Eiropas Komisija (EK) pirmdien iepazīstinājusi ar jauno Vienotā tirgus ārkārtas instrumentu (VTĀI), kura mērķis ir turpmāku ārkārtas situāciju gadījumā ES saglabāt preču un pakalpojumu brīvu apriti, personu brīvu pārvietošanos un svarīgu preču un pakalpojumu pieejamību, informēja EK pārstāvniecībā Latvijā.

Lai gan vienotais tirgus ir apliecinājis sevi kā mūsu labākais aktīvs krīzes pārvarēšanā, Covid-19 pandēmija ir izgaismojusi strukturālus trūkumus, kas kavē ES spēju efektīvi un saskaņoti reaģēt uz ārkārtas situācijām. Vienpusēji pasākumi ir izraisījuši sadrumstalotību, vēl vairāk saasinājuši krīzi un īpaši smagi skāruši mazos un vidējos uzņēmumus.

Iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons norādījis, ka pēdējos gados piedzīvotajās krīzēs smagi strādāts, lai saglabātu netraucētu vienotā tirgus darbību, turētu robežas un piegādes ķēdes atvērtas un nodrošinātu to produktu un pakalpojumu pieejamību, kas mūsu iedzīvotājiem bija vajadzīgi.

"Mums jābūt labāk sagatavotiem, prognozējot nākamo krīzi un reaģējot uz to. Vienotā tirgus ārkārtas instruments nevis paļausies uz tūlītējām, improvizētām darbībām, bet būs strukturāls risinājums, kas nebaltās dienās palīdzēs saglabāt preču un pakalpojumu brīvu apriti un cilvēku brīvu pārvietošanos. VTĀI nodrošinās labāku koordināciju ar dalībvalstīm, palīdzēs novērst un ierobežot potenciālās krīzes ietekmi uz rūpniecību un ekonomiku un nodrošinās Eiropai mehānismus, kas ir mūsu globālajiem partneriem, bet nav mums," uzsvēris Bretons.

Latvijas medicīnā izsludina ārkārtas situāValsts operatīvā medicīniskā komisija ceturtdien nolēmusi Latvijas medicīnas nozarē izsludināt ārkārtas situāciju, apstiprināja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Tas nozīmē, ka ārstniecības iestādes būs pilnvarotas brīvāk rīkoties ar saviem resursiem, lai sniegtu palīdzību gan Covid-19, gan neatliekamajiem pacientiem ar citām saslimšanām.

Veselības ministrijā iepriekš skaidroja, ka ārkārtas situācija medicīnā uztverama kā pēdējais signāls sabiedrībai, ka situācija ārstniecības iestādēs ir ļoti sarežģīta, un ir nepieciešams ikviena atbalsts cīņā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu.

Ārkārtējo situāciju medicīnā izsludina gadījumos, ja tūlītēji pieejamo medicīnisko resursu apjoms neatbilst esošajam vai prognozējamam cietušo vai saslimušo skaitam.

Sīkāka informācija izsludināto ārkārtas situāciju medicīnā tiks sniegta īpaši sasauktā preses konferencē ceturtdien plkst.13 Tajā piedalīsies veselības ministrs Pavļuts, Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Liene Cipule, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklis, profesors Haralds Plaudis un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Ilze Kreicberga.

Valsts ilgstoši kavē visu darbu izmaksu veikšanu Ķekavas apvedceļa būvniekam.

Pagājušā mēneša vidū – 13. oktobrī – ar gana vērienīgu pasākumu, tostarp ierasto lentīšu griešanu, tika atklāts jaunais Ķekavas apvedceļš, kas ir padarījis ērtāku un ātrāku pārvietošanos ne tikai tiem autovadītājiem, kuri mēro ceļu virzienā no Rīgas uz Bausku, bet arī Ķekavas iedzīvotājiem, kuriem tādēļ tiek noņemts salīdzinoši intensīvās autosatiksmes slogs tieši caur Ķekavas centru, tādējādi mazinot gan troksni, gan arī gaisa piesārņojumu.

Ķekavas apvedceļa būvniecība tika īstenota kā Baltijā pirmais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu infrastruktūras būvniecībā, ko no vienas puses īstenoja Latvijas valsts VISA “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) personā (publiskais partneris) un AS “Kekava ABT”, kuru 80% apmērā pārstāv Luksemburgā reģistrētais infrastruktūras fonds “TIIC 2 S.C.A. SICAR. PPP” no otras puses kā privātais partneris. Līgums par darbu veikšanu tika noslēgts 2021. gada 16. jūlijā, sākotnējā līguma kopsumma bija 122,14 miljoni eiro. Būvnieki apjomīgo pasūtījumu ne tikai izpildīja nolīgtajā laikā, bet visa būvniecības procesa ietvaros ietaupīja 15 miljonus eiro.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 2021.gada 11.jūnijā apmierinājusi AS "Olainfarm" lielākā akcionāra SIA "OLMAFARM" pieteikumu par pagaidu aizsardzību pirms prasības celšanas, nosakot, ka SIA "OLMAFARM" ir tiesīgs izlietot no AS "Olainfarm" akcijām izrietošās tiesības, tai skaitā balsot AS "Olainfarm" kārtējās un ārkārtas akcionāru sapulcēs.

Tas nozīmē, ka SIA "OLMAFARM" būs tiesīgs bez jebkādiem šķēršļiem un traucējumiem izlietot savas akcionāra balsstiesības jau šonedēļ gaidāmajās 2021.gada 17. un 18.jūnija AS "Olainfarm" ārkārtas akcionāru sapulcēs.

SIA "OLMAFARM" pieteikumu par pagaidu aizsardzību tiesā iesniedza nolūkā novērst nopietnu savu kā akcionāra tiesību apdraudējumu un būtisku kaitējumu situācijā, kad pastāv bažas, ka AS "Olainfarm" lielākā akcionāra tiesības 2021.gada 17.jūnijā un 18.jūnijā AS "Olainfarm" ārkārtas akcionāru sapulcēs var pretlikumīgi mēģināt ierobežot Čehijā reģistrētā sabiedrība BLACK DUCK INVEST a.s. un ar to saistītās personas, atsaucoties uz iespējams, viltotu līgumu par SIA "OLMAFARM" piederošo 42,56% AS "Olainfarm" akciju iegādi, un uzdodoties par AS "Olainfarm" akcionāru.

Ņemot vērā augsto Latvijas atkarību no starptautiskajām piegādēm un valsts līmeņa zāļu rezervju sistēmas neesamību, šā gada februārī virkne veselības aprūpes un pacientu organizāciju aicināja Ministru kabinetu nekavējoties sākt darbu pie valsts līmeņa zāļu rezervju izveides.

Par spīti veselības ministra Hosama Abu Meri solījumiem jautājumu risināt pēc iespējas ātrāk, septiņu mēnešu laikā zāļu rezervju izveide Latvijā joprojām nav izkustējusies no nulles punkta, un tālāk par abstraktām idejām Veselības ministrija kā atbildīgā iestāde tā arī nav tikusi. Tāpēc Latvijas Zāļu ražotāju asociācija (LZR) atkārtoti aicina Ministru prezidenti Eviku Siliņu un Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču no veselības ministra Hosama Abu Meri pārņemt vadību zāļu rezervju fonda izveidē, jo ir skaidrs, ka par nozari atbildīgais ministrs ar to netiek galā.

LZR ieskatā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē šonedēļ, 18.septembrī, notikusī diskusija apliecina, ka Veselības ministrija ministra Hosama Abu Meri vadībā ir iestrēgusi vairākus gadus senā pagātnē un ignorē augstos zāļu pieejamības riskus Latvijas pacientiem ārkārtas situācijās. Nevajag pat ārkārtas apstākļus, jo atsevišķu medikamentu trūkums bija vērojams arī pērn, kad ārvalstu ražotāji nespēja tos nodrošināt nepieciešamajā apjomā. Arī šobrīd Latvijā katastrofāli trūkst vakcīnu pret difteriju pieaugušajiem, ko Veselības ministrija izliekas neredzam. Skaidrs, ka globālajām farmācijas kompānijām prioritāte šādos gadījumos vienmēr būs to mājas tirgi vai tās valstis, kur konkrēto preparātu cena ir augstāka. Tā kā 94% medikamentu Latvijā tiek ieviesti no ārvalstīm, ikviens pārrāvums piegādes ķēdēs Latvijai var maksāt cilvēku dzīvības. To nedrīkst pieļaut!

Šā gada 10. martā ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs parakstīja līgumu ar Lietuvas Republikas valdību par solidaritātes pasākumiem gāzes piegādes drošības aizsardzībai, informē Ekonomikas ministrija.

Šis starptautiskais divpusējais līgums nosaka kārtību, kādā Latvijas Republika vai Lietuvas Republika sniedz atbalstu viena otrai gadījumā, ja kādā no valstīm ir iestājusies ārkārtas situācija dabasgāzes jomā. No Lietuvas Republikas valdības puses minēto līgumu parakstīja Lietuvas Republikas enerģētikas ministrs Dainius Kreivys.

"Šajos bezprecedenta apstākļos, kad ikdienas pienākumos arvien vairāk parādās jauni izaicinājumi, tai skaitā enerģētikas jomā, reģionālā sadarbība Baltijas valstu starpā kļuvusi par vienu no stūrakmeņiem, arvien vairāk nostiprinot savstarpējā atbalsta sniegšanas mehānismus," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Par spīti tam, ka publiskajā telpā veselības ministrs Hosams Abu Meri apgalvo, ka līdz šā gada beigām Latvijā iecerēts organizēt pirmo zāļu rezervju iepirkumu, joprojām jautājums par visaptverošo zāļu valsts rezervju izveidi, kas aptvertu arī hroniskos pacientus, ir iestrēdzis Veselības ministrijā (VM) un progress ir nepiedodami lēns.

Tādēļ Latvijas zāļu ražotāju asociācija (LZR) oficiālā vēstulē aicina VM skaidrot nākamos valsts zāļu rezervju fonda izveides soļus, termiņus un kopējo darbības mehānismu, nodrošinot medikamentu pieejamību visiem pacientiem ārkārtas situācijās un starptautisko piegāžu ķēžu pārrāvumu gadījumos, nevis tikai slimnīcām, kur rezervēm ir jābūt nodrošinātām jau kopš 2020.gada.Lai gan ministrija plāno valsts zāļu rezervju iepirkumus, pašlaik trūkst informācijas pat par tik elementārām lietām kam tieši rezerves tiks paredzētas, kas veiks to uzglabāšanu, kā tiks nodrošināta aprite, kā arī kādi būs visaptveroša medikamentu rezervju fonda izveides nākamie soļi un mehānismi, pēc kādiem tas darbosies.

Pārtikas ražošanas nozarē ir ļoti daudz jautājumu un neskaidrību saistībā ar jaunajiem epidemioloģiskajiem ierobežojumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai, atzina Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

"Pārtikas nozarei jāturpina strādāt neatkarīgi no situācijas valstī, lai nodrošinātu ar pārtiku gan vietējo tirgu, gan eksportu. Līdztekus tam tagad mums ir jālauza galva, kā pielāgoties un izpildīt ārkārtas situācijas noteikumus," sacīja Šure.

Cita starpā pārtikas ražotājiem bažas sagādā ražošanas nepārtrauktības nodrošināšana, piemēram, maiņu darba īstenošana jeb jautājums, kurus darbiniekus drīkst likt maiņās un ko darīt ar tiem, kurus nedrīkst.

Viņa uzsvēra, ka nozarē ir ļoti daudz jautājumu un neskaidrību, un neapmierinātība ir gan darba devēju, gan darbinieku vidū.

"Pat profesionāli juristi ļoti piesardzīgi vērtē, kas ir kas, un nav skaidras atbildes, vai augstāks juridiskais spēks ir Darba likumam vai Ministru kabineta rīkojumam "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"," komentēja federācijas padomes priekšsēdētāja.

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā, akceptēšana radītu katastrofālu situāciju siltumapgādē ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, tāpēc to pieņemšanu mežiem bagātās valstis nedrīkst pieļaut.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koksni kā būtisku energoresursu, it īpaši pašreizējos apstākļos enerģētikā, kad dabasgāzes cenas ir uzskrējušas debesīs, par šī resursa nākotnes perspektīvām un riskiem, it īpaši saistībā ar Eiropas Savienības kabinetos topošajiem normatīvo aktu projektiem.

Vairāki bīstami signāli

“Eiropā uz visu, kas saistīts ar biomasu, raugās ļoti piesardzīgi, it īpaši ilgtspējas jautājumos — lietojamā resursa atjaunošanas spējās, bioloģiskas daudzveidības saglabāšanas un klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā, turklāt pozīcijas mēdz atšķirties, jo ir dažādas interešu grupas,” situāciju skaidro Latvijas Mežu sertifikācijas padomes enerģijas politikas eksperts Jurģis Miezainis. Viņš atzīst, ka izteikti ES Zaļā kursa, bioloģiskās daudzveidības atbalstītāji virza priekšlikumus par ātrākas kaskādes principa ieviešanu, kas no enerģētikas sektora varētu izņemt būtisku koksnes apmēru. Tāpat tiek virzīts priekšlikums, kas paredz pašreiz atjaunojamo biomasu (koksni) atzīt par neatjaunojamu resursu.

Valsts operatīvās medicīniskās komisijas (VOMK) sēdē rīt, 30.jūnijā, plānots atcelt Covid-19 dēļ izsludināto ārkārtas situāciju medicīnā Latvijā, otrdien valdības sēdē informēja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Pēc politiķa paustā, pēdējās nedēļās ir rūpīgi analizēta situācija slimnīcās un veselības aprūpes sistēmā kopumā, un rīt ir paredzēta VOMK sēde, kurā varētu lemt par ārkārtas situācijas veselības aprūpes nozarē atcelšanu. Vienlaikus jāpatur prātā, ka atsevišķās slimnīcās ārkārtas pasākumi vēl aizvien būs nepieciešami, akcentēja politiķis.

Šāds lēmums iespējams, samazinoties stacionēto Covid-19 pacientu skaitam. Pašlaik šo pacientu aprūpi nodrošina tikai klīniskās universitātes slimnīcas Rīgā un lielākās reģionālās slimnīcas.

Ārkārtas situācija medicīnā Latvijā tika izsludināta 2020.gada decembra sākumā. Tas nozīmē, ka ārstniecības iestādes ir pilnvarotas brīvāk rīkoties ar saviem resursiem, lai sniegtu palīdzību gan Covid-19, gan neatliekamajiem pacientiem ar citām saslimšanām.

Pandēmija un tai sekojošais karš Ukrainā skaidri parādīja, cik ievainojamas ir starptautiskās medikamentu piegādes ķēdes, un cik kritiskas sekas tam var būt tādās valstīs kā Latvija, kur izteikti dominē ārvalstu ražotāju zāles. 13.februārī notikušajā diskusijā “Zāļu pieejamība Latvijā X stundā: Ukrainas pieredze un Latvijas realitāte” veselības aprūpes un drošības nozares eksperti secināja, ka diemžēl šobrīd valsts nav sagatavota, lai varētu nodrošināt zāļu pieejamību visiem pacientiem krīzes situācijās.

Krīze var būt, piemēram, militāra rakstura, pandēmijas atkārtojums, ārvalstu ražotāju apjomu novirzīšana citur, lielākos vai savos mājas tirgos, vai citi iepriekš neparedzami apstākļi. Lai novērstu iespējamas zāļu pieejamības problēmas, Veselības ministrijai sadarbībā ar citām atbildīgajām iestādēm un nevalstiskajiem partneriem, nekavējoties būtu jāsāk darbs pie nacionālā medikamentu rezerves fonda izveides.

Situācijas nopietnību apliecina arī Latvijas veselības aprūpes speciālistu un farmaceitu vidū veiktā aptauja*, kas rāda, ka tikai 9% no nozarē strādājošajiem pēdējo četru gadu laikā visi darbam nepieciešamie medikamenti ir bijuši pieejami. Kā visbiežākie iemesli medikamentu nepieejamībai minēti tieši pārrāvumi starptautiskajās piegādēs un ārvalstu ražotāju noteiktās piegādes kvotas. Tikai 11% no aptaujātajiem speciālistiem uzskata, ka valsts ir sagatavota medikamentu apgādei iedzīvotājiem ārkārtas situācijās, turklāt tikai 13% jūtas pietiekami informēti par to, kā tiktu nodrošināta medikamentu apgāde un izsniegšana pacientiem šādās situācijās.

Rēzeknes pilsētas domes ārkārtas sēdē ceturtdien pieņemts lēmums samazināt budžeta izdevumus, lai stabilizētu pilsētas finanšu situāciju.

Pilsētas tēriņus nolemts samazināt par 3,5 miljoniem eiro, pārskatot brīvprātīgās funkcijas un optimizējot budžeta izdevumus, kas ļaušot kādā no nākamajām sēdēm pieņemt bezdeficīta budžetu.

Ietaupījumi rasti, atsakoties no brīvprātīgās iniciatīvas pabalstiem, sporta biedrību un profesionālo sportistu atbalsta, radošo pakalpojumu centra brīvās iniciatīvas pasākumiem un veicot citus taupības pasākumus.

Karstākās diskusijas raisījās par priekšlikumu ar jūniju noteikt pašvaldības administrācijā četru dienu darba nedēļu. Opozīcijas deputāts Juris Guntis Vjakse (NA/LZP/JV/LRA/LP) uzsvēra, ka nepieciešams domāt par domes darbiniekiem, lai pašvaldība tos nezaudētu.

Arī bērniem no Ukrainas, tāpat kā visiem pārējiem Ukrainas civiliedzīvotājiem kuri izbēguši no karadarbības Ukrainā, un līdz šim Latvijā saņēmuši primāro atbalstu jau drīz var nākties pašiem nodrošināt sev pajumti un pārtiku.

Likuma par atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem šā brīža redakcija nosaka, ka primārais sniedzamais atbalsts ir izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi 90 dienu garumā. Ņemot vēra to, ka karš sākās 24. februārī un ļoti daudzi Ukrainas civiliedzīvotāji, tai skaitā bērnu grupas, iebrauca Latvijā drīz pēc tam, tad šis 90 dienu termiņš tūlīt beigsies.

Ukraiņu bēgļu satraukumam patiešām ir pamats, jo līdz šim brīdim nav pieņemti grozījumi likumā, kas pagarinātu 90 dienu termiņu izmitināšanai un ēdināšanai. Šie cilvēki jau saņēmuši no pašvaldībām ziņas par to, ka viņiem drīzumā pašiem jāsāk maksāt gan par izmitināšanu, gan par ēdināšanu.

Valdības ministri vairākkārt publiski solījuši, ka ukraiņu bēgļi var būt pavisam droši, par to, ka primārais atbalsts tiks pagarināts, taču tas nav izpildījies, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojuma turpinājuma vietā tiek piedāvāts īrēt dzīvošanas vietas, kur izīrētājs var saņemt līdz 300 eiro samaksu par šo, pieaugušie tiek mudināti atrast darbu.

Iespējamās enerģētiskās krīzes situācijā paredzētie dabasgāzes piegādes samazinājumi par 20%, 40%, 80% vai pat par 100% būtiski ietekmēs ražošanas uzņēmumus, kuriem nāksies apturēt savu darbību ar visām no tā izrietošajām sekām, to novēršanai var būt nepieciešami milzīgi līdzekļi, tieši tāpēc jāpārskata gāzes samazināšanas un atslēgšanas nosacījumi un uzņēmumu atrašanās vienā vai otrā grupā.

Šāds ir uzņēmēju viedoklis pēc dabasgāzes sadales sistēmas operatora akciju sabiedrības Gaso rīkotajām mācībām, kurās tika izspēlēts scenārijs par to, kas un kā notiek situācijā, kad valstī nav dabasgāzes tādā apmērā, lai visiem varētu nodrošināt tās piegādi. Atbilstoši MK noteikumos strikti noteiktajiem nosacījumiem augstākā prioritāte dabasgāzes piegādēm ir paredzēta slimnīcām, sociālās aprūpes iestādēm, mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto ēdiena gatavošanai, ūdens sildīšanai vai apkurei, savukārt šī resursa industriālajiem patērētājiem tās piegāde krīzes situācijā var tikt ierobežota 20%, 40%, 80% apmērā vai pat pilnībā apturēta. Vienlaikus, apturot ražošanu, uzņēmumi nespēs ne tikai samaksāt darbiniekiem, bet arī preču un pakalpojumu sniedzējiem un nemaksās arī nodokļus valsts budžetā, tādējādi raisot sava veida domino efektu. Tāpēc uzņēmēji aicina darīt visu, lai šādu situāciju nepieļautu, jo īpaši, ja pašlaik ir atklāti jautājumi par dabasgāzes pieejamību nākamajā ziemā. Vienlaikus dabasgāzes padeve pagaidām nevienam Latvijā nav samazināta, jo krīzes situācija nav izsludināta.

Ieguldot vienu eiro aizsardzības un drošības industrijā, atpakaļ saņemam trīs, un saprotams, ka pieprasījums tuvākajā nākotnē tikai augs. Latvijai ir jāspēj kāpināt aizsardzības un drošības iepirkumu kapacitāte, vienlaikus domājot par preču un pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Nu jau aizvadīti divi aktīvās karadarbības gadi Ukrainā, lai arī Krievijas agresijas ievads ir desmitgades garumā. Kādi ir secinājumi par Latvijas kritisko infrastruktūru kopumā? Kas šobrīd ir fokusā, par ko būtu jārunā, ja raugāmies no pašmāju uzņēmēju iespējām, nevis no iespējas tērēt budžeta naudu iepirkumiem ārvalstīs?

Sākšu ar to, ka aizsardzības un drošības industrijā strādājošajiem uzņēmumiem šie jau ir 10 kara gadi. Daudzi no jautājumiem, kas ir nonākuši dienaskārtībā pēdējā laikā, ja domājam par biznesa darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, piegādes ķēžu pārtraukumiem, šajā industrijā ir atrisināti jau ilgāku laika periodu, gan uz piegādātājiem, gan noieta tirgiem skatoties. Galvenie piegādātāji ir NATO dalībvalstis, un noieta tirgi tāpat ir NATO dalībvalstīs. Manuprāt, mūsu organizācija ir vienīgā no nozaru organizācijām, kas finanšu nozares sakārtošanas laikā sagatavoja savas finanšu atbilstības vadlīnijas. Proti, industrijas dalībnieki nopietni pārskatīja savas finanšu plūsmas vēl pirms aktīvās karadarbības sākuma Ukrainā. Nozares spēlētāju gatavība situācijas saasinājumam ir bijusi gana augsta. Es gribētu teikt, ka uzņēmumi, kas nodrošina Latvijā kritisko infrastruktūru, ir pietiekami veiktspējīgi visneparedzamākajos apstākļos. Piemēram, kiberdrošības jomā organizēti un labi finansēti uzbrukumi mūsu infrastruktūrai bijuši jau krietnu laiku pirms 2022. gada februāra, un infrastruktūras turētāji labi tiek galā ar izaicinājumiem. Tas, par ko būtu jādomā, ir gatavība tiešiem konvencionāliem uzbrukumiem un uzņēmumu darbības nepārtrauktība šādos apstākļos. Darbs pie šāda tipa gatavošanās jau notiek un nepārtraukti. Kritiskās infrastruktūras uzņēmumi gatavojas, sadarbojoties gan ar Aizsardzības ministriju, gan ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, iesaistoties mācībās gan praktiski, gan teorētiskā līmenī.

Pēkšņā apstākļu pasliktināšanās prasa nestandarta un ļoti ātrus valstiskus risinājumus, ja negribam riskēt ar bankrotu vilni būvniecībā, bezdarba pieaugumu un nozīmīgu objektu apturēšanu, uzsver uzņēmēji.

Pilnībā vēl nebeidzoties Covi-19 pandēmijas izraisītās krīzes ietekmei uz ekonomiku, tostarp būvniecību, nozari satricinājusi nākamā, ko izraisījusi Krievijas agresija Ukrainā, kas būtiski saasinājusi gan būvniecības materiālu deficītu, gan veicinājusi cenu pieaugumu atsevišķiem materiāliem no 20 līdz pat 200%. Apzinoties, ka jau pandēmijas laikā piedzīvotie zaudējumi vairs neļaus pārdzīvot šo daudz lielāko krīzi, būvnieki aicina valsti nekavējoties iesaistīties un palīdzēt rast risinājumus, lai nepieļautu nozares sabrukumu.

Jārīkojas kopīgi

"Pēdējo dienu laikā esošās materiālu piegādes ķēdes ir pārtrauktas, kā arī iztrūkstot ievērojamam daudzumam būvniecībā izmantojamo materiālu – metāla, koksnes, polimēru, siltumizolācijas materiālu -, būtiski palielinājušās to cenas. Turklāt, vairāku būvmateriālu, piemēram, cementa izmaksas dēļ energoresursu cenu straujā kāpuma sankciju un karadarbības dēļ augušas par vairākiem desmitiem procentu," vēstulē ekonomikas un finanšu ministriem norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (LBP), rosinot valdību krīzes situāciju risināt ar vairākiem instrumentiem, tostarp īstenojot cenu indeksāciju gan nākotnes, gan arī esošajos līgumos (sākot no 24. februāra), kā arī pagarināt līguma izpildes termiņus, nepiemērojot līgumsodus par kavējumiem.

Pēc Dienas Biznesa aptaujāto tiesību ekspertu paustā pašreizējā krīze nav klasisks biznesa risks, bet situācija, kad ir iestājušies ārēji, ārkārtēji apstākļi, kur izeja jāmeklē koordinēti valstiskā līmenī, tostarp valsts iepirkumos, kas šobrīd jau ir izpildes procesā, svarīgi ir abām pusēm meklēt kompromisu, lai pēc iespējas amortizētu milzīgā sadārdzinājuma sekas gan uzņēmējiem, gan arī pasūtītājam.

Krievijas agresija Ukrainā un tam sekojošās rietumvalstu bezprecedenta sankcijas Krievijai radījušas nopietnas ekonomiskas problēmas ne tikai agresoram, bet arī pamatīgi satracinājis teju visas pasaules ekonomikas, tostarp radot dažādu resursu deficītu un tam sekojošo cenu milzīgu lēcienu.

“Eiropas Savienības lēmums par sankcijām ir Eiropas Regula, kas jāpiemēro arī Latvijā. Protams, līgumi ir dažādi, un tajos ir dažādas klauzulas, kā rīkoties dažādās situācijās, tāpat arī situācijas ir dažādas – vai līgums par darbu izpildi jau ir noslēgts, vai ir noslēgts līgums par materiālu piegādēm un citām niansēm. Taču šajā gadījumā ir jāsaprot, ka ES regula paredz sankcijas, par kuru neievērošanu draud kriminālatbildība. Un šajā aspektā līguma pusēm būtu jādara viss iespējamais, lai regulas prasības tiktu izpildītas. Proti, nevis ietiepšanās vienā pusē – man ir līgums, un, lūdzu, to izpildi! Manuprāt, šādā situācijā pusēm ir jādara viss iespējamais, lai līgumu uzturētu spēkā, nodrošinātu tā izpildi atbilstoši reālajām iespējām. Ja, piemēram, tērauda piegādes no Krievijas vairs nav iespējamas, tad skaidrs, ka darba uzdevumu nevar izpildīt. Šis ir risks, ko, slēdzot līgumu pērn septembrī vai novembrī, nevarēja paredzēt, līdz ar to jāskatās gan līguma noslēgšanas datums, gan nosacījumi un citas nianses, taču virsmērķim tomēr jābūt nodrošināt līguma izpildi atbilstoši faktiskajām iespējām, kuras ietekmē ES normatīvais akts, par kura neievērošanu draud kriminālatbildība,” pauž zvērināts advokāts, zvērinātu advokātu biroja Cobalt vadošais speciālists Edgars Pastars.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā tiks sagatavots un drīzumā virzīts izskatīšanai valdībā likumprojekts par Rēzeknes domes atlaišanu, pirmdien žurnālistus informēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV).

Šo likumprojektu valdība varētu skatīt nākamajā vai aiznākamajā nedēļā, bet pēc tam tas tiks virzīts gala lēmuma pieņemšanai Saeimā.

Bērziņa atzina, ka plānots izvērtēt iespēju ļaut Rēzeknes pašvaldību vadīt administratoram līdz 2025.gada pašvaldības vēlēšanām, nerīkojot Rēzeknes domes ārkārtas vēlēšanas.

Iecerēts, ka Rēzeknē administratora funkcijas varētu pildīt trīs pārstāvji, kuriem varētu būt kompetence finanšu, juridiskajā vai citās jomās, kas saistītas ar pašvaldības darbu.

Ņemot vērā, ka likumprojekts par Rēzeknes domes atlaišanu jāizskata valdībā un gala lēmums jāpieņem Saeimā, ātrākais, kad varētu tikt atlaista dome, varētu būt marta beigas, atzina Bērziņa.

Neskatoties uz ceturtdienas vakarā notikušo ārkārtas situāciju "Poligrāfijas grupas MŪKUSALA" tipogrāfijā, un pateicoties visu nozarē iesaistīto ieinteresētībai un vēlmei rast risinājumu, šodienas laikraksts "Diena" nonāks pie lasītājiem.

Nodrukāšanu operatīvi nodrošināja Rēzeknes tipogrāfija "Latgales druka".

Laikraksts "Diena" saka lielu paldies VAS "Latvijas Pasts", SIA "Preses Serviss", SIA "Poligrāfijas grupa MŪKUSALA", SIA "Latgales druka".

Ceturtdien SIA "Poligrāfijas grupa Mūkusala" ražotnē laikrakstu drukas iecirknī notika ārkārtas situācija - izcēlās ugunsgrēks, tāpēc tika pieļauts, ka var kavēties dažu izdevumu nonākšana pie lasītājiem.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Visvaldis Trokša informēja, ka ārkārtas situācijas dēļ tika apturēta visa ražotnes darbība.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā informēja, ka ceturtdien plkst.16.33 tika saņemts izsaukums uz kādu tipogrāfiju Rīgā, Mūkusalas ielā. Jau pirms ugunsdzēsēju ierašanās no ēkas bija evakuēti 60 cilvēki.

Pēdējo nedēļu laikā dažādas būvnieku organizācijas vērsušās pie ekonomikas, finanšu un satiksmes ministriem, kā arī dažādām publiskā sektora institūcijām, aicinot valsti nekavējoties tieši iesaistīties samilzušās problēmas risināšanā un rast mehānismu, lai pārvarētu krīzes situāciju kopīgi, vienlaikus novēršot gan industrijas spēlētāju bankrotus, gan darbu procesā esošo un tuvākajā nākotnē plānoto būvniecības projektu apturēšanu.

Līdzšinējās materiālu piegādes ķēdes ir pārtrauktas, kā arī, pietrūkstot ievērojamam daudzumam būvniecībā izmantojamo materiālu – metāla, koksnes, polimēru, siltumizolācijas materiālu –, būtiski palielinājušās to cenas.

Būvniecībā ārkārtas situācija 

Būvniecības nozare līdzīgu situāciju kā šobrīd ir pieredzējusi jau pirms 11 gadiem,...

Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis atzīst, ka šis ir brīdis, kad gan valstij, gan pašvaldībām, gan uzņēmēju organizācijām ir jāvienojas par veicamajiem pasākumiem, lai mēģinātu amortizēt milzīgā sadārdzinājuma sekas.

Vismaz 30% pieaugums būvniecības projektu izmaksās 

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) ārkārtas biedru sanāksmē 24.martā pārrunāja Ukrainas...

“Skaidrs, ka pašvaldībām būs jārisina iepirkumu problēmjautājumi, kas nebūs vienkāršs process. Katrā ziņā šodienas situācija uzliek pašvaldībām ļoti lielu slogu – iepirkuma līgumi ir noslēgti un ir jāturpina, un nedrīkstētu būt situācija, kā esam jau redzējuši citās valstīs, kur iesāktus projektus aptur un zināmā mērā pamet uz gadu vai diviem. Šeit jābūt nevis katras atsevišķas pašvaldības redzējumam, bet jau kopējam valsts redzējumam, kā šīs problēmas risinām, tajā skaitā ne tikai tos projektus, ko finansē no pašu līdzekļiem, bet arī attiecībā uz Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansētajiem projektiem. Es pieļauju, ka arī šeit būs jāmeklē kaut kāds kopīgs risinājums palīdzībai no valsts puses,” pauž G. Kaminskis.

Visu rakstu "Būvniecībā ārkārtas situācija" lasiet 22.marta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) ārkārtas biedru sanāksmē 24.martā pārrunāja Ukrainas kara, Rietumvalstu sankciju pret Krieviju un Baltkrieviju ietekmi būvniecības nozarē un materiālu piegāžu ķēdēs, kas rada izaicinājumus pašvaldībām nodrošināt to pārziņā īstenojamo būvniecības projektu sekmīgu izpildi.

Gan karadarbības Ukrainā un no tās izrietošo sankciju, gan arī Covid-19 pandēmijas un citu ārējo apstākļu un risku ietekmē ir manāms izejvielu sadārdzinājums būvniecības nozarē. Lai sekmīgi īstenotu ES fondu un citu finanšu instrumentu līdzfinansētos, t. sk. ar aizņēmumiem, pašvaldību būvniecības projektus, vakar notika LLPA tiešsaistes tikšanās ar ekspertiem no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Finanšu ministrijas (FM), Ekonomikas ministrijas un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA).

Būvniecībā ārkārtas situācija 

Būvniecības nozare līdzīgu situāciju kā šobrīd ir pieredzējusi jau pirms 11 gadiem,...

Kā atzīst LLPA pārstāvētās valstspilsētas, tad šī brīža situācijā jau ir manāms vismaz 30% pieaugums būvniecības projektu izmaksās, kas var mainīties atkarībā no ekonomiskās un ģeopolitiskās situācijas.

Lai sabiedrībai un vietējām kopienām svarīgie būvniecības projekti netiktu apturēti, LLPA un FM turpinās strādāt pie iespējām rast risinājumus piesaistīt finansējumu objektīvu sadārdzinājumu segšanai, kas plānots pašvaldību aizņēmumu formā. Ņemot vērā, ka valstspilsētu un pašvaldību īstenotie būvniecības projekti ir dažādi, ar daudz mainīgajiem apstākļiem, tad paredzēts ar CFLA un Iepirkumu uzraudzības biroja palīdzību sagatavot vadlīnijas, kas sniegtu skaidrojumu un palīdzētu pieņemt lēmumu par sabiedrībai un pašvaldībām labāko risinājumu līgumu izpildē, ko ietekmē būtiskas cenu svārstības.

Kaminskis: Šodienas situācija uzliek pašvaldībām ļoti lielu slogu 

Pēdējo nedēļu laikā dažādas būvnieku organizācijas vērsušās pie ekonomikas, finanšu un satiksmes...

"Pieejot katram gadījumam un projektam individuāli, ir nepieciešama skaidra un saprotama rīcība, kā pašvaldības var novērtēt objektīvu sadārdzinājumu būvniecības projektos, lai tiktu nodrošināta maksimāls caurspīdīgums lēmumu pieņemšanas procesā. Tāpēc ir nepieciešami kādi standarti, kas pašvaldībām palīdzētu šos sadārdzinājumus vērtēt," par vadlīniju un labās prakses piemēru nepieciešamību uzsver LLPA izpilddirektors Viktors Valainis.

Esošā situācija var atstāt iespaidu uz projektu, kuros izmantoti ES fondu līdzekļi, īstenošanas termiņiem, kas atsevišķos gadījumos varētu būt jāpagarina. Kā norāda LLPA, tad Eiropas Komisija izprot izaicinājumus, ar kuriem saskarās pašvaldības, un ir gatava izskatīt priekšlikumus, lai rastu ietvaru atsevišķos gadījumos pagarināt projektu īstenošanas termiņus, kas neatstātu iespaidu uz projektos iesaistītajiem ES fondu līdzekļiem.

LLPA ir gatava izstrādāt nepieciešamos priekšlikumus un aicina atbildīgās ministrijas sniegt atbalstu šo priekšlikumu tālākai virzībai Eiropas Komisijā.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārkārtas desinhronizācija no BRELL tiek uztverts kā pietiekami būtisks risks, tāpēc Baltijas valstis ir gatavas arī šādam scenārijam, norāda Rolands Irklis, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes priekšsēdētājs.

Principā mēs apzināmies, ka Krievija varētu situāciju eskalēt un vienpusēji atslēgt Baltijas valstis no BRELL tīkla ātrāk, nekā tas šobrīd paredzēts, neslēpj R.Irklis, norādot, ka pašlaik Baltijas valstu sinhronizācija ar Eiropas tīkliem plānota 2025. gada februārī jeb gandrīz gadu agrāk, nekā plānots sākotnēji. Šāds lēmums pieņemts pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, teic R.Irklis, uzsverot, ka tehniski Baltijas energosistēmas sinhronizācijai ir gatavas jau šobrīd. Tas gan varētu nozīmēt papildu izmaksas balansēšanas jaudu nodrošināšanas dēļ, taču mēs esam gatavi, teic AST valdes priekšsēdētājs.

Jau vairākus gadus AST strādā pie Baltijas energosistēmas sinhronizācijas ar Eiropas tīkliem. Kā šobrīd veicas ar šī projekta īstenošanu - kad mēs beidzot būsim gatavi atslēgties no BRELL loka?

Latvijas pārtikas nozare mēneša laikā var zaudēt eksporta apjomus vismaz 30 miljonu eiro apmērā, ja nekavējoties netiks atrisināta ārkārtas situācija ar Polijas autopārvadātāju uzsākto Ukrainas ekonomikas blokādi, uzsver Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Polijas autopārvadātāju īstenotā Ukrainas ekonomikas blokāde ar aktivitātēm uz Ukrainas un Polijas robežas, kas pasliktina situāciju arī uz citu tuvējo valstu robežām, ir būtiski ietekmējusi arī Latvijas pārtikas nozares darbību.

"Ukraina mūsu pārtikas nozarei ir svarīgs partneris gan eksportā, gan izejvielu piegādēs. Situācija uz Ukrainas un Polijas robežas un līdz ar to piegādes uz un no Ukrainu pašlaik ir neprognozējamas, pārvadājumu grafiki ir dramatiski nobīdījušies no divām dienām līdz pat vairākām nedēļām. Daudzas transporta vienības ir paralizētas, stāvot uz robežas Polijā un Ukrainā, ietekmējot arī citu eksporta līgumu izpildi. Rezultātā eksports uz Ukrainu ir būtiski kavēts, pārtikas ražotāji ir neziņā par izejvielu piegādēm, tas ietekmē ražošanu un draud ar soda sankcijām par neizpildītiem līgumiem. Tikai viena mēneša kavēšanās pārtikas nozarei var radīt vismaz 30 miljonu eiro eksporta apgrozījuma zaudējumu, kas būtu jūtams sitiens arī valsts maciņam negūto nodokļu ieņēmumu veidā," brīdina Ināra Šure.

Situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ pašlaik ir traģiska, piena pārstrādātāji strādā zem pašizmaksas un iespējams vairāku uzņēmumu bankrots, atzina Latvijas piensaimnieku centrālā savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

"Nevis nopietna, bet traģiska," uzsvēra Šolks. "Šodien ļoti aktuāli nozarē ir tas, ka ir pienācis brīdis, kad notiek nozares dziļa un nopietna krīze, kuru, diemžēl, valsts institūcijas, kurām mēs par šo esam mēģinājušas stāstīt, vēl nav sapratušas un apzinājušās," skaidroja LPCS vadītājs.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo pāris gadu laikā jeb kopš pandēmijas sākuma notikuši vairāki būtiski procesi, tostarp negaidīti paaugstinājušās piena iepirkuma cenas. Pēc viņa paustā, līdz šim piena iepirkuma cena bija stabila un prognozējama -aptuveni 30 centi par kilogramu, taču patlaban piena iepirkuma cena sasniegusi jau 35,8 centus par kilogramu. Savienības aplēses liecina, ka piena iepirkuma cena decembrī palielināsies līdz 38 centiem kilogramā, savukārt nākamā gada sākumā tā pieaugs līdz 40 centiem par kilogramu.

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo īpaši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi. Tikai četras valstis, tostarp Latvija, to nedara!

Lauksaimnieki ceļ trauksmi – resursu sadārdzinājuma dēļ pieaug ražošanas izmaksas, kā rezultātā vietējā pārtika kļūst un arī kļūs arvien dārgāka. Lauksaimnieki vienbalsīgi un uzstājīgi pieprasa valdībai pazemināt PVN likmi visai pārtikai – no 21% līdz 5%.

Konferences PVN samazinājums pārtikai kā sabiedrību iesaistošs faktors Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanai rezolūcijā lauksaimnieki norāda, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir radījis milzīgu ietekmi uz globālo ekonomiku. Savukārt pasaules vadošās institūcijas jau izteikušas nopietnas bažas par tuvākā gada laikā iespējamo pārtikas trūkumu daudzās valstīs un pat iespējamo badu atsevišķos reģionos.