristu ieradušies no Vācijas, Krievijas, Somijas, Igaunijas un Zviedrijas.

Šā gada otrajā ceturksnī Rīgas viesnīcās un citās tūristu mītnēs visvairāk apkalpoti viesi no Vācijas – 15%, Krievijas – 13,5%, Somijas – 6%, Igaunijas, Zviedrijas, Lietuvas, Lielbritānijas, Norvēģijas – 5%, Itālijas – 4%.

Savukārt procentuāli lielākais tūristu skaita pieaugums no noteiktajām mērķa valstīm bijis no Lielbritānijas – 66%, Vācijas – 31%, Dānijas – 29%, Baltkrievijas – 28%, Francijas – 19%, Nīderlandes – 18%.

«Dati rāda, ka tūristu skaits no Krievijas aizvadītajā ceturksnī ir krities, taču jāņem vērā, ka trešdaļa šīs valsts tūristu labprātāk izvēlas palikt pie radiem un draugiem nekā izmantot viesnīcu pakalpojumus, kas būtiski ietekmē oficiālos statistikas rādītājus,» skaidro Rīgas Tūrisma Attīstības biroja valdes locekle Vita Jermoloviča.

2014.gada trešajā ceturksnī Rīgā darbojās 122 tūristu mītnes, un bija pieejamas 14 166 gultasvietas.

2009.gada 28.oktobrī LR Uzņēmumu reģistrā reģistrēts nodibinājums Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs (RTAB). Tā dibinātāji ir Rīgas dome, aviosabiedrība airBaltic, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) un Latvijas Tūrisma Aģentu asociācija (ALTA). RTAB nodarbojas ar tūrisma veicināšanu un Rīgas tūrisma iespēju popularizēšanu ārvalstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Bimbuļi rimbuļi, Palikt LV, Sēdnīca un citas asprātības uzņēmumu nosaukumos

Dienas Bizness,23.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Apkopoti 2017. gada radošākie uzņēmumu nosaukumi

Laura Mazbērziņa,28.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojums: Indijā viss ir iespējams

Sagatavoja Linda Zalāne,03.10.2014

Parasti cilvēki, kas pelna naudu, kā vien var, un ir priecīgāki par bagātajiem eiropiešiem.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Indiju braucu apmēram divas reizes gadā, tur pārstāvu Latvijas, kā arī vietējos Indijas māksliniekus

Iesaka Ivonna Veiherte, Galerija 21 direktore

Biznesa attīstības iedīgļi Indijā ir senāki. Pirmo reizi uz Indiju aizbraucu 2007.gadā, kad ļāvos draugu aicinājumam doties uz šo valsti, pat nezinot, ko tur darīsim. Mani interesē joga, taču ne tādā mērā, lai šāda iemesla dēļ turp dotos, par biznesa iespējām šajā valstī nemaz nerunājot. Pavadījām trīs nedēļas, bet brīdī, kad bija jādodas mājup, es saplēsu avio biļeti un teicu, ka Indijā uzkavēšos vēl kādu laiku, tad jau redzēs, cik ilgi. Vēlējos tur pabūt viena, iepazīt vietējo vidi. Toreiz apmetos Rišikešā, kur nodzīvoju sešas nedēļas. Tas bija labs pārbaudījums, un pēc tam man radās iespēja Indijā sākt aktivitātes mākslas jomā. Indieši ir pieraduši pie eiropiešieiem, pratuši sadzīvot ar angļu kolonistiem. Viņi visi runā angliski un kopumā iebraucējiem ir atvērti. Sāku braukt uz mākslas mesēm un pārstāvēt latviešu māksliniekus Indijā, bet tad sapratu, ka būtu interesanti un pat vairāk vērts Indijā sadarboties ar viņu vietējiem māksliniekiem, jo katrā valstī jau vairāk turas pie savējiem. Sākotnēji, lai to darītu (un pat, iespējams, tādēļ, lai būtu iemesls doties profesionāli izaicinošā ceļojumā), viena pati divos mēnešos apmeklēju gandrīz vai visas Indijas pilsētas, kurās kaut kas notiek saistībā ar mūsdienu mākslu. Protams, man bija rekomendācijas un sagatavoti kontakti, lai tiktu tur uzņemta, bet neslinkoju atrast citus. Tas bija vērtīgi! Fiziski tas nebija viegli, jo katrā vietā iznāca uzkavēties ļoti neilgi. Kopumā papildināju priekšstatu par šo sfēru un tagad zinu gandrīz vai visus tirgus spēlētājus, Indijas laikmetīgās mākslas stiprās un vājās puses, jo mana pieredze mākslas jomā ļauj saskatīt arī reālās perspektīvas. Tagad vairākus gadus uz Indiju braucu caurmērā divas reizes gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Rīga ir gardēžu galamērķis, savukārt Jūrmalai vēl ir, kur augt

Jevgenija Puļķe, ceļojumu aģentūras VIA HANSA DMC & PCO direktore,27.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļojumu aģentūras VIA HANSA DMC & PCO direktore Jevgenija Puļķe stāsta par Latvijas tūrisma priekšrocībām un trūkumiem, kā arī politikas ietekmi uz tūrisma nozares attīstību.

Lai strādātu tūrismā, jāmīl cilvēki

Lai varētu darboties tūrisma nozarē noteikti jāmīl cilvēki! Ja mīl cilvēkus, vēlas iepriecināt un darīt savu darbu tā, lai klienti to atcerētos ar pozitīvām emocijām, tad droši var strādāt tūrisma jomā. Ja nepatīk darbs ar cilvēkiem, tad labāk meklēt iespējas citā jomā, jo tūrismā nekas nesanāks.

Lai strādātu tūrisma nozarē, nepietiek tikai ar valodu zināšanām, jābūt arī augstai atbildības sajūtai un, protams, arī komunikablam. Mūsu darbā pats lielākais gandarījums ir tad, kad viesi priecīgi un apmierināti aizbrauc mājās. Protams, ļoti patīkami saņemt arī pateicības vēstules – tas ir gandarījums, ko nevar nopirkt ne par kādu naudu!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Visvairāk plusu - Dombrovskim un Kaimiņam; svītrojumu - Rasnačam, Strīķei un Kivičam

LETA,07.10.2018

Andris Kivičs no «KPV LV» sarakstiem svītrots ap 4000 reižu. Tāpat viņš saņēma ap 5000 plusu.

Foto: Jānis Škapars, TVNET

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13.Saeimas vēlēšanās visvairāk plusu ir saņēmis Vjačeslavs Dombrovskis (S) un Artuss Kaimiņš (KPV), bet svītrojumu - tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), Rīgas domes deputāte Juta Strīķe un Andris Kivičs (KPV LV), liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Līdz šim apkopotā informācija, kas vēl var mainīties, liecina, ka no partijas «Saskaņa» visvairāk jeb gandrīz 34 000 plusu saņēmis Dombrovkis, kuram ir arī vairāk nekā 1300 svītrojumi. Savukārt «Saskaņas» sarakstos visvairāk svītrojumu - ap 2500 saņēmis Jānis Urbanovičs. Daudz vairāk - ap 19 000 bijis Urbanovičam. Kā arī vairāk nekā 5300 svītrojumu saņēmis Rasnačs, kurš gan saņēmis arī ap 3300 plusus.

No «KPV LV» visvairāk plusu ir Kaimiņam - ap 21 000, bet viņš saņēmis arī ap 1200 svītrojumus. Kivičs no «KPV LV» sarakstiem svītrots ap 4000 reižu. Tāpat viņš saņēma ap 5000 plusu.

No nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK visvairāk plusu - ap 14 500 - ir Raivim Dzintaram. ievilkto plusu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gadā izaicinājumu biznesā nav trūcis, tāpēc daudzi savus sapņus par jauna uzņēmuma reģistrēšanu atlikuši, kā rezultātā pērn reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina SIA Lursoft dati.

Vienlaikus tie uzņēmēji, kuri spēruši drosmīgo soli un nav nobijušies no biznesa uzsākšanas pandēmijas apstākļos, nereti uzņēmuma nosaukuma izvēlei piegājuši ar radošumu. Tā teikt, ja apkārt valda neziņa un bailes, vismaz uzņēmuma nosaukums apkārtējos raisīs smaidu.

Lursoft apkopojis 2020.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus, lai pierādītu, ka humors, par spīti visām grūtībām, Latvijas uzņēmējos nav izzudis.

Janvāris

  • SIA Lāču Muižiņa (Limbažu nov)
  • SIA Skaistuma terapija (Rīga)
  • SIA Uzzini, iepazīsti (Babītes nov)
  • SIA Your choice (Rīga)
  • SIA Kopā būt (Ozolnieku novads), jau likvidēts
  • SIA Uzladets (Mārupes nov)
  • SIA VISUVAR (Rīga)
  • SIA Neko nevar skaidri zināt (Ķeguma nov)
  • SIA Turaidas Roze (Rīga)
  • SIA Mazliet vairāk gaisa (Jelgava)
  • SIA Prieks sadarboties (Rīga)
  • SIA Trīs ar pus vīri (Jelgavas nov)
  • SIA Mazie varoņi (Rīga)
  • SIA tīri tā neko (Rīga)
  • SIA Augam kopā (Rīga)
  • SIA Stalkeris (Ādažu nov)

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

LIAA: Latvijai kā darījumu tūrisma galamērķim ir daudzsološa nākotne

LETA,12.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai kā darījumu tūrisma jeb MICE nozares galamērķim ir daudzsološa nākotne, otrdien Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) «Latvijas Tūrisma forumā 2017» sacīja LIAA Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava.

Atskatoties uz LIAA paveikto 2017.gadā, viņa norādīja, ka šogad rīkotās darījumu tūrisma publicitātes aktivitātes, tostarp sadarbībā ar Rīgas tūrisma attīstības biroju (RTAB) rīkotais Eiropas darījumu tūrisma forums, liecina, ka Latvijai kā darījumu tūrisma galamērķim ir spoža nākotne, uz ko norāda dažādu darījumu tūrisma pasākumu organizatoru pozitīvās atsauksmes par Latviju. «Lai arī nevaram uzņemt lielās konferences un pasākumus, varam sevi labi parādīt arī mazākā mērogā,» sacīja Šīrava.

Viņa uzsvēra, ka Latvijai kā jebkāda veida tūrisma galamērķim ir ļoti daudz dažādu aspektu, kas padara to saistošu ārvalstu tūristiem. Piemēram, atskatoties uz šogad īstenotajiem publicitātes pasākumiem, kas ietvēra arī dažādu valstu mediju vizīšu rīkošanu Latvijā, ārvalstu žurnālisti uzsvēra Latvijas dabas un gastronomiskā piedāvājuma pievilcību. LIAA Tūrisma departamenta direktore sacīja, ka minētie ir vieni no būtiskākajiem aspektiem, kas Latvijas tūrisma piedāvājumā tiek uzsvērti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Visvairāk naudas Rīgā tērē tūristi no Norvēģijas un Beļģijas

BNS,21.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā visvairāk naudas tērē tūristi no Norvēģijas un Beļģijas, aģentūrai BNS pavēstīja Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Anna Blaua, atsaucoties uz jaunāko biroja veikto pētījumu.

Viņa informēja, ka Norvēģijas iedzīvotāji Rīgā tērē vidēji 122,66 eiro, bet Beļģijas iedzīvotāji - 100,59 eiro, vienlaikus no tūristiem vismazāk naudas Rīgā tērē lietuvieši – 48,01 eiro dienā. Kopumā ceļotāju vidējie izdevumi dienā, kas tiek tērēti neieskaitot izmitināšanas un transporta pakalpojumus, uzturēšanās laikā Rīgā ir 74,86 eiro apmērā.

Tāpat Blaua norādīja, ka, pēc aptaujas datiem, no tiem ceļotājiem, kuri kā savu galamērķi izvēlējušies Rīgu, lielākais īpatsvars ir vecuma grupā no 36 līdz 45 gadiem.

Savukārt, analizējot uzturēšanās ilgumu Rīgā, secināts, ka visbiežāk respondenti pilsētā izvēlas pavadīt 1-3 dienas, ko norādīja 52,1% aptaujāto, kamēr 4-6 dienas izvēlas pavadīt 25,8%, bet 13,4% Rīgā pavada 1-2 nedēļas. Vidēji 2,3% aptaujāto Rīgā uzturas ilgāk par mēnesi, kas visbiežāk saistīts ar izglītošanās un apmācības programmām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izraēla atver robežas tūristiem, ļaujot tiem, kas tiek atzīti par vakcinētiem, ieceļot valstī no 9.janvāra, pavēstīja Veselības ministrija.

Noteikumu atvieglošana attiecas uz tiem tūristiem, kas neceļo no augsta riska valstīm.

Izraēla aizliedza tūristiem ieceļot valstī, ņemot vērā riskus, kas saistīti ar Covid-19 vīrusa jaunā un lipīgākā omikrona paveida izplatību.

Pirmie omikrona varianta gadījumi Izraēlā tika apstiprināti novembra beigās.

Pirmdienas lēmums pieņemts pēc ekspertu atzinuma, ka šiem ierobežojumiem vairs nav nozīmes, ņemot vērā omikrona straujo izplatību valstī.

Lēmums par prasību mazināšanu pieņemts pēc premjerministra Naftali Beneta sanāksmes ar ārlietu, iekšlietu, veselības, tūrisma un transporta ministriem.

Tūristiem pēc ierašanās Izraēlā karantīnā jāpavada 24 stundas vai arī līdz brīdim, kad viņu PĶR testa rezultāts ir negatīvs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānijas reģionālā Baleāru valdība pieņēmusi jaunus likumus, lai ierobežotu tūristu skaitu Maljorkā, Ibisā un citās salās.

Maljorkā un Ibisā gultasvietu skaits tūristiem kopumā nedrīkstēs pārsniegt 623 624 un tiem, kas mēģinās izīrēt tūristiem nelicenzētas apmešanās vietas, varēs tikt piemērota līdz 400 000 eiro liela sodanauda.

Baleāru salu tūristu ministrs Biels Barselo no kreisā spārna koalīcijas Més per Mallorca uzskata šos likumus par nepieciešamiem, lai ieviestu kārtību neregulētajā tūrisma sektorā, kas izgājis ārpus kontroles.

Likums pieņemts laikā, kad sabiedrībā aktualizējies jautājums par masveida tūrismu un tā negatīvo ietekmi uz vietējām kopienām. Protesti pret tūrismu notikuši Barselonā, Maljorkā un Basku zemē.

Kritiķi apgalvo, ka visu peļņu no tūrisma nosmeļ lielie uzņēmumi un īpašumu izīrēšana tūristiem sadārdzinājusi īres iespējas vietējiem iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

KP: Izglītības iestādēm ir jāpārskata dienesta viesnīcu izmitināšanas cenas tūristiem

Db.lv,05.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP), veicot tirgus uzraudzību par izglītības iestāžu darbību, nodrošinot dienesta viesnīcas pakalpojumus trešajām personām, rosina gan pārskatīt esošo normatīvo regulējumu, kas regulē maksas pakalpojumu izcenojuma noteikšanu publiskām personām, gan izglītības iestādēm pārvērtēt, vai to dienesta viesnīcu darbība konkrētajā tirgū ir nepieciešama.

KP ierosināja tirgus uzraudzību pēc vairākkārt saņemtām sūdzībām, par potenciāliem konkurences ierobežojumiem, izglītības iestāžu dienesta viesnīcām iznomājot naktsmītnes tūristiem. Tirgus uzraudzības mērķis bija veikt dienesta viesnīcu darbības analīzi, sniedzot pakalpojumus trešajām personām, t.i., tūristiem, un identificēt normatīvā regulējuma prasības, kas, iespējams, veicina atšķirīgus konkurences apstākļus.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem izglītības iestādes var sniegt maksas pakalpojumus, ja vien tas netraucē izglītības programmu īstenošanu. Tirgus uzraudzības ietvaros KP secina, ka teju visas dienesta viesnīcas, nosakot izcenojumu, ievēro Ministru kabineta (MK) 2011.gada 3.maija noteikumos Nr. 333 noteikto metodiku maksas pakalpojuma izcenojuma noteikšanai, ka samaksa par pakalpojumu nedrīkst pārsniegt ar pakalpojuma sniegšanu saistītās izmaksas. Tādējādi tūristiem pie samaksas par dienesta viesnīcu netiek pievienots peļņas apmērs. Šāda situācija rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus, publiskām personām konkurējot ar privātajām tūrisma mītnēm par identisku pakalpojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns,29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: Itālija ir kontrastu zeme

Armanda Vilcāne,30.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālija savā ziņā vienmēr ir bijis mans sapņu galamērķis, kas pārsteidz ne tikai ar fantastiskām dabas ainavām un kulināriju, bet arī ar dažādību. Mērojot vien dažus desmitus kilometru, iespējams baudīt gan modes un stila metropoles krāšņumu, gan klusas kalnu pilsētiņas burvību.

Uz Itāliju četru cilvēku sastāvā devāmies decembra sākumā. Aviobiļetes, kas tika iegādātas jau septembrī, vienam cilvēkam abos virzienos izmaksāja aptuveni 60 eiro - kādam biļeti paveicās nopirkt nedaudz lētāk, kādam - dārgāk, taču kopumā lidojuma izmaksas bija ļoti zemas. Izmantojot Ryanair piedāvāto iespēju, izvēlējāmies lidot uz Bergamo lidostu, kas atrodas aptuveni 50km attālumā no Milānas.

Jau sākotnēji sapratām, ka vēlamies Itāliju apceļot ar auto, tāpēc apmēram divas nedēļas pirms ceļojuma Rentalcars.com rezervējām automašīnu, kuru uzņēmums piedāvāja saņemt turpat Bergamo lidostā. Izvēloties pilno apdrošināšanu, auto noma sešām dienām izmaksāja 176 eiro. Tāpat tikām brīdināti, ka uz vietas būs nepieciešams iemaksāt 90 eiro lielu drošības naudu. Jāpiebilst, ka auto vadītājam, kurš vēl nav sasniedzis 26 gadu vecumu, šīs izmaksas, ņemot vērā auto nomu mājaslapās pieejamo informāciju, būs krietni dārgākas. Lai gan tieši pateicoties automašīnai, īsā laikā izdevās iepazīt Itāliju no tādām šķautnēm, kas, ceļojot citādi, iespējams, paliktu nepamanītas, nevar noliegt, ka auto esamība brīžiem sagādāja arī liekas galvassāpes. Pirmās raizes sākās jau tajā brīdī, kad Latvijā apjautām, ka Rentalcars.com šajā gadījumā darbojas tikai kā starpnieks un patiesais nomas pakalpojuma sniedzējs ir uzņēmums Budget, kura reitings atsevišķās interneta vietnēs bija noslīdējis pat zem vienas zvaigznes. Saprotot, ka rezervāciju atcelt nav iespējams un nauda jau ir samaksāta, atlika vien cerēt, ka viss būs labi. Nedaudz paskrienot uz priekšu, jāatzīst, ka tik gludi gan viss negāja - jau otrajā dienā mūsu mašīna stāvvietā tika apskādēta un daļa iemaksātās drošības naudas beigās netika atgriezta. Interesanti, ka pāris desmiti eiro tika ieturēti nevis par nelielo skādi, bet gan tāpēc, ka auto it kā atgriezts ar nepilnu bāku, kas gan gluži neatbilda taisnībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vistaupīgāk eiropiešu vidū šovasar ceļojuši lietuvieši, tērējot aptuveni 518 eiro, bet visvairāk – šveicieši, vidēji veltot tam 1114 eiro, liecina finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma «Revolut» analītiķu aprēķini.

«Revolut» analītiķi izvērtējuši datus periodā no 1. jūnija līdz 20. augustam par to, cik Eiropas iedzīvotāji šajā vasarā tērējuši lidojumiem, naktsmītnēm, transportam, pārtikai un dzērieniem ārvalstīs. Baltijas valstu starpā visvairāk ceļojumiem tērējuši igauņi, latvieši palikuši otrajā vietā, bet vislētāk ceļojuši lietuvieši.

Igauņi vidēji iztērēja 704 eiro un tie ir lielākie Izdevumi Baltijas valstu starpā. Sasummējot galvenos ceļojumu izdevumus, «Revolut» analītiķi secinājuši, ka viens latviešu ceļotājs vidēji iztērēja 597 eiro. Latvieši arvien biežāk ceļo uz ārvalstīm un tur iztērē arvien vairāk naudas. 2017. gadā latvieši ceļojot iztērēja par 18% vairāk, nekā 2016. gadā, un šī summa sasniedza 930 miljonus eiro, liecina Latvijas centrālā statistikas pārvaldes dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Satiksmes organizēšanai nepietiek ar spēju bruģī ieskrūvēt stabiņu

Guntars Gūte, Diena,31.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē ir daudz dažādu vērtējumu, kas mēra šķietami neizmērāmo – mūsu dzīves kvalitāti un attīstības progresu.

Latvijas vieta šajos mērījumos ir dažāda. Piemēram, Latvijai 180 pasaules valstu vidū ir 20. brīvākā ekonomika (kāpums par 16 vietām). Ir augusi arī iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi, ierindojot valsti 54. vietā no 155 (kāpums par 12 vietām). Par to liecina jaunākie Heritage Foundation un World Happiness Report novērtējumi.

Bez šiem topiem vēl ir daudz citu vairāk vai mazāk zināmu mērījumu, kas raksturo tautsaimniecības attīstību, cilvēku dzīves kvalitāti un apmierinātību ar dzīvi. Tos pārlapojot, dažreiz rodas sajūta, ka mēs sekotu līdzi sporta sacensībām. It kā dzīvotu tādēļ, lai kāds no analītiskajiem radītājiem būtu tieši tik vai vismaz tik liels. Dzīves kvalitāte nemainās atkarībā no tā, vai zinām par šiem vērtējumiem, taču tie var palīdzēt veidot ekonomiskās politikas īstenošanai noderīgu priekšstatu par to, kurp tautsaimniecība virzās. Šajā rakstā par to, kā tautsaimniecības attīstība sasaucas ar labklājības izpratni un tās mērīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvija kā ārvalstu tūristu galamērķis nav īpaši pieprasīta

LETA,26.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cerības par sekmīgu vasaras sezonu nav pilnībā attaisnojušās, pauda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) vadītājs Andris Kalniņš.

Viņš norādīja, lai gan salīdzinājumā ar 2022.gada vasaru šis gads ir bijis veiksmīgāks, jāņem vērā, ka pērn gada pirmā puse tika pavadīta Covid-19 ēnā ar visiem to saistītajiem ierobežojumiem, kā arī pasaules satricinājumiem saistībā ar ģeopolitiskajiem notikumiem, kuru sekas īpaši izjuta Austrumeiropas valstis.

"Arī šogad, protams, izjūtam sekas, kuras radījusi ģeopolitiskā situācija Eiropā, taču tās ir mazāk jūtamas un savā ziņā esam arī adaptējušies," sacīja Kalniņš, atzīmējot, ka nozare salīdzina 2023.gadu ar pirms pandēmijas periodu, proti, 2019.gadu.

Tostarp Kalniņš atzina, ka 2023.gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu ārvalstu tūristu skaits Latvijā bija būtiski mazāks. Pie tam no janvāra līdz maijam, pat ņemot vērā Pasaules čempionātu hokejā, kas notika Rīgā, ārvalstu tūristu skaits Latvijā bija par aptuveni 30% mazāks nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, Latviju ierindojot pēdējā vietā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apsver iekasēt maksu no tūristiem par ieeju Parīzes Dievmātes katedrālē

LETA--AFP,24.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas ministri ierosinājuši iekasēt maksu no tūristiem par ieeju pasaulslavenajā Parīzes Dievmātes katedrālē, kad tā decembrī atkal tiks atvērta apmeklētājiem pēc postošā ugunsgrēka 2019.gadā.

"Visā Eiropā cilvēkiem ir jāmaksā, lai iekļūtu ievērojamākajās reliģiskajās celtnēs," intervijā konservatīvajam laikrakstam "Le Figaro" sacīja Francijas kultūras ministre Rašida Dati. Viņa atklāja, ka ierosinājusi Parīzes katoļu arhibīskapam noteikt tūristiem simbolisku maksu par ieeju katedrālē, iegūto naudu novirzot reliģiskā mantojuma saglabāšanai.

2019.gada 15.aprīļa vakarā katedrālē izcēlās ugunsgrēks, kas nodarīja plašus postījumus pasaulslavenajam dievnamam. Ugunsdzēsējiem izdevās izglābt 850 gadus senās būves akmens pamatstruktūru, taču liesmas iznīcināja jumtu un citas katedrāles būvdetaļas. Sagāzās arī smaile, kas ir būtiska katedrāles aprišu iezīme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Piecas globālas tendences un to nozīme Latvijas kontekstā

Latvijas Bankas ekonomists Andris Strazds,11.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija saskaras ar būtisku globālās ārējās vides nenoteiktību. Ir daudz dažādu faktoru, kas to veicina: plaisas pasaules kārtībā, kāda tā bija izveidojusies pēc aukstā kara, straujas klimata un tehnoloģiju pārmaiņas, pastāvīga urbanizācija un ekonomiskās aktivitātes ģeogrāfiskā koncentrācija, demogrāfiskās pārmaiņas un populisms.

Tie ir tikai daži no galvenajiem faktoriem, tāpēc grūti noformulēt nākotnē gaidāmo pārmaiņu bāzes scenāriju. Tomēr ārējo vidi veido un arī turpmāk veidos vairākas ilgāka termiņa tendences, kas politikas veidotājiem ļauj izdarīt svarīgus secinājumus. Šī raksta mērķis ir aplūkot atsevišķas globālās tendences, kuras varētu ietekmēt Latviju, un piedāvāt atbilstošus politikas pasākumus, ko nenāksies nožēlot.

Attīstīto valstu vidusslāņa negatīvais viedoklis par globalizāciju

Pēdējā Eiropas un ASV vēlēšanu ciklā kandidāti ar nacionālistisku noskaņojumu un negatīvu viedokli par globalizāciju guva nozīmīgu sabiedrības atbalstu vai pat tika ievēlēti amatā. Visspilgtākais piemērs ir Donalda Dž. Trampa (Donald J. Trump) ievēlēšana ASV prezidenta amatā, sabiedrībai atbalstot viņa aicinājumu īstenot nacionālistiskāku ekonomisko politiku un solījumu pārskatīt svarīgāko ASV parakstīto tirdzniecības līgumu nosacījumus. Trampa administrācija jau izstājusies no Klusā okeāna reģiona partnerības (TPP), apturējusi sarunas par Transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerību (TTIP) ar Eiropas Savienību (ES), kā arī pārskata Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības nolīguma (NAFTA) noteikumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Riska projekts «nekurienē» gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem

Monta Glumane,31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 872 tūkst. iedzīvotāju - par 11,1 tūkstoti mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn samazinājās par 0,6% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,7%, bet migrācijas dēļ palielinājās par 0,1%. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 8,2 tūkstoši remigrantu un 4,4 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā. Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 25,7 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu.

Neskaitot Ukrainas bēgļus, pirmoreiz kopš 1990.gada atbraucēju ir vairāk nekā aizbraucēju - vairāk iedzīvotāju pērn atgriezās Latvijā nekā devās prom.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 14 490 bērni - par 1 464 bērniem jeb 9,2% mazāk nekā 2022.gadā, un par 2 930 jeb 16,8% mazāk nekā 2021.gadā. Dzimstība samazinās arvien straujāk un ir zemākā pēdējo simt gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozonas reformas: vai pienācis laiks fiskālās politikas pārmaiņām?

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts,18.04.2018

1. attēls. Nominālais budžeta deficīts eiro zonas valstīs periodā no 1997. līdz 2016. gadam (% no IKP)

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas ekonomiskā izaugsme 2017. gadā sasniedza 2.3%, turpinot pēdējos gados vērojamo ekonomikas atlabšanu. Šķiet, ka pašreizējā ekonomiskā augšupeja atzīmē beigu punktu ieilgušam lejupslīdes un stagnācijas periodam, kas raisījis daudz jautājumu par eirozonas nākotni. Vai eirozonas fiskālai politikai pienācis laiks pārmaiņām?

Kopš vienotas valūtas ieviešanas 1999. gadā, tālāka eiro zonas integrācija ir bijusi visai gausa. Īpaši izteikti to var novērot fiskālās politikas jomā. Atšķirībā no citām monetārajām savienībām – eiro zonā faktiski nepastāv centralizēts budžets, līdz ar to visas fiskālās politikas sviras atrodas dalībvalstu rokās. Proti, lēmumi par nodokļu regulējuma pārmaiņām, tēriņiem aizsardzībai un pensiju indeksāciju netiek pieņemti centralizēti Eiropas institūcijās – tos pieņem dalībvalstu valdības. Līdz ar to arī atbildībai par fiskālās politikas sekām būtu jāgulstas uz pašu dalībvalstu pleciem, un, palielinoties atsevišķu valstu maksātnespējas draudiem, citām monetārās savienības valstīm nevajadzētu ciest. Tomēr vēl salīdzinoši nesenā Grieķijas krīze atgādina, ka realitātē aina ir citāda un bažas par atsevišķu dalībvalstu fiskālās politikas ilgtspēju ir saistošas gan eiro zonai kopumā, gan arī pārējām tās dalībvalstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru