Vairāki desmiti cilvēku pie Saeimas pulcējušies, lai protestētu pret plānoto 21% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu kultūras un izklaides pasākumiem.

Pasākumā piedalās vairāki Latvijas mūziķi un ar kultūras nozari saistīti cilvēki, piemēram, Intars Busulis, Guntars Račs, Elita Mīlgrāve, Liene Šomase, Ralfs Eilands, Kapars Bindemanis, Lauris Reiniks, Rūta Dūduma, Kārlis Kazāks un citi.

Cilvēkiem, kuri pulcējušies uz protesta akciju, pie apģērba ir uzlīme ar norādi - 21%. Vairākiem akcijas dalībniekiem līdzi ir arī mūzikas instrumenti.

Pie protestētājiem iznāca arī vairāki deputāti, galvenokārt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas pārstāvji. Sagaidot parlamentāriešus, Mīlgrāve viņus uzrunāja, norādot, ka lēmums par 21% PVN kultūrai ir sasteigts, nav atbalstāms un «apturēs mūsu dziesmas». Viņa aicināja deputātus pārdomāt šo situāciju pirms lēmuma pieņemšanas.

Valsts politika kultūras pieminekļu aizsardzības jomā nav skaidri definēta un netiek konsekventi īstenota, līdz ar to sabiedrība nevar būt pārliecināta, ka valsts kultūrvēsturiskās vērtības ar laiku netiks zaudētas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Uz to norāda revīzijas laikā atklātās nepilnības un nenoteiktība Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) darbībā.

Lai arī VKPAI ir izstrādāts pietiekami efektīvs darbības regulējums, tas netiek konsekventi ievērots, secinājusi VK. VKPAI iekšējos normatīvos apņēmusies reizi divos gados apsekot katru kultūras pieminekli, tomēr tas netiek darīts. Tāpat VK secinājusi, ka vairāku gadu garumā nav tikušas izmantotas tiesības deleģēt pašvaldībām vairākas funkcijas attiecībā uz vietējas nozīmes kultūras pieminekļiem. Lai arī VKPAI izstrādājusi stingru regulējumu kultūras pieminekļu saglabāšanas jomā, VK revīzijā konstatēja atkāpes no tā inspekcijas rīcībā bez skaidra un saprotama pamatojuma. Tas nerada pārliecību, ka VKPAI pati konsekventi ievēro izstrādātos normatīvus un ļauj apšaubīt, ka visi kultūras pieminekļu īpašnieki saskarsies ar vienlīdzīgu attieksmi no inspekcijas puses.

Jelgavas novada pašvaldība šonedēļ izsludinājusi iepirkuma konkursu Elejas sporta halles un baseina celtniecībai, informē novada pašvaldībā.

Piedāvājuma iesniegšanas termiņš noteikts 28. augusts. Ja iepirkuma procedūra noritēs veiksmīgi, pašvaldība vērsīsies Finanšu ministrijas pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomē ar lūgumu piešķirt aizņēmumu sporta kompleksa būvniecībai, to paredzot realizēt 3 gadu periodā - lielākie būvniecības darbi notiktu 2019.gadā, savukārt 2020. gadā būvdarbi varētu noslēgties.

SIA «DG Baltic» izstrādātais būvprojekts paredz, ka Elejas sporta halles un baseina celtniecība notiks trīs kārtās. Projekta pirmajā kārtā paredzēta baseina un administrācijas korpusa būvniecība, katlu mājas novietošana, esošās garāžas ēkas pārbūve, dīzeļdegvielas ģeneratora nojumes izveidošana un pazemes ugunsdzēsības rezervuāru būvniecība. Tāpat plānots izbūvēt arī maģistrālos inženiertīklus - siltumtrasi, ūdensapgādi un kanalizāciju, ārējo elektroapgādi un lietus kanalizācijas sistēmu. Savukārt projekta otrajā kārtā plānots būvēt sporta halli, bet trešajā kārtā veikt iekšpagalma teritorijas labiekārtošanu, bruģa seguma ieklāšanu un atpūtas zonas izveidi.

Līdz ar Covid-19 dēļ ieviesto ierobežojumu mīkstināšanu tiek atļauti pasākumi līdz 25 cilvēkiem, savukārt to maksimālais pieļautais ilgums iekštelpās būs trīs stundas, kamēr uz āra pasākumiem laika limits neattieksies, ceturtdien lēma valdība.

Turpinot novērot kritumu Covid-19 saslimstībā, valdība ceturtdien lēma par sociālās distancēšanās pasākumu mīkstināšanu, tostarp atļaujot pulcēšanos gan iekštelpās, gan ārā organizētos, publiskos pasākumos.

Tāpat tiks atļauta organizēta reliģisko darbību veikšana.

Arī privātos pasākumos mājās būs jāņem vērā dzīvokļa platība, lai nepārsniegtu cilvēku skaitu, kas atbilst epidemiologu norādījumiem.

Ārkārtējo situāciju Latvijā pagarina līdz 9.jūnijam 

Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā izsludinātā ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9.jūnijam,...

Netiks atļauti publiskie un privātie sporta pasākumi, kas rīkoti saskaņā ar Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumu.

Ierobežojumu mīkstināšanas rezultātā tiek atļauta sapulču, gājienu, piketu un privātu, kā arī organizētu reliģisku pasākumu rīkošana. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs varēs apstiprināt pasākumus sociālās un fiziskās distancēšanās nodrošināšanai, kas jāievēro, organizējot sapulces, gājienus un piketus.

Vienlaikus pasākuma organizatoram noteikts pienākums nodrošināt ierobežojumu ievērošanu, tostarp fiziskas distances nodrošināšanu tā apmeklētājiem, un dezinfekcijas līdzekļu pieejamību pasākuma dalībniekiem.

"Neievērojot divu metru distanci, vienlaicīgi pulcēties publiskās iekštelpās un ārtelpās joprojām var ne vairāk kā divas personas vai arī personas, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā, vecāks un viņa nepilngadīgie bērni, ja viņi nedzīvo vienā mājsaimniecībā vai arī personas, kuras veic darba vai dienesta pienākumus," vienlaikus paziņojumā uzsver valdība.

Savukārt uz pasākumiem, kuros apmeklētāji piedalīsies, atrodoties vieglajā transportlīdzeklī, neattiecas 25 cilvēku maksimālais limits.

No 12.maija būs atļauta arī kultūras pasākumu organizēšanu gan iekštelpās, gan ārtelpās, uzsver Kultūras ministrija (KM).

Kā informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, valdība vienlaikus noteikusi, ka dalībnieku skaits tajos nedrīkst būt lielāks par 25 personām. Iekštelpās organizētu pasākumu ilgums nedrīkst pārsniegt trīs stundas, un starp pasākuma dalībniekiem jānodrošina divu metru distance, kā arī dezinfekcijas līdzekļu pieejamība pasākuma norises vietā.

Ar valdības rīkojumu noteikts arī tas, ka kultūras ministram dotas tiesības atbilstoši tā sauktā sanitārā protokola prasībām reglamentēt kārtību, kādā kultūras institūciju darbībā ievērojami sociālās un fiziskās distancēšanās pasākumi un pasākumu norises vietu dezinficēšanas prasību ievērošana, nodrošinot dezinfekcijas līdzekļu pieejamību roku dezinficēšanai arī pasākuma apmeklētājiem.

Kokale norādīja, ka tāpat noteikts, ka kultūras un izklaides vietas darbu var uzsākt ne agrāk kā plkst.7 un beigt ne vēlāk kā plkst.24.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK) izteicies, ka ar savu distancēšanās darbu esam nopelnījuši atvieglojumus, un tas ir būtiski, lai soli pa solim atgrieztos arī kultūras dzīves asinsrite.

"Arī turpmāk viss ir mūsu pašu rokās - ievērot fiziskās distancēšanās un citus drošas sadzīves noteikumus būs primārais uzdevums, un esmu drošs, ka mūsu nozare to paveiks ļoti atbildīgi," pauda ministrs.

"Ja mēneša laikā neradīsies epidemioloģiski šķēršļi, publisko pasākumu apmeklētāju skaits varēs tikt palielināts uz 50," akcentēja kultūras ministrs.

Pirmās kultūras iestādes, kas pēc 12.maija pakāpeniski gatavojas atsākt darbību, ir muzeji, bibliotēkas, Nacionālais arhīvs un privātās kultūrvietas, tostarp kultūras pasākumos, piemēram, kino vai koncertos, ko iespējams baudīt, atrodoties autotransportā.

KM un tās iestādes sadarbībā ar Veselības ministriju izstrādājusi tā saukto sanitāro protokolu, kas ar kultūras ministra rīkojumu tiks padarīts saistošs gan valsts un pašvaldību, gan privātajām kultūras institūcijām.

Kā pavēstīja Kokale, muzeji, bibliotēkas un arhīvs darbību uzsāks pakāpeniski, kolīdz katra institūcija būs pilnībā spējīga izpildīt sanitārajā protokolā noteiktās prasības. Turklāt muzeji durvis apmeklētājiem vērs, īstenojot informatīvu kampaņu, kuras ietvaros vienota satura un dizaina informatīvie materiāli uzrunās apmeklētājus, aicinot ievērot sanitārā protokola nosacījumus.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) iepriekš skaidroja, ka turpmāk par ieviesto ierobežojošo pasākumu mīkstināšanu lems pēc "četri reiz četri" metodes, kas nozīmē, ka četru nedēļu laika posmā tiks vērtēta Covid-19 ietekme pēc četriem parametriem.

Šie nosacījumi iekļauj epidemioloģisko situāciju, veselības aprūpes sistēmas noslodzi, situāciju ārvalstīs un kopējo sabiedrības drošību, tostarp arī pasākumu kontroles iespējas, un sabiedrības psiholoģisko labklājību un noturētspēju.

Tādējādi, vadoties pēc šiem kritērijiem, četru nedēļu laikā būtu iespējams pārskatīt ieviestos drošības pasākumus.

Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs klāstīja, ka kopš marta beigām, kad tika novērota maksimālā saslimstība ar Covid-19, jaunatklāto pacientu skaits krītas jau piekto nedēļu pēc kārtas, kamēr testēšanas apjoms pieaug.

Teju pirms katra lielāka sporta vai kultūras notikuma aizsākas publiska diskusija, vai šajos pasākumos ir vērts ieguldīt valsts naudu un kāds ieguvums no tā būs sabiedrībai?

Atbilde uz šo jautājumu ir gaužām vienkārša. Ja varam pierādīt, ka pasākums valsts kasē ienesīs vairāk naudas, nekā tiks izdots, tad pasākums valstij ir jāatbalsta. Tā ir investīcija, kura nesīs ne tikai papildu naudu valsts budžetā un uzņēmēju kontos, bet arī veicinās Latvijas atpazīstamību pasaulē, popularizēs mūsu zemi kā tūrisma un investīciju galamērķi.

Lielie publiskie pasākumi ir magnēts, kas jau tagad nes naudu

Šogad Latvijā notika vairāki lielie masu pasākumi, un jau tagad varam izmērīt to aptuveno pienesumu Latvijas budžeta un uzņēmēju maciņiem. Esam izanalizējuši to valstu iedzīvotāju norēķinus ar maksājumu kartēm Latvijā, kuru pārstāvētās izlases šogad spēlēja Pasaules hokeja čempionātā Rīgas grupā. Salīdzinot datus par 2023. gada aprīli un maiju, redzam, ka Šveices, Slovākijas, Čehijas, Norvēģijas, Kazahstānas, Kanādas un Slovēnijas iedzīvotāju tēriņi pasaules čempionāta norises laikā ēdināšanas iestādēs auguši par 53%, bāros par 54%, bet viesnīcās par 47%.

Pasākumu rīkotājiem šobrīd jādomā par reālu naudas atgriešanu skatītājiem, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Vaicāts, kādi būs atbalsta pasākumi nozarei, viņš sacīja, ka tie daļēji būs jauni, daļēji citādāki. Pēc viņa sacītā, labā ziņa ir, ka joprojām darbojas esošie atbalsta mehānismi privātajam sektoram - gan privātu kultūras institūciju ilgtspējai, gan darbojas pašnodarbināto personu nodarbinātības programma, kurai var pieteikties līdz 11.novembrim.

Viņaprāt, gan būtu jādomā par pašnodarbināto personu atbalsta konkursa nolikumu, kas, iespējams, ir par stingru, tādējādi izslēdzot no atbalsta saņēmēju loka cilvēkus, kuriem nav klājies tik grūti, bet nodokļu kontekstā viņu devums valstij un kultūrai ir bijis pat lielāks.

Viņš atzina, ka rudenī atšķirībā no pavasara būs izmaiņas attiecībā uz pasākumu biļetēm. "Ja pavasarī varējām daudz runāt par koncertu pārcelšanu vai atcelšanu, tad šinī brīdī mums vairs nav, kur pārcelt ne koncertus, ne teātra izrādes. Šobrīd jau jārunā par reālu naudas atgriešanu skatītājiem," skaidroja ministrs.

Ministru kabinets 9.jūnijā lēma palielināt apmeklētāju skaitu, kas vienlaikus var piedalīties kultūras pasākumos, nosakot, ka laika posmā no 10. līdz 30.jūnijam iekštelpās notiekošā kultūras pasākumā kopējais apmeklētāju skaits nedrīkst pārsniegt 100 personas, savukārt ārā - 300 personu skaitu, informē Kultūras ministrija.

Kā obligāts nosacījums gan kultūras pasākumu norisē, gan kultūras iestāžu un izstāžu zāļu darbībā arī turpmāk noteikta 2 metru distances ievērošana starp personām jeb 4 m² platības uz vienu personu nodrošināšana (nepārsniedzot 50% no telpas ietilpības), biļešu iegāde tiešsaistē, izmantojot internetu (ja šāda iespēja ir nodrošināta), kā arī dezinfekcijas līdzekļu pieejamība roku un virsmu higiēnas nodrošināšanai pasākuma norises vietās un kultūras iestādēs, izstāžu zālēs.

Līdz ar Veselības ministrijas virzīto, 9.jūnijā valdības sēdē apstiprināto Ministru kabineta noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" stāšanos spēkā darbību pārtrauc ar kultūras ministra rīkojumu izdotie t.s. sanitārie protokoli jeb kārtība, kādā kultūras institūciju darbībā ievērojami sociālās un fiziskās distancēšanās pasākumi un pasākumi norises vietu dezinficēšanas prasības. Tomēr KM aicina kultūras iestādes un kultūras norišu vietas arī turpmāk izmantot tos kā vadlīnijas pasākumu un darba organizēšanai.

Pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai valstī, kultūras un pasākumu nozare ierindojas starp tām, kas cietušas visvairāk. Papildus satraukumu un bažas rada arī neziņa par nākamo gadu.

Kamēr kultūras ministrs uzsver, ka nozare šoruden spēs izdzīvot, valsts atbalsts ir pirmais plāksteris, kas daļai uzņēmumu ļauj saglabāt savu darbību, bet tas ir tāds vienreizējs palīglīdzeklis, kas neglābs ilgtermiņā.

Pasākumu nozare nav 100% apstājusies

Pasākumu nozare noteikti nav pilnībā apturēta, jo ik pa laikam tiek organizēti dažādi pasākumi, protams, ievērojot valstī noteiktos ierobežojumus. Mana uzņēmuma gadījumā pasākumu skaits ir samazinājies par aptuveni 80%. Lielāks uzsvars tiek likts uz korporatīvo segmentu, rīkojot pasākumus uzņēmumiem. Pašlaik klientiem tiek piedāvāti arī pasākumi tiešsaistē. Pirmā viļņa laikā liela daļa pasākumu, piemēram, festivāli tika pārcelti uz nākamo gadu, bet dažādu organizāciju ikgadējie pasākumi, kuros tiek apbalvoti labākie darbinieki, saliedēšanās pasākumi, konferences un semināri netika pārcelti, meklējot tiešsaistes risinājumus.

Tā intervijā DB 2017.gada 28.jūlijā teica režisors, producents, aktieris, uzņēmējs un nu jau atkal politiķis Andrejs Žagars.

Uzzinot par A.Žagara aiziešanu mūžībā, mākslinieka piemiņai publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Allaž esat bijis saistīts ar ievērības vērtiem notikumiem mākslā un kultūrā. Kas ir jūsu šī brīža prioritāte šajā lauciņā?

Joprojām esmu ierauts trīs gadu festivāla (2017.–2019.) Baltijas muzikālās sezonas mākslas notikumu virknē. Mani uzaicināja kļūt par māksliniecisko vadītāju. Festivāls tika atklāts 3. jūnijā Dzintaru koncertzālē ar pasaulslavenā diriģenta Rikardo Muti un viņa izveidotā Luidži Kerubīni vārdā nosauktā orķestra koncertu. Sākumā bija doma festivālā orientēties uz akadēmisko mūziku, taču es paplašināju robežas. Uzskatu, ka mums ir pietiekami daudz notikumu ar ārkārtīgi labiem simfoniskās mūzikas māksliniekiem – pašmāju un ārzemju vijolniekiem, čellistiem, pūšamo instrumentu lietpratējiem u.c. Savukārt nepietiekami ir laikmetīgās dejas, laba kustību teātra un dažādu mākslas žanru apvienojuma. Tālab festivālā vēlos paplašināt žanru loku, akadēmisko mūziku caurvijot ar labu dramatisko teātri un laikmetīgo deju (žanri, ar ko saistās arī vēl pāris manu iecerēto projektu). Un tas ir iespējams, jo festivāls iestiepjas gada garumā atbilstoši savam nosaukumam. Paralēli tam mans lielais projekts ir pašam savs kultūras fonds.

Kultūras ministrija (KM) valdībā prasīs izmaksāt zaudējumu kompensāciju par Covid-19 krīzes dēļ nenotikušajiem vai atceltajiem kultūras pasākumiem, pirmdien videokonferencē "Par pieņemtajiem lēmumiem kultūras nozarē Covid-19 izplatības ierobežošanā un plānoto turpmāko rīcību ierobežojumu mazināšanā" pauda KM valsts sekretāre Dace Vilsone.

Pēc viņas teiktā, ministrija ir izstrādājusi "ceļa karti" atbalsta mehānismiem, kas būtu attiecināmi uz kultūras sektorā strādājošiem gan ārkārtējās situācijas periodā gan pēc tā.

Tā KM ir nolēmusi vērsties valdībā un prasīt zaudējumu kompensāciju par izdevumiem, kas saistīti ar visa veida pārcelto un atcelto pasākumu organizēšanu. "Vienā laivā atrodas visas kultūras institūcijas, proti, šis atbalsts nepieciešams arī Rundāles [pils] muzejam, kultūras centriem, Dailes teātrim, koncertzālei "Gors", Ģertrūdes ielas teātrim, "Arēnai Rīga", festivālam "Positivus", grupai "Prāta vētra" un citiem," sacīja Vilsone.

KM valsts sekretāre norādīja, ka lēmums par ārkārtējās situācijas pagarināšanu vēl nav pieņemts, taču no diskusijām ar Veselības ministriju (VM) saprotams, ka sociālās distancēšanās pasākumi aizvien tiks turpināti un aizvien pastāvēs būtiski publisko pasākumu ierobežojumi.

Jau iepriekš sportā liela daļa komunikācijas ar faniem bija attālināta – tagad ir vēl lielāks fokuss uz attālināto komunikāciju.

"Šobrīd sporta vide dramatiski mainās. Taču vienā brīdī pēc trim vai sešiem mēnešiem stadioni būs vaļā un atkal notiks sacensības. Protams, ir liels jautājums, vai tikpat ātri stadioni piepildīsies ar skatītājiem. Turpmāk lielākais izaicinājums būs piesaistīt skatītājus," spriež Anrijs Brencāns, sporta un tehnoloģiju kompānijas SIA "Fan Apps" valdes loceklis.

"FanApps" turpina mārketinga kampaņas ar klientiem Eiropā. "Esam spiesti pielāgoties situācijai un meklēt klientus starptautiski, jo citās valstīs ir lielāki mārketinga budžeti un tur uz sportu skatās ilgākā termiņā," saka A. Brencāns. Viņa skatījumā šoks ir pārgājis ļoti ātri un šobrīd 30% klientu ir gatavi turpināt sadarbību. "Viņi zina, ka šodien ir grūti, bet viņi jau gatavojas tam, kas būs pēc mēneša. Cilvēki redz, ka dzīve turpinās. Protams, ja grib, var turpināt šokēties, bet tas šobrīd nekādi nepalīdz," norāda A. Brencāns.

Covid-19 ierobežošanai no pirmdienas, 9.novembra, līdz 6.decembrim Latvijā izsludinās ārkārtējo situāciju.

Šāds lēmums piektdien pieņemts valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē.

Ārkārtējās situācijas laikā brīvdienās ierobežos tirdzniecības centru darbu, paredz piektdien valdības ārkārtas sēdē pieņemtais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

No nākamās nedēļas iedzīvotājiem būs pieejami tie klātienes pakalpojumi, kuri ir īpaši svarīgi veselīgai un drošai sadzīvei un kuru pieejamība nav atliekama. Izprotot ārkārtējās situācijas pasākumu ietekmi uz ekonomiku un sabiedrību kopumā, vienlaikus tiek strādāts pie atbalsta mehānismu izstrādes darba devējiem, darba ņēmējiem un tām iedzīvotāju grupām, kuras visvairāk skar vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumi.

Valdība otrdien lēma no 15.novembra atjaunot kultūrvietu darbību klātienē, kā arī iespēju organizēt un apmeklēt publiskus kultūras pasākumus, ievērojot epidemioloģiskās drošības nosacījumus, informē Kultūras ministrijas pārstāve Dace Vizule.

Kultūras un mediju jomā darbība līdz ārkārtējās situācijas beigām nākamā gada 11.janvārim, turpināsies "zaļajā" - drošajā režīmā.

Pasākumi un kultūras pakalpojumi klātienē sniedzami un pieejami tikai ar derīgu vakcinācijas vai Covid-19 pārslimošanas sertifikātu.

Maksimālais pieļaujamais apmeklētāju skaits kultūras pasākumos noteikts līdz 500 personām.

Kultūras pasākumos būs jāievēro vairāki drošības pasākumi - apmeklētājiem jāatrodas fiksētās, personalizētās sēdvietās, tostarp blakus sēdvietās varēs atrasties ne vairāk kā divas personas.

Starp katrām blakus esošajām sēdvietām būs jānodrošina ne mazāk kā divu sēdvietu distance vai aizsargbarjera. Sēdvietas rindās būs jāizkārto pamīšus - šaha laukuma veidā.

Ministru kabinets trešdien skatīs Operatīvās vadības grupas izstrādātos priekšlikumus Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu pārskatīšanai, kas paredz no 7.aprīļa atļaut darboties visiem tirgotājiem.

Operatīvā vadības grupa rosina turpināt pamata ierobežojošos pasākumus, proti, sejas masku lietošanu, distancēšanos, roku mazgāšanu un dezinfekciju, jo šie pasākumi atzīti kā efektīvi.

Vienlaikus grupa atzīst, ka jebkuri atvieglojoši pasākumi ir riskanti, tāpēc jābūt gataviem tos jebkurā brīdī atcelt vai ieviest stingrus pasākumus, ja saslimšana strauji pieaug.

Vadības grupa piedāvā ierobežojumu atcelšanu pa posmiem, trīs nedēļu cikla ietvaros. Mainoties epidemioloģiskajai situācijai, tiktu arī pārskatīti pasākumu ieviešanas soļi. Plānots, ka visi pasākumi būs īstenojami tikai ar drošiem protokoliem, nodrošinot reālu to ievērošanas kontroli un uzraudzību.

Sporta komplekss 333 no ģimenes biznesa izaudzis līdz uzņēmumam, kas piesaistījis arī starptautiskas nozīmes partnerus

Vladislavam Šlēgelmilham 2002. gadā radās utopiska ideja – izveidot kartinga trasi, kas tajā laikā Latvijā vēl nebija pieejama. Tā sākās sporta kompleksa 333 attīstība. Vēlāk 2007. gadā tika uzbūvēts drošas braukšanas poligons, 2010. gadā atklāts veikparks, 2015. gadā kafejnīca un vēl viena kartinga trase, bet 2017. gadā tika uzbūvēts angārs, biroja ēka un tehniskā zona.

Šajā gadā sporta komplekss papildināts ar jauniem pakalpojumiem – ūdens atrakciju parku, izveidotas jaunas kafejnīcas telpas, infrastruktūra pielāgota lielākam apmeklētāju skaitam, kā arī labiekārtotas piecas kempingu mājiņas. «Visas lietas šeit notiek dabiski – ja ir pieprasījums, tad ir arī piedāvājums. Komunicējam ar mūsu klientiem, mums ļoti interesē arī viņu domas – tā saucamais feedback, ko varētu labāk. Vienmēr uzklausām arī veselīgu kritiku, kā mēs varam attīstīties. Parādījās vēlme pēc nakšņošanas vietām, kafejnīcas, tad arī pludmales zona attīstījās diezgan dabiski,» stāsta V. Šlēgelmilha meita Sibilla Šlēgelmilha.

VEF Kultūras pils rekonstrukcija notiek atbilstoši plānam - atjaunotā ēka tiks nodota ekspluatācijā oktobrī un jau valsts svētkos tajā notiks svinīgie pasākumi, pēc iepazīšanās ar darbu gaitu objektā pirmdien atzina Rīgas domes vadība.

«Darbi norit atbilstoši plānam un grafikam. Tagad domājam par tālāko - VEF Kultūras pils apkārtnes labiekārtošanai, kur tiks gan ieklāts bruģis, gan stādīti koki. Ēkas rekonstrukciju organizēja Rīgas domes Īpašuma departaments, bet teritorijas labiekārtošana būs Satiksmes departamenta pārziņā,» norādīja Rīgas mērs Nils Ušakovs.

DB jau vēstīja, ka saskaņā ar sākotnējo informāciju kopējās projekta izmaksas ar PVN ir aptuveni 11 miljoni eiro, taču augusta sākumā secināts, ka būtu jāveic neplānoti papildu ieguldījumi, tādējādi kopējās izmaksas sasniegs 12,1 miljonu eiro.

18.augustā Rīgas dome nolēma piešķirt papildu 702 870 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) VEF Kultūras pils remontdarbiem.

Saskaņā ar EY (Ernst & Young) veiktajiem aprēķiniem VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions apjomīgais atjaunošanas projekts laikā līdz 2037.gadam nodrošinās aptuveni 63 miljonu eiro atdevi Latvijas ekonomikai, informē centra stratēģiskās plānošanas un attīstības dienesta vadītājs Edgars Pudzis.

Šo summu veidos ieguvumi no veiktajiem ieguldījumiem kultūras attīstībā, ieguvumi no iedzīvotāju veselības stāvokļa un dzīves kvalitātes uzlabošanās sporta infrastruktūras pieejamības ietekmē, kā arī ieguvumi no jaunu darba vietu nodrošināšanas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa.

Šī ekonomiskā ieguvuma aplēse neietver pašu būvniecības izmaksu jeb aptuveni 47 miljonu eiro radīto pozitīvo efektu uz ekonomiku. Aprēķini veikti saskaņā ar Eiropas Komisijas vadlīnijām, veicot padziļinātu Grīziņkalna un tam piegulošo teritoriju un to apdzīvotības rādītāju izpēti, kā arī stadiona dažādo objektu noslodzes datiem.

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

No 17.augusta iekštelpās vienlaicīgi varēs pulcēties līdz 1000 cilvēkiem, pašreizējo 500 vietā, kā arī tiks mazināti ierobežojumi ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem un arī kultūras, sporta, reliģiskās darbības vietām, paredz otrdien valdības atbalstītie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Izmaiņas attiecībā uz pulcēšanos ārtelpās nav plānotas - tāpat kā patlaban maksimāli pieļaujamais cilvēku skaits ir līdz 3000. Tiek mazināti ierobežojumi ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, ļaujot pie viena galdiņa iekštelpās sēdēt astoņiem apmeklētājiem līdzšinējo četru vietā un atsakoties no cilvēku skaita ierobežojuma pie galdiņiem ārtelpās.

Ēdināšanas uzņēmumiem tiks atļauts strādāt līdz plkst.2, proti, par divām stundām ilgāk nekā to pieļauj pašreizējais regulējums. Šis nosacījums attiektos uz vietām, kur pamatpakalpojums ir ēdināšana un kur cilvēki atrodas sēdus pie galdiņiem. Tāpat tiek samazināta uz vienu cilvēku ēdināšanas vietās, tirdzniecības centros un kultūras norises vietās nosakāmā nepieciešamā platība - no četriem kvadrātmetriem līdz trīs kvadrātmetriem.

No šodienas iekštelpās vienlaicīgi varēs pulcēties līdz 1000 cilvēkiem, kā arī tiks mazināti ierobežojumi ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem un arī kultūras, sporta, reliģiskās darbības vietām, paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Izmaiņas attiecībā uz pulcēšanos ārtelpās nav plānotas - tāpat kā patlaban maksimāli pieļaujamais cilvēku skaits ir līdz 3000.

Tiek mazināti ierobežojumi ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, ļaujot pie viena galdiņa iekštelpās sēdēt astoņiem apmeklētājiem līdzšinējo četru vietā un atsakoties no cilvēku skaita ierobežojuma pie galdiņiem ārtelpās.

Ēdināšanas uzņēmumiem tiks atļauts strādāt līdz plkst.2, proti, par divām stundām ilgāk nekā to pieļauj pašreizējais regulējums. Šis nosacījums attiektos uz vietām, kur pamatpakalpojums ir ēdināšana un kur cilvēki atrodas sēdus pie galdiņiem.

Tāpat tiek samazināta uz vienu cilvēku ēdināšanas vietās, tirdzniecības centros un kultūras norises vietās nosakāmā nepieciešamā platība - no četriem kvadrātmetriem līdz trīs kvadrātmetriem. Savukārt prasība ēdinātājiem nodrošināt divu metru distanci starp galdiņiem tiek saglabāta.

Prototipēšanas darbnīca “Riga Makerspace”, A. Briāna ielā 13, turpina strauji attīstīties. Šobrīd būvdarbu progress atbilstoši ikmēneša izpildes plānam ir sasniedzis 71%.

Savukārt Miera ielā 58a, topošajā kultūras un radošo industriju atbalsta centrā “TabFab”, visās ēkās tiek pabeigti iekšējās apdares darbi un iekšējo inženiertīklu izbūve, kā arī plānots uzsākt teritorijas labiekārtošanas darbus, informē VAS “Valsts Nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Miera ielā 58 un A. Briāna ielā 13, Rīgā šogad plānots atklāt divus ievērojamus radošo industriju un kultūras izglītības veicināšanas attīstības projektus, kuri nodrošinās atbalstu Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas (RDMV), Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) un Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studentiem

“Prototipēšanas darbnīca “Riga Makerspace” un kultūras un radošo industriju atbalsta centrs “TabFab” ir būtiski projekti, kas ne tikai paver jaunas iespējas izglītībai kultūras nozarē, bet arī veicina pilsētas vēsturiskās teritorijas atdzimšanu. Objektos uz šo brīdi pabeigtas teju divas trešdaļas veicamo darbu un šogad gatavojamies nodot šos objektus izglītības iestādēm,” norāda J. Gavrilova.

Kultūras un pasākumu nozares privātie uzņēmumi - pasākumu producenti, norises vietas, mūzikas izpildītāji un tehniskās kompānijas - kopā vairāki simti uzņēmumu un nozares lielākās asociācijas ceļ trauksmi, ka līdzšinējais valsts atbalsts ir bijis ļoti minimāls, bet ieilgusī dīkstāve un pieaugošā neskaidrība par nākotni situāciju padara kritisku un nav jūtama valdības vēlme kultūras nozari atbalstīt līdztekus citām Covid-19 pandēmijas krīzes skartajām nozarēm.

Šī nozare kopš pandēmijas sākuma zaudējusi lielāko daļu savu ieņēmumu un daudzi uzņēmumi ir bijuši spiesti savu darbību pārtraukt pilnībā. Pasākumu pārdoto biļešu skaits kopš Covid-19 pandēmijas sākuma ir samazinājies vismaz 5 reizes, savukārt ienākumu apjoms - vēl vairāk.

Nozare vērš uzmanību, ka ir tikai daži sektori, kuru darbība ir skarta vissmagāk - tie ir pasākumi, tūrisms un viesmīlība. Esošie ierobežojumi neļauj rentabli rīkot pasākumus, kuri ir atkarīgi no biļešu ieņēmumiem vai pulcēšanās ierobežojumiem, tādēļ nav iespējams nodrošināt pasākumu organizēšanas uzņēmumu, pasākumu norises vietu vai pasākumu tehniskā aprīkojuma uzņēmumu pastāvēšanu nākotnē. Tikmēr valdības līmenī par turpmāko atbalstu lemj un to apstiprina citām nozarēm un infrastruktūras objektiem, bet pasākumu un kultūras sektors nekad nav pieminēts starp primāri cietušiem sektoriem. ES rekomendācijas paredz, ka apjomīgajam ES atveseļošanas plānam 2% no tā finansējuma būtu paredzami kultūras nozarei - Latvijas plānos atbalsts pasākumu nozarei pagaidām nav paredzēts vispār, norāda kultūras un pasākumu nozares pārstāvji.

Valstī ārkārtējo situāciju uz trim mēnešiem izsludinās no pirmdienas, 11.oktobra, tādējādi spēkā stājoties vairākiem Covid-19 izplatības novēršanai paredzētiem ierobežojumiem, piektdien nolēma Ministru kabinets.

Valdības ārkārtas sēdes sākumā Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovkis pauda, ka ārkārtējā situācija varētu stāties spēkā jau sestdien, 9.oktobrī. Taču valdība spēkā stāšanās datumu pārcēla, dodot sabiedrībai ilgāku laiku iepazīties ar jauno regulējumu.

Paredzēts, ka personām, kas nav vakcinētas pret Covid-19 vai nav to pārslimojušas, turpmāk būs atļauta iepirkšanās tikai pirmās nepieciešamības veikalos, tādējādi liedzot iespēju apmeklēt, piemēram, lielveikalus. Tāpat nolemts ierobežot arī vakcinētas personas - piemēram, pasākumos "zaļajā" jeb drošajā zonā tiks noteiktas papildu epidemioloģiskās drošības prasības, proti, jāvalkā maskas, jāievēro distance, tāpat paredzēts ieviest arī konkrētus dalībnieku ierobežojumus noteiktos pasākumos.

Ministru kabinets piektdien panāca vienošanos par ierobežojumu atvieglošanu izglītības procesa organizēšanā, savukārt ierobežojumus tirdzniecībā plānots atvieglot daļēji, ļaujot strādāt tikai mazajiem veikaliem.

Patlaban plānots, ka izmaiņas varētu stāties spēkā uzreiz pēc Lieldienām, tomēr par konkrētu datumu valdība lems nākamnedēļ līdz ar konkrētu tiesību aktu izskatīšanu. Ierobežojumu mīkstināšanas termiņa noteikšanā tiks ņemta vērā aktuālā epidemioloģiskā situācija.

Lai arī sākotnēji Operatīvā vadības grupa rosināja no 7.aprīļa atvieglot ierobežojumus tirdzniecībā, tomēr valdība vienojās ierobežojumus šajā nozarē mīkstināt mērenāk, proti, atļaujot darboties visiem mazajiem veikaliem, bet tirdzniecības vietu ar platību virs 7000 kvadrātmetriem darbība joprojām būtu ierobežota.

Precīzi tirdzniecības nosacījumi vēl tiks izstrādāti, bet paredzams, ka darboties varēs veikali ar atsevišķu ieeju. Lai arī tirdzniecības centri nevarēs darboties, tomēr tajos, tāpat kā līdz šim, varēs darboties veikali, kuru darbība netiek ierobežota, piemēram, grāmatveikali un pārtikas veikali. Tāpat paredzams, ka darboties varēs āra tirdzniecība.

Līdz ar valdības ceturtdien pieņemtajiem lēmumiem darbību atsākt varēs arī peldbaseini, fitnesa centri un sporta zāles, pavēstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Kā vēstīts, valdība ceturtdien lēma, ka no 12.maija klātienē varēs notikt arī organizēti bezkontakta sporta treniņi vai nodarbības, ievērojot vairākus nosacījumus, tai skaitā būs jāievēro savstarpēja divu metru distance un vienā treniņgrupā vienlaikus nevarēs pulcēties vairāk kā 25 personas.

Severs skaidroja, ka valdības ceturtdien pieņemtais lēmums attiecas arī uz iekštelpu sporta norises vietām, kas ir arī peldbaseini, tomēr svarīgas būs epidemiologu drošības prasības. Šobrīd ministrija ir pilnveidojusi iepriekš pašas sagatavotās rekomendācijas par sporta nodarbību norisi, atbilstoši ceturtdien pieņemtajiem lēmumiem, kas būs spēkā no 12.maija.