Policija uzsākusi Kirgizstānas gāztā prezidenta dēla Maksima Bakijeva meklēšanu, DB norādīja iekšlietu ministre Linda Mūrniece. Prokuratūra gan vēl nav saņēmusi pieprasīto papildus informāciju, kas tika lūga, lai novērstu pagaidu apcietinājuma lūgumā esošo pretrunu un neskaidrību novēršanai, taču policijas šībrīža darbības ir saskaņotas ar prokuratūru.

Db zināms, ka šobrīd ir sāktas operatīvās darbības ar mērķi noskaidrot viņa atrašanās vietu. Jau otrdienas vakarā ir uzsākusi M. Bakijeva meklēšanu, informēja iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL). Trešdienas pusdienlaikā viņš vēl aizvien nav atrasts. «Mēs viņu atradīsim šodien vai rīt, bet atradīsim,» teica L. Mūrniece.

Meklēšanas pamatā ir fakts, ka Bakijevs ir iekļauts Interpol meklējamo personu datu bāzē, skaidro prokuratūra.

No neoficiālām sarunām ar procesā iesaistītajām amatpersonām izriet, ka valdības aprindās šobrīd ir neliels apjukums, kā rīkoties, ja M. Bakijevs pieprasīs politisko patvērumu, ko viņš vēl nav darījis.

Latvijas Ģenerālprokuratūras saņemtā Kirgīzijas atbilde uz papildinformācijas pieprasījumu sakarā ar iepriekš saņemto pagaidu apcietinājuma piemērošanas lūgumu Maksimam Bakijevam ir pretrunīga, informēja Ģenerālprokuratūrā.

Tādēļ, lai būtu iespējams ierosināt piemērot M.Bakijevam pagaidu apcietinājumu līdz izdošanas lūguma saņemšanai, Latvijas Ģenerālprokuratūra ir atkārtoti nosūtījusi steidzamu pieprasījumu Kirgīzijas Ģenerālprokuratūrai par informācijas sniegšanu M.Bakijeva lietā.

Db.lv jau rakstīja, ka policija uzsākusi Kirgizstānas gāztā prezidenta dēla M. Bakijeva meklēšanu. Prokuratūra gan vēl nav saņēmusi pieprasīto papildus informāciju, kas tika lūga, lai novērstu pagaidu apcietinājuma lūgumā esošo pretrunu un neskaidrību novēršanai, taču policijas šībrīža darbības ir saskaņotas ar prokuratūru.

Db zināms, ka šobrīd ir sāktas operatīvās darbības ar mērķi noskaidrot viņa atrašanās vietu. Jau otrdienas vakarā ir uzsākta M. Bakijeva meklēšana, informēja iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL).

Gāztā Kirgizstānas prezidenta dēls Maksims Bakijevs visticamāk ir pametis Latviju un devies uz kādu citu Šengenas zonas valsti. «Ja viņš būtu Latvijā, mēs viņu jau būtu atraduši,» DB norādīja iekšlietu ministre Linda Mūrniece.

Arī Valsts policijas priekšnieks Valdis Voins DB teica, ka policija veikusi pietiekami aktīvu meklēšanu, lai šobrīd varētu apgalvot, ka M. Bakijevs vairs neatrodas Latvijā. Viņa izdošanu prasīja Kirgizstānas varas iestādes, kuras M. Bakijevu apsūdz korupcijā. Maija beigās beidzas termiņš M. Bakijeva Šengenas vīzai, kuru viņam izsniegusi Šveice.

M. Bakijevs Latvijā pēdējo reizi ieradās 3. maijā ar privātu lidmašīnu no Minskas, bet šī lidmašīna jau 3. maijā devusies prom. Iekšlietu ministre nepieļauj, ka M. Bakijevs varētu būt devies uz Baltkrieviju, kur patvērumu radis viņa tēvs, gāztais Kirgizstānas prezidents Kurmanbeks Bakijevs. Ja, Interpola meklēšanā esošais, M. Bakijevs būtu mēģinājis doties uz kādu trešo valsti, ar kuru Latvijai ir robežkontrole, viņš būtu aizturēts, ir pārliecināta L. Mūrniece. To, ka M. Bakijeva bildes atrodas pat nomaļākajos Latvijas robežkontroles punktos DB pirmdien pārliecinājās uz Latvijas un Krievijas robežas Opoļos.

Krievijas valsts energokompānija Inter RAO JES kopš trešdienas ir pārtraukusi elektrības piegādes Baltkrievijai, kas joprojām nav apmaksājusi savas parādsaistības par piegādāto elektroenerģiju, vēsta Interfax.

«No 29. jūnija elektrības piegāde Baltkrievijai ir pārtraukta. Mēs gaidām kārtējo maksājumu, pēc kura varēsim atjaunot piegādes pilnā mērā,» aģentūrai Reuters stāstīja kompānijas pārstāvji.

Jau vēstīts, ka Krievija jau jūnija sākumā samazināja elektroenerģijas piegādes Baltkrievijai, bet pēc panāktās vienošanās, saskaņā ar kuru Baltkrievijai līdz 5. jūlijam jānorēķinās par elektroenerģijas piegādēm martā, aprīlī un maijā trīs maksājumu kārtās, tās atjaunoja.

Otrais maksājums netika veikts līdz 22. jūnijam, kā to paredzēja noslēgtā vienošanās, un Krievija nolēma atslēgt Baltkrievijai elektrību.

Tomēr, kā jau vēstīts, pēdējā mirklī puses spēja vienoties un elektrības piegāde Baltkrievijai netika pārtraukta. Tika paredzēts, ka Baltkrievija kārtējo maksājumu veiks līdz 27. jūnijam. Tomēr valsts nespēja norēķināties par patērēto elektroenerģiju.

Valdībai tuvākajā laikā var nākties lemt par Kirgizstānas gāztā prezidenta dēla Maksima Bakijeva izdošanu vai politiskā patvēruma piešķiršanu viņam.

«Nepārspīlējiet Belokoņa ietekmi,» DB šajās dienās uzsvēruši vairāki informēti avoti, kuri nenoliedz, ka baņķieris Valērijs Belokoņs, kuram ir kopīgs bizness ar M. Bakijevu, ir izmantojis pazīšanos politiskajās aprindās, lai aizstāvētu sava kompanjona intereses.

Amatpersonas neoficiāli uzsver, ka viss nav tik vienkārši un M. Bakijeva netraucētā atrašanās Latvijā lielā mērā saistīta ne tikai ar viņa pazīšanos ar V. Belokoņu, bet arī ar jautājuma ārpolitisko un tiesisko aspektu. «Ja jautājums nonāks valdības dienaskārtībā, Ārlietu ministrija izsvērs visus argumentus,» DB teica ārlietu ministrs Aivis Ronis. To, ka jautājuma atrisinājums visticamāk notiks Ministru kabinetā, prognozē vairāki informēti avoti. M. Bakijeva izredzes saņemt politisko patvērumu Latvijā, ja viņš to lūgtu, tiek vērtētas kā ļoti reālas.

Lielbritānijas varas iestādes aizturējušas starptautiskajā meklēšanā izsludināto gāztā Kirgizstānas prezidenta Kurmanbeka Bakijeva dēlu Maksimu, raksta newsru.com, atsaucoties uz britu laikrakstu The Sun. Pirmdien pēcpusdienā aizturēšanu apstiprināja arī Kirgizstānas varas iestādes, kuras solīja pieprasīt viņa izdošanu.

M. Bakijevs ar privātu reisu īrētā lidmašīnā aizvadītās nedēļas nogalē ieradies Fārnboro lidostā Hempšīrā. Uzreiz pēc nosēšanās varas iestādes viņu aizturēja, raksta Diena.lv.

Vienu brīdi M. Bakijevs uzturējās Latvijas teritorijā. Pēdējās ziņas liecina, ka pēdējo reizi ieradās viņš šeit ieradās 3.maijā ar privātu lidmašīnu no Minskas, bet šī lidmašīna jau 3.maijā devusies prom. Iepriekš informēti avoti pieļāva, ka M.Bakijevs izmantos sev labvēlīgo politisko fonu un paliks Latvijā, lai aizturēšanas gadījumā prasītu politisko patvērumu. Neoficiāli tika pieļauts, ka šādā gadījumā valdība, visticamāk, šādu lūgumu varētu apmierināt, ņemot vērā ārpolitiskos un tiesiskos apsvērumus. Bet M.Bakijeva lēmumu pamest Latviju skaidroja ar saņemtajiem brīdinājumiem, izmantojot sakarus Latvijas politiskajā elitē – par spīti šim labvēlīgajam noskaņojumam, politiskā patvēruma pieprasīšanas un piešķiršanas procedūra varētu aizņemt no trim mēnešiem līdz pat gadam. Turklāt šo laiku M.Bakijevam varētu nākties pavadīt īslaicīgas aizturēšanas izolatorā.

Balkrievija nav nomaksājusi savu parādu par saņemto elektrību no Krievijas valsts energouzņēmuma Inter RAO JES, tāpēc uzņēmums pārtrauks elektrības piegādes Baltkrievijai naktī uz 29. jūniju, vēsta Interfax.

Energouzņēmums joprojām cer panākt «konstruktīvu dialogu» ar baltkrievu partneriem un saņemt kārtējo maksājumu, kurš ļaus «atjaunot elektroenerģijas piegādes Baltkrievijas teritorijā».

Krievija jau jūnija sākumā samazināja elektroenerģijas piegādes Baltkrievijai, bet pēc panāktās vienošanās, saskaņā ar kuru Baltkrievijai līdz 5. jūlijam jānorēķinās par elektroenerģijas piegādēm martā, aprīlī un maijā trīs maksājumu kārtās, tās atjaunoja.

Otrais maksājums netika veikts līdz 22. jūnijam, kā to paredzēja noslēgtā vienošanās, un Krievija nolēma atslēgt Baltkrievijai elektrību.

Tomēr, kā jau vēstīts, pēdējā mirklī puses spēja vienoties un elektrības piegāde Baltkrievijai netika pārtraukta. Tika paredzēts, ka Balkrievija kārtējo maksājumu veiks līdz 27. jūnijam.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Krievijas gāzes eksporta monopolists Gazprom otrdien paziņojis, ka tas parāda dēļ vēl vairāk samazinājis gāzes piegādi Baltkrievijai, ziņo RIA Novosti.

Krievijas gāzes gigants pirmdien samazināja gāzes piegādi Baltkrievijai par 15%, atsaucoties uz 200 miljonu ASV dolāru parādu, ko Minska ir uzkrājusi kopš gada sākuma. Otrdien piegāde samazināta par 30%.

Pēdējo 24 stundu laikā Baltkrievija nav veikusi nekādus pasākumus, lai atmaksātu parādu, paziņojot par Gazprom lēmumu, sacījis monopolista vadītājs Aleksejs Millers.

Baltkrievija atsakās maksāt Krievijas noteikto gāzes cenu - 169 ASV dolāri par 1000 kubikmetriem par pirmo ceturksni un 185 ASV dolāri - par otro ceturksni, un tā vietā maksā 150 ASV dolārus jau kopš 1. janvāra.

Gazprom pārstāvis Sergejs Kuprijanovs sacījis, ka Baltkrievija draud sākt ņemt gāzi no tranzīta cauruļvada uz Eiropu, ja notiks tālāka gāzes piegādes samazināšana.

Polijas apelācijas tiesa Belostokā 3. martā nolēma atteikt Vjačeslava Ivanova izdošanu Baltkrievijai. V. Ivanovs Latvijā tiek vainots par naudas atmazgāšanu likvidējamajā "ABLV Bankā".

"Tas vēl nav prāvas noslēgums Polijā. Jautājums jāizskata Polijas Iekšlietu ministram divu mēnešu laikā. Tāda ir procedūra! Galīgo atteikumu Baltkrievijai sniegs ministrs. Viņš var lietu nodot iztiesāšanai Polijas Augstākajā tiesā, kasācijas instancē, kam es personīgi neticu," "Dienas Biznesam" pēc tiesas Belostokā sacīja V. Ivanova advokāts Bogumils Zigmonts, klaji izrādot savu prieku par uzvaru prāvā.

Runājot kontekstā, Latvijā V. Ivanovs ir nonācis tiesībsargājošo institūciju uzmanības lokā, visticamāk, to pašu iemeslu dēļ, kādēļ tika arestēts Polijā, lai arī lietas tieši nekādā veidā nav saistītas. Polijā V. Ivanovs tika aizturēts pēc Interpola izdota ordera un visu pērno gadu risinājās tiesvedības par viņa izdošanu Baltkrievijai. Baltkrievijas varas iestādes bija izdevušas orderi par noziegumu, kas Polijā nav kriminālnoziegums, pie kam bija pieļauta rinda neatbilstību laikā, tādēļ divās tiesās Suvalkos un pēdējā tiesā Belostokā V. Ivanova izdošana Baltkrievijai tika atteikta.

Baltkrievijai domātā Venecuēlas nafta, visticamāk, tiks pārkrauta caur Rīgas, nevis Ventspils ostu, uzskata Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs.

Viņš norādīja - ja tiek panākta vienošanās par cauruļvada Ventspils-Polocka izmantošanu, Venecuēlas nafta noteikti tiks pārkrauta Ventspils ostā, bet, pēc Loginova rīcībā esošās informācijas, šāda vienošanās netiks panākta un tādējādi Venecuēlas nafta tiks pārkrauta Rīgā.

«Ja politiskā līmenī tiek panākta vienošanās par cauruļvada Ventspils-Polocka izmantošanu, Ventspils ostai nav neviena konkurenta. Tomēr, viesojoties Rīgas ostā, Baltkrievijas premjers skaidrā un gaišā krievu valodā pateica, ka Baltkrievijas puse šī cauruļvada līdzīpašniecei Krievijas kompānijai Transņeftj prasījusi atļauju par tā izmantošanu, uz ko Krievijas uzņēmums atbildēja noraidoši,» viņš sacīja.

Iespējams, ka 31. maijā gaidāmajā ES-Krievijas sammitā tiks sperts liels solis uz priekšu bezvīzu režīma ieviešanā ar Krieviju un arī citām postpadomju valstīm, kas varētu dot papildu ienākumus Latvijas tūrisma, viesnīcu un restorānu biznesam. Tiesa, jārēķinās, ka ceļš nebūs ne ātrs, ne viegls.

Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste uzsver, ka Latvija daudziem vecāka gadagājuma cilvēkiem Krievijā asociējas ar kūrortiem un šobrīd ir svarīgi noturēt šīs pozitīvās atmiņas par Jūrmalu, kā arī samazināt izmaksas un birokrātija braucieniem uz Latviju, lai tās nebūtu augstākas, kā, piemēram, braucienam uz Turciju.

Kirgizstānas gāztā prezidenta dēla liktenis var nokļūt Latvijas valdības rokās

Valdībai tuvākajā laikā var nākties lemt par Kirgizstānas gāztā prezidenta dēla Maksima Bakijeva izdošanu vai politiskā patvēruma piešķiršanu viņam

Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko lēmums par dzelzceļa kravu pārvadājumu novirzīšanu nav ekonomiski pamatots un ir saistīts ar piekāpšanos Krievijas spiedienam.

Baltkrievija tādējādi apliecina savu lojalitāti Vladimiram Putinam. Eksperti apgalvo, ka šāds solis Baltkrievijas ekonomikai nedos gandrīz nekādus ekonomiskus labumus, jo Baltijas ostas piedāvā daudz labākus apstākļus nekā Krievija, raksta Vašingtonā bāzēts Baltkrievijas analītisks medijs Belarus Digest.

Baltijas ostas Baltkrievijai ir daudz tuvāk, tā, piemēram, kālija minerālmēsli no Beloruskali rūpnīcas līdz Klaipēdas ostai pārvar 712 kilometrus. Savukārt ceļš uz Sanktpēterburgu būtu gandrīz par 300 kilometriem garāks.

Dzelzceļa transports Krievijā ir dārgāks nekā Baltijā. Latvijā un Lietuvā dzelzceļa transports piedāvā arī labākus pakalpojumus. Savukārt Kravu pārorientēšana uz Krieviju nozīmē papildus loģistikas izmaksas, bet Sanktpēterburgas ostas ziemās aizsalst, iemeslus, kāpēc A. Lukašeno lēmums ir ekonomiski nepamatots uzskaita medijis.

Interpol starptautiskajā meklēšanā izsludinātas trīs baņķierim Valerijam Belokoņam tuvu stāvošas personas. Viņus par iespējamām finanšu mahinācijām vēlas atrast Kirgizstānā, kur jau gadu tiek izmeklētas iespējami noziegumi, kas saistīti ar bijušā Kirgizstānas prezidenta ģimenes cilvēkiem, vēsta Nekā personīga.

Interpol datu bāzē atrodamas ziņas par astoņiem cilvēkiem no Latvijas, kas izsludināti starptautiskajā meklēšanā. Trīs no viņiem saistīti ar Valērija Belokoņa banku Kirgizstānā. Tie ir Anita Lase, Jevgeņijs Verbickis un Jurijs Kačnovs.

Kā teikts Interpol ziņojumos – Kirgizstānas galvaspilsētas Biškekas tiesa Lasi, Verbicki un Kačnovu vaino nelikumīgi iegūtas naudas legalizācijā, starptautiskā un organizētā noziedzībā. Ziņojumā lūgts - ja kādam ir informācija par šo cilvēku atrašanās vietu, ziņot vietējai policijai.

Prasība šos cilvēkus izdod ir mīklaina, jo Latvijā par to neviens plašāku skaidrojumu nesniedz. Tāpat arī vietējā Latvijas vēstniecība par sākto starptautisko meklēšanu nav lietas kursā.

Ierēķinot gāzes sašķidrināšanas, jūras transporta, un gazifikācijas izmaksas, ASV gāze Eiropā varētu nonākt par cenu, kas ir konkurētspējīgāka par Gazprom piedāvāto, norāda ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.

Viņš uzsver, ka par vienu no galvenajiem politiskajiem instrumentiem un ieročiem ir kļuvusi enerģētika. Tikai dažu mēnešu laikā Krievija sākotnēji samazināja gāzes cenu Ukrainai par 33%, bet vēlāk paaugstināja to pat par 50%. Šādām cenu svārstībām un neskaidrībai par piegādēm vajadzētu izraisīt katastrofālas ekonomiskās un sociālās sekas.

Ņemot vērā minētos riskus, Latvijai nepieciešams rīkoties pietiekoši izlēmīgi, tomēr tikpat svarīgi saglabāt vēsu galvu. Kā zināms, gāzes cena būtiski ietekmē ne tikai apkures rēķinu apmēru, bet arī tautsaimniecības konkurētspēju kopumā. Kā piemēru ministrs min - pagājušā nedēļā AS Valmieras stikla šķidra paziņoja, ka enerģijas cenas ir galvenais iemesls tam, ka jauno ražotni atvērs nevis Latvijā, bet gan ASV, kur gāzes cena ir vien apmēram trešdaļa no vidējās cenas pasaulē.

Uz Dienas biznesa jautājumiem par Eiropas Savienības ideālu un ekonomisko interešu sadursmi attiecībās ar Krieviju atbild Austrumeiropas politikas pētniecības centra valdes priekšsēdētājs Dr. hist. Ainārs Lerhis.

Vai un kādā mērā ES kritika par politiskajiem procesiem Krievijā var ietekmēt mūsu attiecības, piemēram, enerģētikā?

Nopietnas domstarpības drīzāk gaidāmas līdz ar situācijas eskalāciju Sīrijā un ASV centieniem realizēt pretraķešu aizsardzības sistēmas nākamo posmu. Zināma spriedze valda aizsāktajā «cīņā par Arktiku» – izpaužas pretenzijas uz Ziemeļpola sektorā atrodošo derīgo izrakteņu krājumiem.

ES un Krievijas enerģētiskās attiecības nav tik viegli ietekmējamas, lai gan šeit politiskie jautājumi vienmēr spēlē zināmu lomu Krievijas attieksmē pret dažām ES dalībvalstīm. Piemēram, neatkarīgi no Latvijas referenduma rezultātiem pēc 18. februāra Krievijas politiskā retorika var kļūt ievērojami asāka.

Balktrievijas valdība un Nacionālā banka ir nosūtījusi lūgumu Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) piešķirt valstij stabilizācijas kredītu, paziņojusi Baltkrievijas valdība. Aizdevuma apmērs pagaidām netiek ziņots.

No 1. jūnija Baltkrievijā darbu uzsāk SVF misija, kura izskatīs jautājumus, kas saistīti ar Baltkrievijas ekonomisko situāciju. Fonds sīkāku informāciju par aizdevuma apjomiem sniegs šodienas laikā.

Šobrīt Balkrievija veic sarunas par aizdevuma piešķiršanu trīs miljardu ASV dolāru apmērā, izmantojot Eirāzijas Ekonomiskās kopienas (EEK) starpniecību. Lēmums par aizdevuma piešķiršanu tiks pieņemts EEK pretkrīzes fonda sēdē 4. jūnijā.

Iespējams, ka līdz šim panāktās vienošanās tiks pārskatītas, jo galvenais kreditors - Krievija ir paziņojusi, ka varētu atteikties no aizdevuma piešķiršanas Baltkrievijai, ja tā turpinās iegrožot Krievijas masu mediju brīvību.

Eiropā vienlaicīgi tiek īstenoti vairāki enerģētiskie projekti, kas visai strauji pārveido gāzes tirgu.

Starpvalstu enerģētisko savienojumu izveidošana panāk agrāk izolēto valstu integrēšanu Eiropas vienotajā gāzes tirgū. Savukārt trešo valstu kompānijas paplašina savu infrastruktūru, lai noturētu savas līderu pozīcijas. DB noskaidro, kāda pašlaik ir Eiropas un pasaules dabasgāzes tirgu kopējā aina.

Prognozē deficītu

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) prognozē, ka dabasgāzes ieguve Eiropas Savienībā (ES) ap 2040.gadu būs sarukusi par pusi. ES eksperti uzskata, ka prognozējamais dabasgāzes deficīta apjoms varētu sasniegt 120 miljardu kubikmetru, kas vēl vairāk palielinātu ES atkarību no dabasgāzes importa.

Prognozes par Eiropas gāzes tirgus attīstības nākotni pārtop arī skaitļos. Eiropas Komisijas (EK) 2019.gada pirmā ceturkšņa atskaite par Eiropas gāzes tirgu atklāj visai straujas pārmaiņas, salīdzinot ar tirgus dinamiku 2018.gada pirmajā ceturksnī.

Viena no Vācijā lielākajām enerģētikas kompānijām "Uniper" paziņojusi, ka grasās maksāt par Krievijas gāzi, izmantojot Maskavas jaunizveidoto maksājumu sistēmu, kas, kā norāda tās kritiķi, domāta sankciju apiešanai.

Enerģētikas koncerns ceturtdien atklāja, ka vairs nepārskaitīs maksājumus par Krievijas gāzi uz Eiropā bāzētu banku, bet uz Krievijas banku, tādējādi izpildot Maskavas prasību maksājumus par gāzi saņemt rubļos.

Izskanējušas ziņas, ka citas Eiropas enerģētikas kompānijas arī gatavojas līdzīgiem darījumiem.

"Uniper" uzstāj ka koncernam neesot citas iespējas, lai nodrošinātu gāzes piegādes, un noraida kritiku, ka tādā veidā tas pārkāpj ES noteiktās sankcijas.

"Uzskatām, ka ir iespējama maksājumu konvertācija, kas atbilst sankciju noteikumiem un Krievijas dekrētam," Lielbritānijas sabiedriskajai raidsabiedrībai BBC norādījis "Uniper" preses dienests.

Lietuvas lielākais gāzes lietotājs - koncerna Achemos grupe pārvaldītais Jonavas mākslīgā mēslojuma ražošanas uzņēmums Achema - gatavojas pirkt sašķidrināto dabasgāzi no Norvēģijas koncerna Statoil, kas jau piegādā Lietuvai gāzi caur Klaipēdas termināli.

Kā liecina ziņu aģentūras BNS avotu informācija, abas kompānijas plāno janvāra beigās parakstīt gāzes piegādes līgumu uz vienu gadu, kas paredzētu, ka Achema šogad iegādājas 500 miljonus kubikmetru gāzes, maksājot par to zemāku maksu nekā valsts kontrolētā gāzes tirdzniecības kompānija Litgas.

Cenu starpība skaidrojama ar to, ka Achema gāzi pirks saskaņā ar īstermiņa vienošanos un faktiski tikai gada siltajā laikā, kad sašķidrinātās gāzes cenas ir viszemākās, savukārt Litgas nodrošina gāzi siltumenerģijas ražotājiem arī ziemā, kad cenas ir augstākas.

Achema preses sekretāre Janina Sabaite-Meļņikoviene aģentūrai BNS vispirms sacīja, ka nevar apstiprināt šo informāciju, bet vēlāk solīja to komentēt.

Ja AS Latvijas Gāze (LG) atļaus Latvenergo piekļūt gāzes infrastruktūrai, elektroenerģijas kompānija gāzes testa partiju no Lietuvas varētu saņemt martā, aģentūrai LETA apstiprināja Latvenergo pārstāvis Andris Siksnis.

Kā ziņots, Lietuvas valsts enerģijas grupas Lietuvos Energija gāzes tirdzniecības uzņēmuma Litgas ģenerāldirektors Vītauts Čekanavičs informēja, ka pirmo gāzes izmēģinājuma piegādi no Lietuvas Latvijas valstij piederošajam uzņēmumam Latvenergo cer īstenot mēneša laikā.

Siksnis apliecināja, ka Litgas ir paudusi gatavību piegādāt Latvenergo gāzi viena miljona kubikmetru apjomā par izdevīgāku cenu, nekā piedāvā LG.

«Ja LG atļaus piekļūt infrastruktūrai, Latvenergo Lietuvas gāzi varētu saņemt jau martā,» teica Siksnis.

LG patlaban aģentūrai LETA nekomentēja, kāds būs tās lēmums - atļaut vai neatļaut Latvenergo piekļūt gāzes infrastruktūrai, taču Siksnis zināja teikt, ka LG atbildei vajadzētu būt zināmai līdz šā mēneša beigām.

Baltkrievijai panākot vienošanos ar Ukrainu par Venecuēlas naftas transportēšanu astoņu miljonu tonnu apmērā pa naftas vadu Odesa-Brodi, būtiski sarukušas Latvijas ostu izredzes piesaistīt Venecuēlas naftas tranzītu uz Baltkrieviju, vēsta laikraksts Bizness&Baltija.

Jau šā gada novembrī pa naftas vadu Odesa-Brodi tiks pārsūknēti aptuveni 80 tūkstoši tonnu naftas, bet 2011. gadā kopumā pa šo naftas vadu plānots pārsūknēt astoņus miljonus tonnu Venecuēlas naftas.

Panāktā vienošanās ar Ukrainu Baltkrievijai ļaus ietaupīt aptuveni 25 līdz 30 ASV dolārus uz katru tonnu, turklāt Ukraina arī piedāvājuši atlaidi piestātnes nodevai 20 līdz 40 % apmērā.

Līdz ar to, ka liela daļa Venecuēlas naftas tranzīta tiks piegādāta caur Ukrainu, Latvijas satiksmes ministrijas Tranzīta politikas departamenta vadītājs Andris Meldups laikrakstam paudis šaubas par to, vai Latvijas kompānijas piekristu apstrādāt neliela apjoma naftas kravas Baltkrievijai. Tiesa gan, pēc viņa teiktā, Baltkrievija vēl turpināšot sarunas ar Latvijas ostām Rīgā un Venstpilī.

Starptautisko sauszemes pasažieru pārvadājumu operators Ecolines maina maršrutus, kuru gala mērķis ir Ukrainā. Turpmāk Ecolines Ukrainā centīsies iebraukt no Polijas, izslēdzot Baltkrieviju, pavēstījuši uzņēmuma pārstāvji.

Ecolines pārstāvji skaidro, ka tādas izmaiņas tiek veiktas, ņemot vērā saspīlējumu Ukrainā.

Maršruti tiks mainīti iespēju robežās. «Piemēram, uz Odesu Ukrainā no šā gada 17. jūnija pilnīgi visi pārvadājumi tiks veikti nevis cauri Baltkrievijai, kā līdz šim, bet gan tikai cauri Polijai. Savukārt pasažieri, kuru galamērķis ir Kijeva, varēs izvēlēties maršrutu pēc nepieciešamības, proti, cauri Polijai vai Baltkrievijai,» teikts Ecolines paziņojumā.

Braucot, piemēram, no Rīgas uz Odesu cauri Polijai nevis Baltkrievijai, ceļā pavadītais laiks ieilgst par trim stundām, taču divu robežu vietā ir jāšķērso tikai viena, turklāt Latvijas iedzīvotājiem vairs nebūs nepieciešama tranzīta vīza, ceļojot cauri Baltkrievijai, ieguvumus un zaudējumus skaidro Ecolines vadītājs Andris Podgornijs. Viņš arī atzīst, ka, pasliktinoties kaimiņvalstu attiecībām, tiek ietekmēts arī robežu šķērsošanas un muitas kontroles process.

Baltkrievija informējusi, ka tā nokārtos savu parādu par gāzi ar Krieviju divu nedēļu laikā, ziņo BBC.

Kā vēstīts, Krievija vakar sāka samazināt gāzes piegādi Baltkrievijai, jo tā nav veikusi maksājumus.

Premjerministra vietnieks Uladzimirs Siamaška (Uladzimir Syamashka) sacījis, ka Baltkrievija aizņemsies gandrīz 200 miljonus ASV dolāru, kurus pieprasa valsts kontrolētais gāzes monopolists Gazprom. Taču viņš piebildis, ka Krievija ir parādā Baltkrievijai 217 miljonus ASV dolāru par gāzes tranzītu caur tās teritoriju uz Eiropu.

Krievijas prezidents vakar lika Gazprom samazināt gāzes piegādi Baltkrievijai par 15%.

Dmitrijs Medvedevs norādīja, ka ar katru dienu samazinājuma apmērs pieaugs, sasniedzot 85%, ja Baltkrievija nesāks atmaksāt savu parādus.

Skaidrs, ka atkarība no viena gāzes piegādātāja ilgtermiņā nevar būt izdevīga, taču ir svarīgi aiz vilinošiem zemas cenas solījumiem nepazaudēt objektīvu skatu uz realitāti.

Latvijas premjere Laimdota Straujuma ir atgriezusies no ASV un tagad publiskā telpā ar jaunu sparu virmo izteikumi par «lētāku Amerikas gāzi», «mājasdarbiem enerģētikas neatkarības nodrošināšanai» un pat par to, ka jāpasteidzas, jo «lētā Amerikas gāze visiem var nepietikt». Nu ko – amerikāņi uz mūsu valdības vadītāju acīmredzot ir iedarbojušies pārliecinoši. Par praktiskākām lietām izsakās ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, kurš sapratis, ka bez atbilstošas infrastruktūras mēs nekādu gāzi nedz no ASV, nedz Āfrikas vai pat no Marsa nevaram dabūt. Vajagot sašķidrinātās gāzes termināli, Lietuvas – Polijas starpsavienojumu...