Šogad pirmo reizi pasaulē lielākās nekustamā īpašuma konferences MIPIM 2016 konkursam Open Stage pieteikta ideja no Latvijas.

Ideju iesniegusi Rīgas spēkstacija (Riga Powerhouse), un atlikušas tikai 2 dienas, lai par to nobalsotu, spiežot pogu «VOTE» MIPIM Open Stage mājas lapā (Poga – augšā, kreisajā pusē). Konkursa uzvarētājam būs iespēja stundu ilgā sesijā prezentēt savu ideju konferences dalībniekiem.

Šobrīd Rīgas uzņēmēju pieteikums ir otrajā vietā, tam pietrūkst daži simti balsu.

No Latvijas konkursam pieteiktās tēmas autors ir Rīgas spēkstacija. Tās veidotājs Edgars Ivanovs atklāj, ka pieteiktās tēmas mērķis ir globālā līmenī veicināt diskusiju par ieguvumiem no radošu cilvēku līdzās strādāšanas. E. Ivanovs skaidro: «MIPIM pulcējas lielākā daļa lēmumu pieņēmēju nekustamā īpašumā nozarē no visas pasaules, tāpēc esam nolēmuši ne tikai pieteikt dalību Open Stage konkursā, bet arī foruma ietvaros notiekošajā Startup konkursā, kā arī – ja MIPIM rīkotāji būs atsaucīgi – ar netradicionālām metodēm pievērst dalībnieku uzmanību un iepazīstināt ar Rīgas spēkstaciju.»

Pēc šomēnes Kannās, Francijā notikušā nekustamā īpašumu gadatirgus MIPIM 2013 apmeklējuma amatu nāksies zaudēt Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora pienākumu izpildītājam Uldim Jansonam, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Neoficiāli zināms, ka U. Jansons nav piedalījies teju nevienā no izstādes norisēm. Pēc atgriešanās Rīgā viņš esot saslimis, bet tad uzrakstījis atlūgumu. To, ka U. Jansons iesniedzis atlūgumu, aģentūrai LETA šorīt apstiprināja domes Sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste Laila Ivāna.

Uz Kannām bija devies arī Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) un Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Vadims Jerošenko (SC). Par Rīgas amatpersonu piedzīvojumiem Kannās šorīt savā tviterkontā ironizē Latvijas Zaļās partijas kandidāts Rīgas mēra amatam Guntis Belēvičs.

«Pagājušonedēļ 3 RD darbinieki bija komandējumā Kannās uz lielāko nekustamo īpašumu messi MIPIM. Maļčiki tak buhaļi, čto na MIPIM ņeprišļi,» raksta G. Belēvičs, tādejādi paužot aizdomas, ka izstādes norišu neapmeklēšana varētu būt saistīta ar alkohola lietošanu. «Piesaistīt investīcijas nav viegli,» piebilst G. Belēvičs.

Singapūrā, Zviedrijā un Vācijā realizētie projekti šogad ieņēmuši «olimpisko» pjedestālu globālajā nekustamā īpašuma tirgus arēnā.

Jau 25.reizi Kannās Francijā norisinājies viens no lielākajiem starptautiskiem nekustamā īpašuma biznesa pasākumiem – MIPIM. Jau 24 reizi profesionāļi no visas pasaules balso par tikko īstenotajiem labākajiem, augstvērtīgākajiem nekustamā īpašuma projektiem. Šā gada sākumā kompetenta žūrija, kuru vadīja Maikls Strongs (Michael Strong), kompānijas CBRE vadītājs Eiropas un Tuvējo austrumu reģionā (EMEA) no Apvienotās Karalistes, atlasīja 28 nekustamā īpašuma projektus – finālistus vairākās kateforijās. Laiku pa laikam konkursā tiek izcelta un ieviesta kāda jauna kategorija. Šogad šāds jaunievedums bija kategorija Labākais pilsētvides atjaunošanas projekts un Labākā inovatīvā «zaļā» ēka. Forumam MIPIM šoreiz goda «viesi» jeb valstis bija Krievija, Brazīlija, Turcija, tādēļ atsevišķi novērtēti veiksmīgākie projekti arī šajos pasaules reģionos. Labākie projekti tiek noteikti summējot gan žūrijas, gan MIPIM apmeklētāju balsis.

Starptautiskajā nekustamā īpašuma gadatirgū MIPIM 2013, kas norisinās Kannās (Francija) no 12. līdz 15.martam, aktīvi investīciju iespējas reklamē kaimiņvalsts Lietuva.

Lietuvieši pieteikuši attīstības stadijā esošo Viļņas loģistikas parku, kam rezervēti 34 hektāri zemes pie viena no lielākajiem Lietuvas dzelzceļa mezgliem Viļņā. Loģistikas parku 2011.gadā dibinājusi Viļņas pašvaldība un Lietuvas dzelzceļš. Lietuva potenciālajiem investoriem norādījusi, ka parks atrodas blakus vienam no Eiropas Tranzīta koridoriem, kas savieno ar Poliju un Baltkrieviju, nodrošinot gan ātrgaitas autoceļa, gan dzelzceļa satiksmi. Parku lietuvieši plāno pabeigt tuvāko pāris gadu laikā, teikts MIPIM 2013 projektu katalogā.

Db.lv vēstīja, ka uz Kannām devušies arī Rīgas un Liepājas pašvaldības pārstāvji, kā arī Rīgas pašvaldības uzņēmumi Rīgas Pilsētbūvnieks un Rīgas Nami, Rīgas Brīvosta, uzņēmumi New Europe, Domuss, RemPro, Latio, Ordo. Vienam apmeklētājam izstāde izmaksā ap 1500 eiro, viena kvadrātmetra noma stenda iekārtošanai - aptuveni 500 - 700 eiro, liecina informācija MIPIM 2013 mājaslapā. Pērn izstādi apmeklēja vairāk nekā 19 tūkstoši interesentu, neskaitot žurnālistus. MIPIM tiek uzskatīta par reprezentablāko nekustamo īpašumu forumu pasaulē.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments aicina uzņēmējus un pašvaldības līdz 30.novembrim pieteikties dalībai starptautiskajā nekustamā īpašuma un investīciju forumā MIPIM 2018, kas norisināsies Francijā, Kannās, 2018.gada 13.-16.martā.

MIPIM tiek uzskatīts par lielāko, autoritatīvāko un reprezentablāko investīciju forumu pasaulē, kura laikā tiek akcentēti svarīgākie notikumi nekustamo īpašumu, arhitektūras, būvniecības un tehnoloģiju jomā.

Ikgadēji izstāde MIPIM pulcina vairāk nekā 24 000 nopietnāko pasaules nekustamo īpašumu tirgus dalībnieku - sākot no teritoriju attīstības koncepciju izstrādātājiem līdz pat investoriem, investīciju fondiem un projektu lietotājiem no vairāk nekā 100 dažādām pasaules valstīm.

Rīgas pilsēta izstādē MIPIM piedalīsies divpadsmito reizi ar mērķi veicināt galvaspilsētas un tajā strādājošo uzņēmumu atpazīstamību kā investīcijām pievilcīgu galamērķi, kā arī stimulēt investīciju piesaisti konkrētiem attīstības projektiem, tādejādi sekmējot saimniecisko darbību pilsētā.

Kannās noslēdzas viens no nekustamā īpašuma nozares lielākajiem notikumiem – MIPIM (Le marché international des professionnels de l’immobilier), kas četru dienu laikā pulcina nozares pārstāvjus.

Katru gadu nekustamā īpašuma attīstītāji iesniedz projektus, kuri piedalās konkursā, lai saņemtu MIPIM balvu kādā no vienpadsmit kategorijām. Šogad finālistu vidū bija iekļuvuši nekustamā īpašuma projekti no visas pasaules, pārstāvot gan naftas kompānijas un viesnīcas, gan arī muzejus. No kopumā 36 finālistiem labākos projektus izvēlējās žūrija, kuriem piešķirtas balvas.

Šā gada MIPIM balvu ieguvēji aplūkojami galerijā.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments aicina uzņēmējus un pašvaldības pieteikties dalībai starptautiskajā nekustamā īpašuma un investīciju forumā «MIPIM 2019», kas norisināsies Francijā, Kannās, 2019. gada 12. - 15. martā.

Šis forums notiks jau 30. reizi. «MIPIM» tiek uzskatīts par lielāko un reprezentablāko investīciju forumu pasaulē, kura laikā tiek akcentēti svarīgākie notikumi nekustamo īpašumu, arhitektūras, būvniecības un tehnoloģiju jomā. Ikgadēji izstāde «MIPIM» pulcē vairāk nekā 24 000 nopietnāko pasaules nekustamo īpašumu tirgus dalībnieku – sākot no teritoriju attīstības koncepciju izstrādātājiem līdz pat investoriem, investīciju fondiem un projektu lietotājiem no vairāk nekā 100 dažādām pasaules valstīm.

«Gatavojot Rīgas un partneru dalību nākamā gada izstādē vēlamies veicināt pēc iespējas plašāku Rīgas uzņēmēju līdzdalību, iespējams, ka radīsim risinājumu palielināt izstādes dalībnieku skaitu sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Latvijas investīciju un attīstības aģentūru, jo tā ir unikāla iespēja prezentēt gan Rīgas pilsētu, gan Latvijas valsti lielākajā pasaules biznesa forumā,» komentē Armands Krūze, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora p.i.

Starptautiskajā nekustamā īpašumā izstādē forumā MIPIM, kas marta vidū jau 27. reizi notiks Francijas pilsētā Kannās, Rīga uzsvērs attīstības iespējas Skanstes apkaimē, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Pirmais mērķis ir nodot vēstījumu, ka Rīgā kā Baltijas reģiona nozīmīgākajā pilsētā veidojas pilsētas modernais centrs – Skanstes apkaime. Būs grūti atrast kādu citu Eiropas galvaspilsētu, kur pašā centrā ir brīva teritorija attīstībai, kā tas ir Skanstes apkaimē Rīgā. Tur ir plānotas tādas sabiedriski nozīmīgas būves kā Rīgas konferenču un koncertu centrs un Laikmetīgās mākslas muzejs, moderni un energoefektīvi biroji un dzīvojamās ēkas, kā arī inovatīvi infrastruktūras projekti – jauna zemās grīdas tramvaja līnija un kādreizējās mazdārziņu teritorijas revitalizācija ar ielu, inženiertīklu un ilgtspējīgas lietusūdens apsaimniekošanas sistēmas izbūvi,» uz jautājumu, ar kādu mērķi uz MIPIM dodas Skanstes attīstības aģentūra, atbild tās valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags. DB jau ziņojis, ka aģentūru veido vairāki nekustamo īpašumu uzņēmumi, kas ieinteresēti apkaimes attīstībā, – Merks, New Hanza City, ELL Kinnisvara, NP Properties, Hanner, LNK Centre.

Nekustamo īpašumu projektu konsultants no Austrijas Mihaels Vidmans (Michael Widmann) starptautiskajā izstādē MIPIM Francijā ieinteresējies par kurortoloģijas projektiem Liepājā, saredzot attīstības iespējas šajā jomā arī visai Latvijai.

Mihaels Vidmans plāno ierasties Liepājā vasaras sākumā, lai detalizētu iepazītos ar pilsētas iespējām un attīstības plāniem. Izstādes ietvaros Mihaels Vidmans norādīja, ka Liepājai ir potenciāls attīstīt medicīnisko kurortoloģiju, informē Liepājas domes pārstāvji, kuri apmeklēja izstādi. Šādas iespējas ir ne tikai Liepājai, bet visai Latvijai kopumā, norāda eksperts. Iestrādes Latvijā jau ir. Lai šo jomu popularizētu vēl vairāk un būtu iespējams piesaistīt jaunus investorus, Latvijai un Liepājai ir nepieciešams sakārtot infrastruktūru, kā arī nodrošināt ērtu transportu, piemēram, būtiski ir atjaunot reģionālos avioreisus no galvaspilsētas uz Liepāju.

Ar Eiropas naudu turpmākajos gados varētu tikt stutēta kurortoloģija; atbalsts gan lielā mērā atkarīgs no pašvaldību un uzņēmēju aktivitātes.

Tiešs atbalsts kurortoloģijas iestāžu infrastruktūras modernizāšanai nav paredzēts, jo būvniecības izmaksas ir lielas, kas nozīmē, ka finansējums nesasniegs iecerēto mērķi – nonākt pie iespējami plašāka komersantu loka. Tādēļ Eiropas Komisija norādījusi, ka nacionāla līmeņa kultūras un tūrisma objektu būvniecībai finansējums jāplāno no nacionāliem vai privātiem līdzekļiem, DB norāda Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta Ārvalstu investīciju piesaistes, tūrisma un eksporta veicināšanas nodaļas vadītājs Jānis Volberts. Latvijas veselības tūrisma klastera vadītāja Gunta Ušpele gan norāda, ka tieši infrastruktūras sakārtošanai, atjaunošanai un jaunu objektu būvniecībai līdzekļus vajag visvairāk. «Cik ilgi mārketēsim padomju laika iestādes?» retoriski jautā G. Ušpele. Vienlaikus viņa apliecina, ka uzņēmēji un pašvaldības, kas ieinteresētas kurortoloģijas attīstībā, jaunajā plānošanas periodā pēc iespējas efektīvāk centīsies izmantot finansējuma piedāvātās iespējas.

Pēc Latvijas iestāšanās eirozonā nekustamo īpašumu eksporta tirgū varētu būt gaidāms cenu pieaugums līdz pat 10%, taču vietējā tirgū gaidāms ilūziju sabrukums un depresijas iestāšanās, konferencē "Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?" sacīja Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas vadītājs Edgars Šīns.

«Eiro ieviešana ārvalstu īpašumu pircējiem dos pozitīvu signālu un lata devalvācijas draudu novēršana finanšu riskus mazinās vismaz par 0,5 procentpunktiem. Tas var celt cenas ārzemniekus interesējošiem īpašumiem pat par 10%,» sacīja Šīns.

Savukārt vietējo nekustamā īpašuma tirgu, it īpaši reģionos, pēc iestāšanās eirozonā sagaida ilūziju sabrukums, cerību nepiepildīšanās un tam sekojoša depresija, norādīja Šīns.

«Latvija joprojām ir pārāk atkarīga no Eiropas Savienības naudas piešpricēm, taču jāsaprot, ka šīs naudas kļūs arvien mazāk, jo Eiropa kļūst arvien vājāka salīdzinājumā ar pārējo pasauli,» uzskata Šīns.

Jaunā pasažieru un ro-ro kravu termināļa Riga Ropax Terminal arhitektoniskā konkursā pirmo vietu ieguvis pasaulslavenais Londonā bāzētais arhitektu birojs Zaha Hadid Architects.

Nākamais solis termināļa projekta attīstībā būs būvprojekta izstrāde. Pie veiksmīgas projekta virzības Riga Ropax Terminal pasažieriem durvis vērs 2028. gadā.

Saskaņā ar Rīgas domes apstiprināto Eksportostas dienvidu daļas lokālplānojumu arhitektoniskajā konkursā piedalīties varēja ikviens interesents, kurš kvalificējās prasībām. Metu konkursā tika saņemti 10 konkursa pieteikumi. Trešajā vietā ierindojās Berenblum Busch Architects no ASV, otro vietu ieguva R-Konsult no Igaunijas, bet pirmo – Zaha Hadid Architects. Trīs godalgoto metu starpā tika sadalīts kopējais balvu fonds 35 000 eiro apmērā. Žūrijas komisijas sastāvā bija Rīgas domes, Rīgas Brīvostas pārvaldes, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, Pētersalas-Andrejsalas apkaimes biedrības, Bouygues Bâtiment International, kā arī Latvijas Arhitektu savienības un Riga Ropax Terminal pārstāvji.

Darbu uzsākusi atjaunota, uzņēmējiem paredzēta interneta mājaslapa investinriga.com, liecina Rīgas domes sniegtā informācija.

Mājaslapā trīs valodās iespējams iepazīties ar uzņēmējdarbības aktualitātēm Rīgas pilsētā, piemēram, Rīgas domes un Swedbank kopīgi īstenoto grantu programmu Atspēriens, Rīgas un partneru kopīgo reprezentāciju starptautiskajā investīciju izstādē – forumā MIPIM 2013 un citām aktivitātēm, kā arī aktuālo statistisko informāciju.

Atsaucoties uz uzņēmēju un iedzīvotāju vēlmēm zināt vairāk par uzņēmējdarbības attīstību un iespējam Rīgā, esot plānots, ka reizi ceturksnī ekonomikas jomas eksperti sniegs ieskatu par aktuālajām ekonomikas tendencēm pilsētā un tiks publiskota informācija par Rīgas ekonomikai nozīmīgiem pasākumiem.

Visa publiskotā informācija regulāri tikšot atjaunota latviešu, angļu un krievu valodās.

Šogad investīcijas komercīpašumos Baltijā varētu būt līdzīgā līmenī kā pērn, kad to apjoms pārsniedza pirmskrīzes līmeni.

Pašlaik notiek sarunas par darījumu noslēgšanu, tāpēc ir pamats uzskatīt, ka šī prognoze piepildīsies. Lielākā aktivitāte, interese varētu būt koncentrēta tirdzniecības objektu segmentā, lēš Colliers International. Pēc uzņēmuma vadītāja Denisa Kairāna teiktā, šogad varētu sagaidīt divus, trīs jaunus tirgus dalībniekus ar gana skaļiem vārdiem šajā industrijā.

Kompānija aprēķinājusi, ka pērn Baltijas valstu komercīpašumos ieguldīti aptuveni 1.4 miljardi eiro, kas ir vairāk nekā 2007. gadā (tiek apkopoti darījumi, kuru summa pārsniedz 400 tūkst. eiro). Investīciju līderis bijusi Igaunija ar vairāk nekā 500 milj. eiro. Starp lielākajiem darījumiem bija Rīgas tirdzniecības centru Alfa, Mols, Dole nonākšana pasaules lielākā aktīvu pārvaldītāja Blackstone Real Estate Partners IV paspārnē. Savukārt Igaunijā viens no interesantākajiem un lielākajiem darījumiem, kādu diez vai tuvākajos gados varētu sagaidīt, piemēram, Rīgā, - astoņu pašvaldības īres namu pārdošana LCN Capital Partners.

Nekustamo īpašumu jomā Latvijā ir vajadzīga pamatīga visu birokrātisko procedūru revīzija, vienlaikus mainot valsts iestāžu attieksmi pret investoriem, pretējā gadījumā par būtisku izaugsmi nāksies aizmirst, bet tā rezultātā Baltijas kaimiņvalstis vēl vairāk savā ekonomiskajā izaugsmē attālināsies no Latvijas.

To intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums stāsta Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses jaunais valdes priekšsēdētājs Ints Dālderis, kurš šajā amatā stājās pērn rudenī. Viņš norāda, ka attīstītāji ir kareivīgi noskaņoti, lai pārskatītu un mainītu gadiem iesīkstējušās normas, kuras nevis veicina, bet tieši otrādi - bremzē nekustamo īpašumu attīstību un līdz ar to arī valsts ekonomiskās attīstības tempus.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija nozarē?

To var raksturot dažos vārdos — satraucoša, trauksmaina, sarežģīta komplektā ar neskaidrību par nākotni. Protams, nozarei ir bijuši arī daudz sarežģītāki laiki, kad masveidā tika apturēta teju vai visu iesākto projektu realizācija un tirgū valdīja klusums, kā tas kādā brīdī bija nekustamā īpašuma burbuļa plīšanas laikā 2008.-2010. gadā, taču pašlaik tik kritiska situācija Latvijā nav novērota. Nenoliedzami, ka nozarei ir bijuši daudz labāki laiki, kad bija ļoti jūtamas attīstības tendences, kas kopā ar prognozējamību radīja būtisku optimismu nozares uzņēmējos. Nekustamā īpašuma joma ir cieši saistīta gan ar celtniecību, remontiem, rekonstrukcijām, būvmateriālu ražošanu, gan attiecīgu pakalpojumu sniedzējiem, tādējādi tās kumulatīvā ietekme uz jebkuras valsts tautsaimniecību ir ļoti būtiska gan nodarbinātībā, gan samaksātajos nodokļos, gan arī kopējos iekšzemes kopprodukta izaugsmes parametros. Latvijā nekustamā īpašuma nozare izjuta un izjūt divu starptautisko norišu ietekmi, ko papildina vietēja mēroga nacionālas īpatnības.

Izsole nav tas labākais veids, kā atrast pircēju Ķemeru sanatorijai, turklāt paredzams, ka, nepārdodot būvi pirmajā izsoles reizē, nākamajās rīkotajās izsolēs sanatorijas cena tikai saruks, Db.lv pauda Real Estate Jurmala (REJ) valdes loceklis Igors Daņiļēvičs.

Jau ziņots, ka Ķemeru sanatoriju paredzēts pārdot izsolē par 3,75 miljoniem latu. Izsole gaidāma 9. aprīlī.

«Ķemeru sanatorijas cena nav noteikta nedz par augsta, nedz par zema,» norādīja I. Daņiļēvičs, tajā pašā laikā uzsverot, ka svarīgākais jautājums ir par pārdošanas pieeju - «ja uzdevums ir gūt labumu valstij un pilsētai, tad izsoli nevajadzētu rīkot, jo, nepārdodot ēku pirmajā reizē, tās cena ar katru nākamo izsoles reizi tikai samazināsies». Viņš norādīja, ka, nerīkojot mārketinga aktivitātes, izsole, visticamāk, noslēgsies bez rezultāta.

«Lai veiksmīgi pārdotu sanatoriju, būtu jāsaprot, kas ir tās potenciālais pircējs – šī būve varētu ieinteresēt tos investorus, kas meklē objektus ar medicīnisku ievirzi, piemēram, veselības centrus vai pansionātus. Šādām vietām nevajag lielu cilvēku plūsmu vai pieeju pie jūras, savukārt klusums kalpo kā priekšrocība,» stāstīja REJ valdes loceklis, uzsverot arī ēkas vēsturisko nozīmīgumu.

Liepājas pašvaldības pārstāvji no 12. līdz 14.martam piedalīsies pasaules īpašumu tirgū MIPIM 2013, kas notiek Kannās, Francijā.

Uz Kannām dodas Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš, Attīstības pārvaldes vadītājs Vilnis Vitkovskis un sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zane Ģirne.

Brauciens notiek Liepājas un Klaipēdas pārrobežu sadarbības projekta Pievilcīgas investīciju vides veidošana Liepājas un Klaipēdas izaugsmei ietvaros. Projektu finansē Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programma Invest to Grow.

Klaipēdai Kannās būs savs stends, turpretī Liepāja iemitināsies Rīgas stendā. Liepāja Kannās popularizēs brīvās pašvaldības teritorijas, ostu, informēs par kurortoloģijas ieceri. Par to, vai Liepāja raisa interesi vienā no lielākajiem pasaules nekustamo īpašumu forumiem, pašvaldības pārstāvji sola informēt tieši no Kannām.

Latvijai ir iespējas piesaistīt jaunus globālo pakalpojumu centrus; viens no bremzējošajiem faktoriem – atbilstošu darba telpu trūkums, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc Lielbritānijas lēmuma izstāties no Eiropas Savienības (ES) starptautiskā līmenī uzvirmojusi interese un sākusies konkurence par iespējamo institūciju un kompāniju pārvilināšanu no šīs valsts, šajā cīņā ir iesaistījušās arī Baltijas valstis. Kā viena no Latvijas priekšrocībām tiek pieminēta ērtā sasniedzamība, savukārt kā viens no vājajiem punktiem – atbilstošu biroju telpu trūkums, savukārt, piemēram, Lietuvas trumpis Baltijas reģionā ir tas, ka tā jau ir nostiprinājusi savas pozīcijas globālo pakalpojumu jomā. Tiesa, pie Latvijas trūkumiem tiek piesaukts arī fakts, ka par valsti un tās iespējām pasaulē joprojām maz ko zina, ka būtu nepieciešama aktīvāka šo iespēju virzīšana un popularizēšana.

Foruma PropTech Riga ietvaros noticis Latvijā pirmais ar nekustamo īpašumu jomu saistīto startup uzņēmumu konkurss.

Organizatoru mērķis bija pievērst uzmanību inovatīvām tehnoloģiskām idejām un piesaistīt biznesa enģeļu un investīciju fondu uzmanību uzņēmumiem, kas darbojās šajā jomā. Konkursā piedalījās 12 startup uzņēmumi no četrām valstīm: Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Baltkrievijas. Uzvarēja Latvijas kompānija, virtuālo tūru tehnoloģiju ražotājs Giraffe360.

Konkursa žūrijas locekle Ieva Brence uzvarētāju raksturo šādi: «Oriģināla un inovatīva biznesa ideja ar ilgtspējīgu attīstības potenciālu. Lai gan tādas bija arī citiem startup izaicinājuma konkursa dalībniekiem, šajā gadījumā ļoti skaidri tika iezīmēta produkta oriģinalitāte un unikalitāte, attīstības iespējas, prezentācija bija ļoti pārdomāta, akcentējot galveno un iekļaujoties atvēlētajā laikā. Pārliecināja arī konkrētā uzņēmuma komanda, līdz šim sasniegtais. Ir liela ticība uzņēmuma Giraffe 360 turpmākai izaugsmei.»

Globāls viesnīcu zīmols ir iecerējis būvēt un atvērt jaunu piecu zvaigžņu viesnīcu Jūrmalas centrālajā daļā, Dzintaros.

Uzņēmumā "Baltic Sotheby's International Realty" vērsies pasaulē zināms viesnīcu ķēdes uzņēmums ar vēlmi atvērt šīs ķēdes viesnīcu Jūrmalā. Zīmola nosaukums pagaidām esot konfidenciāla informācija.

Zīmola uzdevumā "Baltic Sotheby's International Realty" atradis un iegādājies zemesgabalu Turaidas ielā 10/12 - pilsētas aktīvākajā tūrisma zonā ar dzīvāko gājēju satiksmi (līdzās ir Jomas iela, Dzintaru koncertzāle).

Lai gan Turaidas ielā noteiktais funkcionālais zonējums pieļauj zemesgabalā izvietot viesu izmitināšanas objektus, tomēr lokālplānojums paredz attīstīt vien divarpus stāvu augstu ēku.

Starptautiskiem viesnīcu operatoriem, kuriem ir ķēdes viesnīcas pasaulē, kas atbilst 4 un 5 zvaigžņu kvalitātei, ir savi standarti, kādai jābūt viesnīcai, t.i., lai tā būtu rentabla, numuriņu skaitam būtu jābūt vismaz 150-200. Jūrmalā viesmīlības biznesam ir izteikta sezonalitāte, tādēļ viesnīcas funkcija būtu jāpapildina ar citiem pakalpojumiem, ko izmantot nesezonā: SPA piedāvājums, konferenču zāle, restorāni utt.

Dievs nav devis lietuviešiem pietiekami daudz jūras un kāpu, bet viņi to var uzbūvēt pašu spēkiem - tā pavēstījis Lietuvas kūrortpilsētas Druskininku mērs Ričards Maļinauskis (Ricardas Malinauskas). Tiek kalti vērienīgi plāni attīstīt Druskiniku kurortoloģiju, un 2013. gada pavasarī pilsētā tiks sākta mākslīgās pludmales būvniecība, citējot laikrakstu Lietuvos Rytas, vēsta Baltic-Course.com.

Pludmale, kas atradīsies zem jumta, tiks būvēta blakus Druskininku akvaparkam, un paredzēts, ka tā neatšķirsies no īstām Baltijas jūras pludmalēm. Tajā tiks ierīkoti koka celiņi un mols, savukārt smiltis tiks ņemtas no īstas jūrmalas.

Mākslīgā pludmale tiks cauru gadu sildīta un būs apmeklētājiem pieejama visos gadalaikos. Ziemā celtni segs stikla kupols, bet karstās vasaras dienās tas tiks noņemts, ļaujot pludmalē iespīdēt īstai saulei.

«Kad pirms astoņiem gadiem cēlām akvaparku, mums jau bija plāni nākotnē pakāpeniski paplašināties, piedāvājot jaunus pakalpojumus. Pašlaik ir atjaunota bērnu atpūtas zona akvaparkā, un apmeklētāju skaits ar bērniem audzis par 15%,» norādīja Druskiniku mērs.

Varētu šķist, ka beidzot ir atrasts risinājums daudzus gadus ilgušajām superproblēmām saistībā ar Ķemeru sanatoriju, ko savulaik bija privatizējusi arābu investoriem piederoša kompānija Ominasis. Proti, kreditori ir piekrituši, ka par 4,6 miljoniem latu šo objektu savā īpašumā, nerīkojot nekādas izsoles, iegādājas Jūrmalas pašvaldība.

Šajā kontekstā pat ļoti labi var saprast kreditorus. Proti, rīkojot izsoli, pastāvētu risks, ka pirmajā piegājienā sanatorija netiktu pārdota, un tad sākumcenu nāktos samazināt. Protams, ir izskanējušas ziņas, ka par šo īpašumu interesi esot izrādījuši investori no Krievijas, Kazahstānas un Uzbekistānas, bet... Pat tad, ja šāda interese tiešām eksistē, diez vai attiecīgajam darījumam ar viņiem piekristu mūsu valdība, ņemot vērā, ka Latvijas krājbankas un tās faktiskā īpašnieka Vladimira Antonova sāga joprojām ir dzīvā atmiņā.

Raugoties no šiem aspektiem, varētu arī neiebilst pret faktu, ka Jūrmalas dome gatavojas startēt attiecīgajā biznesā. Principā jau runa ir par visnotaļ unikālu objektu, ar kura palīdzību Jūrmalai perspektīvā būtu iespējams piesaistīt gana daudz ārvalstu tūristu, it īpaši no bijušās PSRS valstīm, kur cilvēki šo ārstniecisko kūrortu vēl varētu atcerēties, turklāt ar labu vārdu. Problēma ir kādā citā aspektā... Pirms visnotaļ neilga laika Latvija piedzīvoja tā dēvētos treknos gadus, kad daudzi iedzīvotāji, nebūt nebūdami, piemēram, ļoti veiksmīgi un bagāti uzņēmēji vai miljonu mantinieki, sapirka dārgas un jaudīgas automašīnas, kuru degvielas bākas daudz precīzāk būtu dēvēt par benzīna kapsētām. Un jau īsu brīdi vēlāk izrādījās, ka šādiem pircējiem nav naudas ne tam, lai veiktu ikmēneša kredītmaksājumus, ne arī tam, lai dārgo auto uzturētu. Savulaik piedzīvotajam ar šobrīd notiekošo Jūrmalā ir visciešākā saistība. Par minēto darījumu ir zināms, ka Jūrmalas dome aiznemsies 4,6 miljonus latu, lai tos izmantotu Ķemeru sanatorijas iegādei, taču vismaz publiskajā telpā nav nekādas skaidrības par to, kur tiks ņemta nauda tās savešanai tādā kārtībā, lai tur varētu uzņemt klientus, lai varētu maksāt algas personālam un segt komunālos maksājumus periodā, kamēr šāds uzņēmums vēl nedos nekādu peļņu un strādās ar zaudējumiem. Tāpat vajadzētu realizēt efektīvu šā objekta mārketinga kampaņu ne tikai Latvijā, bet arī vismaz tuvējās ārzemēs un tamlīdzīgi.