Šogad investīcijas komercīpašumos Baltijā varētu būt līdzīgā līmenī kā pērn, kad to apjoms pārsniedza pirmskrīzes līmeni.
Pašlaik notiek sarunas par darījumu noslēgšanu, tāpēc ir pamats uzskatīt, ka šī prognoze piepildīsies. Lielākā aktivitāte, interese varētu būt koncentrēta tirdzniecības objektu segmentā, lēš Colliers International. Pēc uzņēmuma vadītāja Denisa Kairāna teiktā, šogad varētu sagaidīt divus, trīs jaunus tirgus dalībniekus ar gana skaļiem vārdiem šajā industrijā.
Kompānija aprēķinājusi, ka pērn Baltijas valstu komercīpašumos ieguldīti aptuveni 1.4 miljardi eiro, kas ir vairāk nekā 2007. gadā (tiek apkopoti darījumi, kuru summa pārsniedz 400 tūkst. eiro). Investīciju līderis bijusi Igaunija ar vairāk nekā 500 milj. eiro. Starp lielākajiem darījumiem bija Rīgas tirdzniecības centru Alfa, Mols, Dole nonākšana pasaules lielākā aktīvu pārvaldītāja Blackstone Real Estate Partners IV paspārnē. Savukārt Igaunijā viens no interesantākajiem un lielākajiem darījumiem, kādu diez vai tuvākajos gados varētu sagaidīt, piemēram, Rīgā, - astoņu pašvaldības īres namu pārdošana LCN Capital Partners.
Deniss Kairāns, raksturojot norises komercīpašumu tirgū, kā pozitīvu faktu izceļ tieši investīciju apjoma pieaugumu nekustamā īpašuma jomā, savukārt negatīvi ir vērtējams tas, ka būvniecības apjomi Latvijā joprojām krietni atpaliek no Igaunijas un Lietuvas. Pēc lielākā starptautiskā nekustamā īpašuma pasākuma MIPIM, kas martā noticis Kannās, Francijā, viņš secina, ka brīva kapitāla pasaulē ir daudz, Baltija ir investoru radarā, taču reģiona tirgus ir ļoti mazs, te nav lielu objektu (sākot no 30-40 milj. eiro), turklāt satraucošs faktors ir demogrāfijas tendences. Taču Baltiju vairs nesaista ar Krieviju.
Db.lv jau ziņoja, ka Rīga jaunu biroju ēku projektu īstenošanas ziņā krietni atpaliek no kaimiņvalstu galvaspilsētām. Atšķirībā no Viļņas un jo īpaši Tallinas šogad Rīgā nav sagaidāmi arī jauni projekti tirdzniecības sektorā. Pašlaik informācija ir tikai par Imantas tirdzniecības centra Damme paplašināšanu par 1000m2. D.Kairāns atgādina, ka vairākus gadus ir runas par Akropoles būvniecību (ap 100 tūkst. m2), paplašināšanās plāni ir t/c Alfa, Origo. Taču, lai šie objekti parādītos, būs nepieciešami vismaz pāris gadi.
Pašlaik uz vienu iedzīvotāju Rīgā ir vismazāk tirdzniecības platību - gan kopumā, gan tieši tirdzniecības centros – 0.56 m2, Viļņā ir 0.68 m2, bet Tallinā jau šobrīd ir 0.88 m2. No vienas puses, tas parāda, ka teorētiski attīstītājiem ir iespējas šajā segmentā, taču, no otras puses, joprojām turpinās diskusija par to, vai tirgū būtu vieta jauniem tirdzniecības centriem, ņemot vērā iedzīvotāju skaita samazināšanās tendences un maksātspēju. Pēc D.Kairāna domām, cilvēki varētu novērtēt kaut ko atšķirīgu, nebijušu, objektu ar neierastu koncepciju. Projektiem ir jābūt ļoti pārdomātiem.
Baltijā šajā segmentā īpaši izceļas Tallina, kurā līdz 2017.gadam klāt nāks ap 180 tūkst. m2 tirdzniecības platību. Tas ir patiešām iespaidīgs apjoms, tomēr attīstītāji apgalvo, ka neuztraucas par iespējamo tirgus pārsātinājumu, jo pašreizējo iepirkšanās centru aizpildījums ir labs, bet dažos jaunos projektos, kas vēl tikai top, ir noslēgti priekšlīgumi par 50% telpu iznomāšanu. Turklāt igauņi apgalvo, ka cilvēki iepirkšanās ziņā patiešām dod priekšroku tirdzniecības centriem nevis pastaigai pa pilsētas centru.