Pēc Kredītinformācijas biroja (KIB) datiem, pašlaik 526 tūkstošiem privātpersonu kopā ir virs 802 tūkstoši kredītlīgumu, t.i. vidēji 1,5 līgumi uz vienu finansiāli aktīvu iedzīvotāju.
Pašreizējā tendence rāda, ka privātpersonu aizņēmumu līgumu skaits turpina pieaugt, un tas nozīmē, ka arvien lielāka skaita iedzīvotāju dati iekļūst dažādos reģistros.
KIB datu bāze atspoguļo informāciju par 766 tūkstošiem iedzīvotājiem, t.i., 85% no finansiāli aktīvajiem Latvijas iedzīvotājiem.
«Patiesais kredītlīgumu skaits ir daudz lielāks, jo šajos 802 tūkstošos līgumu nav liela daļa līgumu no alternatīvo finanšu pakalpojumu nozares. Pieprasot aizdevumu, iedzīvotāji lielākoties nezina, kurā reģistrā viņu personas dati tiks pārbaudīti, vai šie dati nav novecojuši, vai ir kļūdaini. Problēma, kas kļūst arvien aktuālāka – iedzīvotāji vispār nezina, kāda patiesībā ir katra personīgā kredītvēsture, vai precīzāk, kāda tā izskatās no malas,» uzsver Intars Miķelsons, Kredītinformācijas Birojs direktors.
Latvijas normatīvais regulējums nosaka, katrai fiziskai personai ir tiesības zināt, kurā datu bāzē viņas personas dati tika pārbaudīti. Savukārt aizdevējam ir pienākums privātpersonai sniegt šādu informāciju. Ja uzņēmums, kas izsniedz aizdevumu šo informāciju nesniedz, privātpersona var vērsties Datu valsts inspekcijā. Minēto nosaka Fizisko personu datu aizsardzības likums.
Tāpēc KIB mudina iedzīvotājus, pirms aizņemties, noskaidrot pie aizdevēja, kurā datu reģistrā personas dati tika pārbaudīti. Pēc tam, kad šī informācija iegūta, vērsties pie konkrētā datu reģistra un noskaidrot visu informāciju, kas tajā par sevi atrodama, proti, kādi dati par mani glabājas šajā datubāzē, kāds ir pamats manu datu apstrādei, kad mani dati pēdējo reizi ir laboti, dzēsti vai bloķēti, un no kurienes mani dati ir iegūti.