Citas ziņas

Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komiteja

,18.09.2007

Jaunākais izdevums

Sēde nr.67

19.09.2007.

Plkst.12.00

506.kab.

Darba Kārtība:

1. Par grozījumiem Rīgas domes Kultūras departamenta 2007. gada pamatbudžeta ieņēmumu un izdevumu tāmēs

2. Par finansējuma palielinājumu tautas mākslas kolektīvu dalībai starptautiskos konkursos un festivālos un telpu īrei

3. Par investīciju programmas objekta nosaukuma labojumiem

4. Par investīciju programmas objekta nosaukuma labojumiem

5. Par papildu līdzekļu piešķiršanu remontdarbiem kultūras iestādēs 2007.gadam

6. Par Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas kultūras aģentūra" struktūrvienības Rīgas Jūgendstila centrs muzeja telpu ierīkošanu nama Alberta ielā 12 pagrabstāvā un 1. stāva dzīvoklī

7. Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas kultūras aģentūra" 2007.gada budžeta grozījumu projekts

8. Par DŽ. Armitsteda 160 gadu jubilejai veltītiem pasākumiem

9. Par finansiālu atbalstu mobilās skatuves iegādei Rīgas Latviešu biedrībai

10. Par finanšu līdzekļu pieprasījumu apskaņošanas nodrošināšanai

Priekšsēdētāja

Helmī Stalte

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Latvijas mākslas darbu tirgū azartu uzkurina austrumu kaimiņi

Linda Zalāne,07.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mākslas darbu tirgu pērn aktivizējuši solītāji no Krievijas; tajā parādījušies patiesi unikāli mākslas darbi.

Veiksmīgākais izsoļu darījums pērn bijis klasiskās mākslas galerijai Antonija, kurā XX gs. otrās puses Jāņa Pauļuka glezna Pašportrets izsolē pārdota par vairāk nekā 66,8 tūkst. eiro. Tas ir Latvijas rekords – tā ir lielākā jebkad samaksātā summa par kādu no pēckara periodā radītiem darbiem.

«Tā bija milzīga veiksme. Mākslas darba sākuma cena bija 17 tūkst. eiro. To iegādājās privātpersona, kāds pašmāju kolekcionārs. Interesanti, ka izsolē pa telefonu solīja arī divi Maskavas pārstāvji, kuri pie 51 tūkst. eiro solīšanu pārtrauca,» stāsta galerijas Antonija vadītājs Norberts Sarmulis. Otra iespaidīgākā izsoles cena, kas pagājušajā gadā tika piesolīta, bija par Jūlija Klēvera gleznu Vakars, kuru kāds antikvariāta pārstāvis no Maskavas nopirka par 25,6 tūkstošiem eiro. Summa par gleznu varēja būt pat lielāka, uzskata N. Sarmulis. Iemesls – vietējie pircēji to pat neizskatīja kā pirkšanas objektu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Akceptē Rīgas domes Kultūras departamenta 2008.gada budžeta projektu

,29.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komiteja akceptēja Rīgas domes Kultūras departamenta 2008.gada budžeta projektu pirmajā lasījumā.

"Budžeta projektā ir maksimāli saglabāti bāzes izdevumi iepriekšējā gada līmenī un pilnā apmērā norādīti būtiski vajadzīgie izdevumi visu kultūras procesu attīstībai Rīgā nākamajam gadam", informēja Kultūras departamenta direktore Diāna Čivle. Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas priekšsēdētāja Helmī Stalte (TB/LNNK) izteica gandarījumu, ka Kultūras departamenta speciālistu sastādītais budžeta projekts atbilst valsts galvaspilsētas mērķiem - turpināt kultūras procesa attīstību un pilnveidot tā kvalitāti saskaņā ar "Pilsētas attīstības programma 2012" noteiktajiem uzdevumiem un prioritārajiem virzieniem.

Komiteja akceptēja budžeta projektā prasīto palielinājumu pieprasītajiem līdzekļiem kultūras darbinieku sociālā nodrošinājuma un atalgojuma sistēmas sakārtošanai. Tika atbalstīti pieprasītie līdzekļi gan Festivālu mērķprogrammai, gan Pasākumu programmai sakarā ar Latvijas Republikas proklamēšanas 90.gadadienas pasākumiem Rīgā un Latvijas vēstniecību organizētiem pasākumiem, gan arī kultūras jomas starptautiskās sadarbības paplašināšanai. Komiteja tāpat akceptēja pieprasītos līdzekļus nākamā gada kultūras budžeta Pilsētas noformējuma programmā, lai tiktu paplašināts svētku noformējuma mērogs. Komiteja atbalstīja arī nepieciešamos līdzekļus jaunai programmai, kas saistīta ar mūzikas skolas un pūtēju orķestra "Rīga" darbības uzsākšanu jaunās telpās ēkā Kronvalda bulvārī 8, kā arī papildus līdzekļu pieprasījumu kultūras un izglītības iestāžu telpu remontiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Mūsdienīgās mākslas telpu stutē bankas, mecenāti un privātā iniciatīva

Kristīne Stepiņa,08.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr notiek Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja rekonstrukcija un top Laikmetīgās mākslas muzejs, mūsdienīgās mākslas telpu stutē bankas, mecenāti, kā arī privātā iniciatīva un finansiāls atbalsts

Kopējo summu, kas ieguldīta dažādās ārvalstu un pašmāju mūsdienīgās mākslas aktivitātēs, nav iespējams uzzināt, jo vairāku privāto mākslas projektu kūrētājiem izmaksas ir komercnoslēpums. Laikmetīgā māksla meklē telpu gan muzejam, gan izstādēm, šobrīd vasaras formātā tā cenšas iedzīvoties Kalnciema ielas kvartālā un piepilda Krievu teātra foajē.

ABLV Charitable Foundation ir viens no lielākajiem laikmetīgās mākslas atbalstītājiem Latvijā, kas aktīvi vāc darbus Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) kolekcijai, kā arī organizē dažādas aktivitātes laikmetīgās mākslas popularizēšanā. ABLV Bank Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja kolekcijai jau ir iegādājusies darbus aptuveni 720 tūkstošu eiro apjomā, kopumā kolekcijas izveidošanā tiks ieguldīti aptuveni 1,4 miljoni eiro, stāsta Charitable Foundation vadītāja Zanda Zilgalve. Kopā no 31 mākslinieka iegādāti 204 mākslas darbi. Kolekcijā ir Imanta Lancmaņa, Aijas Zariņas, Miervalda Poļa, Katrīnas Neiburgas u.c. mākslinieku darbi. Tāpat ABLV Charitable Foundation katru gadu rīko grantu konkursu, kura ietvaros biedrības un nodibinājumi var pretendēt uz finansējumu profesionālām izstādēm, kā arī atbalsta izglītības projektus, kas saistīti ar laikmetīgās mākslas popularizēšanu u.c. Pagājušā gada rudenī Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds (LLMMF), kuru dibinājuši ABLV Charitable Foundation un Borisa un Ināras Teterevu fonds, parakstīja nodomu protokolu par LLMM būvniecību. Šī projekta īstenošanai LLMMF dibinātāji ieguldīs aptuveni 30 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Anniņmuižas vēsturiskā ēka pacietīgi gaida savu atdzimšanu

Lelde Petrāne,09.08.2019

Dzīvojamā ēka ir apmesta ķieģeļu mūra celtne ar paaugstinātu cokola stāvu. Šajā stāvā agrāk atradušās saimniecības telpas.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Anniņmuižas vēsturisko ēku Rīgā, Jūrmalas gatvē 76 (oficiāli - vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis «Anniņmuižas dzīvojamā ēka») šobrīd iecerēts pārdot, savukārt, Anniņmuižas biedrība «Riga Annenhof» saskata tajā potenciālu kļūt par visas apkaimes kultūras vietu.

Anniņmuižas izcelsme ir sena. Pirmās rakstītās ziņas saistās ar 17. gadsimta pirmo pusi, taču ēka, par kuru ir šis raksts, ir jaunāka un nav uzcelta vecajā muižas vietā, bet gan novirzīta nedaudz uz Rīgas pusi teritorijā, ko pirms tam aizņēma muižai piederošs mežs. Par Jaun-Anniņmuižas celtniecības laiku var uzskatīt 19. gadsimta otro pusi - laiku pēc 1865. gada un, visai iespējams, pat pēc 1875. gada. Katrā ziņā 1904. gada shematiskais plāns parāda, ka ir uzcelta jaunā dzīvojamā ēka un eksistē parka teritorija un teritorija ap celtni tā, kā to detalizēti parāda vēlākie plāni, liecina Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rīcībā esošais objekta vēsturiskās izpētes materiāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Jauno modes talantu konkursa Habitus Baltija 2012 uzvarētāju darbi

Lelde Petrāne,18.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā 14. aprīlī norisinājās 12. jauno modes mākslinieku konkurss Habitus Baltija.

Šogad konkursā uzvaras laurus plūca un konkursa Grand Prix ieguva modes māksliniece Irina Tereščuka no Baltkrievijas, savukārt par Labāko skolu tika atzīta Krakovas Mākslas un dizaina skola (Polija).

Vitebskas Valsts tehnoloģiju universitātes 2011. gada absolventes Irinas Tereščukas kolekcija NO PANIC (BEZ PANIKAS) ieguva visaugstāko žūrijas novērtējumu individuālajā konkursā, un Irina Tereščuka tika atzīta par vislabāko jauno modes dizaineri. Balvā Irina Tereščuka saņēma sertifikātu kolekcijas izvietošanai nozīmīgākajā Krievijas ShowRoom RED Maskavā, Krievijā, kas ietver arī zīmola virzīšanu Krievijas tirgū. Jaunā māksliniece saņēma arī latviešu metālmākslinieka Māra Šustiņa veidoto konkursa Habitus Baltija Grand Prix statueti un iespēju nākamgad konkursa Habitus Baltija 2013 apbalvošanas ceremonijā demonstrēt savu jauno tērpu kolekciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Tūristu magnēts - Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs

Monta Glumane,21.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šopavasar ir apritējuši pieci gadi, kopš durvis vēra viens no 21. gadsimta ambiciozākajiem kultūras projektiem Austrumeiropā – Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs

Ik gadu tas pulcē vairāk nekā 90 tūkstošus apmeklētāju no visas pasaules, tomēr bez dotācijām centra pastāvēšana būtu izaicinājums, jo māksla ir «dārgs prieks».

Piesaista tūkstošus

Mākslas centra atklāšana bija ilgi gaidīts notikums. Tā galvenais pievilkšanas spēks bija daudziem tolaik te vēl diezgan mazpazīstamais Marks Rotko, kura darbi šobrīd ir miljoniem eiro vērti. Apmeklētāji devās apskatīt jaunizveidoto mākslas centru un M. Rotko darbu oriģinālus, pārliecināties, kas ticis restaurēts un izveidots Daugavpils cietoksnī, jo tobrīd atjaunotu objektu tur nebija tik daudz kā tagad.

Mākslas centra vadība novērojusi, ka pirmajā pastāvēšanas gadā tā, iespējams, vairāk bija interese par jauno vietu, taču šobrīd apmeklētāji nāk atkārtoti un ņem līdzi arī ģimeni, draugus un ārvalstu viesus. Centram izveidojusies stabila sadarbība ar tūrisma firmām no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un citām valstīm. Tās uz Daugavpili un Latgali ved tūristu grupas, tostarp arī kultūras un mākslas cienītājus. Līdz šim centru apmeklējuši vismaz 90 tūkstoši cilvēku gadā, taču šis rādītājs ticis arī pārsniegts. Tā, piemēram, 2014. gadā fiksēts lielākais apmeklētāju skaits – virs 115 tūkstošiem (līdz pat 10 tūkstošiem dienā). Kopējais apmeklētāju skaits tiek rēķināts, skaitot gan izstāžu apmeklētājus, gan arī tos, kuri centru apmeklē Muzeju naktī un Mākslas naktī, kas ir Rotko centra iedibināta tradīcija Daugavpils pilsētas svētku svinēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeju piedāvā veidot kā LNMM struktūrvienību

Db.lv,29.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā Kultūras ministrijas (KM) Vizuālās mākslas padome tika iepazīstināta ar Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja saturiskās darbības uzsākšanas modeļa piedāvājumu, informē KM.

Tas paredz, ka jau 2025.gadā tā varētu būt Latvijas Nacionālā mākslas muzeja atsevišķi veidota struktūrvienība, kas sāks darbu pie vienota laikmetīgās mākslas krājuma izveides, iepirkuma un pētniecības.

Ziņojumā, ko veidojusi Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja darba grupa, uzsvērts, ka vēl pirms LLMM telpiskās jeb fiziskās mājvietas nodrošināšanas ir nepieciešama laikmetīgās mākslas institucionālās vadības izveide un tās darbības uzsākšana. Šāds solis sperams, lai pārtrauktu fragmentārismu, kas izveidojies Latvijas laikmetīgās mākslas funkciju sadalījuma starp ļoti dažādām institūcijām rezultātā. Kā arī, lai stratēģiski apvienotu laikmetīgās mākslas pārvaldību valsts līmenī, tostarp arī nodrošinot stratēģisku pieeju un pietiekamus līdzekļus Latvijas laikmetīgās mākslas iepirkumam un pētniecībai. LLMM institucionālās vadības pārstāvji strādās arī pie tā, lai mēs pēc iespējas ātrāk nonāktu pie LLMM ēkas, kurā uzturēt nepārtrauktu laikmetīgās mākslas procesu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Majoru kultūras namā izstādītas vaska figūras

Jūrmalā, Majoru kultūras namā, Jomas ielā 35, atkal atvērta Vaska figūru izstāde, ko pēc divu gadu pārtraukuma ar atjaunotu saturu piedāvā firma MTU Fantasy no Igaunijas.

Atklās izstādi Neskartie. Latvijas tekstilmāksla

Ārzemju mākslas muzejā 7.jūlijā pl.17.00 tiks atklāta Latvijas Tekstilmākslas asociācijas rīkotā izstāde Neskartie. Latvijas tekstilmāksla.

Būs apskatāmi Tiroles mākslinieku darbi

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā no 11. jūlija līdz 2. augustam būs apskatāma Austrijas mākslas izstāde Audums un akmens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komiteja aicina latviskot lielo autostāvvietu pie Rīgas robežām terminu, piedāvājot savu variantu.

Rīgas domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komiteja ir nosūtījusi vēstules Rīgas domes priekšsēdētājam Jānim Birkam, Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājam Andrejam Požarnovam un Rīgas domes Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komitejas priekšsēdētājam Andrim Amerikam ar aicinājumu latviskot no angļu valodas automātiski pārņemto terminu park & ride.

Šo terminu patlaban izmanto lielo autostāvvietu, ko tuvāko gadu laikā paredzēts uzbūvēt pie Rīgas robežām, apzīmēšanai.

"Šis patiešām nav gadījums, kad mums jāpārņem un savos dokumentos jālieto citas valodas vārdi, tāpēc, ka nevaram atrast atbilstošu apzīmējumu latviešu valodā," sacījusi Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas priekšsēdētāja Helmī Stalte (TB/LNNK). "Noliec un brauc precīzi raksturo iecerēto mērķi – atslogot pilsētas centru no tiem privātajiem auto, kas ik dienu iebrauc Rīgā no tās piepilsētām, un tas ir nepārprotams."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī mākslas tirgus nav izolēts no tā, kas notiek ar ekonomiku. Proti, ja tai ir lielākas nedienas, arī šajā tirgū, ja nenoiek lieli brīnumi, laika apstākļi sagaidāmi krietni vēsāki.

Piemēram, tajā pašā akciju tirgū sadegot milzu summām un pār biznesu nākotni savelkoties mākoņiem, pasaules bagātnieki par lielu summu virzīšanu mākslas vai luksusa preču iegādes virzienā var padomāt divreiz. Turklāt to, šķiet, arī pat ļoti gribot vairs izdarīt nemaz nav tik vienkārši. Pamatā līdz ar ceļojumu un pulcēšanās aizliegumiem stopkrāns norauts dažādām šādām publiskām mākslas darbu izsolēm, izstādēm, saietiem utt.

Daži gan mēģina būt optimistiski un norāda, ka šis būs pamudinājums (tiesa gan, ar nūju) mainīties arī šim tirgum. Proti, arvien lielākā mērā pat ļoti dārgi mākslas darbi var tikt nosolīti tiešsaistē, ziņo finanšu ziņo portāls "Barron's" un piebilst, ka lielā mērā šāda pieeja tīri labi pie sirds ejot gados jaunākiem mākslas darbu pircējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas rīkotajos svētkos gadu no gada līdzdarbojas vieni un tie paši uzņēmumi un organizācijas; pašvaldības atbalsts citu iecerētām kultūras aktivitātēm – simbolisks.

Tas secināms, pētot Rīgas domes kultūras finansēšanas konkursu rezultātus.

Finansiāli ietilpīgākais ir Rīgas pašvaldības organizētais tradicionālo kultūras pasākumu finansēšanas konkurss, kas uzskatāms par tādu kā Rīgas domes pasūtījumu dažādu svētku, piemēram, Jaungada sagaidīšanas, Rīgas svētku vai Lieldienu organizēšanai. Papildu tam tiek rīkoti konkursi, kuros uz finansiālu atbalstu var cerēt gan dažādi amatieru kolektīvi, gan privātas kultūras iniciatīvas. Regulāri noteiktā laika posmā notiekošu pasākumu atbal- stam finansējums pieejams arī Rīgas festivālu mērķprogrammas finansēšanas konkursā. Tajā atbalstītiem pasākumiem šogad piešķirti 308,8 tūkst. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Jānis Zuzāns atklāj plānus pēc Sapņu fabrikas iegādes

Kristīne Stepiņa,16.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērkot Latvijas mākslinieku darbus, stāvus bagāts neviens nav kļuvis. Ja kāds savus brīvos līdzekļus vēlas ieguldīt mākslas darbos, ir jāpievēršas starptautiskajiem ūdeņiem

Tā sarunā DB atzīst Latvijas azartspēļu biznesa smagsvars, fonda Mākslai vajag telpu valdes priekšsēdētājs un mākslas mecenāts Jānis Zuzāns, kurš tikko kā ir iegādājies Sapņu fabriku. Tuvākajos pāris gados šo ēku plānots pārveidot par laikmetīgās mākslas centru, kura kodolu veidos paša uzņēmēja ģimenes mākslas darbu kolekcija.

Fragments no intervijas:

Kā sākās jūsu apsēstība ar mākslas darbu kolekcionēšanu?

Tas sakņojas manā ģimenē. Manam tētim bija mākslas darbu kolekcija. Pirmo darbu ar mērķi veidot pašiem savu kolekciju mēs ar sievu Dinu iegādājāmies pagājušā gadsimta 90. gadu beigās. Rīgas komercbankā bija Induļa Zariņa izstāde, mēs nopirkām viņa darbu Mākslinieka darbnīcā un mērķtiecīgi sākām veidot savu kolekciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Kultūras ministre: Gaismas pils projekts tapa laikā, kad vārds «energoefektivitāte» nebija darba kārtībā

Andrejs Vaivars, BNS, speciāli DB,16.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaismas pils uzturēšanas izmaksas var svārstīties no 2,5 līdz 4 miljoniem eiro gadā.

Aktuāli kļuvuši vairāki jautājumi, kas jau faktiski tūlīt būs jārisina – vai Kultūras ministrijai jānodarbojas ar būvniecību, cik īsti būs jāmaksā par jaunās bibliotēkas uzturēšanu, vai, ceļot kultūras infrastruktūru, netiek aizmirsts par tajā strādājošajiem, kur tiks celts laikmetīgās mākslas muzejs un tamlīdzīgi. Par to visu intervijā stāsta kultūras ministre Dace Melbārde.

Plānots, ka šovasar durvis apmeklētājiem beidzot vērs jaunā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēka jeb Gaismas pils. Nenoliedzami tās būvniecība uzsākta vēl ilgi pirms tam, kad jūs kļuvāt par ministri. Un tomēr – cik optimāls jūsu skatījumā ir šis projekts?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aizkraukles banka laikmetīgās mākslas muzejam iegādājusies 20 fotogrāfijas

,30.09.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ noslēgts līgums par izcilā fotogrāfa, Lietuvas fotogrāfijas skolas pamatlicēja un Lietuvas nacionālās balvas mākslā ieguvēja Antanas Sutkus, 20 darbu iepirkumu Laikmetīgās mākslas krājuma papildināšanai topošajam Laikmetīgās mākslas muzejam.

„Iegādāto darbu vidū ir reti momentuzņēmumi, kuros iemūžināts izcilais 20.gs franču filozofs Žans Pols Sartrs. Fotogrāfijas ir īpašas, jo Sutkus tās veidojis kā interpretācijas par filozofa individuālās brīvības, esamības un nebūtības idejām,” saka A/S Aizkraukles Banka valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis.

Šobrīd ar A/S Aizkraukles Banka atbalstu topošajam Laikmetīgās mākslas muzejam iegādāti 82 darbi, to vidū divas gleznas no Imanta Lancmaņa darbu cikla „Kalētu klēts”, divi mākslinieces Aijas Zariņas darbi un četras mākslinieces Barbaras Gailes gleznas, desmit Intas Rukas fotogrāfijas no sērijas „Mani lauku ļaudis”, Jura Boiko triptihs „Skaņas”, igauņu gleznotāja Andreasa Tolta kolāža „Dziesmu svētki” un Leonarda Laganovska darbi no sērijas „Tribīnes”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rundāles pils vadību no Lancmaņa pārņems Laura Lūse

Zane Atlāce - Bistere,31.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklātā konkursā uz Rundāles pils muzeja direktora amatu 16 kandidātu konkurencē Kultūras ministrijas (KM) izveidotā nominācijas komisija par piemērotāko atzinusi Lauru Lūsi, informē KM.

Jaunā muzeja direktore amata pienākumus Rundāles pilī uzsāks pildīt 2019. gada2. janvārī. «Komisija atzinīgi novērtēja Lauras Lūses profesionālās zināšanas un iegūto pieredzi, tostarp darbā Latvijas Restauratoru biedrības valdē, Latvijas Mākslas akadēmijā, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā, pieredzi starptautisku projektu vadībā, un, protams, arī līdzšinējo pieredzi darbā Rundāles pils muzejā. Vadot muzeju, lieti noderēs gan zināšanas restauratora darbā, gan starptautiskajā darbībā gūtās atziņas un kontakti, arī izpratne par Rundāles pils ikdienas darbu,» uzsver nominācijas komisijas priekšsēdētāja, KM valsts sekretāre Dace Vilsone, akcentējot, ka L.Lūse konkursā spēja piedāvāt arī izsvērtāko un tālredzīgāko vīziju Rundāles pils muzeja attīstībai turpmākajā piecgadē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Kurators Kaspars Vanags: Ja gribi pelnīt, neinvestē mākslā

Kristīne Stepiņa,24.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Māksla nebūt nav tas labākais investīciju objekts, ja mērķis ir pelnīt. Tad jau izdevīgāk ir veidot vērtspapīru kolekcijas, intervijā DB atzīst mākslas kurators Kaspars Vanags

Viņš ir korporatīvā labdarības fonda ABLV Charitable Foundation mākslas programmas vadītājs un radošās koncepcijas līdzautors topošajam Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejam. Darbus savai personīgajai kolekcijai viņš labprāt meklē arī nepretenciozās vietās, apmeklējot krāmu tirdziņus un antikvariātus.

Fragments no DB intervijas:

Vai māksla ir labs investīciju avots?

Ja kāds vēlas pelnīt naudu, tad noteikti var sacīt, ka ir simtiem drošāku un ienesīgāku investīciju iespēju.

Ja kāds, kurš vēlas veidot savu mākslas kolekciju, lūgtu tavu padomu, kādus darbus iegādāties, ko tu viņam ieteiktu?

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Izsolēs valda labs nacionālās mākslas vidusslānis

Uldis Andersons,31.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mākslas darbu izsoles nav tikai uz peļņu orientēts pasākums, tās veido tirgu, veicina apriti, kā arī nosaka un uztur mākslas darbu cenas.

Toni vietējā mākslas darbu izsoļu tirgū nosaka apmēram 6-7 dalībnieki, un, kā lēš eksperti, izsoļu namos apgrozībā ir apmēram 80% no tirgū esošā piedāvājuma. Vērtīgāko mākslas darbu pārdošanas darījumi gan nereti notiekot ārpus izsolēm.

Pazīstamākās galerijas, kas Latvijā nodarbojas ar mākslas darbu izsoļu rīkošanu, ir Antonija, Ivonnas Veihertes mākslas galerija, Jēkabs, Birkenfelds, Mākslas vēstniecība (SIA Baltantik), izsoļu nams Baltic Auction House u.c. Izsoles katra galerija rīko vidēji 4-5 reizes gadā, sadarbībā ar izsoļu namiem regulāras ikgadējas mākslas darbu un antikvāru priekšmetu izsoles rīko arī bankas, piemēram, Rietumu banka, arī Swedbank struktūra Private Banking u.c. Par tradīciju kļuvusi arī mākslas darbu labdarības izsole Likteņdārza projekta atbalstam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālā mākslas muzejā varēs aplūkot pirmās ekspozīcijas, informē muzeja pārstāvji.

Atjaunotās vēsturiskās galvenās ēkas K. Valdemāra ielā 10, Rīgā, svinīga atklāšana notiks trešdien, 4. maijā plkst.10.00.

Pēc uzrunām notiks svinīgās lentas pārgriešana, un visi varēs doties iepazīties ar renovēto un modernizēto muzeju.

4. maijā ieeja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā būs brīva.

Muzejā apmeklētājus sagaidīs jauna pastāvīgā ekspozīcija Latvijas māksla. 19.–20. gadsimts (vēsturiskās ēkas 2. un 3. stāvā), kā arī divas atklāšanas izstādes, veltītas Latvijas māksliniekiem: Miervaldis Polis. Ilūzija kā īstenība (Lielajā izstāžu zālē jaunajā apakšzemes piebūvē) un Boriss Bērziņš (1930–2002). Sudrabs / zelts (vēsturiskās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 23. februārī, oficiālā BMW pārstāvja Latvijā “Inchcape Latvija” salonā sadarbībā ar Daugavpils Marka Rotko mākslas centru svinīgi tika atklāta pasaulslavenā amerikāņu mākslinieka Marka Rotko gleznu reprodukciju izstāde. Izstādē aplūkojamas sešas mākslinieka gleznu reprodukcijas. Mākslas darbi pieejami apskatei līdz 30. jūnijam.

Nemitīgi iesaistīties kultūras un mākslas iniciatīvās visā pasaulē jau vairāk kā 50 gadus ir bijusi BMW zīmola svarīga sastāvdaļa. Gadu no gada BMW globāli turpina iesaistīties vairākās gan kultūras, gan mākslas iniciatīvās, kuras pārstāv tādas jomas kā modernā un laikmetīgā māksla, klasiskā un džeza mūzika, kā arī arhitektūra un dizains.

“Esam pagodināti stiprināt BMW globālās vērtības, sniedzot atbalstu laikmetīgās mākslas un kultūras popularizēšanai Latvijā. Ieguldījums cilvēkos un kultūrā ir neatņemama BMW un Inchcape stratēģijas sastāvdaļa visā pasaulē. Ar šo izstādi vēlamies arī iedvesmot savus klientus neierobežot savu radošo brīvību, jo tā ir būtiska ne tikai māksliniekiem radīšanas procesā, bet arī jebkura profesionāļa darba ikdienā ceļā uz izciliem panākumiem,” saka BMW autosalona direktors Andris Ustups.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žagara pēdējā intervija Dienas Biznesam: «Manas trofejas ir atmiņas no mākslas notikumiem»

Daiga Laukšteina,26.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā intervijā DB 2017.gada 28.jūlijā teica režisors, producents, aktieris, uzņēmējs un nu jau atkal politiķis Andrejs Žagars.

Uzzinot par A.Žagara aiziešanu mūžībā, mākslinieka piemiņai publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Allaž esat bijis saistīts ar ievērības vērtiem notikumiem mākslā un kultūrā. Kas ir jūsu šī brīža prioritāte šajā lauciņā?

Joprojām esmu ierauts trīs gadu festivāla (2017.–2019.) Baltijas muzikālās sezonas mākslas notikumu virknē. Mani uzaicināja kļūt par māksliniecisko vadītāju. Festivāls tika atklāts 3. jūnijā Dzintaru koncertzālē ar pasaulslavenā diriģenta Rikardo Muti un viņa izveidotā Luidži Kerubīni vārdā nosauktā orķestra koncertu. Sākumā bija doma festivālā orientēties uz akadēmisko mūziku, taču es paplašināju robežas. Uzskatu, ka mums ir pietiekami daudz notikumu ar ārkārtīgi labiem simfoniskās mūzikas māksliniekiem – pašmāju un ārzemju vijolniekiem, čellistiem, pūšamo instrumentu lietpratējiem u.c. Savukārt nepietiekami ir laikmetīgās dejas, laba kustību teātra un dažādu mākslas žanru apvienojuma. Tālab festivālā vēlos paplašināt žanru loku, akadēmisko mūziku caurvijot ar labu dramatisko teātri un laikmetīgo deju (žanri, ar ko saistās arī vēl pāris manu iecerēto projektu). Un tas ir iespējams, jo festivāls iestiepjas gada garumā atbilstoši savam nosaukumam. Paralēli tam mans lielais projekts ir pašam savs kultūras fonds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Atklāj Latvijas paviljona 57. Venēcijas mākslas biennālē nosaukumu un ideju

Lelde Petrāne,14.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 14. decembrī, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā ar īpašu performanci mākslinieks Miķelis Fišers piesaka Latvijas ekspozīcijas nosaukumu Kas slikts var notikt (What Can Go Wrong).

Mākslinieks saka, ka ekspozīcijas nosaukumu katrs var lasīt, kā vēlas – kā izbrīnu, jautājumu vai pareģojumu. Taču tas nemainīs to, ko viņš apņēmies: parādīt, kā dzīve uz Zemes tiek izniekota.

Latvijas paviljona stāsts līdz skatītājam nonāks Miķelim Fišeram raksturīgā veidā - «provokatīvos mākslas darbos, kuros ir mistiskas pasaules, sazvērestības teorijas, ezotērisku piedzīvojumu ilustrācijas, kas izmanto reālajā dzīvē labi pazīstamus nereālus tēlus – ķirzakcilvēkus, citplanētiešus, teiksmainus pusdievus, kā arī dokumentālus personāžus». Latvijas ekspozīcijas apmeklētāji Venēcijā šos tēlus iepazīs kokgrebumos, gaismas-skaņas instalācijā un lielizmēra gleznā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mākslas perons ir vieta, kur māksla uz brīdi piestāj un turpina savu ceļu no mākslinieka pie jaunā īpašnieka, kapitālsabiedrības Mākslas perons valdes priekšsēdētāja Lienīte Ormane raksturo Ventspils Biznesa inkubatorā reģistrētā uzņēmuma darbību.

Mākslas perona komandā ir piecas radošas meitenes, un komandas arsenālā ir gan pieredze uzņēmējdarbībā, gan sabiedriskajās attiecībās, gan mākslas un dizaina jomā. Viņas lepojas, ka pa visām spēj komunicēt angļu, krievu, franču, spāņu, ukraiņu, vācu un poļu valodā, un ir pārliecinātas, ka nākotnē nodarbosies ar mākslas eksportu uz Eiropas mākslas galerijām, dizaina un interjera uzņēmumiem, tāpat netrūks arī individuālo pasūtītāju.

Uzņēmuma ideja radusies 2008. gadā, kad Lienīte ar kolēģēm jau sesto gadu Latvijas Mākslas akadēmijā organizēja visiem labi zināmo labdarības gadatirgu Jarmarka. «Redzējām, ka īpašu - ar rokām un sirdi gatavotu - lietu cilvēkiem joprojām trūkst. Tāpat trūkst vietas, kurā plašā amplitūdā vienkopus tās varētu atrast. Tā radās ideja par Mākslas peronu. Idejiski tā ir vieta, kurā mākslinieks nodod savu radīto gara darbu un pircējam ir iespēja to iegādāties,» stāsta L. Ormane. Tā tapa makslasperons.lv un artplatform.lv. Pievēršanos mākslas un dizaina priekšmetu tirdzniecībai un ar mākslu saistītu projektu organizēšanai Lienīte sauc par likumsakarīgu, jo viņu pieredzē ir ne tikai Jarmarka, bet arī Mākslas festivāls, viņas ir producējušas mūsdienu kultūras projektu Baltā nakts un organizējušas citus ar mākslu saistītus projektus. Tagad SIA Mākslas perons ir uzņēmums, kas klientiem Latvijā un ārvalstīs izgatavo un piedāvā oriģinālus, kvalitatīvus mākslas darbus gan pēc pasūtījuma, gan interneta veikalā, kā arī dizaineru, mākslinieku un interjera speciālistu pakalpojumus. Tā ir sadarbība ar lielu skaitu individuālo mākslinieku. Turklāt meitenes organizē arī radošās darbnīcas, izstādes un dažādus pasākumus, pieaicinot katrā projektā profesionāļus - māksliniekus, dizainerus, scenogrāfus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mūzikas skola varētu iegūt jaunas telpas

,29.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komiteja atbalstīja iespēju pašvaldībai atpirkt SIA " Laterna La" piederošo īpašumu Rīgā, Prūšu ielā 13 a. Šis nekustamais īpašums ir savienots ar ēku Prūšu ielā 13 b, kur atrodas Latgales priekšpilsētas vakara mūzikas skola.

Rīgas domes Kultūras departamenta speciālisti ir saņēmuši Rīgas Latgales priekšpilsētas vakara mūzikas skolas pārstāvju apstiprinošu viedokli par papildus telpu nepieciešamību skolas darbības nodrošināšanai.

Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komiteja atbalstīja nepieciešamību nekavējoši lemt jautājumu par nekustamā īpašuma Prūšu ielā 13 a pirkšanu Rīgas Latgales priekšpilsētas vakara mūzikas skolas darbības nodrošināšanai un nolēma virzīt tālāk šo jautājumu izskatīšanai Rīgas domes Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komitejā.

Informāciju sagatavoja Velta Puriņa, mob.tālr. 26466186

Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa

Komentāri

Pievienot komentāru